Rīgas un Rīgas reģiona skolu jaunatnes literāro un vizuālo radošo darbu konkurss

“Vai tu pazīsti Gunāru Astru?”

 NOLIKUMS

 _{Brīvība – kā doma un vārds,}

_{tās dzīvība – sirds}

_{asins stāds!}

      Pieminot Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras 85. dzimšanas dienu, kā arī Latvijas valsts proklamēšanas gadadienu 18. novembrī, atcerēsimies savus brīvības cīnītājus, kuri padomju okupācijas laikā nebaidījās teikt patiesību, to aizstāvēt un līdz ar to rosināt Latvijas neatkarības atjaunošanu.

      Viens no tiem, kuri atdeva savu dzīvību par Latviju, bija Gunārs Astra. Gunāra Astras tiesas sēdē teiktais Pēdējais vārds izskanēja ne tikai kā liecība smagajam okupācijas laikam, kad Latvijas neatkarība bija vēl tikai sapnis, bet arī kā ticība laikam, kas toreiz tikai vēl nāca, neatkarīgas Latvijas valsts laikam.

      Šodien dzīvojam neatkarīgā Latvijas valstī. Kas no tā, ko Gunārs Astra vēlējās, ir piepildījies, ko šodien mēs varētu teikt Gunāram Astram un, pirmkārt, paši sev? Vai  pazīstam viņu un dzirdam vēl šodien, kas bija viņa sirdī, pirms Latvijas brīvība atkal tika izcīnīta, kas ir mainījies neatkarības gados Latvijā?

       Trešā Atmoda un Gunārs Astra. Par to domāsim, zīmēsim un rakstīsim!

1. Konkursa mērķis.

 Konkursa mērķis ir rosināt skolu jaunatni iegūt dziļākas zināšanas par brīvības cīnītāju Gunāru Astru, pieminot viņa 85. dzimšanas dienu un viņa nozīmi Latvijas neatkarības veidošanā; dot iespēju izpaust skolēniem radošumu jaunākajā klašu grupā – zīmējot plakātus, vecākajā klašu grupā – rakstot literāri radošo darbu esejas žanrā.

2. Konkursa norise.

 2.1.  Konkurss notiek no 2016. gada 1.oktobra līdz 2016. gada 1. novembrim divās vecuma grupās.

2.2.  Konkursā aicināti piedalīties Rīgas un Rīgas reģiona skolu 9.–12. klašu skolēni ar literāri radošajiem darbiem – esejas žanrā un 6.–8. klašu skolēni vizuālās mākslas – plakātu žanrā.

2.3.  Labākās skolēnu esejas un plakāti no katras skolas, kuras skolēni piedalās šajā konkursā ( ne vairāk   kā 1-2 labākie darbi no katras skolas ) ir jāiesūta konkursa žūrijai izvērtēšanai šādā kārtībā:

• 9.-12.klašu skolēnu labākie literāri radošie darbi esejas žanrā ir jānosūta uz e-pastu: dvcv.konkurss@gmail.com līdz 2016. gada 1. novembrim.
• 6.-8. klašu skolēnu labākie veidotie plakāti ir jānodod līdz 2016. gada 1. novembrim O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā, Rīgā, Skrindu ielā 1 ( skolā lūdzu griezties pie skolas dežurantes par konkursa darbu novietošanu skolas telpās vērtēšanai!) Termiņš vizuālo darbu iesniegšanai pagarināts līdz 8. novembrim.

3. Konkursa žūrija un atbalstītāji.

Konkursa žūrijas priekšsēdētājs – Gunārs Nāgels, Latvijas Okupācijas muzeja direktors, laikraksta “Latvietis” galvenais redaktors.

Žūrijas locekļi:

3.1. Ina Druviete – LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, filoloģijas  profesore;

3.2. Kārlis Kangeris – LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks, VDK izpētes komisijas priekšsēdētājs;

3.3. Andrejs Mežmalis – atv. admirālis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs;

3.4. Ivars Švānfelds –  Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis, Okupācijas muzeja biedrības biedrs;

3.5. Klāra Mētra – Daugavas Vanagu Centrālās Valdes locekle, Latvijas Daugavas Vanadžu vadītāja;

3.6. Silvija Kaugere – NVO In Patria Credere valdes locekle, DVCV mājas lapas informācijas vadītāja;

3.7. Jānis Anmanis – mākslinieks, gleznotājs, Latvijas Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas vadītājs;

3.8. Inga Dišlere – māksliniece, RDMV pasniedzēja, RTU lektore;

3.9. Dāvis Pumpuriņš – Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vecākais pētnieks.

Konkursa atbalstītāji: Eiropas Parlamenta deputāte, profesore Inese Vaidere, Latvijas Republikas Izglītības ministrija, izglītības ministrs profesors Kārlis Šadurskis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, tiesību zinātņu doktors, habilitētais politikas zinātņu doktors,  LU profesors Tālavs Jundzis, Okupācijas muzeja biedrība, priekšsēdis emeritētais profesors Valters Nollendorfs, O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola, direktore Alla Štolcere, direktora vietniece mākslas jomā Linda Dīriķe, skolotājs Andris Balcers, Atmodas balss, dziedātāja Ieva Akurātere, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, Latvijas Okupācijas muzejs.

     Konkursa žūrijas Goda loceklis – Imants Balodis, iepriekšējā Daugavas Vanagu Centrālās Valdes atbalstītā Gunāra Astras piemiņas projekta koordinators, grāmatas “Gunārs Astra. Un citi” veidotājs.

4. Darba žanrs un noformējums.

 4.1.  Žanrs – eseja. Darba apjoms 9.-12. klašu skolēniem 3 – 4 lpp. datorrakstā, neskaitot titullapu un pielikuma lapu. Burtu lielums – 12, rindu atstarpe – 1,5, atkāpes no lapas malām: no augšējās un apakšējās malas – 2 cm, no kreisās malas – 3 cm, no labās malas – 2 cm. Esejas titullapā jānorāda: autora vārds, uzvārds, skola, klase. Darba pielikuma lapā jānorāda: autora telefons, e-pasts,  precīza skolas adrese, skolotāja vārds, uzvārds, telefons un e- pasts.

4.2. Žanrs – plakāts. Plakāta lielums  6.-8. klašu skolēnu radošajam darbam – A2 vai A3 formāts. Tehnika – grafika, guašs, akvarelis, aplikācija, kolāža. Plakātam otrā pusē obligāti jāpievieno klāt norāde:  autora vārds, uzvārds, telefons, e-pasts, skola, klase, skolotāja vārds, uzvārds, telefons, e-pasts un precīza skolas adrese.

4.3. Visi konkursa literāri radošie darbi ir jāiesniedz latviešu valodā, arī plakātu žanrā – plakātu noformējumā valodai ir jābūt latviešu valodai.

5. Konkursa rezultātu izvērtēšana un rezultātu paziņošana.

 5.1. Konkursa rezultāti tiks izziņoti 2016. gada 11.novembrī mājas lapās www.dvcv.lv , www.izm.gov.lv.

UZMANĪBU INFORMĀCIJAI PAR IZMAIŅĀM!

TEHNISKU IEMESLU DĒĻ KONKURSA REZULTĀTU IZSLUDINĀŠANA NOTIKS

15.NOVEMBRĪ

MĀJAS LAPĀ WWW.DVCV.LV.

Konkursa svinīgais noslēgums notiks 2016. gada 16. novembrī plkst. 14.00 !

5.2. Konkursa svinīgais noslēgums 2016. gada 16. novembrī plkst. 14, O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā, Rīgā, Skrindu ielā 1. Tas ir neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanas dienas ieskaņai veltīts pasākums, kas noritēs Gunāra Astras personības zīmē ar Atmodas dziedātājas Ievas Akurāteres piedalīšanos.

5.3. Vērtēšana darbiem: darba oriģinalitāte, mākslinieciskais sniegums plakātu žanrā un literārajiem darbiem, Gunāra Astras personības izpratne, darba noformējuma precizitāte un atbilstība šim konkursa Nolikumam.

5.4. Konkursa darbus žūrija var izmantot tālākai Gunāra Astras personības, Latvijas brīvības cīņu izpratnes veidošanai gan izstādēs, gan publikācijās.

6. Godalgas.

6.1. Literāri radošo darbu grupā 9.-12. klases skolēniem tiek godalgoti trīs labākie darbi:

• Labākā literāri radošā darba autoram (1. vietai) apmaksāts brauciens uz Eiropas Parlamentu Briselē no Eiropas parlamenta deputātes, profesores Ineses Vaideres;
• Labāko literāri radošo darbu autoriem: 100 EUR naudas balva (2. vietai) un 50 EUR naudas balva (3. vietai).

6.2. Vizuālās mākslas  – plakātu grupā 6.-8.klašu skolēniem tiek godalgoti trīs labākie darbi:

• Labākā plakāta autoram (1.vietai) speciālbalvas no IZM, LOM pārstāvjiem;
• Labāko plakātu autoriem: 50 EUR naudas balva (2. vietai) un 30 EUR naudas balva (3. vietai).

6.3. Labākajiem konkursa dalībniekiem balvas dāvās Latvijas Republikas Izglītības  ministrs, profesors Kārlis Šadurskis, Eiropas Parlamenta deputāte, profesore Inese Vaidere,  Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, profesors Tālavs Jundzis, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, Latvijas Okupācijas muzejs, konkursa atbalstītāji.

6.4. Veicināšanas balvas no konkursa atbalstītājiem saņems konkursa labākie dalībnieki konkursa svinīgajā noslēgumā.

7. Konkursa pieteicējs un informācija.

Daugavas Vanagu Centrālā Valde sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju un Izglītības ministriju. Informācija par konkursu un konkursa uzvarētājiem tiks publicēta Daugavas Vanagu Centrālās Valdes mājas lapā: www.dvcv.lv,  Izglītības un zinātnes ministrijas  mājas lapā:  www.izm.gov.lv.   E-pasts konkursa rakstisko darbu nosūtīšanai:  dvcv.konkurss@gmail.com.

NOLIKUMS Word formātā: gunara-astras-konkursa-nolikums

2016. gada Daugavas Vanagu Centrālās Valdes sēde notiek no 9.-10. septembrim Daugavas Vanagu Anglijas īpašumā “Straumēni”, lai veiktu pārskatu par Daugavas Vanagu zemju un Daugavas Vanagu  Centrālās Valdes darbību 2015. gadā. Iepriekšējā Daugavas Vanagu Centrālās Valdes sēde notika 2015. gada 12.  – 13. jūnijā Vašingtonā. Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis atv. admirālis  Andrejs Mežmalis ziņo par Daugavas Vanagu Centrālās Valdes un organizācijas darbību 2015. gadā, karavīru piemiņas pasākumiem, paveikto Daugavas Vanagu organizācijas atpazīstamības veicināšanā Latvijā un pasaulē, labo sadarbību ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām Latvijas neatkarībai, pastāvēšanai un valsts aizsardzības nostiprināšanai.

Attēli no sēdes Straumēnos Daugavas Vanagi ASV Facebook lapā, skat.

https://www.facebook.com/DaugavasVanagiASV/photos/?tab=album&album_id=546747172179103

Augustā Latvijā svinīgi tika atzīmēta Latvijas Zemessardzes 25. gadadiena. Tajā dalību ņēma Daugavas Vanagu Centrālās Valdes vadība, kā vienmēr aktīvi atbalstot Latvijas pastāvēšanai un aizsardzībai nozīmīgus pasākumus, kuri ir ļoti svarīgi latviešu tautas un valsts tālākai pastāvēšanai. Svinības sākās jau 20. augustā ar Dievkalpojumu Doma baznīcā, pēc tam tās turpinājās ar svinīgo parādi pie Brīvības pieminekļa, Zemessardzes parādi 11. novembra krastmalā, daudziem pasākumiem un svētku koncertiem. Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Ivars Švānfelds, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis piedalījās dažādos Zemessardzes jubilejai veltītajos pasākumos, svinīgajā parādē pie Brīvības pieminekļa, kā arī Latvijas Zemessardzei veltītās grāmatas atklāšanā Kara muzejā 20. augustā. Grāmata, kura ir ārkārtīgi nozīmīgs ieguldījums Latvijas Zemessardzes vēstures apzināšanā un satur plašu, sistematizētu faktu materiālu par Zemessardzi sākot ar tās izveidi, ir izdota ar Daugavas Vanagu atbalstu; īpaši tās izdošanu ir atbalstījis Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis. Augsts Daugavas Vanagu Centrālās Valdes vadības darba vērtējums un pateicības tika saņemtas no NBS un Zemessardzes vadības. Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālis Raimonds Graube, Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš personīgi izteica dziļu pateicību par Daugavas Vanagu sniegto atbalstu grāmatas tapšanā. Grāmatas par Zemessardzi atvēršanā piedalījās NBS vadība, Latvijas Zemessardzes un NBS vienību komandieri, Zemessardzes izveidotāji Latvijā, arī tās pirmais štāba priekšnieks, bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Bruņoto spēku vadība un Zemessardzes veidotāji deva ieskatu Zemessardzes tapšanā, pateicība tika izteikta visiem tās veidotājiem. Ar Daugavas Vanagu organizācijas atbalstu izveidotā grāmata “Zemessardze”  bija skaists svētku brīdis visiem klātesošajiem, kā arī patriotismu, spēku un varonību apliecinoša, paliekoša zīme  Latvijas vēsturē. Tās ievadā liktie K.Alberta vārdi: “Lai vienoti sirdīs mēs, jauni un veci, par Latviju stāvam tik stipri kā klints!” izsaka Zemessardzes būtību un tās pastāvēšanas mērķi – būt Latvijai! Daugavas Vanagi ir kopā ar Zemessardzi un atbalsts tai ir darbs, kas darīts ar pilnu atdevi Latvijai.

DV priekšnieka uzruna Lestenes Leģionāru brāļu kapos Kurzemes cietokšņa dienā, 2016.gada 8.maijā

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, augsti godātais Aizsardzības ministra kungs, augsti godātā Tukuma novada un Lestenes pagasta pašvaldības vadība, augsti godātā Brāļu kapu komiteja, augsti godātais Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs, augsti godātie Latvijas brīvības cīnītāji – leğionāri un nacionālie partizāni, karavīri un zemessargi, dārgie tautieši!

        Šodien mēs esam pulcējušies šeit Lestenē, šajā svētnīcā, lai pieminētu un godinātu mājās atgriezušos un Mātes Latvijas zemes klēpī guldītos 236 mūsu Latvijas brīvības cīnītājus, Latviešu leğiona karavīrus, kuri 1944.gadā atdeva savu dārgāko, savas dzīvības, aizstāvot mūsu Tēvzemi un mūsu tautu.

        Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka tajā liktenīgajā Latvijas vēstures laika posmā, 1944.gada pavasarī, pēc mūsu tautas pārdzīvotā 1941.baigā gada, vēl dzīvi palikušie un Latvijā labi pazīstamie Latvijas patrioti – pēdējās Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas deputāti, visu lielo konfesiju reliğiskie vadītāji, ğenerāļi, ministri, zinātņu doktori, docenti, dekāni, profesori, rakstnieki, pirmā Latvijas Valsts prezidenta Čakstes dēli, Konstantīns un Mintauts, un citi – visi šie Latvijas patrioti, ar saviem parakstiem un riskēdami ar savām dzīvībām, aicināja mūsu jaunatni, Latviešu leğionā iesauktos karavīrus, aizstāvēt Latviju un mūsu tautu.  Šīs izcilās Latvijas personības, kopā 188 izcili Latvijas patrioti, parakstīdami Latvijas Centrālās padomes sagatavoto Memorandu, aicināja Latvijas tautu aizstāvēties pret uzbrūkošo naidnieku, kas īsu laiku pirms tam bija slaktējis un deportējis uz Sibīriju tūkstošiem mūsu valsts pilsoņus. Memoranda teksts deklarēja, es citēju: “Pēc mūsu izpratnes Otrā pasaules kara tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība – pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt. Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs, deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.” Citāta beigas.

         Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, kas bija iekļauts Latvijas-Padomju Krievijas miera līgumā, kuru parakstīja 1920.g. 11.augustā: “..Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, pastāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi, ….” Šo miera līgumu Krievija ne tikai lauza, bet veica terora aktus pret mūsu tautu un valsti.

       Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka pēc miera līguma parakstīšanas, deviņpadsmit gadus vēlāk, 1939.gada 5.oktobrī, PSRS uzspieda Latvijai Savstarpēju palīdzības līgumu. Jā, to uzspieda, jo 1939.g. 2.oktobrī Staļins skaidri pateica Latvijas ārlietu ministram Muntera, ka “Austrija, Čehoslovakija un Polija kā valstis ir jau pazudušas no kartes. Citas arī var pazust. Kas tika nolīgts 1920.gadā, nevar palikt spēkā mūžīgi.” Arī šo līgumu Padomju Krievija lauza. Jā, šo līgumu arī lauza, jo..

       Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka sešas dienas vēlāk, pēc šī Savstarpējā palīdzības līguma parakstīšanas, jau 1939.gada 11.oktobrī, Maskavā bija sagatavots “Slepenais Deportācijas Plāns Nr.001223”, kuru atrada pēc vācu ienākšanas Latvijā; tas bija plāns lai deportētu Latvijas pilsoņus uz Sibīriju, kuru arī viņi izpildīja 1941.gada 14.jūnijā. Tas bija un paliek noziegums pret cilvēci!

       Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka 1939.gada 23.augustā, divas diktatoriskas un sabiedrotās valstis, Padomju Savienība un Vācija, bija noslēgušas zvērisku, savstarpēju un slepenu paktu, zem kura viņas abas kopīgi okupēja un sadalīja Poliju savā starpā; viņas abas iesāka Otro pasaules karu. Tas pasaules vēsturē ir un paliek kara noziegums, kā arī noziegums pret mieru!

       Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka Latvija, jau pirmajā dienā pēc Vācijas uzbrukuma Polijai 1939.gada 1.septembrī, bija pasludinājusi striktu neitralitāti; šo Latvijas neitralitāti Padomju Savienība neievēroja un jau 1940.gada jūnijā, bija okupējusi Latviju. Pasaules vēsturē, tas ir un paliek kara noziegums!

       Dārgie, mūžībā aizgājušie un vēl dzīvi palikušie brīvības cīnītāji, leğionāri un partizāni! Paldies jums par jūsu ieguldījumu Latvijas mūžīgās brīvības uguns uzturēšanā, lai tā nekad neizdziest! Un, tā arī nekad neizdzisa un to naidnieki nekad nevarēja apslāpēt; neviens un nekas nevar apslāpēt mūsu tautas brīvības alkas. Paldies jums! Es nododu jums, kritušie Latvijas karavīri, un jums, vēl dzīvi palikušie brīvības cīnītāji, leğionāri un partizāni, sveicienus no visiem Daugavas Vanagiem visās Daugavas Vanagu zemēs – Austrālijā, ASV, Kanādā, Anglijā, Vācijā, Zviedrijā un šeit Latvijā. Paldies jums!

Andrejs Mežmalis

DV priekšnieks

8.05.2016.

Pateicība

Liels paldies visiem līdzdalībniekiem, kuri palīdzēja, lai šī diena būtu pildīta ar cieņu un lai nodotu godu mūsu kritušajiem karavīriem, leğionāriem. Paldies Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par sirsnīgo līdzdalību un viņu patriotiskajām uzrunām, kā arī visiem dažādo konfesiju mācītājiem par dievkalpojumu un nodoto svētību mūsu kritušajiem karavīriem Lestenes Brāļu kapos. Liels paldies Brāļu kapu komitejai par kritušo karavīru mājās pārvešanu, rakšanas darbiem un labo programmu, kā arī Tukuma novada vadībai un Lestenes baznīcas valdes priekšsēdei un valdei par viņu ieguldīto darbu, piemiņas koncerta rīkošanu un citiem darbiem. Speciāls paldies Nacionāliem bruņotiem spēkiem (NBS) par “mājās pārvesto” karavīru iezārkošanu, kā arī NBS komandierim ğen.ltn. Raimondam Graubem, NBS Štāba priekšniekam ğen.maj. Jurim Zeibārtam un Zemessardzes komandierim brig.ğen. Leonīdam Kalniņam par viņu līdzdalību un goda nodošanu kritušajiem leğionāriem. Tāpat, mīļš paldies NBS orķestrim, korim “Tēvija”, Jaunsargiem, NBS Štāba bataljona karavīriem, aizsargiem un bijušajiem partizāniem par viņu līdzdalību, kas padarīja šo pasākumu daudz kuplāku un svinīgāku. Liels paldies Nacion

ālo karavīru biedrības valdes priekšsēdim Edgaram Skreijam, Daugavas Vanagu Latvija (DVL) valdes priekšsēdim Andrim Holmam un DVL Vanadžu priekšniecei Klārai Mētrai, Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdim Aleksejam Ozoliņam un citu organizāciju vadītājiem, kā arī visu klātesošo organizāciju biedru līdzdalību šajā svinīgajā piemiņas pasākumā. Sirsnīgs paldies DV CV prezidijam, Andrim Staklim un Ivaram Švānfeldam

par palīdzību, ka arī DV ASV Vanadžu priekšniecei Līgai Nuterei par līdzdalību Lestenes piemiņas pasākumā, lai godinātu mūsu kritušos karavīrus, leğionārus. Pēdējais, liels, liels paldies DV Centrālai Valdei par rakstveida sēdes balsojumu apstiprināt kapakmeņu izgatavošanu katram no 236 Latviešu leğiona karavīram, kā arī paldies firmai “AKM” un firmas vadītājam Pēterim Zvaunim par šo kapakmeņu laicīgo izgatavošanu, jo bez šiem kapakmeņiem nevarēja notikt mūsu kritušo karavīru pārapbedīšana Lestenes Leğionāru Brāļu kapos. Paldies visiem!

 

Visu labu vēlēdams,

Andrejs Mežmalis

DV priekšnieks

16.05.2016.

Svinīgi pieminot Otrajā pasaules karā kritušos latviešu karavīrus un Otrā pasaules kara beigas, 8.maijā Lestenē notika piemiņas Dievkalpojums un svētbrīdis Lestenes Brāļu kapos.

Pasākumu organizēja un tajā piedalījās organizācija Daugavas Vanagi kopā ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardzi, Jaunsardzi un vietējo pašvaldību.

Lestenes brāļu kapos bija ļoti daudz ļaužu, kritušo tuvinieki un dažādu organizāciju pārstāvji, koncertu sniedza gan NBS, gan Daugavas Vanagu un Tukuma novada pārstāvji. Svinīgo karavīru pārapbedīšanas pasākumu ievadīja koncerts un svētbrīdis Lestenes Dievnamā. Pie Mātes Latvijas pieminekļa Lestenes Brāļu kapos vainagus un ziedus nolika organizācijas, Latvijas valdības un Saeimas pārstāvji, kritušo tuvinieki. Kapu plākšņu izgatavošanai un pārapbedīšanas pasākumam ziedojumu veikusi Daugavas Vanagu organizācija.

Runu teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura savā uzrunā pieminēja gan kritušos karavīrus, gan otrā pasaules kara beigas, gan Mātes dienu; Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš novēlēja, lai visiem ir spēks un prāts neķīvēties par sīkumiem, jo lielo lietu ir daudz un viņas negaida; Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš atgādināja, ka 8. maijs ir ļoti daudzus upurus nesošā Otrā pasaules kara beigu diena; runu teica arī Tukuma novada priekšsēdētājs Ēriks Lukmans;  Daugavas Vanagu priekšnieks, atv. flotiles admirālis Andrejs Mežmalis; Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdis Edgars Skreija un citi. Visas runas bija ļoti sirsnīgas, emocionāli piepildītas, ar lielu cieņu un visa laba vēlējumiem Latvijai, tās karavīriem, brīvībai un pastāvēšanai mūžīgi.

Andrejs Mežmalis teica paldies mūžībā aizgājušajiem un vēl dzīvi palikušajiem karavīriem par viņu ieguldījumu Latvijas mūžīgās brīvības uguns uzturēšanā, lai tā nekad neizdziest; to arī naidnieki nekad nevar apslāpēt, neviens un nekas nevar apslāpēt mūsu tautas brīvības alkas. Šajā svētnīcā, Lestenes Brāļu kapos, tika nodoti sveicieni kritušo karavīru piemiņas pasākuma dalībniekiem un kritušo karavīru tuviniekiem no Daugavas Vanagiem visās Daugavas Vanagu zemēs. Pasākumā piedalījās Daugavas Vanadžu ASV priekšniece Līga Nutere, Daugavas Vanadžu Latvijā priekšniece Klāra Mētra, DV Centrālās Valdes loceklis Ivars Švānfelds, DV Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis, Daugavas Vanagi Latvijā vadītājs Andris Holms un daudzi citi Daugavas Vanagu organizācijas pārstāvji; Saeimas deputāts, ģenerālis Juris Vectirāns, visu valdošo koalīcijas partiju – ZZS, Vienotības un NA pārstāvji; kritušo karavīru tuvinieki, politiski represētā Lidija Lasmane Doroņina, daudzi politiski represēto un karavīru organizāciju pārstāvji. Pasākumā kopumā bija sapulcējušies ļoti daudzi cilvēki, saulainajā dienā ziedi klājās pie visām karavīru piemiņas plāksnēm. Savu karavīru Latvijā pēc ilgiem gadiem sagaidīja atraitne Zenta Šļūka, pie viņa kapa noliekot baltu rožu klēpi. Visu kritušo karavīru vārdi izskanēja un tika parādīti uz liela ekrāna, pieminot viņu devumu Latvijai. Izskanēja goda zalves, pavadot karavīrus ar godu mūžībā Latvijas zemē un kopīgi dziedāta Latvijas himna, Dievs, svētī Latviju.

Zemes klēpī guldīti pēc smagām kaujām tagad atdusas Latvijas jaunie zēni un vīri, kurus karš nežēloja un kuri zaudēja dzīvību tajā, paliekot mūžīgi – ar Latviju sirdī.

Šodien kinoteātrī “Kino Citadele” notika Daugavas Vanagu Centrālās Valdes atbalstītās, jaunās vēstures zinātņu doktora Edvīna Šnores filmas “The Unknown War: Baltic Resistance” (“Nezināmais karš: Baltijas pretošanās”) pirmizrāde. Filma ieskaņota angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā un paredzēta izplatīšanai pasaulē. Filmas pirmizrādi atklāja Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Ivars Švānfelds, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un filmas režisors Edvīns Šnore.

Filmas pirmizrādē piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš, LOIB valdes priekšsēdētāja Ruta Pazdere, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, daudzas sabiedrībā pazīstamas personas. Filmas veidošanā atbalstu ir sniegusi arī PBLA, Valsts kultūrkapitāla fonds un citi. Filmas pirmizrādē skatītāju zāle bija pārpildīta, filmai beidzoties skatītāji ilgstoši aplaudēja un piecēlās kājās, pēc pirmizrādes sarunas vēl ritēja neformālā gaisotnē.

Filma atspoguļo Baltijas tautu vēsturē ļoti svarīgu posmu – pretošanās kustību okupācijas režīmam pēc 2. Pasaules kara, kad Baltijas valstis bija palikušas PSRS okupācijas zonā. Autoram izdevies sasaistīt dokumentālos materiālus pārliecinošā vēstījumā par Baltijas tautu cīņu pat represiju apstākļos pret okupāciju. Dzīvi vienmēr, pat visdrūmākajos laikos, ir bijuši brīvības ideāli, domas par neatkarīgu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsti.

Daugavas Vanagu organizācija vienmēr ir iestājusies par Baltijas valstu suverenitāti un neatkarību, tās atjaunošanai bijis veltīts ilgstošs trimdas darbs, tai ir veltīts darbs un sniegts atbalsts arī šodien.

Latvijas brīvība un neatkarība, Baltijas valstu brīvība un neatkarība, ir arī pretošanās kustības dalībnieku liels nopelns, tas joprojām vēl nav pietiekami novērtēts, šī filma ir solis uz priekšu vēstures izpētē un publicitātē. Brīvība ir vērtība, par ko daudzi atdevuši savas dzīvības. Klusais, nezināmais karš, dažāda veida pretošanās okupācijas režīmam  turpinājās praktiski visus okupācijas gadus.

Par filmu papildus informācija, iespēja arī filmu iegādāties un noskatīties ir saitē:  http://www.balticresistance.com/

Kā ik gadu, Lestenes Brāļu kapos 16. marta pēcpusdienā pulcējās ļaudis, lai godinātu kritušos karavīrus. Šogad apmēram tūkstotis cilvēku ieradās uz svinīgo piemiņas pasākumu, kurš noritēja mierīgā, dziļi izjustā gaisotnē.

Cieņas un mīlestības pilns bija ik vēstījums, ko runātāji veltīja kritušajiem karavīriem un Latvijai. Svētbrīdi noturēja mācītāji Jānis Saulīte un Guntis Kalme.

Uzrunas teica Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis A.M.Mežmalis, politiķis, bijušais aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis, Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmanis, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs R.Dzintars.

Pirms pasākuma Lestenes baznīcā notika izjusts koncerts, kurā uzstājās arī “Daugavas Vanadžu” koris diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā, cilvēki piecēlās kājas dziedot dziesmas, kas dārgas katra latvieša sirdij.

Pēc svinīgā pasākuma Brāļu kapos ļaudis pulcējās Lestenes tautas namā, kur tika atvērta grāmata «Lestenes stāsts Latvijai šodien un mūžībā». Pasākumā dziedāja operdziedātājs Jānis Kurševs, muzicēja Santa Jākobsone; runāja grāmatas autors, žurnālists un rakstnieks Arnis Šablovskis. Viņš ar šo darbu Lestenes vārdu un tās garu ir faktiski pacēlis jaunā vertikālē, garīgā un apziņas vertikālē, kura arvien noteiktāk iezīmējas Latvijas kartē kā svētvieta visai tautai. Dzejniece Māra Zālīte savā runā pieminēja Lestenes apbrīnojamo garu, tā īpašo burvību, jo ne velti ļaudis gadu desmitiem ilgi saka – ak, svētā Lestene; savu redzējumu pauda daudzi grāmatas rakstu autori, atbalstītāji un citi.

Visas runas bija pilnas pateicības un siltuma par lielisko darbu, tik nozīmīgas grāmatas izveidi, kura ne tikai atspoguļo vienu no Latvijas pagastiem, tā ļaudis, baznīcas atjaunotni,  bet dod arī milzīgu impulsu Lestenes kā svētvietas apzināšanai Latvijā.

Tukuma novada vadība izteica lielu pateicību organizācijai “Daugavas Vanagi” par milzīgo darbu, kas padarīts, izveidojot un labiekārtojot Lestenes piemiņas vietu kritušajiem karavīriem, pasākumā runu teica Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis Andrejs Modris Mežmalis, kurš ir arī viens no grāmatā publicēto materiālu autoriem. Ļoti sirsnīgi un ar patiesu, dziļu gara gaismu Latvijai noritēja viss jaunās, brīnišķīgās grāmatas par Lesteni atvēršanas pasākums.

Jau kuro gadu nākam, Lestene

Īpaši izjusta, Latvijai un cīnītājiem par tās brīvību, patiesībā – arī katram no mums veltīta, bija bijušā aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska uzruna svinīgajā piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos, kuru publicējam tā, kā autors rakstījis, ar domu uzsvariem arī īpašās atstarpēs starp vārdiem, lai izjustu visu tekstā ietvertā vēstījuma jēgu un dziļumu.

^{Latvijas   brīvības zēni un meitenes!
  Vīri un sievas!
   Dzīvie un mirušie!}

^{Jau kuro gadu
  mēs nākam atkal,
   nolikt ziedu,
    saklausīt sirdspukstus,
      šeit,   kaujas laukā,
       pārlasām vārdus, kas akmenī iekalti,
        te, pie Lestenes baznīcas mūriem.}

^{Jau kuro gadu mēs mērojam tālus un tuvus ceļus,
  lai uz brīdi pabūtu kopā.
   Dzīvie un mirušie…}

^{Ziedi mūsu rokās un sirdīs
  uzziedējuši no jauna, tie nevīst,
   tie dāvāti Jums — leģiona puiši un vīri, latvju sievas!
    Jūsu laikam, kas nepiepildīts,
     jūsu mīlestībai…, kas dzīva sāp joprojām,
      mūžībai jūsu.}

^{Nav jau tā,
  ka viņi alka tik kaujas lauka,
   kur sevi atrast, apliecināt un pazaudēt.}

^{Un nav jau tā, ka jājautā – kāpēc?}

^{Karš viņus ņēma un paņēma.}

^{Mēs esam cilvēki.
  Mēs esam tauta!
   Mēs alkstam cilvēcību,   ne kara
    kā toreiz, tā arī šodien,
     vienmēr,
      mūsu dvēseles   alkst cilvēcību. Ne   kara!}

^{Taču cilvēcības   plašajā cilvēku pasaulē pietrūkst.
  Pietrūka un pietrūkst arī uz Latvijas zemes.
   Patiesības joprojām pietrūkst.
    Pasaule   Vai tā labāka ir šodien?
     Tā ir tāda, kāda tā ir.
      Reizē skaista un nedroša.
       Izaicinoša un trausla.
        Toreiz un tagad.}

^{Tieši tāpēc mēs nākam
  tāpēc, ka mēs savu dalību sajūtam   kā mūsu kopēju lietu.
   Sajūtam, ka esam, ka bijām, ka būsim –
    Tauta,  Valsts,  Mēs esam kopība!
     Mēs tai piederam.
      Mūsu karavīri,   un mūsu varoņi   mūs vieno.
       Viņi cīnījās
        Viņi ziedoja uz kopības altāra dzīvību savu.
         Viņi bija Latviešu leģiona vīri.
           Latviešu leģiona vīri!}

^{Jūs atceraties    kā tas notiek.
  Un tad, ar reizi viss sagriežas kājām gaisā.
   Karavīri
    tiek ierauti ellē!
     Ir tikai kauja.
      Kauja pēc kaujas.
       Kara mašīna dārd.
        Lodes spindz,    kārtām,
         lādiņu šķembas gāžas un samaļ visu kas bijis
          Zeme un debesis pajūk.
           Ak, Dievs!
            Nogurums ķermeni pārmāc.}

^{Latvju karavīriem nebija izvēles.
  Tikai cīņa,   kaujas lauks,    Lestene,    Latvija!
   Viņi to apzinājās un ticēja.
    Latvijas valsts!   Karogs!    Brīvība!   Tauta!
     Cīnīties,   izdzīvot   vai   mirt
      Par   un   uz savas zemes.}

^{Nu Lestenes brāļu kapi
  ir viņu algojums,
   par mīlestību samaksa,
    par ideāliem,
    un ticību nākotnei,
    par paļāvību uz Mums!
     Jā,    arī par mums.}

^{Klusums.   Klusums visapkārt.   Šodien.}

^{Tas mūs šķir no tā laika,   no pasaules tās,
  no kara naida un trokšņiem.
   Mums dzīvajiem ir svarīgi apliecināt šodien,
    ka    mēs nākam,
     ka esam kopā ar,   ka esam no leģiona vīriem,
      ka ir   un būs Latvijas valsts!}

^{Latvju zēnus un meitas pieminot,
  Jūsu karstās sirdis un mīlestība neizdziest!
   Dievs svētī Latviju!}

^16.03.2016.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

_{Informāciju sagatavoja Silvija Kaugere}

11. martā notika Daugavas Vanagu Centrālās Valdes organizētais ikgadējais seminārs angļu valodā ārvalstu vēstniekiem par Latvijas vēstures būtiskiem jautājumiem. Kara muzejā viesus sagaidīja Daugavas Vanagu Centrālās Valdes un Daugavas Vanagi Latvijā pārstāvji, pēc pasākuma viesi vēl ilgi kavējās sarunās.

Semināru atklāja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, ar referātiem uzstājās Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis Andrejs Modris Mežmalis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis  un Latvijas Okupācijas muzeja, OMB komisijas loceklis Ivars Švānfelds, Latvijas Kara muzeja II pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs Jānis Tomaševskis.

Informāciju sagatavoja Silvija Kaugere

Noslēdzies nu jau astoto gadu pēc kārtas notiekošais skolu jaunatnes radošais literārais konkurss, kas veltīts pulkvedim Oskaram Kalpakam. Galvenās balvas par labākajiem darbiem ieguva 5 skolēni: Mikus Saldovers (Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola), Līga Zvejniece (Jelgavas novada Neklātienes vidusskola), Dainis Rižkins (E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija), Ilva Viļuma un Lelde Kalniņa (Andreja Upīša Skrīveru vidusskola). Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja, dalās domās par konkursa norisi:

“ 6. martā Latvijas armijas komandiera O. Kalpaka dzīves un cīņu vietās notika piemiņas pasākumi. Skolu jauniešiem Kara muzejā tika sarīkots literārās jaunrades konkursa „Teiksma par Kalpaku” noslēguma pasākums, kurā no 58 dalībniekiem (vairāk no pamatskolas grupas) bija uzaicināti 27 laureāti. Konkursu pieteica Daugavas Vanagu Centrālā Valde, „In Patria Credere”, „Pulkveža O. Kalpaka piemiņas fonds”.

Svinīgo noskaņu radīja mākslinieces Ievas Akurateres dziesmu izpildījumi. Skolēnus, vecākus un skolotājus sveica Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, aicinot padomāt, kā jauniešiem veidot šodienas dzīvi sasaistē ar pagātni, jo viņiem spēks jāsmeļas vecāku un vecvecāku paaudzē, nevis tikai datoru ierakstos. ES Tiesas tiesnesis Egils Levits bija atsūtījis apsveikuma vēstuli, kuru emocionāli nolasīja NVO „In Patria Credere” valdes locekle Silvija Kaugere.
Daugavas Vanagu CV priekšsēdētājs Andrejs Modris Mežmalis izstāstīja, kā zēna gados viņa iedvesmotājs bijis tieši O. Kalpaks. Viņš teica paldies radošajiem skolēniem par interesi piedalīties nu jau tradicionālajā konkursā astoto reizi. NVO „In Patria Credere” valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns aicināja iestāties par saviem ideāliem, jo mēs visi esam Kalpaka idejas nesēji. Savukārt „Pulkveža O. Kalpaka piemiņas fonda” valdes locekle Kaiva Krastiņa aicināja, nākotnes ceļā dodoties, ceļamaizē ņemt līdzi lepnumu par savu tautu, valodu sasaistē ar radošu garu.
Filoloģijas profesore Ina Druviete atgādināja domāt par dzīves vērtībām, jo, rakstot par pulkvedi, tā ir saruna par katru no mums. Viņa izteica žūrijas viedokli par skolēnu radītajām teikām un pasakām. Visaizraujošākie bijuši tie darbi, kuros rakstītāji pratuši meistarīgi savīt faktus ar emocijām.
Konkurss stiprinājis pārliecību par vērtībām, jo ieguvējs skaitās katrs teiksmas veidotājs un arī katrs lasītājs žūrijā, iedziļinoties savdabīgajās vārdu spēlēs par nopietniem notikumiem Latvijas vēsturē. No Rencēnu pamatskolas radoši izpaudās trīs skolēni, visi arī iekļuva laureātos: Elīna Bombaka (8. kl.) ar Piemiņas pasaku, Marija Kruglauža ar Realitātes pasaku un Dāniels Zariņš (abi 7. kl.) ar Pasaku par bērnības sapni.
Izglītības ministram Kārlim Šadurskim vislabāk paticis Dāniela fantastiskais O. Kalpaka bērnības un jaunības dienu atspoguļojums, bet Marijas darbs sajūsminājis J. Bordānu. Visi trīs saņēma ministra Atzinības un konkursa organizētāju Diplomus.
Ļoti bagātīgs bija dāvanu klāsts. EP deputāte Inese Vaidere veltēm klāt bija pielikusi ar roku rakstītu pateicību. Šogad ekskursijā uz Briseli dosies tikai 5 vidusskolu jaunieši. Katrs konkursa dalībnieks saņēma Baltu rozi no DV CV locekļa Andra Stakļa rokām. Vidusskolēnu darbu fragmentus lasīja žūrijas komisijas priekšsēdētāja Sarma Dreimane. Viņa arī rūpējās, lai katrs pasākuma dalībnieks un viesis aizietu ar gandarījuma sajūtu.”  EP deputāts Krišjānis Kariņš dāvāja divas no piecām galvenajām balvām – braucienus uz Briseli, un visiem finālistiem skaistus suvenīrus. EP deputāts Artis Pabriks dāvāja 3 galvenās balvas – braucienus uz Briseli labākajiem skolēniem un katram finālistam vēl papildus dāvanas.
Svinīgums vārdos, atnākušo smaidi, ziedi, patriotisms dziesmās un dāsnums novērtējumā tika pasniegts arī kā piemiņas dāvana pulkvedim O. Kalpakam dienā, kad viņa dzīvību izdzēsa lode._{Informāciju sagatavoja Silvija Kaugere}

_{Fotoattēli no konkursa: EP deputāta Arta Pabrika birojs}

Pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītais
svinīgais piemiņas pasākums Kara muzejā,
Rīgā, Smilšu ielā 20,
6. martā plkst. 12.

Dziesmas dziedās IEVA AKURĀTERE.

Piedalās EP deputāts Artis PABRIKS, EP deputāts Krišjānis KARIŅŠ,
radošā literārās jaunrades konkursa atbalstītāji.

Pasākumā aicināti piedalīties Oskaram Kalpakam veltītā, radošā literārās jaunrades konkursa
“ Teiksma par Kalpaku” visi finālisti:

Agate Albekaite, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Elīna Bombaka, Burtnieku novada Rencēnu pamatskola
Krists Aksels Buža, Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola
Luīze Druviņa, Bauskas pilsētas pamatskola
Laima Dūda, Rīgas Kultūru vidusskola
Laine Džeriņa, Bērzaunes pamatskola
Simona Elīza Elste, Meirānu Kalpaka pamatskola
Laine Fedotova, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija
Laura Jungmane, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Lelde Kalniņa, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Annija Kliemane, Skrundas vidusskola
Marija Krugļauža, Burtnieku novada Rencēnu pamatskola
Evelīna Lapsa, Rīgas Ziepniekkalna sākumskola
Terēze Kristīne Locika, Liepājas Centra sākumskola
Kate Medne, Cēsu Valsts ģimnāzija
Rauls Poļs, Rīgas Avotu pamatskola
Dainis Rižkins, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Dinija Salasgrāve, Bauskas pilsētas pamatskola
Mikus Saldovers, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola
Elīna Stašāne, Bauskas pilsētas pamatskola
Elza Ščerbinska, Āgenskalna sākumskola
Keita Loreta Špēla, Rīgas Valsts 1.ģimnāzija
Ilva Viļuma, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Patrīcija Zālīte, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Daniels Zariņš, Burtnieku novada Rencēnu pamatskola
Irēna Zimka, Rīgas 41.vidusskola
Līga Zvejniece, Jelgavas novada Neklātienes vidusskola

SIRSNĪGI SVEICAM VISUS FINĀLISTUS!

Konkursa žūrija