Daugavas Vanagu 75 jubilejā

Sveicieni visiem Daugavas Vanagiem un tautiešiem DV organizācijas 75.gadadienā!

Pārlasot vēlreiz Kurzemes cietokšņa aizstāvju, mūsu tautas  brīvības cīnītāju, leģionāru cīņas Otrā pasaules kara laikā, nav nekādu šaubu, kur atradās viņu sirds vēlmes tajā laika posmā un arī tad, kad viņi dibināja mūsu DV organizāciju 1945. gada 28. decembrī. Atcerēsimies, tikai 8 gadi atpakaļ (2012.g.) okupanti mēģināja uzspiest mūsu tautai otru valsts valodu (krievu); šogad tas ir turpinājies ar jauniem uzbrukumiem mūsu vecajiem karavīriem, kā arī ir publicēti klaji viltojumi par mūsu tautas vēsturi. Būsim vienoti mūsu domās un darbos, pieturoties pie DV organizācijas būtības,  mērķiem, idejas un mūsu darbības principiem. Šodien mēs nolikām DV 75. gadadienas vainagu pie Brīvības pieminekļa no visiem Daugavas Vanagiem.

Daugavas Vanagi, sasauksimies!

Novēlu visiem veselību un visu labāko Jaunā gadā!

DVL priekšnieks Andrejs Mežmalis

 

 

DV vadības vēlēšanas

Daugavas Vanagu priekšnieks Gunārs Spodris 21. decembrī izziņoja Daugavas Vanagu 2020. gada vēlēšanu rezultātus: par Daugavas Vanagu priekšnieku ievēlēts Aivars Sinka (par balsojuši 720), par Daugavas Vanadžu priekšnieci ievēlēta Ināra Sīkā (par balsojuši 453).  Daugavas Vanagu vadības vēlēšanās kandidēja arī Andrejs Mežmalis (par balsojuši 613) un Asja Ramate (par balsojuši 268).  Jaunā Daugavas Vanagu vadība sāks darbu sākot ar 2021. gada 1. janvāri.

Daugavas Vanagu organizācijas 75. dzimšanas dienai

Daugavas Vanagu organizācija ir dibināta pēc Otrā pasaules kara noslēguma latviešu karagūstekņu nometnē Beļģijā, 1945. gada 28. decembrī. Kā palīdzības un aprūpes organizācija karavīriem un viņu ģimenēm, ar domu par Latviju. Pēc smagajiem kara gadiem neskaitāmas rētas bija tautas dvēselē, tās laiks pamazām dziedēja, bet nekad nesadzija mīlestība Latvijai. Latvijas doma arvien palika sirdīs tiem, kuri cīnījās divu lielvaru izraisītajā karā un kuri ticēja, ka Latvija reiz būs brīva. Pagājuši 75 gadi no dienas Beļģijas karagūstekņu nometnē, gandrīz cilvēka mūžs. Daudzi ir aizsaulē, bet Daugavas Vanagu darbs vēl turpinās. Kāda būs nākotne, to rādīs – laiks. Cik sirdī būs ideāli un mīlestība Latvijai, cik pieminēs karā cietušos nākamās paaudzes. Adventes laiks ir arī gaidīšanas laiks. Laiks, kad domāt par būtisko, ne virspusējo. Būtisko – ideālu un tautas vēstures veidošanā. Daugavas Vanagi sasaucas. Arī pēc 75 gadiem. Un Baltijas jūras krastā plīvo brīvās Latvijas valsts karogs, pūš brīvi vēji un jūras viļņi brīvi stāsta par laikiem, kas pagājuši grūti, bet kas devuši tik ilgoto, tēvzemes – brīvību. Par to sapņoja latviešu karavīri smagajos kara gados. To piedzīvo tagadējā paaudze. Tā ir vērtība, kuru nedrīkst aizmirst nekad. Daugavas Vanagi par to domā – arvien!

Silvija Kaugere,  DVL informācijas nozares vadītāja

Daugavas Vanagu priekšnieka Gunāra Spodra apsveikums svētkos

 
Apsveicu DVCV un visus Vanagus, Vanadzes un Vanadzēnus Lāčplēša dienā un Latvijas valsts 102 gadu dzimšanas dienā. Sūtu jums patriotiskus sveicienus un drosmi izturēt šos grūtos laikus. Turēsimies kā viena kopiena,  lai turpinātu aizstāvēt brīvu un neatkarīgu Latvijas valsti.
 
               Daugavas Vanagi, sasauksimies!   
                                               
Gunārs Spodris     
DV priekšnieks

Latvijas, Amerikas Savienoto Valstu, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas ārlietu ministru paziņojums Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienā

2020. gadā atzīmējot Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu, mēs izrādām cieņu kara upuriem un visiem kareivjiem, kuri cīnījās, lai sakautu nacistisko Vāciju un izbeigtu holokaustu.

Lai gan 1945. gada maijs Eiropā nesa Otrā pasaules kara beigas, tas nenesa brīvību visai Eiropai. Kontinenta centrālā un austrumu daļa vēl gandrīz 50 gadu palika komunistiskā režīma varā. Baltijas valstis tika pretlikumīgi okupētas un anektētas, un Padomju Savienība ar militāru pārspēku, represijām un ideoloģisko kontroli dzelžainā tvērienā sagrāba vēl citas paverdzinātās nācijas.

Daudzus gadu desmitus neskaitāmi daudz eiropiešu kontinenta centrālajā un austrumu daļā ziedoja savas dzīvības, tiecoties pēc brīvības, jo miljoniem cilvēku tika liegtas viņu tiesības un pamatbrīvības, viņus ar spēku pakļāva spīdzināšanai un izsūtīšanai. Ļaudis aiz dzelzs priekškara izmisīgi tiecās izlauzt ceļu uz demokrātiju un neatkarību.

1956. gada notikumi, Hartas 77 izveide un darbība, „Solidaritātes” kustība, Baltijas ceļš, 1989. gada „nāciju rudens” un Berlīnes mūra krišana bija svarīgi pavērsiena punkti, kas sniedza izšķirošu ieguldījumu brīvības un demokrātijas atjaunošanā Eiropā.

Mēs šobrīd sadarbojamies, lai izveidotu stipru un brīvu Eiropu, kur valda cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums. Nākotnei jābalstās vēstures faktos un taisnīgā attieksmē pret totalitāro režīmu upuriem. Mēs esam gatavi dialogam ar visiem, kas ir ieinteresēti atbalstīt šos principus. Manipulēšana ar vēsturiskajiem notikumiem, kas izraisīja Otro pasaules karu un Eiropas sadalīšanu pēc kara, ir nepieņemams vēstures falsifikācijas mēģinājums.

Mēs vēlamies atgādināt visai starptautiskajai sabiedrībai, ka ilgstošai starptautiskai drošībai, stabilitātei un mieram ir nepieciešama starptautisko tiesību un normu, tai skaitā visu valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes, patiesa un nepārtraukta ievērošana.

Apzinoties Otrā pasaules kara nežēlīgās mācības, mēs aicinām starptautisko sabiedrību pievienoties mums, lai stingri noraidītu ietekmes sfēru konceptu un uzstātu, ka visas suverēnas nācijas ir vienlīdzīgas.

 

Baltijas valstu prezidentu kopīgais paziņojums par 8. maiju

Mēs, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas prezidenti, atzīmējot Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu Eiropā, pieminam visu karā cietušo un sabiedroto valstu karavīru nesto upuri, bez kā nebūtu iespējama nacistiskā režīma sakāve 1945. gada 8. maijā, kam sekoja daudzu Eiropas valstu atbrīvošana no okupācijas un holokausta traģēdijas izbeigšana.

Apzinoties nepieciešamību iedibināt uz tiesiskiem principiem balstītu starptautisko kārtību un valstu daudzpusējās sadarbības sistēmu, mērķis, ar kādu pēc kara noslēguma tika radīta Apvienoto Nāciju Organizācija, bija nodrošināt mieru, drošību un kopīgo vērtību pastāvēšanu. Savukārt Rietumeiropas valstis sāka īstenot kopējo ideju par vienotu un brīvu Eiropu – tādu Eiropu, kurā valda miermīlīga līdzāspastāvēšana, demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. Par jaunās Eiropas stūrakmeņiem kļuva Eiropas Padome, NATO un Romas līgums.

Tomēr Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu tautām Otrā pasaules kara beigas nenesa atbrīvošanu. Tā vietā vienu totalitāro režīmu nomainīja cits, un Baltijas valstis tika vardarbīgi iekļautas Padomju Savienības sastāvā.

Starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju noslēgtā Molotova–Ribentropa pakta slepeno protokolu parakstīšana ļāva diviem nežēlīgiem diktatoriem Staļinam un Hitleram sadalīt Eiropu divās ietekmes sfērās. Neilgi pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gada 1. septembrī, pamatojoties uz noslēgto paktu, kā arī vācu–padomju līgumu par draudzību un robežu starp PSRS un Vāciju, Padomju Savienība okupēja un anektēja Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Komunistiskais režīms valdīja pār Eiropas kontinenta centrālo un austrumu daļu gandrīz pusgadsimtu. Izmantojot savu militāro pārspēku, masu represijas, masveida deportācijas un visaptverošu ideoloģisko kontroli, Padomju Savienība pilnībā pakļāva Baltijas tautas savai varai.

Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu, ko lielā mērā veicināja mūsu valstu iedzīvotāju nevardarbīgās un mērķtiecīgās gribas izpausmes un starptautiskās sabiedrības pūliņi, beidzās arī padomju režīma okupācija. 1990. gadā aizsākās un 1991. gadā noslēdzās ceļš uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Pēc dažiem gadiem tika pabeigta arī pilnīga Krievijas armijas spēku izvešana no trim Baltijas valstīm.

Mēs esam dziļi pateicīgi tām vairāk nekā 60 rietumvalstīm, kas atteicās juridiski atzīt mūsu valstu padomju okupācijas faktu. Samnera Velsa vadītā ASV departamenta 1940. gada 23. jūlijā pieņemtā deklarācija aizsāka Baltijas valstu okupācijas de iure neatzīšanas politiku starptautiskajā diplomātijā.

Šodien mūsu valstis ir neatņemama Eiropas Savienības un NATO daļa. Taču mēs nedrīkstam aizmirst mūsu vēstures traģiskākās lappuses. Mēs vienmēr aizstāvēsim patiesību un taisnīgumu. Vēsturisko faktu sagrozīšana par Otrā pasaules kara izcelšanos un tā noslēgumā veikto Eiropas sadalīšanu ir uzskatāma par nožēlojamu vēstures falsificēšanu, kā arī par tiesiski iedibinātās un šobrīd pastāvošās starptautiskās kārtības graušanas mēģinājumu.

Mēs kategoriski esam pret jebkādu ietekmes sfēru noteikšanu un uzstājam, ka attiecībām visu valstu starpā jāveidojas uz līdzvērtīgiem pamatiem. Viens no galvenajiem starptautiskās drošības garantiem ir bez ierunām rūpīgi ievērot starptautiskās tiesības un savstarpēji atzītās normas, tāpat arī atzīt citu suverēnu valstu teritorijas nedalāmības principu un tiesības veidot nacionālās drošības sistēmu pēc saviem ieskatiem, kā arī pievienoties valstu savienībām un veidot alianses. Mēs atkārtoti uzsveram, ka mūsu valstu kopējā aizsardzība arī turpmāk balstīsies uz NATO, savukārt transatlantiskajām saitēm būs būtiska loma Eiropas drošības un stabilitātes garantēšanā arī nākotnē.

Mēs uzskatām, ka rietumu pasaules demokrātiskās vērtības un vienotība ir vitāli svarīgs faktors tālākajā Baltijas valstu un ikvienas Eiropas valsts pastāvēšanā.

1 2 3 14