Daugavas Vanagu 70.gadadienas svētku pasākums
2015.g. 28.decembrī Rīgā, Latvijā – Rīgas Latviešu biedrības namā!
Daugavas Vanagu biedri, Latvijas Republikas valsts vadība, citu organizāciju pārstāvji un viesi, 2015.gada 28.decembrī no tuvienes un tālienes pulcējās DV 70.gadienas svētku pasākumā Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē; Lielā zāle bija pārpildīta ar pāri par 500 svētku dalībniekiem. Daugavas Vanagu biedri bija mērojuši garus ceļus no dažādam DV Latvijā nodaļu vietām, tālākie būdami no Latgales nodaļām, to starpā arī grupa Vanadzēnu no Rēzeknes un citām kopām DV Vanadzēnu vadītāja Gunāra Spodra vadībā.
DV 70.gadadienas programmas vadītājs Andris Holms, DV Latvijā valdes priekšsēdis, aicina svētku dalībniekus pievienoties latviešu tautas lūgšanā “Dievs, svētī Latviju” un Daugavas Vanagu himnā “Lāčplēša dziesma”.
“Uzmanību karogiem!” DV 70.gadadienā 2015.g. 28.decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā. DV Latvijā biedri ienes DV karogus (pa kreisi DVL karogs, pa labi DV organizācijas karogs). No kreisās: Staņislavs Cakulis, Vladislavs Ķīselis, Elmārs Smelteris un Zigurds Irbe.
Savu godu Daugavas Vanagiem parādīja Latvijas Republikas valsts vadība, kura bija ieradusies pilnā sastāvā – LR Valsts prezidents Raimonds Vējonis, LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un LR Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kā arī vairāki Saeimas deputāti un Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas. Tāpat, Daugavas Vanagus pagodināja Latvijas bruņoto spēku vadība, kura piedalījās arī pilnā sastāvā – Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ğenerālleitnants Raimonds Graube, NBS Štāba priekšnieks ğenerālmajors Juris Zeibārts, Zemessardzes (ZS) komandieris brigādes ğenerālis Leonīds Kalniņš un citi NBS/ZS virsnieki un karavīri. Svētku pasākuma viesos iekļāvās Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdis Edgars Skreija un Latvijas vecie karavīri – leğionāri, Latviešu virsnieku apvienības (LVA) valdes priekšsēdis Aleksejs Ozoliņš un LVA pārstāvji, skautu-gaidu pārstāvji, dažādu studentu korporāciju pārstāvji, reresēto biedrību pārstāvji, Tukuma novada vadības pārstāvji Viļņa Janševska vadībā, kā arī dažādu citu organizāciju viesi.
Kreisā pusē: Valdis Kursietis (agrākais DV CV pārstāvniecības vadītājs); vidū: Edgars Skreija (Nac. karavīru bierdrības priekšsēdis) labā pusē: NBS kapelāns kpt. Raimonds Krasisnkis
Pēc uzrunām, apbalvojumiem un apsveikumiem bija pārtraukums ar glāzi vīna pie svētku klinğera, par ko bija rupējusies “DV CV pārstāvniecība Latvijā” biroja vadītāja Solvita Sekste kopā ar savu palīdzi Annu Šņuciņu. Lielu darbu ieguldīja DV Latvijā Vanadžu priekšniece Klāra Mētra ar savām Vanadzēm, kā arī Vanagi, kuri rūpējās par loğistiku, transportu un citām lietām, kam roku pielika Andris Staklis, Andris Holms, Dainis Margēvičs, Ojārs Tauriņš, Jānis Dinga un citi DV Latvijā biedri; pēc pārtraukuma sekoja koncerts – koris “Daugavas Vanadzes” kora diriğentes Ārijas Zeltiņas vadība un Zemessardzes vokālais ansamblis “Dobeles zemessargi” Artūra Reinika vadībā. Pēc DV himnas, piemiņas svētbrīdi vadīja NBS kapelāns kpt. Raimonds Krasinskis.
NBS kapelāns kpt. Raimonds Krasinskis notur svētbrīdi.
Kapelāns kapt. Krasinskis pieminēja mūžībā aizgājušos Daugavas Vanagus un Latvijas brīvības cīnītājus, leğionārus, kuri bija atsaukušies uz Latvijas tautas saucieniem, to starpā arī Latvijas reliğisko konfesiju vadītāju (Katoļu baznīcas bīskapa Jāzepa Rancāna, Luterāņu bznīcas arhibīskapa Teodora Grīnberga un Pareizticīgās baznīcas metropolīta Augustīna Petersona) izmisīgo lūgumu “…aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.”
Latvijas Republikas (LR) valsts vadība DV svētku pasākumā.
No kreisās: LR ministru prezidente Laimdota Straujuma; LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece; LR Valsts prezidents Raimonds Vējonis; tālāk pa labi – DV priekšnieks Andrejs Mežmalis; NBS kapelāns kpt. Raimonds Krasinskis.
LR Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība DV svētku pasākumā.
No kreisās: Zemessardzes komandieris brig.ğen. Leonīds Kalniņš; NBS Štāba priekšnieks ğen.maj. Juris Zeibārts; NBS komandieris ğen.ltn. Raimonds Graube; Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
DV priekšnieka Andreja Mežmaļa ievadruna DV 70.gadadienas svētkos.
“Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze, cienījamie Saeimas deputāti augsti godātais Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs, augsti godātais Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka kungs, augsti godātais Zemessardzes komandiera kungs, augsti godātie brīvības cīnītāji, mūsu karavīri – leğionāri un Jūsu ğimenes, nacionālie partizāņi un Jūsu ğimenes, ļoti cienījamās un mīļās Daugavas Vanadzes un augsti godātie un brašie Daugavas Vanagi – šeit un visā pasaulē, dārgie viesi, dāmas un kungi! Īpašs svētku sveiciens mūsu godalgotam korim Daugavas Vanadzes un labi pazīstamam vokālam ansamblim Dobeles Zemessargi!”
DV Centrālās valdes priekšsēdis un DV priekšnieks Andrejs Mežmalis sveic svētku dalībniekus un ievada DV 70.gadadienu ar svētku ievadrunu.
“Paldies visiem, kuri esiet atnākuši šeit šodien, lai mēs kopā atzīmētu šo vēsturisko Daugavas Vanagu organizācijas 70.gadadienu! Atskatoties uz Daugavs Vanagu dibināšanas 70.gadadienu mēs redzam, ka tā laika latviešu paaudzes, kuras pēc Otrā pasaules kara atradās trimdā un sākotnēji dzīvoja ļoti nožēlojamos apstākļos, skaidri izprata un apzinājās Latvijas valsts stāvokli un mūsu tautas likteni.
Šogad mēs atzīmējām 100.gadadienu, kopš tika dibināti pirmie latviešu strēlnieku bataljoni, kuri vēlāk kļuva par 8 pulkiem un kuri iedvesmoja mūsu tautu un mūsu jaunatni cīnīties par brīvību un neakarību. Strēlnieku pulku dibināšanas iniciators, Jānis Goldmanis, arī bija Daugavas Vanags; viņš aizgāja mūžībā 1955.gadā, ASV. Pēc Latvijas 20-gadu īsās brīvības un neatkarības brīža, 1939.gadā, atkal tie paši naidnieki, pret kuriem mēs bijām karojuši 20 gadus agrāk, bija sadevušies rokās, laužot visus līgumus ar Latviju, tādējādi pārkāpjot visus starptautiskos likumus, konvencijas un normas. 1939.gada 1.septembrī, Latvija pasludināja neitralitāti, kad Padomju Savienība un Vācija, kā sabiedrotās valstis, kopēji okupēja Poliju un sadalīja Austrumeiropu savā starpā.
Otrā pasaules karā, pēc tam, kad mūsu tauta bija jau piedzīvojusi genocīde no Padomju Savienības vai Krievijas puses, mūsu tauta un karavīri skaidri saprata, ka uzvelkot svešas valsts uniformas, vācu uniformas, sabiedrotais nav pareizais; bet, tai pašā laikā visi arī skaidri saprata, pēc pārdzīvotā un Padomju Savienības sponsorētā un izvērstā terora 1940. un 1941.gadā, ka naidnieks bija īstais, jo tas bija iznīcinājis mūsu valsts neatkarību un valdību, apšāvis vairāk kā pusi no mūsu virsniekiem un likvidējis lielu daļu no mūsu tautas vadošām personām. 1944.gada sākumā, mūsu tauta bija nonākusi izmisuma situācija, kā to raksturoja tai laikā vēl dzīvi palikušie mūsu tautas vadoņi, no kuriem laba daļa velāk trimdā iesaistījās Daugavas Vanagu darbā. Šie dzīvi palikušie un Latvijā labi pazīstamie Latvijas patrioti bija, līdz 1944.gada 16.martam, parakstījuši Latvijas Centrālās padomes sagatavoto memorandu, kuru tad iesniedza Latviešu leğiona ğenerālinspektoram, ğenerālleitnantam Rūdolfam Bangerskim. Šī memoranda parakstītāji, kopā 188 izcilas Latvijas personības, bija agrākie Saeimas deputāti, bijušais Saeimas priekšsēdētājs, ğenerāļi, ministri, visu lielo konfesiju vai reliğiju vadītāji (katoļu baznīcas bīskaps Jāzeps Rancāns, pareizticīgās baznīcas metropolīts Augustīns Pētersons, luterāņu baznīcas arhibīskaps Teodors Grīnbergs), prezidenta Čakstes deli – Konstantīns un Mintauts, profesori, zinātņu doktori, docenti un dekāni, rakstnieki, utt. Viņi visi, ar saviem parakstiem, riskējot ar savām dzīvībām, aicināja mūsu tautu – mūsu mobilizēto jaunatni un leğionārus, cīnīties pret uzbrūkošo naidnieku no austrumiem. Memoranda teksts, kas tika zināms tai laikā arī Latviešu leğionā un tautā, deklarēja, un es citēju – Pēc mūsu izpratnes Otrā pasaules kara tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība – pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt. Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs, deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku. Citāta beigas.
Līdz ar šo deklarāciju no mūsu tautas pārstāvjiem, tā laika dzīvi palikušajiem Latvijas valsts vadošām personām, Latviešu leğiona karavīri palika par brīvības cīnītājiem, jo Padomju Savienība bija pārkāpusi Latvijas neitralitāti un visus parakstītos līgumus ar Latviju, to starpā arī 1920.gada Latvijas-Krievijas miera līgumu. Vēlāk trimdā, daļa no minētā memoranda parakstītājiem bija aktīvi Daugavas Vanagu biedri. Mēs varam būt lepni par mūsu leğionāriem, kuri dibināja Daugavas Vanagu organizāciju 70 gadus atpakaļ nesenā pagātnē, 1945.gada 28.decembrī, Cēdelgemas gūstekņu nometnē, Beļğijā; pamatā, tā bija brīvās Latvijas laika jaunatne, vecāko paaudžu vadīti, kuri mīlēja savu tautu un savu valsti. Tās bija tās paaudzes trimdā, kuras bija piedalījušās Latvijas brīvības cīņās vai piedalījušies kaujās Latviešu leğiona rindās. Šī mūsu trimdas tautas daļa, iesaistoties Daugavas Vanagu darbos, palīdzēja atjaunot latviešu studentu korporācijas, skautu un gaidu organizācijas, latviešu baznīcu draudzes, latviešu valodas skolas bērniem un viņi darīja visu iespējamo, lai saturētu kopā mūsu tautu svešumā. Daugavas Vanagu mērķis bija un joprojam ir – Apvienot un pulcēt latviešus tautas kopības saglabāšanai un sniegt dažāda veida atbalstu un palīdzību visiem tautiešiem. Lielā mērā Daugavas Vanagu dibinātāji un viņu pēcteči to arī panāca, kopjot un uzturot mūsu senču varoņgaru, nacionālo stāju un vienotību; arī šodien, Daugavas Vanagi savās mītņu zemēs ārzemēs joprojām veicina saglabāt latviešu valodu un kultūru, kā arī palīdz Latvijā mūsu vecajiem karavīriem, daudzbērnu ğimenēm, audžu ğimenēm un bāreņiem.” Daugavas Vanagi, sasauksimies!
“Paldies par uzmanību un visiem, laimīgu un veselības pilnu Jauno gadu!”
Andrejs Mežmalis
Pēc DV priekšnieka ievadrunas, sekoja Latvijas Republikas Valsts prezidenta uzruna.
LR Valsts prezidents Rainonds Vējonis uzrunā svētku dalībniekus DV 70.gadadienā.
Savā uzrunā, sveicot organizāciju “Daugavas Vanagi” 70. gadadienā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 28. decembrī uzsvēra, ka tā daudzu gadu garumā palīdzējusi saglabāt un stiprināt latviešu kultūru un latvietību, nesot Latvijas neatkarības ideju cauri okupācijas gadiem. Valsts prezidents savā apsveikuma uzrunā norādīja, ka “Daugavas Vanagi” ir drošs atbalsts stipras un vienotas Latvijas idejai arī atgūtās neatkarības laikā: “Šodien Latvijas tauta sastopas ar aizvien jauniem izaicinājumiem, kuru risināšanā ieguldījumu var sniegt arī Daugavas Vanagi. Latvijai atgūstot neatkarību, ir radusies jauna izceļotāju kopiena, tāpēc mūsu kopīgais uzdevums ir uzturēt šo cilvēku saikni ar Latviju un latvietību. Daugavas Vanagi šajā ziņā ir spēcīga un pieredzes bagāta organizācija, kas ir daudz paveikusi un spēj dalīties zināšanās gan ar vietējo latviešu kopienu, gan ar mūsu valsts institūcijām.” Raimonds Vējonis arī pateicās Daugavas Vanagiem par aktīvo iesaisti patriotisma veicināšanā, vēstures skaidrošanā un arī labdarības un palīdzības pasākumos, palīdzot bāreņiem un daudzbērnu ģimenēm, kā arī veciem un slimiem ļaudīm.
Sava runā, pieskaroties pie pašreizējām problēmām Latvijā, Valsts prezidents pieminēja latviešu nevēlamo aizplūšanu uz ārzemēm un arī Latvijas drošības stiprināšanu, kā vienu no pašreizējamām prioritātēm. “Latvijā pēc neatkarības atgūšanas radusies jauna izceļotāju kopiena, kopīgs uzdevums mums ir uzturēt šo cilvēku saikni ar valsti un latvietību. Jābūt modriem arī par Latvijas drošību. Tas ir viens no primārajiem uzdevumiem, ko esmu sev izvirzījis, īpaši – rūpēties, lai Latvija būtu Ziemeļatlantijas Alianses partneris,” teica Valsts prezidents. Savu uzrunu Valsts prezidents beidza ar vardiem, “Latvijai nākotnē jākļūst par stipru un drošu valsti visiem iedzīvotājiem. Valsts simtgadi vēlas svinēt arī tautieši citur pasaule. Latvijas iedzīvotāji ir valsts lielākā vērtība.”
Pēc Valsts prezidenta runas, uzrunu deva Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Svētku dalībniekus uzrunā LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pateicās Daugavas Vanagu organizācijai par visu, ko Daugavas Vanagi ir darījuši valsts un tautas labā. Saeimas priekšsēdētāja teica, “Šoreiz runāšu par trīs svarīgām lietām. No sirds paldies par to, ka esat iznesuši cauri Latvijas neatkarības ideju gan okupācijas gados, gan trimdā. Otrs paldies, ka esat spējuši skaidrot ļoti sarežģīto valsts vēsturi ar visām tās smagajām lappusēm, sarežģījumiem, to esat darījuši godam. Ir svarīgi par valsts vēsturi runāt ne tikai ārzemēs, bet arī tepat. Trešais paldies, ka jūs esat lieliski, nesavtīgi cilvēki, kas spējuši iestāties par sabiedrībai nozīmīgām lietām – atbalstījuši Okupācijas muzeju, uzturējuši un veidojuši Lestenes kapus, snieguši palīdzību ģimenēm un bērniem, kas nonākuši grūtās situācijās,” teica LR Saeimas priekšsēdētāja. Savas uzrunas nobeigumā, viņa teica, “Paldies, ka turaties kopā un veidojat vienu lielisku organizāciju, kas augstu lido, jo vanagi lido augstu. Novēlu augstu lidot arī nākotnē.”
Nākošo svētku uzrunu pasniedza LR Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
DV svētku dalībniekus uzrunā LR Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Ministru prezidente sveica svētku dalībniekus un pateicās Daugavas Vanagiem par paveikto darbu. Tāpat kā Valsts prezidents, Ministru prezidente Straujuma savā runā uzsvēra valsts drošību un tās stiprināšanu kā Latvijas prioritāti. Turpinot, viņa teica, “70 gadus jūs esat vienojuši latviešus visā pasaulē, stiprinājuši Latvijas vienotību. Tieši jaunieši (gados jaunie leğionāri) savulaik dibināja Daugavas Vanagu organizāciju; viņi apzinājās, ka jāpalīdz savai tautai grūtajos pēckara gados. Jūs zināt, cik svarīgi ir uzturēt nesalauztu patriotisma garu latviešu vidū. Bez jums Latvijas ceļš uz neatkarības atgūšanu būtu bijis daudz smagāks.” Turpinot un pieminot Latvijas neatkarības atgūšanu, viņa teica, “Mēs visi redzam un augstu novērtējam jūsu darba augļus – gan Brīvības pieminekļa atjaunošanā, gan Lestenes kapu iekārtošanā. Varam sastapt daudzus cilvēkus, kas pateicīgi par jūsu sniegto palīdzību – gan bāreņi, gan uz Sibīriju izsūtītie, gan daudzbērnu ģimenes.” Turpinot, Ministru prezidente teica, “Lepnums par savu valsti, gatavība godprātīgi darīt savu darbu ir pamati, kas mūs katru un visu valsti dara stiprāku. Pasaule pašlaik ir uz miera un nemiera robežas – valsts drošība nav tikai teorētisks jautājums akadēmiskā diskusijā. Pēdējie notikumi liecina, ka mums jābūt modriem, gataviem reaģēt uz apdraudējumiem mūsu valsts drošībā. Paldies par atbalstu Latvijas ceļā uz NATO. Drošība, arī sociālā, ir valsts un valdības prioritātes.” Nobeigumā, Ministru prezidente teica, “Mums ir stingra dzīves dziņa, mēs esam izdzīvotāji. Mūsu tautai ir arī apskaužams gudrības gēns. Mums ir nenogurstoša augšanas degsme, kā arī nešaubīga pārliecība par Latvijas tālāku uzplaukumu kopīgā Eiropas valstu saimē.”
Pec uzrunām sekoja DV CV apbalvojumi, kurus pasniedza DV CV prezidijs – vienu DV krūšu nozīmi zeltā un piecus DV CV Atzinības rakstus piecām personam.
DV CVprezidijs, no kreisās: DV CV sekretārs Ivars Švānfelds, DV CV Priekšsēdis Andrejs Mežmalis un DV CV kasieris Andris Staklis.
Krūšu nozīme zeltā NBS komandierim ğen.ltn. Raimondam Graubem.
Atzinības raksts ZS komandierim brig.ğen. Leonīdam Kalņinam.
Atzinības rakstus Biedrības “Par latviešu valodu” valdes locekļiem (no labās puses), Aldim Austeram, Rutai Pazderei, Arnim Salnājam un Mārim Slokenbergam par darbu Latvijas tautas labā.
DV CV apbalvojumi: DV CV krūšu nozīme zeltā NBS komandierim ğen.ltn. Raimondam Graubem un DV CV Atzinības rakstu Zemessardzes (ZS) komandierim brig.ğen. Leonīdam Kalniņam par NBS/ZS sadarbību, līdzdalību un atbalstu DV organizācijas un nevalstisko organizāciju (Nacionālo karavīiru biedrības, Nacionālo partizāņu apvienības, utt.) patriotiskā darbā daudzu gadu garumā; DV CV prezidijs arī pasniedza DV CV atzinības rakstus biedrības “Par latviešu valodu” valdes locekļiem – Latvijas Pasta direktoram Arnim Salnājam, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdei Rutai Pazderei, agrākam Eiropas Latviešu apvienības valdes priekšsēdim Aldim Austreram un DV Anglijā biedram un “Radi un Draugi” viesnīcas valdes loceklim Mārim Slokenbergam par lielo, pašaizliedzīgo, svarīgo un veiksmīgo darbu, lai Latvijas valsts valoda būtu un paliktu tikai latviešu valoda, kad tā tika apdraudēta ar kreisā spārna mēğinājumu/referendumu veikt izmaiņas Latvijas Satversmē, lai ieviestu krievu valodu, kā otru oficiālo valsts valodu Latvijā.
DV 70.gadadienas svētku apsveikumus DV organizācijai nodeva vairākas Latvijas valsts, Eiropas Parlamenta (EP), Saeimas un dažādu nevalstisko organizāciju amatpersonas. Apsveikumi arī bija ienākuši no DV zemēm.
EP deputāte Inese Vaidere sveic Daugavas Vanagus.
NBS komandieris ğen.ltn. R. Graube un NBS Štāba priekšnieks ğen.maj. J. Zeibārts sveic Daugavas Vanagus.
NBS komandieris ğen.ltn. R. Graube un NBS Štāba priekšnieks ğen.maj. J. Zeibārts sveic Daugavas Vanagus.
Latvijas virsnieku apvienības valdes priekšsēdis Aleksejs Ozoliņš sveic Daugavas Vanagus.
Bijušais DV Latvijā valdes priekšsēdis un Saeimas deputāts atv. brig.ğen. Juris Vectirāns nodod sveicienus Daugavas Vanagu 70.gadadienas svētkos
Kara muzeja direktore Aija Fleija sveic Daugavas Vanagus.
DV Latvijā Vanadžu priekšniece nodod sveicienus Daugavas Vanagiem 70.gadadienas svētkos.
Gaidas sveic Daugavas Vanagus.
Tukuma novada pašvaldības pārstāvis Vilnis Janševskis sveic Daugavas Vanagus.
Pēc apsveikumiem sekoja DV 70.gadadienas koncerts, kurā uzstājās koris “Daugavas Vanadzes” kora diriğentes Ārijas Zeltiņas vadībā; koncertā līdzdalību ņēma un piedalījās arī koncertmeistare Ligita Ozola, soliste Sandra Šteinberga un soliste Iveta Romancāne. Koris “Daugavas Vanadzes” izcīnīja pirmo vietu savā kategorijā pēdējos vispārējos Latvijas Dziesmu svētkos un ieņēma goda vietu aiz Līgo karoga Dziesmu svētku noslēguma gājienā no Brīvības pieminekļa, pa Brīvības ielu, līdz Dailes teātrim. Šogad, pavasara skatē, koris atkal izcīnīja pirmo vietu savā kategorijā.
Koris “Daugavas Vanadzes” diriğentes Ārijas Zeltiņas vadībā; pie klavierēm koncertmeistare Ligita Ozola.
Soliste Iveta Romancāne.
No kreisās: Soliste Iveta Romancāne, koncertmeistare Ligita Ozola un kora “Daugavas Vanadzes” diriğente Ārija Zeltiņa.
Pēc kora “Daugavas Vanadzes” koncerta uzstājās vokālais ansamblis “Dobeles Zemessargi” ansambļa vadītāja Artūra Reinika vadībā. Zemessardzes 51.kājnieku bataljona vīru vokālais ansamblis ,,Dobeles zemessargi” par savu dzimšanas dienu uzskata 1995.gada 11.novembri, kad notika kolektīva pirmais oficiālais koncerts. Ilgus gadus ansambļa rindās bija arī 2.Pasaules kara veterāni, kā arī pretošanās kustības dalībnieki, kuri pabija 10 gadus Sibīrijas nometnēs. Šobrīd ansamblī dzied 6 vīri, no kuriem 5 ir ārrindas zemessargi, viens NBS majors. Pastāvēšanas laikā kolektīvs ir koncertējis arī Anglijā, Vācijā un Lietuvā, izdoti 5 CD, no kuriem pēdējāis albums ,,ESMU LATVIETIS,, atzīmējot pastāvēšanas 20.gadadienu, tika prezentēts Rīgā 22.oktobrī. Kolektīvs regulāri skan Latvijas Radio 2, gan dažādu TV kanālu raidījumos. Kanāls LTV1 par ,,Dobeles zemessargiem” ir uzņēmis dokumentālo filmu. Jau 3.gadu 11.novembrī ansamblis uzstājas Rīgas Brāļu kapos. Repertuārā ir gan tradicionālās karavīru dziesmas, gan mūsdienu patriotiskās dziesmas, kā arī ansambļa vadītāja seržanta Artūra Reinika daudzas kompozīcijas, kurās ietvertas gan patriotiskas, gan jestras, latviskas tēmas. Kopumā ansambļa stilu varētu nosaukt kā militāro šlāgeri. Par latviešu karavīra vārda nešanu Latvijā un arī ārpus tās, dziedošie vīri ir saņēmuši augsta ranga Zemessardzes komandiera un NBS komandiera apbalvojumus.
Zemessardes 51.bataljona vokālais ansamblis “Dobeles zemessargi”.
Pēc koncerta un pārtraukuma sekoja filma Zedelgema. Paldies visiem, kuri palīdzēja īstenot šo vērtīgo, vēsturisko un sirsnīgo Daugavas Vanagu 70.gadadienas pasākumu Rīgā. Sirsnīgs paldies Rīgas Latviešu biedrības nama “namatēvam”, Guntim Gailitim, un viņa “komandai” par atbalstu šī pasākuma īstenošanā un visiem darba rūķiem kuri palīdzēja. Ja bija kāda kļūda, no tā mācamies un to neatkārtosim nākotnē.
Ierodas “Vanadzēni” no Latgales.
No kreisās: Vilnis Jankēvičs. Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldnieks; leğionārs Jānis Spičs (dzimis 1923.gadā); biedrības “Par latviešu valodu” valdes priekšsēdētājs un tagadējais Latvijas pasta direktors Arnis Salnājs.
Vecais Latvijas brīvības cīnītājs un leğionārs Jānis Spičs ir sarakstījis atmiņas, kuras viņš joprojām turpina papildināt – par Otrā pasaules kara piedzīvojumiem, krievu gūsta un Sibīrijas vergu laiku un pēckara gadiem. Šo patieso un informatīvo stāstu vajadzēs publicēt, tiko manuskripts būs pabeigts un gatavs. Paldies Jānim par viņa neatlaidīgo darbu un enerğiju turpināt cīņu ar gara ieročiem, kas palīdz izskolot mūsu tagadējo jaunatni. Tāpat, liels paldies visiem, kuri iegulda laiku, enerğiju un darbu informēt publiku un paust patieso Latvijas vēsture, kas lielā mērā palīdz vienot mūsu tautu un to pasargāt no postošiem laikiem nākotnē.
Par veiksmīgi novadīto DV 70.gadadienas pasākuma norisi – Vēlreiz, liels paldies pienākās DV Latvijā valdes priekšsēdim Andrim Holmam un viņa Vanagiem, kuri ieguldīja daudz laika un lielu darbu šīs vēsturiskās DV svētku dienas norisē, kā arī DV Latvijā Vanadžu priekšniecei Klārai Mētrai un viņas Vanadzēm. Liels paldies DV CV prezidija locekļiem Andrim Staklim un Ivaram Švānfeldam, kā arī citiem Vanagiem par palīdzību, lai pasākums noritētu veiksmīgi. Tāpat, liels paldies DV CV pārstāvniecības čaklām darbiniecēm, Solvitai Sekstei un Annai Šņuciņai, kuras nodrošināja svētku klinğeri un citas lietas, lai DV 70.gadadiena tiktu atzīmēta ar godu. Visiem, liels paldies par kopīgo darbu un sadarbību mūsu DV svētkos! Liels un lielais paldies korim “Daugavas Vanadzes”, koncerta solistēm un vokālam ansamblim “Dobeles Zemessargi” par skaisto koncertu, kas ilgi paliks atmiņā. Pēdīgi, liels paldies Ērikam Ēriksonam par fotogrāfēšanu DV 70.gadadienas pasākumā, lai mums būtu fotogrāfijas no šī svētku pasākuma, kā arī mīļš paldies “Māmuļas” mājas tēvam Guntim Gailītim un viņa palīgiem un darbiniekiem par atbalstu. Nobeigumā, iepriecinošākais bija tas, ka daudzi svētku dalībnieki, svētku pasākuma pārtraukuma laikā un arī nākamās dienās pēc pasākuma, izteica savus atzinumus, ka viņi bija sajūsmināti par pasākuma “sirsnīgumu un redzamo-dzirdamo vienotības garu”, kas valdīja visā DV 70.gadadienas pasākuma laikā. Par to, visiem vislielākais paldies – visiem DV svētku pasākuma darba rūķiem, dalībniekiem un Latvijas valsts valdības amatpersonām, kuri pagodināja Daugavas Vanagus, visus klātesošos tautiešus un organizaciju parstāvjus ar savu klātbutni un/vai uzrunām!
Andrejs Mežmalis
DV priekšnieks
2015.gada janvārī, Rīgā
Kā ik gadu, Lestenes Brāļu kapos 16. marta pēcpusdienā pulcējās ļaudis, lai godinātu kritušos karavīrus. Šogad apmēram tūkstotis cilvēku ieradās uz svinīgo piemiņas pasākumu, kurš noritēja mierīgā, dziļi izjustā gaisotnē.
Pirms pasākuma Lestenes baznīcā notika izjusts koncerts, kurā uzstājās arī “Daugavas Vanadžu” koris diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā, cilvēki piecēlās kājas dziedot dziesmas, kas dārgas katra latvieša sirdij.
apbrīnojamo garu, tā īpašo burvību, jo ne velti ļaudis gadu desmitiem ilgi saka – ak, svētā Lestene; savu redzējumu pauda daudzi grāmatas rakstu autori, atbalstītāji un citi.
ada 10. novembrī Lestenes baznīcā notika piemiņas plāksnes iesvētīšana Latviešu leģiona 19. divīzijas kapelānam vltn. Verneram Voitkus (1911- 1987). Lestenes baznīcā, 1944. gada Ziemassvētku vakarā, bumbām krītot pār baznīcu un granātām sprāgstot, mācītājs Verners Voitkus noturēja Dievkalpojumu Kurzemes cietokšņa karavīriem. Baznīcu nopostīja, mācītāju smagi ievainoja. Pēc kara viņš bija viens no pirmajiem Daugavas Vanagu organizācijas biedriem, piedalījās Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas izveidošanā un kalpoja visu savu mūžu kā mācītājs, aktīvi piedaloties arī sabiedriskajos darbos. Ir saņēmis Daugavas Vanagu augstāko apbalvojumu, zelta Goda zīmi, par mūža ieguldījumu.