Daugavas Vanagu Fonda rezolūcija, atbalstot latviešu baznīcu ārpus Latvijas

Daugavas Vanagu Fonda (DVF, Lielbritānijā) valde sēdē 23.aprīlī vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, atbalstot latviešu baznīcu ārpus Latvijas.

DVF valde izsaka sirsnīgu pateicību Latvijas Evanģēliski-Luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) draudzēm un garīdzniekiem par praktisko un garīgo atbalstu, ko tie snieguši latviešu bēgļiem, karavīriem un trimdas kopienām Lielbritānijā, kā arī visā pasaulē okupācijas gados, kā arī par to darbu, ko baznīca šodien veic, apvienojot jauno latviešu diasporu mītņu zemēs.

Vairāk nekā puse no Latvijas pirmskara baznīcas mācītājiem, ieskaitot baznīcas vadītāju arhibīskapu Teodoru Grīnbergu, devās bēgļu gaitās Otrā pasaules kaŗa laikā un trimdā turpināja savu darbu. Gandrīz piecdesmit gadus LELBāL turēja augstu Latvijas karogu, kamēr Latvijā baznīca tika apspiesta un pakļauta padomju režīmam. Nav apšaubāmi, ka latviešu luterāņu baznīca ārpus Latvijas ir cienīga kopā ar padomju laika baznīcu Latvijā sevi uzskatīt par pirmskaŗa Latvijas baznīcas pēcteci.

Tomēr vairāku partiju deputāti Saeimā ir iesnieguši likumprojektu bez pienācīgām iepriekšējām konsultācijām, kas pasludina padomju laika luterisko baznīcu par vienīgo pirmsokupācijas laika luterāņu baznīcas tiesību pārmantotāju. DVF valde izsaka nožēlu par šādu mēģinājumu pārrakstīt okupācijas laika vēsturi un uzskata, ka valsts iejaukšanās baznīcas jautājumos ir pretrunā ar Satversmes pantu, kur rakstīts: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.”

Latvijā tiek pašlaik aktīvi pārrunāts jauns diasporas likums, kas rāda, ka valsts ir norūpējusies par saviem tautiešiem ārzemēs. To ņemot vērā un tikai dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām, DVF valde ir pārsteigta, ka apakšā minētie Saeimas deputāti ir iesnieguši likumu grozījumus, kuŗus nevar citādi uzskatīt kā atklātu un nepamatotu uzbrukumu latviešu baznīcai un diasporas latviešu sabiedrībai.

Pretrunīgos likumu grozījumus Saeimā virza* zemāk minētie deputāti:

  • Ringolds Balodis (Nacionālā apvienība)
  • Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība)
  • Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienība)
  • Nellija Kleinberga (Latvijas Reģionu apvienība)
  • Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai)
  • Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība)
  • Jūlija Stepaņenko (Saskaņa).

* Deputāts Hosams Abu Meri (Vienotība) atsauca savu parakstu.

Piemineklis brīvībai Beļģijas pilsētā Zedelgemā – Latvijas stāvstrops

Daugavas Vanagu priekšsēdis Gunārs Spodris pasākumā, kas bija veltīts O.Kalpaka piemiņai, kā arī visās DV sapulcēs, ir aicinājis ziedot Piemineklim brīvībai, kurš tiek veidots Beļģijas pilsētā Zedelgemā. Tas veltīts latviešu leģionāru piemiņai, kuri Zedelgemas kara gūstekņu nometnē 1945./46. gada ziemā nezaudēja ticību Latvijas dzīvībai un brīvībai. Latvijas stāvstrops idejas autors ir Kristaps Gulbis, piemineklis ir Zedelgemas pilsētas un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības sadarbības projekts. Pusi izdevumu segs Zedelgemas pilsēta pašvaldība, puse ir jāsedz ar Latvijas Okupācijas muzeja savāktajiem ziedojumiem. Projekta viens no galvenajiem virzītājiem ir Valters Nollendorfs, Latvijas Okupācijas nuzeja biedrības valdes priekšsēdis. Ziedot var Latvijas Okupācijas muzeja mājaslapā norādītajā kārtībā, skat.: http://okupacijasmuzejs.lv/lv/ziedot/.

Latviešu leģionāri, kuri tika iesaukti okupētājvalsts bruņotajos spēkos, ir kara upuri. Viņu brīvības alkas un tēvzemes mīlestība arvien paliek tautas piemiņā. 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencija par civilpersonu aizsardzību kara laikā  nosaka, ka “okupētāja valsts nedrīkst piespiest aizsargājamās personas kalpot tās bruņotajos spēkos vai palīgspēkos. Nav atļauta nekāda piespiešana vai propaganda ar mērķi savervēt brīvprātīgos”. Konvencija aizsargā tās personas, kuras bruņota konflikta vai okupācijas gadījumā attiecīgajā brīdī un vienalga kādā veidā atrodas karojošās puses vai okupētājvalsts varā, kuras pilsoņi tās nav.

Karš ir devis milzu zaudējumus Latvijai, kura tika ierauta tajā divu totalitāru režīmu savstarpējo rēķinu kārtošanas dēļ. Latvijas simtgades gadā Latvijas smago ceļu arvien vairāk piemin gan Latvijā, gan ārvalstīs. Beļģijā Zedelgemā, pilsētas laukums nosaukts brīvības vārdā – Brivibaplein. Šajā laukumā, kas atrodas tikai 3 km attālumā no bijušās karagūstekņu nometnes, būs Latvijas stāvstrops, simbolisks piemineklis brīvībai. Daugavas Vanagi plāno braucienu rudenī uz Zedelgemu, kad tiks atklāts piemineklis; to paredzēts atklāt 2018. gada oktobrī un tas ir veltījums Latvijas simtgadei.

Daugavas Vanagi sveic DV Latvijā priekšsēdi A.Mežmali jubilejā

Šodien skaistu 80 gadu jubileju svin Andrejs Modris Mežmalis, atvaļināts admirālis, bijušais LR aizsardzības ministra padomnieks, bijušais globālās organizācijas Daugavas Vanagi ilglaicīgs vadītājs, patreizējais Daugavas Vanagi Latvijā priekšsēdis. Andrejs Modris Mežmalis par nopelniem Latvijas labā ir saņēmis daudzus apbalvojumus, to skaitā Viestura ordeni. Daugavas Vanagu priekšsēdis Gunārs Spodris un Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra kopā ar Daugavas Vanagu pārstāvjiem sveica Andreju Mežmali un novēlēja veiksmīgu darbu Daugavas Vanagi Latvijā vadīšanā.

Svinību brīdī jubilārs bija kopā ar daudzajiem draugiem, ar kuriem kopā strādāts Latvijas labā  – ar EP deputāti Inesi Vaideri, bijušo aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, Saeimas deputātu un bijušo DV Latvijā vadītāju Juri Vectirānu, Daugavas Vanagu, Okupācijas muzeja, Latviešu virsnieku apvienības un daudzu citu organizāciju pārstāvjiem Daugavas Vanagu īpašumā viesnīcā Radi un Draugi Rīgā.

Ziedojumu iespēja topošajai Okupācijas muzeja piektās ekspozīcijas Kurzemes sadaļai

Informācija par ziedojumu iespēju Okupācijas muzejam, kas ir  saistīta ar V.Januma piemiņu.

Kad Daugavas Vanagi svinēja 70 dibināšanas gadadienu, Daugavas Vanagu  Minsteres nodaļa ierosināja to atzīmēt – par piemiņu pulkvedim V. Janumam veikt ziedojumus Latvijas Okupācijas muzejam. Tika izvēlēta Kurzemes sadaļa no topošās – piektās ekspozīcijas, kura būs atjaunotajā muzejā. Sarakstā ir ziedotāju vārdi un summas, un kopējā saziedotā summa, kura ir apmēram 2/3 no vajadzīgās. Tā tad vēl var ziedot! Pievienoju ziedotāju sarakstu, skat.:  Ziedojumi

Okupācijas muzeja Finanšu komisijas loceklis

DVCV prezidija loceklis

DVCV sekretārs

Ivars Švānfelds

Ziedojumi Okupācijas muzeja Nākotnes nama auditorijas izveidei

Pārskats par ziedojumiem Latvijas Okupācijas muzeja (OM) Nākotnes Nama auditorijai.

Daugavas Vanagu Centrālā Valde (DVCV) jau vēl iepriekšējā sastāvā (pirms pēdējās DVCV), nobalsoja, ka atbalstīs Okupācijas muzeju ar ziedojumiem. Tā arī tapa solījums ziedot OM  Nākotnes Nama auditorijai. Starplaikā pāris ziedojumi ienāca auditorijai, nezinu, vai tas bija rezultāts no DVCV paziņojuma,  ka var ziedot, vai arī ziedotāji paši nolēma ziedot šīs auditorijas tapšanai. Daugavas Vanagu Kanberas nodaļa Austrālijā ir ziedojusi 1383, 32 EUR,  Dr. Ilze un Richard Schwartz – 675, 86 EUR. Kopumā auditorijai nepieciešami 50 000 EUR, ir saziedoti ir 2059, 18 EUR.

Okupācijas muzeja Finanšu komisijas loceklis

DVCV prezidija loceklis

DVCV sekretārs

Ivars Švānfelds

DV CV prezidija sēde 7. aprīlī par medikamentu piegādēm un palīdzības nodrošināšanu

7. aprīlī Rīgā, Slokas ielā 122, notika Daugavas Vanagu Centrālās Valdes ( DVCV ) prezidija sēde. To vadīja DVCV priekšnieks Gunārs Spodris, sēdē piedalījās DVCV kasiere Asja Ramate, DVCV sekretārs Ivars Švānfelds objektīvu iemeslu dēļ nevarēja piedalīties. Prezidija sēdē piedalījās Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, sēdē pieaicināti bija arī DV Latvija priekšsēdis Andrejs Mežmalis, DV Latvija saimniecības daļas vadītājs Andris Staklis, DVCV pārstāvniecības Latvijā vadītājs Dainis Margēvičs, kurš iepazīstināja klātesošos ar aktuālajiem medikamentu sadales jautājumiem. Prezidija sēdē izskatīja vairākus būtiskus jautājumus, kas attiecas uz DVCV darbu tālāku plānošanu, tajā skaitā par Daugavas Vanagu lielo ikgadējo kopā sanākšanu, kas šogad paredzēta Latvijā. Centrālais prezidija sēdes jautājums bija palīdzība bijušajiem leģionāriem, nepieciešamo medikamentu sadale, piegāde, apmaksa, kā arī piegāžu nepārtrauktības nodrošināšana. To kā būtisku un neatliekamu jautājumu virzīja DVCV priekšnieks Gunārs Spodris uzsverot, ka medikamentu piegādes nepārtrauktības nodrošināšanai ir nepieciešami arvien līdzekļi, tie nav pietiekami, bet medikamentu plūsmai jābūt nepārtrauktai, un, lai nodrošinātu palīdzības apjomu kā līdz šim, DVCV priekšnieks Gunārs Spodris aicina tautiešus ziedot  tieši šim mērķim – medikamentu iepirkšanai un izsniegšanai bijušajiem leģionāriem.

Ziedojumi ieskaitāmi tāpat kā līdz šim, Fondam “Daugavas Vanagu Centrālās Valdes pārstāvniecība Latvijā”, reģ. Nr. 40008004689. bankas rekvizīti:

AS “SEB BANKA”, Vecrīgas filiāle

Konta Nr. LV02 UNLA 0001 0037 0041 2

SWIFT kods: UNLALV2X

 

Oskaram Kalpakam veltītā radošā literārā konkursa svinīgais noslēgums

Foto: I.Tauriņa, EP deputāta A.Pabrika birojs. Kopbilde.

2018. gada 6. aprīlī Rīgā, Kara muzejā, notika Oskaram Kalpakam veltītā Latvijas skolu jaunatnes radošā literārā konkursa svinīgais noslēgums. Jaunieši no ļoti daudzām Latvijas skolām bija iesūtījuši konkursam radošus, skaistus, izjustus darbus par Oskaru Kalpaku, gan brīnišķīgas pasakas, gan esejas. Konkurss, kas veltīts Oskaram Kalpakam, notiek jau desmit gadus pēc kārtas un šogad Latvijas simtgades zīmē. Uz konkursa noslēgumu tika aicināti visi finālisti un viņu skolotāji. Pasākumā ar uzrunām, laba vēlējumiem visiem konkursantiem, kā arī atziņām par Latvijas valsts stiprināšanu un esošajām aktualitātēm, piedalījās DV CV priekšsēdis Gunārs Spodris, DV Latvija priekšsēdis Andrejs Modris Mežmalis, konkursa ilggadējā patronese EP deputāte Inese Vaidere, EP deputāts Artis Pabriks, LU prorektore Ina Druviete, Pulkveža O.Kalpaka piemiņas fonda valdes loceklis Mārtiņš Stirāns.

Sarunas pēc konkursa noslēguma, priekšplānā I. Akuratere, A.Pabriks, A.Mežmalis, K.D.Bitēna.

Par konkursa norisi un darbu vērtējumiem rūpējās žūrija, īpaši konkursa organizatores – filoloģe Sarma Dreimane un DV Latvija informācijas nozares vadītāja Silvija Kaugere, kā arī konkursa žūrijas vadītāja, Iespējamās misijas skolotāja Liene Dreimane. Svinīgo pasākumu ieskandināja mākslinieces – dziedātaja Ieva Akuratere, dzejniece un aktrise Kristīne Dina Bitēna. Dziesmas, kā arī to īpašie ievaddvārdi, kā Atmodas un laika zīmju noskaņu dziļi izjusts stāstījums, izskanēja no Ievas Akurateres. Pārmaiņus ar dziesmām dzeja, kā arī konkursa labāko darbu lasījumi skanēja ļoti izjustā un bezgala skaistā aktrses Kristīnes Dinas Bitēnas lasījumā. Pasaku par Oskaru Kalpaku bija uzrakstījusi Evelīna Balode, viņas pasakas radošais, vienreizējais gars, apbūra visus klātesošos ar savu skaistumu. Pasākums kopumā noritēja divās daļās, sākumā apbalvojumus pasniedza EP deputāte Inese Vaidere un Daugavas Vanagi jaunāko klašu skolēniem, pēc tam balvas no EP deputāta Arta Pabrika un Daugavas Vanagiem saņēma vecāko klašu audzēkņi, no kuriem 4 vislabākie mēros ceļu uz Briseli, tie ir – Dāvids Rubens,  Kalvis Kārlis Vanags, Ance Žagare un Kārlis Griška. Balvās visiem finālistiem tika pasniegtas gan grāmatas, gan skaistas rozes, gan EP sarūpētie suvenīri. Pasākuma noslēgumā bija kafijas galds, pie kura viesi kavējās sarunās vēl ilgi pēc konkursa.

Uzrunu visiem konkursa dalībniekiem saka EP deputāte Inese Vaidere.

Svinīgais pasākuma sākums. Mākslinieces Kristīne Dina Bitēna un Ieva Akuratere.

Foto: I.Tauriņa. Žūrijas priekšsēdētāja L.Dreimane, DVL priekšsēdis A.Mežmalis, konkursa organizatore S.Dreimane, konkursa fināliste ar EP deputātu A.Pabriku.

Foto: I.Tauriņa, EP deputāta A.Pabrika birojs. Četri konkursa galveno balvu ieguvēji, centrā – EP deputāts A.Pabriks.

Latvijas simtgades zīmē. Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita uzruna starptautiskajā konferencē Rīgā

Konferences plakāts ar Latvijas simtgades zīmi.

Rīgā, Kara muzejā, notika liela un nozīmīga starptautiska konference, kurā analizēja gan Latvijas Centrālās Padomes nozīmi, gan kopumā nacionālās pretošanās kustību komunistiskajam un nacistiskajam okupāciju režīmiem Latvijā: Trešais ceļš –  nacionālā pretošanās kustība komunistiskajam un nacistiskajam okupāciju režīmiem Baltijas reģionā”.

Konferenci organizēja Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Vēsturnieku komisija, Latvijas Kara muzejs, Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonds.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, profesors Egils Levits video uzrunā konferencei 15.03.2018.

Konferenci noklausījās plaša auditorija, vēsturnieki, sabiedrības un dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, tajā skaitā Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels, Daugavas Vanagu pārstāvji, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra un citi. Konferenci atklāja Kara muzeja direktore Aija Fleija. Konferences ievadā uzrunas deva Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Latvijas vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, profesors Egils Levits.  Dalībnieku vidū bija pārstāvji no visām Baltijas valstīm, kā arī Ukrainas. Konferences plakāts ir ar Latvijas simtgades zīmi.

Konferencē referātus nolasīja Dr.hist. Juris Ciganovs, Dr.hist. Dzintars Ērglis,  Dr.hist. Zigmārs Turčinskis, Ieva Kvāle, Dr.hist. Uldis Neiburgs, Dr.hist. Daina Bleiere un Dr.hist. Ritvars Jansons no Latvijas, Dr.hist. Andrii Rukas un  Dr.hist. Ruslana Martseniuk no Ukrainas,  Simons Jazavita no Lietuvas un Dr.hist. Toomas Hiio no Igaunijas. Konferences pilnu programmu, tēmas un dalībniekus skat.: Konferences programma

Eiropas Savienības Tiesas tiesneša, profesora Egila Levita uzruna konferencei

Trešais ceļš –  nacionālā pretošanās kustība komunistiskajam un nacistiskajam okupāciju režīmiem Baltijas reģionā

15.3.2018. Rīgā, Kara muzejā

Egils Levits

Par okupācijas neatzīšanu Satversmē

Šodiena nav iedomājama bez pagātnes klātbūtnes.  Tā vienmēr zināmā mērā ietekmē mūsu šodienas rīcību. Tādēļ pagātne vienmēr ir aktuāla. Zinot un izvērtējot pagātni atbilstoši mūsdienu izpratnei, mēs šodien varam pieņem zinošākus, pareizākus lēmumus, un līdz ar to arī veidot labāku nākotni.
Vēsture parasti nav neitrāla. Mums šodien bieži ir jāformulē savs viedoklis par pagātnes notikumiem.
Pagātnes notikumi ir tādi, kādi tie ir bijuši. Tie mums ir jāizpēta un  jāapzinās.  Taču kāda ir to pagātnes notikumu atlase, kas tiek aktualizēti sabiedrības atmiņā, kādu jēgu mēs tiem piešķiram, kādus secinājumus izdarām, ir šodienas jautājums.
Tā kā šodiena uz laika ass pastāvīgi virzās uz priekšu, tad pastāvīgi mainās arī mūsu skats uz pagātni. Citiem vārdiem – vēstures izpratne mainās laikiem līdzi.  Vēsture nekad nav un nebūs pabeigta.
Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga, latviski nacionāla valsts.
Tie ir Satversmē noteikti Latvijas valsts parametri, mūsu valsts iekārtas virsprincipi.  Tie arī nosaka, kādai ir jābūt mūsdienīgai attieksmei pret mūsu vēsturi.
Jebkurai valstij viena no tās leģitimitātes saknēm ir vēsture. Precīzāk – sabiedrības attieksme pret savas vēstures mezglu punktiem.
Bieži vien šie vērtējumi ir ietverti valsts konstitūcijā. Tā tas ir arī, piemēram, mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.  Šādi pagātnes vērtējumi ir ietverti arī mūsu Satversmē.  Tie izriet no Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem.
Tādēļ Satversmes Ievada trešajā rindkopā teikts:
Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.
Šim Satversmes noteikumam ir dziļa jēga.
Vispirms tas konstatē, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus un pretojās tiem.  Tādēļ mūsu valsts turpināja pastāvēt arī okupācijas laikā, līdz to pēc 50 ilgiem gadiem atkal varēja atjaunot uz valsts nepārtrauktības pamata.
Jāuzsver, okupācijas laikā tautas vairums nesadarbojās ar okupantiem, un nekļuva par kolaboracionistiem. Tautas lielākā daļa veda okupantu režīmam pakļautu, taču no režīma attālinātu dzīvi.
Samērā drošs radītājs, ka cilvēks – vismaz uz ārpusi – ir demonstrējis savu pāriešanu okupantu pusē, ir iestāšanās Komunistiskajā partijā. Taču starp latviešiem tikai 5% bija Komunistiskās partijas biedri. Tas nozīmē, ka 95% latviešu bija saglabājuši savu distanci pret okupantu varu.  Šim lielum lielajam vairākumam morālais kompass darbojās.
Pēckara gados, pilnīgi bezcerīgos apstākļos, okupantiem militāri pretojās mežabrāļi.  Taču arī pēc mežabrāļiem pretestība nekad nebeidzās.
Tauta atrada citus, klusākus, neuzkrītošākus pretošanās veidus, kuri dažkārt pat ieguva masveida raksturu. Turklāt septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados atklāti pret režīmu uzstājās atsevišķi drosmīgi pilsoņu tiesību cīnītāji, kurus tolaik sauca par disidentiem.
Pretestība okupantu režīmam bija pamatā simbolisks, morāls akts. Ar to cilvēki gan slēptā, gan atklātākā veidā demonstrēja savu pretestību.
Viņi lika okupantiem saprast:   Jūs esat iekarojuši manu valsti. Bet jūs neesat iekarojuši mani.  Es esmu neiekarojams cietoksnis.
Un tieši uz šādiem neiekarojamiem cietokšņiem ir būvēta atjaunotās Latvijas valsts leģitimitāte.
Atjaunotā Latvijas valsts tādēļ nebalstās uz Oskaru Dankeru, Vili Lāci, Augustu Vosu, vai Borisu Pugo.
Atjaunotā Latvijas valsts balstās uz Konstantīnu Čaksti, Gunāru Astru, Knutu Skujenieku, Lidiju Lasmani-Doroņinu.
Tieši tādēļ, tieši šīs idejiskās pēctecības un leģitimitātes dēļ Satversmes Ievads uzliek sabiedrībai morālu pienākumu, godināt savus brīvības cīnītājus, pieminēt svešo varu upurus, un nosodīt totalitāros režīmus un to noziegumus.
Savukārt zinātnes uzdevums ir pētīt šo nacionālas pretestības vēsturi, saredzēt kopsakarības, izdarīt secinājumus. Tā ir svarīga dala no visas mūsu jaunākā laika vēstures.  Tas ir liels un svarīgs uzdevums – identificēt mūsu varoņus, uzrādīt mūsu nodevējus, un galvenais, skaidrot un izprast cilvēku izturēšanos, viņu izdzīvošanas taktiku un stratēģiju, viņu ikdienas dzīvi okupācijas varā.
Vēsture mums ir jāzina un jāizvērtē, lai mēs varētu labāk izprast mūsu valsti, kāda tā ir, ar visiem plusiem un mīnusiem, un lai varētu izdarīt secinājumus, kā mums šodien rīkoties, lai mūsu sabiedrība virzītos uz priekšu.
Es vēlu visiem dalībniekiem vērtīgu un interesantu konferenci! 

 

Materiālu sagatavoja redaktore Silvija Kaugere

Otrā pasaules karā okupācijas varas karaspēkā ierauto latviešu karavīru piemiņa Lestenē un Rīgā

Rīts Lestenes baznīcā.

Šodien piemiņas dienas rīts sākās ar Dievkalpojumu Sv. Jāņa baznīcā, kurā piedalījās daudzi Daugavas Vanagu pārstāvji, tajā skaitā Daugavas Vanagu priekšnieks Gunārs Spodris, Daugavas Vanagu organizācijas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, bijušais Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis, Daugavas Vanagi Latvijā bijušais priekšnieks Andris Holms. Pēc piemiņas Dievkalpojuma sekoja ziedu nolikšanas pasākums pie Brīvības pieminekļa, tajā piedalījās gan Nacionālās apvienības biedri, gan kritušo karavīru tuvinieki, gājiena priekšgalā gāja mācītājs Guntis Kalme.

Piemiņas brīdis Lestenes Brāļu kapos.

Lestenes Brāļu kapos piemiņas pasākums sākās plkst. 14. Tajā runu teica Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura uzsvēra nepieciešamību arvien aizstāvēt Latviju, kā arī to, ka īpaša uzmanība jāpievērš gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Daugavas Vanagu priekšsēdis Gunārs Spodris savā runā uzsvēra kultūras, jaunatnes piesaistes nozīmi, kā arī latviešu valodas lomu Latvijas valsts stiprināšanā; uzrunas teica Latvijas Nacionālo  karavīru biedrības, Latviešu virsnieku apvienības pārstāvji, NA vadītājs Raivis Dzintars.

Skaistu svētbrīdi noturēja Lestenes draudzes mācītājs Jānis Saulīte, kurš atgādināja par to, ka karā nav uzvarētāju, tajā tiek ierauti daudzi nevainīgi cilvēki, karš sēj nelaimi. Mācītājs svētbrīdī aicināja svētīt rētas un pieminēt upurus. Pasākumu atklāja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija. Pasākumā piedalījās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, daudzi NBS karavīri, zemessargi, jaunsargi, kritušo tuvinieki un vietējās pašvaldības pārstāvji. Ziedus pie Mātes Latvijas pieminekļa Lestenes Brāļu kapos nolika vairāku Rīgas Domes opozīcijas partiju pārstāvji, tajā skaitā partijas Vienotība RD frakcijas līderis Vilnis Ķirsis, JKP vadītājs Jānis Bordāns, daudzi NA biedri.

Svece un ziedi Lestenes baznīcā piemiņas dienā.

Pasākums noritēja mierīgā gaisotnē, saulainā un vēsā diena bija miera un ziedu pilna, kā ik gadu, durvis plaši bija atvērtas atjaunotajā Lestenes baznīcā ikvienam.Lestenes draudze bija sarūpējusi šai dienai piemiņas brīdi, aizdedzinot daudzas svecītes un rotājot baznīcu ar ziediem. Pēc pasākuma bija koncerts Lestenes Tautas namā, tuvinieki kavējās ziedu nolikšanas un klusuma brīžos pie karavīru atdusas vietām.

 

Gunārs Spodris un Andris Holms ar Daugavas Vanagu karogu pie Mātes Latvijas pieminekļa Lestenē.

Piemiņas brīdis Lestenes Brāļu kapos.

Daugavas Vanagi Latvijā pārstāvju sapulce un vadības vēlēšanas 10.03.2018.

DVL pārstāvju sapulce

2018. gada 10. martā Rīgā, Daugavas Vanagi Latvijā (DVL) telpās Slokas ielā 122, notika DVL pārstāvju sapulce, kurā ievēlēja jauno DVL priekšnieku Andreju Mežmali, DVL valdi, Revīzijas komisiju un Ētikas komisiju, kā arī vēlēja par izvirzītajiem kandidātiem Daugavas Vanagu Centrālās Valdes (DVCV) prezidijam. DVCV prezidijam bija izvirzīti un sapulcē tika  ievēlēti:  Asja Ramate kā DVCV kasiere, Ivars Švānfelds kā DVCV sekretārs.

Sapulce sākās ar DV himnu, dienas kārtības apstiprināšanu, sapulces prezidija, sapulces vadītāja, sapulces protokolētāju izvirzīšanu, Mandātu komisijas, kā arī balsu skaitīšanas komisiju apstiprināšanu. Iepriekšējais DVL Zemes valdes priekšnieks Andris Holms vadīja sapulci un ziņoja par paveikto, par mandātiem un sapulcei reģistrētajiem DVL nodaļu pārstāvjiem ziņoja Ilmārs Baikovs. Reģistrēti pavisam tika 39 mandāti no esošajām 30 nodaļām, 25 nodaļas bija iesniegušas nepieciešamos dokumentus līdz DVL pārstāvju sapulcei.

Jaunievēlētais Daugavas Vanagi Latvijā priekšnieks Andrejs Mežmalis.

Pēc tam sekoja Daugavas Vanadžu priekšnieces Klāras Mētras rūpīgs ziņojums par daudzajiem padarītajiem darbiem, ko Daugavas Vanadzes godam veikušas iepriekšējā gadā un šī gada sākumā. Uz  DVL Zemes valdes priekšnieka amatu bija izvirzīti 2 kandidāti – Andrejs Mežmalis un Asja Ramate, kura no kandidēšanas atteicās. Par DVL Zemes valdes priekšnieku tika ievēlēts bijušais Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis, atvaļināts admirālis Andrejs Mežmalis. DVL valdē tika virzīti 15 valdes locekļi, no kuriem pēc vēlēšanām saskaņā ar DVL Statūtiem kā valdes locekļi tika ievēlēti 12. Revīzijas komisijā un Ētikas komisijā tika ievēlēti visi izvirzītie kandidāti, atbilstoši to skaitam pēc DVL Statūtiem. Pārstāvju sapulces dokumenti  par jauno valdes sastāvu, komisiju sastāvu, jauno DVL priekšsēdi tiks vēl iesniegti apstiprināšanai un reģistrēšanai LR Uzņēmuma reģistrā.

Sapulcē par DVL nozarēm ziņoja sekojoši: par jaunatnes un vanadzēnu nozari ziņojumu rakstiski bija sagatavojis G.Spodris, par kultūras nozari un jaunrades centru “Gaisma” ziņoja V.Jansone, par informācijas nozari ziņoja A.Holms, par aprūpes nozari ziņoja L.Braķe, par Ētikas komisijas darbu ziņoja D.Roķe, par Revīzijas komisijas darbu ziņoja E.Smelters, kā arī informāciju par padarītiem darbiem DVL pārstāvju sapulcei deva biedrzinis I.Baikovs un biroja vadītāja A.Ramate. Pēc vēlēšanām DVL pārstāvju sapulce atcēla iepriekšējo DVL priekšnieku A.Holmu, DVL Zemes valdes un komisiju locekļus no pienākumu pildīšanas un pateicās par labajiem darbiem ar ziediem.

Pārstāvju sapulces noslēgumā uzrunu teica jaunievēlētais DVL priekšnieks Andrejs Mežmalis. Savā runā viņš deva pārskatu par plānotajiem darbības virzieniem, būtiskākajiem darbiem, kuri jāpaveic Latvijas simtgades gadā. Sapulces pārtraukumā bija kafijas galds, sarunas un diskusijas. Sapulce noslēdzās ar labi padarītu darbu sajūtu un konkrētām darbu vīzijām, kas tika izvirzītas sapulces gaitā gan no jaunievēlētā DVL priekšnieka Andreja Mežmaļa, gan komisiju un nozaru pārstāvjiem.

 

 

 

1 2 3 4 9