Daugavas Vanagi Latvijā ikgadējā pārstāvju sapulce un DVCV prezidija sēde

Š.g. 23.martā notika ikgadējā Daugavas Vanagi Latvijā pārstāvju sapulce. Tās norisi vadīja Daugavas Vanagi Latvijā priekšsēdis, atvaļināts admirālis Andrejs Modris Mežmalis, sapulcē piedalījās Daugavas Vanagu globālās organizācijas priekšsēdis Gunārs Spodris, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, DV Latvijā nodaļu vadītāji un pārstāvji, kā arī DVL nozaru vadītāji un DV biedri. Sapulcē lēma par aktuālajiem jautājumiem, darāmajiem darbiem un uzklausīja nozaru pārstāvju ziņojumus.

Pēc sapulces notika kārtējā Daugavas Vanagu  Centrālās valdes prezidija sēde, ko vadīja DV priekšnieks Gunārs Spodris. Iepriekšējā Daugavas Vanagu  Centrālās valdes prezidija sēde notika 2. februārī. Abās DVCV prezidija sēdēs izskatīja aktuālākos jautājumus, kas ir saistīti ar darāmajiem darbiem šogad Latvijā un paredzamo DVCV sēdi Kanādā.

Gunta Kalmes sprediķis Jāņa baznīcā 16. martā

Laikraksts Latvietis Nr. 541, 2019. g. 23. martā publicējis mācītāja Gunta Kalmes sprediķi leģionāru piemiņas dienā 16. martā, Jāņa baznīcā:

http://www.latviannewspaper.com/raksti/8717

Mācītāja sprediķī legionāru piemiņas dienā salīdzināts Jēzus ceļš caur grūtībām ciešanu laikā un latviešu tautas cīņa par brīvību pat okupācijas apstākļos:

“Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība (1 Jņ 5, 4).”

Guntis Kalme: “Baznīca šobrīd dzīvo Jēzus Kristus ciešanu laikā, un pēc nepilna mēneša būs Klusā nedēļa ar tās noslēguma dramatiskajiem notikumiem – Lielo piektdienu, Kluso sestdienu, bez kurām nav saprotama Lieldienu – Jēzus Kristus uzvaras pār nāvi svinēšanas jēga. Lielā Piektdiena un Klusā Sestdiena ir brīdis, kad kristietība bija ārēji visbezcerīgākajā situācijā – Jēzus Kristus miris, mācekļi Viņu nodeva, aizliedza, pameta un aizbēga. Nebija neviena sabiedrotā no kā sagaidīt palīdzību. Sakāve, pilnīga katastrofa. Nomāktība, vaina, nolemtības un bezcerības apziņa valdīja Jēzus mācekļos. Bet viņiem nebija ne jausmas, ka uzvara jau bija notikusi. … Kāds visam sacītajam ir sakars ar Latviešu leģionu? Vistiešākais! Pirmkārt, leģions cīnījās pret 20. gadsimta lielļaunumu – sarkano mēri, – PSRS (abreviatūra faktiski nozīmē – Pastāvīgi Spīdzināt, Represēt, Slepkavot); otrkārt, lai pareizi izprastu leģiona nozīmi, tas jāskata Dieva vadītās latviešu tautas brīvības cīņu lielajā garīgajā kontekstā, nevis kā atsevišķs izolēts notikums. 20. gadsimtā vien esam sīvi cīnījušies par savas tautas pašnoteikšanos. Mēs iestājāmies par savas tautas tiesībām 1905. gada revolūcijā pret cara Nikolaja II režīmu, kurš savu varmācīgo raksturu iezīmēja kā ar Asiņaino svētdienu Pēterburgā, tā ar Asiņaino ceturtdienu Rīgā un ģenerāļa Orlova soda ekspedīcijām Latvijā. Mēs aizsargājām savu zemi latviešu strēlnieku cīņās 1. Pasaules karā pret vāciešiem un izcīnījām savu jauniegūto valsti Neatkarības karā, lai beidzot paši būtu noteicēji savā zemē. 1940. gadā mēs kaunpilni zaudējām savu valsti un pieredzējām neaizmirstamās Baigā gada šausmas. 1941. gadā, sākoties Vācijas – PSRS karam, partizānu cīņās centāmies nodarīt zaudējumus bēgošajām sarkanarmijas daļām. Kad 1943. gadā tā atkal tuvojās Latvijai, nebija šaubu, ka Baigais gads atkārtosies. Tam bija jāstājas pretī, un vienīgais toreiz reālais veids bija Latviešu leģions. Tā bija latviešu tautas cīņa par savu pastāvēšanu, tā, kā tas toreiz bija iespējams.” Guntis Kalme minējis savā runā arī dažādu nozaru pārstāvju teikto: “Vēsturnieks Uldis Ģērmanis:Galvenais un izšķirīgais nacionālo partizānu lietā ir tas, ka runa ir par pretestību augstākā mērā kriminālam okupantu režīmam, kura mērķis bija centralizēti izplānots sistemātisks un konsekvents genocīds pret latviešu nāciju. Tāpēc jebkura pretestība šiem noziedzniekiem pret cilvēcību un viņu atbalstītājiem ir cildena lieta, kas neprasa nekādus citus attaisnojumus”. Guntis Kalme savā runā min: ” …  abi Latvijas okupanti, kā nacistiskais Reihs, tā komunistiskā PSRS, kā valstis ir Dieva aizslaucītas vēstures mēslainē, bet mēs esam un būsim. Mūsu valsts neatkarība ir atjaunota. Dieva dzirnas maļ lēni, bet labi. Visas ļaunuma impērijas neizbēgami sabrūk. Sabruks arī tās, kas šobrīd pasaulei draud ar kodolieročiem un pašiedomāto varenību, aiz tās tikai slēpjot savu atpalicību un to diktatoru varmācību un bailes. Jo Dieva spriedums pār ļaunumu ir jau pasludināts un īstenots. Kad ienaidnieku pārspēks liekas neuzvarams, uzbrukumi nepārtraukti un kad šķiet, ka neko nespējam darīt un nekā sevi aizstāvēt, lai atceramies aizvien atgriezties pie sākotnējas uzvaras un to parauga, kuri to izcīnījuši. Mēs jau to darām – 1991. gadā nevis dibinājām jaunu valsti, bet atjaunojām jau reiz pasludināto un izcīnīto. Mēs atskatījāmies uz mūsu varoņiem un no tiem ņēmām paraugu jaunajām cīņām. Mēs tikai atgriezāmies pie reiz jau notikušās uzvaras, mēs nostājāmies taisnības uzvaras pusē. Daugavas vanagi, PBLA, Ģenerāļu Klubs un fonds Namejs 2019. gadu ir pasludinājuši par Latvijas Varoņu gadu. Godināsim mūsu cīnītājus, šodien – mūsu leģionārus, un ņemsim viņus par paraugu.

Piemiņas diena latviešu karavīriem Lestenē un Rīgā

Otrā pasaules kara laikā gāja bojā miljoni. Šodien, pieminot latviešu leģiona karavīrus, kuri bija ierauti otrā pasaules kara cīņās lielvaru starpā un cīnījās par savu Latviju, notika vairāki pasākumi gan Rīgā, gan Lestenē. Toreiz tie bija jauni zēni, daudziem bija tikai 18 vai 20 gadu. Viņi gāja bojā lielvaru ambīciju dēļ, okupācijas varām bradājot pa Latvijas zemi – Latvija ir cietusi karā no visām pusēm. Diena šodien sākās ar Dievkalpojumu Sv. Jāņa baznīcā, turpinājās ar ziedu nolikšanas gājienu pie Brīvības pieminekļa. Pēcpusdienā Lestenes baznīcā un Lestenes brāļu kapos notika svinīgie pasākumi – Dievkalpojums, piemiņas brīdis, pēc tam Lestenes kultūras namā notika skaists koncerts. Dievkalpojumā piedalījās mācītājs Jānis Saulīte no Lestenes draudzes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku kapelāns. Lestenes brāļu kapos piemiņas brīdī runāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, DVCV priekšnieks Gunārs Spodris, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības goda priekšsēdētājs Edgars Skreija, pasākumā piedalījās arī Lestenes un Irlavas pagastu pārvaldes vadītājs Vilnis Janševskis, vēl dažādu citu organizāciju pārstāvji. Skanēja daudzas dziesmas – gan Latvijas himna, gan Daugavas abas malas mūžam nesadalās, gan dziesmas vīru kopas “Vilki” izpildījumā. Pasākumos piedalījās daudzi DV pārstāvji, DV Latvijā priekšnieks, atvaļināts admirālis Andrejs Mežmalis, DV Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, DV ASV Zemes valdes pārstāvis Ivars Zuševics, kā arī koris Daugavas Vanadzes. Kopumā ik piemiņas vietā bija ļoti daudz cilvēku. Lestenes baznīca šodien bija pārpildīta ar ļaudīm, tās skaistais, un nu jau arvien krāšņākais interjers – atjaunotie kokgriezumi, griestu lustras, sveču gaisma, ziedi, kā arī rimtais un svētais gars Dievkalpojumā deva brīnišķīgu ieguldījumu piemiņas dienas norisē. Varoņgars turpina pastāvēt tautā. Reizēm klusi un nemanāmi, bet svētku reizēs tas labi jūtams ļaužu dvēselēs un piemiņā. Vēsturi svarīgi ir neaizmirst. Un saglabāt tautā spēku, cīņas sparu, mīlestību pret savu zemi Latviju. Šodiena ir pilna ar atmiņām un mīlestību, to mīlestību, kas ir dota tēvzemei Latvijai un Dieva mīlestību, kas ir Latviju svētījis ar spēku pat pāri grūtiem laikiem – būt brīvai.

Saeimas priekšsēdētājas I.Mūrnieces teiktais Daugavas Vanagu dzimšanas dienā

Daugavas Vanagu organizācijai daudz labu vārdu ir teikuši Latvijas vadītāji, Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētāja. Fragments no Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzrunas Daugavas Vanagiem Latviešu biedrības namā Rīgā 28.decembrī 2018. gadā, kopā svinot DV 73 gadus: “Un tā jūs esat turējušies kopā visus šos gadus. Veicinājuši savstarpējo palīdzību – sākotnēji leģionāriem, vēlāk savā organizācijā iesaistot arī pārējo latviešu sabiedrību. Ilgus gadus jūs bijāt īsti trimdas vanagi, kas kopā ar citām trimdas latviešu organizācijām uzturējāt Latvijas valsts ideju, stalti un nelokāmi turējāt patriotisma karogu. Mūsu izcilā domātāja, rakstniece un arī Vanadze Zenta Mauriņa savulaik, runājot par mazām tautām, teica: ”Neiznīcināms kā latvietis, tāds ieraksts derētu salīdzināmā tautu psiholoģijā. Cik spītīgi un izturīgi, neraugoties uz visu rakstura lēnīgumu, bijuši mūsu senči.” Jā, latvieši ir bijuši spītīgi, izturīgi, uzticīgi Latvijai, un arī izpalīdzīgi. Un jūs šajā ziņā vienmēr esat bijis paraugs mums pārējiem. Tagad neatkarīgajā Latvijā jūs palīdzat stiprināt latviešu karavīru piemiņu, esat palīdzējuši ierīkot nozīmīgākās kauju piemiņas vietas. Palīdzējuši atgriezt Latvijā daudzu karavīru pīšļus, kas tagad atdusas Lestenes brāļu kapos. Paldies jums par to! Man ir liels prieks, ka visi, kas šeit šodien esat klāt, un arī tie, kas šobrīd atrodas tālumā no Latvijas, bet joprojām ir Daugavas Vanagu rindās, varēja piedzīvot Latvijas valsts Simtgadi. Un kopā ar jums skumstu par tiem, kuru vairs nav mūsu vidū. Man arī liels gandarījums par to, ka tieši Simtgades gadā – šā gada septembrī –Beļģijas pilsētā Zedelgemā, kur pirms 73 gadiem dzima Daugavas Vanagu organizācija, tika atklāts piemineklis latviešu leģionāriem. Tas ir pirmais piemineklis ārpus Latvijas, kas veltīts latviešu karavīriem. Un tā tēlnieciskā ideja – stāvstrops – simbolizē ne tikai Latvijas dabu un darba tikumu. Bišu saime simbolizē tautu. Strops ir tās valsts. Bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību. Viss tas, manuprāt, īpaši simbolizē latviešu karavīrus. Toreiz un tagad.”

Daugavas Vanagu 73. dzimšanas diena

Svinīgā atmosfērā, ar svētku runām, ar karogiem, himnām un dažādu komponistu kora dziesmām, noslēgumā vēl ar kopēju dzimšanas dienas kliņģera ēšanu un glāzi vīna, kā arī sarunām pie skaisti klātiem galdiem, pagāja Daugavas Vanagu 73. dzimšanas dienas svinības Latviešu biedrības namā Rīgā, 2018. gada 28. decembrī. Svētku uzrunas un pateicības vārdus Daugavas Vanagiem teica Valsts  prezidents  Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, runu teica Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs, kurš pastāstīja par pieminekļa brīvībai atklāšanu Zēdelgemā. No Daugavas Vanagu saimes ar svētku runām uzstājās DV priekšnieks Gunārs Spodris, DV Latvijā priekšnieks Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra. Pasākumā izjustu svētbrīdi noturēja Zemessardzes kapelāns Raimonds Krasinskis, bet Daugavas Vanadžu koris diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā deva skaistu koncertu. Dzimšanas diena pagāja, pieminot karavīrus, kuri cīnījās par Latvijas brīvību un darbus, ko veic Daugavas Vanagu organizācija visā plašajā pasaulē Latvijas neatkarības un brīvības stiprināšanai.

Gunāra Spodra runa svinīgajā sēdē.

73 gadus atpakaļ Zēdelgemas kara gūstekņu nometnē Belģijā dibināja Daugavas Vanagus. Dibinātāji bija leģionāri, traģiski varoņi, kuri atradās britu gūstā. Viņi nebija cīnījušies pret britiem, viņiem nebija vairs brīvas dzimtenes, viņiem vairs nebija ģimenes atbalsts, viņiem nākotne bija neskaidra. Bet vai viņi iegrima depresijā? NĒ. Viņu skats bija uz nākotni, dibinot Daugavas Vanagus, lai saturētu leģionāru kopību, lai ar laiku iesaistītu trimdas latviešu sabiedrību organizācijā, lai turpinātu cīņu par brīvu, neatkarīgu Latviju. Gribu nobeigt ar lūgumu, lai mēs visi pieceļamies, skatamies uz Latvijas karogu, liekam labo roku uz sirds un dodam Vanadzēnu solījumu.

ES APSOLOS BŪT UZTICĪGS LATVIJAS KAROGAM UN MŪSU VALSTIJ, KO KAROGS SIMBOLIZĒ; VIENA LATVIJA, NEDALĀMA, AR BRĪVĪBU UN TAISNĪGUMU VISIEM.

Gunārs Spodris

DV priekšnieks

DV priekšnieka G. Spodra apsveikums Ziemassvētkos

Ziemassvētki sabraukuši                                                  
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
             (Tautas dziesma)
                              Prieka pilnus Ziemassvētkus un laimīgu 2019. gadu novēlu visiem
                              Daugavas Vanagiem, Vanadzēm un Vanadzēniem. Lai nākošais
                              gads būtu mierīgs, lai mēs visi varētu stiprināt savu patriotismu Latvijas
                              valstij un karogam, un lai mēs esam aktīvi darbos, ar kuriem mēs
                              nodrošinam brīvu, neatkarīgu Latviju.
                                                                             Gunārs Spodris
                                                                              Daugavas Vanagu priekšnieks.

Daugavas Vanagu 73. gadadienas svinības

Daugavas Vanagu organizācijas 73. gadadienas svinības notiks 2018. gada 28. decembrī plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības telpās, Merķeļa ielā 13. Uzrunas teiks Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, viesus uzrunās Rīgas Latviešu biedrības, Daugavas Vanagu un Daugavas Vanadžu vadītāji. Koncertu par godu šiem svētkiem, Latvijas simtgadei un brīvības cīņām sniegs Daugavas Vanadžu koris Ārijas Zeltiņas vadībā.

Aleksandrs Grimms aizsaulē

2018. gada 19. novembrī no mums pēkšņi šķīrās Daugavas Vanagu Austrālijā valdes priekšsēdis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis, kādreizējais Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas valdes priekšsēdis un ilggadīgais Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas valdes loceklis Aleksandrs Grimms.

Aleksandrs, jeb Saša kā mēs visi viņu pazinām, ir dzimis 1926.gada 20. augustā Rīgā. Sašam bija tikai 14 gadi, kad 1940. gadā Latviju okupēja Padomju Savienības armija. 1943. gadā Aleksandru Grimmu iesauca vācu darba dienestā un nosūtīja uz Vāciju. 1944. gadā viņu pārskaitīja latviešu leģionā, kur viņš arī piedzīvoja kara darbību.

Kara beigās Aleksandrs piedzīvoja gūsta gadus Putlosā un Zedelgemā. No gūsta atbrīvots, 1946. gadā viņš pārcēlās dzīvot kopā ar māti un vecmāmiņu DP nometnē Memmingenā. Arī šeit viņš iestājās vietējā Daugavas Vanagu nodaļā kā 26. biedrs. Aleksandrs turpināja kara pārtraukto vidusskolas izglītību un beidza Memmingenas latviešu ģimnāziju.

1949. gadā sākās jauns dzīves posms, Aleksandram ar māti iebraucot Austrālijā. Kādu pusgadu Aleksandrs strādāja Bonegilas imigrantu nometnes virtuvē, bet pārceļoties uz Melburnu 1950. gadā strādāja dažādos rūpniecības darbos, un tad 12 gadus kā taksīšu šoferis.

Aleksandrs sāka būvēt māju Pascoe Vale 1951.gadā. Toreiz tur visapkārt bija pļavas. Mājas būves darbs gāja strauji uz priekšu; pabeigtajā mājā ļoti imponēja dzīvojamā istaba ar stikla sienu, kur pavērās plašais skats uz Essendonas pusi. Aleksandrs šajā mājā nodzīvoja līdz pēdējai dienai.

Aleksandrs Grimms bija Latvijas patriots, viņš dziļi izjuta latviešu leģionāru likteni. Tūlīt pēc ierašanās Melburnā Aleksandrs iestājās Daugavas Vanagu Melburnas nodaļā. Viņš 32 gadus bija šīs nodaļas valdē, divus gadus valdes priekšsēdis un tagad 4 gadus bija Daugavas Vanagu Austrālijā valdes priekšsēdis. No 2002. gada Aleksandrs bijis nodaļas izdevuma “Ziņnesis” redaktors. 1979. gadā viņam piešķīra Daugavas Vanagu augstāko apbalvojumu, krūšu nozīmi zeltā.

1950. gadā Aleksandrs iestājās Melburnas nodaļas tautas deju kopā “Daugavieši”, kuru viņš vadīja 22 gadus. Aleksandrs ierosināja nodibināt Austrālijas latviešu tautas deju kopu sekretariātu, kur viņš strādāja kā sekretārs 6 gadus, šajā laikā izdodot tautas deju krājumu “4 burtnīcas.” Par šo darbu Aleksandru apbalvoja ar Krišjāņa Barona prēmiju.

Dažus gadus Aleksandrs darbojās par skatuves meistaru Austrālijas latviešu teātrī. Aleksandrs arī bija kaislīgs novusa spēlētājs. Kopš 2002. gada viņš bija DV Melburnas nodaļas novusa kopas administrators.

Aleksandrs Grimms bija cilvēks, kurš nekad neteica nē un nekad neliedza savu laiku, enerģiju un zināšanas, it sevišķi par Daugavas Vanagu organizāciju.

Paldies Saša par Tavu pašaizliedzīgo darbu Daugavas Vanagu organizācijā, ne tik vien Melburnas nodaļā, bet Daugavas Vanagu darbā visas pasaules mērogā.

Saldu dusu.

Jānis Kārkliņš

Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas

valdes priekšsēdis

1 2 3 10