Saeimas priekšsēdētājas I.Mūrnieces teiktais Daugavas Vanagu dzimšanas dienā

Daugavas Vanagu organizācijai daudz labu vārdu ir teikuši Latvijas vadītāji, Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētāja. Fragments no Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzrunas Daugavas Vanagiem Latviešu biedrības namā Rīgā 28.decembrī 2018. gadā, kopā svinot DV 73 gadus: “Un tā jūs esat turējušies kopā visus šos gadus. Veicinājuši savstarpējo palīdzību – sākotnēji leģionāriem, vēlāk savā organizācijā iesaistot arī pārējo latviešu sabiedrību. Ilgus gadus jūs bijāt īsti trimdas vanagi, kas kopā ar citām trimdas latviešu organizācijām uzturējāt Latvijas valsts ideju, stalti un nelokāmi turējāt patriotisma karogu. Mūsu izcilā domātāja, rakstniece un arī Vanadze Zenta Mauriņa savulaik, runājot par mazām tautām, teica: ”Neiznīcināms kā latvietis, tāds ieraksts derētu salīdzināmā tautu psiholoģijā. Cik spītīgi un izturīgi, neraugoties uz visu rakstura lēnīgumu, bijuši mūsu senči.” Jā, latvieši ir bijuši spītīgi, izturīgi, uzticīgi Latvijai, un arī izpalīdzīgi. Un jūs šajā ziņā vienmēr esat bijis paraugs mums pārējiem. Tagad neatkarīgajā Latvijā jūs palīdzat stiprināt latviešu karavīru piemiņu, esat palīdzējuši ierīkot nozīmīgākās kauju piemiņas vietas. Palīdzējuši atgriezt Latvijā daudzu karavīru pīšļus, kas tagad atdusas Lestenes brāļu kapos. Paldies jums par to! Man ir liels prieks, ka visi, kas šeit šodien esat klāt, un arī tie, kas šobrīd atrodas tālumā no Latvijas, bet joprojām ir Daugavas Vanagu rindās, varēja piedzīvot Latvijas valsts Simtgadi. Un kopā ar jums skumstu par tiem, kuru vairs nav mūsu vidū. Man arī liels gandarījums par to, ka tieši Simtgades gadā – šā gada septembrī –Beļģijas pilsētā Zedelgemā, kur pirms 73 gadiem dzima Daugavas Vanagu organizācija, tika atklāts piemineklis latviešu leģionāriem. Tas ir pirmais piemineklis ārpus Latvijas, kas veltīts latviešu karavīriem. Un tā tēlnieciskā ideja – stāvstrops – simbolizē ne tikai Latvijas dabu un darba tikumu. Bišu saime simbolizē tautu. Strops ir tās valsts. Bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību. Viss tas, manuprāt, īpaši simbolizē latviešu karavīrus. Toreiz un tagad.”