Pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītais literārās jaunrades konkurss “Teiksma par Kalpaku”

Pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītais
literārās jaunrades konkurss 

“Teiksma par Kalpaku”

Moto:

Sidrabotus dubļus bridu
Tēvu zemi sargājot.

    Teikas tautas apziņā par varoņiem vienmēr ir dzīvas, tāpat kā ilgas tās sirdī, kā ticība, cerība un mīlestība. Tās jāraksta arī šodien. Oskara Kalpaka ceļš ir bijis atgriešanās ceļš tēvzemē pēc ilgiem un gariem gadiem svešumā, ārpus tēvzemes esot Pirmā pasaules kara gaitās, kad vēl nepastāvēja Latvija kā valsts, un ir vedis pie atgriešanās Latvijā. Bet pirms atgriešanās vienmēr ir pirmsākums.
    Pirmsākums Oskara Kalpaka ceļam bija māte un tēvu zeme Latvija, kura bija viņam mīļa, bet nebrīva. Ceļš uz Latvijas aizstāvēšanu ir sācies no bērnībā sajustā mātes tuvuma, mātes, kura agri zaudēta, bet sirdī nekad nav pazaudēta. Ceļš ir sācies no sūri izpirktajām dzimtajām tēva mājām. Ceļš pa arumiem, pa dubļiem un pa sniegu Kalpaku un viņa izveidotā Atsevišķā bataljona vīrus aizveda skarbajās Latvijas neatkarības cīņās, kopā ar viņu lielo ticību Latvijas spējai būt un pastāvēt.
    Vijole, kas bija tuva Kalpakam, bieži smeldza par Latviju. Kalpaka klusi dziedātā dziesma karavīriem “Daugaviņa, māmuliņa” grūtos brīžos tos stiprināja un drosme, pacietība, pieticība, izturība, ticība un stipra apņemšanās kalpot savai Latvijai piepildīja sapni par brīvību un radīja teiku. Teiku par varoni Latvijai, ko rakstām vēl šodien.

Oskars_Kalpaks

1. Konkursa mērķis.

Ikvienam literārā konkursa dalībniekam dot iespēju izpaust radošumu un literāro talantu.
Ar šo konkursu vēlamies:
• rosināt skolu jaunatni iegūt dziļākas zināšanas par Latvijas vēsturi, par pirmo latviešu bruņoto spēku komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku, cilvēku, kurš uzņēmās veidot Latvijas armiju ļoti pretrunīgā un smagā Latvijas valstiskuma tapšanas brīdī;
• veicināt skolēnos patriotisma jūtas pret savu dzimto zemi, pilsētu, ciemu;
• rosināt skolu jaunatni apzināties sevi kā pilsoņus, kuri ciena, pazīst un godina savas tautas varoņus – cīnītājus par Latvijas izveidi, pēc kuru rīcības un personības tā laika sabiedrība vērtēja topošo valstiskumu.
2. Konkursa norise.
2.1. Konkurss notiek no 2015. gada 11.novembra līdz 2016.gada 6.janvārim divās vecuma grupās.
2.2. Konkursā ir aicināti piedalīties 6. – 8. klašu skolēni un 9. – 12. klašu skolēni. Darbi jāiesniedz latviešu valodā.
2.3. Konkursā drīkst piedalīties ikviens Latvijas un ārpus Latvijas dzīvojošs skolēns.
2.4. Skolēnu radošie darbi iesūtāmi pa e-pastu esejakalpaks@inbox.lv.
3. Konkursa žūrija.
3.1. Žūrijas priekšsēdētāja – Sarma Dreimane – filoloģe, uzņēmēja.
Žūrijas locekļi:
3.2. Ina Druviete – filoloģijas profesore.
3.3. Silvija Kaugere – NVO „In Patria Credere” valdes locekle.
3.4. Andrejs Modris Mežmalis – Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs.
3.5. Andris Staklis – Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis.
3.6. Jānis Bordāns – NVO „In Patria Credere” valdes priekšsēdētājs.
3.7. Alla Štolcere – O. Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolas direktore.
3.8. Kaiva Krastiņa – „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” valdes locekle.
3.9. Mārtiņš Stirāns – „Pulkveža O. Kalpaka piemiņas fonds” valdes loceklis.
3.10. Juris Visockis – izdevniecības „Jumava” valdes priekšsēdētājs, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” valdes loceklis.
3.11. Liene Dreimane – programmas “Iespējamā misija” 8.iesaukuma dalībniece, Olaines 1.vidusskolas vēstures, politikas un tiesību skolotāja.

Konkursu atbalsta:
Deklarācijas par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu un Satversmes Ievada koncepcijas autors, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, LZA goda doktors, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesors Egils Levits, Eiropas Parlamenta deputāts, profesors Artis Pabriks, Eiropas Parlamenta deputāts, lingvistikas doktors Krišjānis Kariņš, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”, NVO “In Patria Credere”, izdevniecība “Jumava” un citi.

Konkursa žūrijas Goda locekļi:
Pirmā Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa žūrijas priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis un ilgadējā konkursa atbalstītāja, EP deputāte Inese Vaidere.

4. Darba žanrs un noformējums.
4.1. Žanrs.
9. – 12. klašu skolēni raksta teiku.
6. – 8. klašu skolēni raksta teiku vai pasaku.
4.2. Darba apjoms 6. – 8. klašu skolēniem līdz 2 lpp. datorrakstā (burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5).
4.3. Darba apjoms 9. – 12.klašu skolēniem 3 – 4 lpp. datorrakstā (burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5).
4.4. Titullapā jānorāda vārds, uzvārds, skola, klase. Pielikumā: mājas adrese, e-pasts, telefons, kā arī precīza skolas adrese.
5. Konkursa rezultātu izvērtēšana un rezultātu paziņošana.
5.1. Konkursa rezultāti tiks izziņoti 2016. gada 6. februārī mājas lapās www.dvcv.lv, www.kalpaks.lv.
5.2. Vērtēšana – darba orģinalitāte, emocionālais vēstījums, literārais sniegums un Oskara Kalpaka personības izpratne.
6. Godalgas.
6.1. Pirmo piecu vietu ieguvējiem apmaksāts brauciens uz Eiropas Parlamentu Briselē.
6.2. Labāko darbu autoriem balvas dāvās Eiropas Parlamenta deputāti, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds” un ikgadējie konkursa atbalstītāji.
6.3. Veicināšanas balvas.
7. Konkursa pieteicējs.
Daugavas Vanagu Centrālā Valde, NVO “In Patria Credere”, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”. Papildinformācija par konkursu pa tālruni 29817107 un mājas lapās www.dvcv.lv un www.kalpaks.lv.

Lāčplēša dienas pasākumi Lestenē, piemiņas plāksnes iesvētīšana mācītājam Verneram Voitkus

2015. gScreen Shot 2015-11-09 at 17.26.38ada 10. novembrī Lestenes baznīcā notika piemiņas plāksnes iesvētīšana Latviešu leģiona 19. divīzijas kapelānam vltn. Verneram Voitkus (1911- 1987). Lestenes baznīcā, 1944. gada Ziemassvētku vakarā, bumbām krītot pār baznīcu un granātām sprāgstot, mācītājs Verners Voitkus noturēja Dievkalpojumu Kurzemes cietokšņa karavīriem. Baznīcu nopostīja, mācītāju smagi ievainoja. Pēc kara viņš bija viens no pirmajiem Daugavas Vanagu organizācijas biedriem, piedalījās Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas izveidošanā un kalpoja visu savu mūžu kā mācītājs, aktīvi piedaloties arī sabiedriskajos darbos. Ir saņēmis Daugavas Vanagu augstāko apbalvojumu, zelta Goda zīmi, par mūža ieguldījumu.

Lāčplēša dienu un piemiņas plāksnes iesvētīšanu atzīmējot, Lestenes baznīcā pulcējās Daugavas Vanagu, korporācijas Fraternitas Academica, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Latviešu virsnieku apvienības, Saeimas, pašvaldības, NBS, jaunsargu, Lestenes draudzes pārstāvji un citi. Runas teica DV CV priekšsēdis Andrejs Modris Mežmalis, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija, Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs Aleksejs Ozoliņš, pašvaldības, korporācijas un sabiedrības pārstāvji. Pasākumā piedalījās mācītāja kundze Brigita Voitkus, kura bija ieradusies no Austrālijas. Piemiņas plāksnes iesvētīšanā piedalījās kapelāns kpt.Raimonds Krasinskis un mācītājs Jānis Saulīte.

Pēc piemiņas plāksnes iesvētīšanas notika koncerts Lestenes Tautas namā, lāpu gājiens, piemiņas brīdis Lestenes kapos kritušajiem karavīriem un pasākuma noslēgumā viesi pulcējās pie ugunskura.

Piemiņas plāksne ir Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas dāvinājums.

Lestenes Brāļu kapu 15. gadadienas piemiņas pasākums

Šī gada 19.septembrī Lestenē pulcējās tauta no visām Latvijas malām, lai atzīmētu 15.gadadienu Otrā pasaules karā kritušo Latviešu leğiona karavīru kapsētai. Lestenes baznīcā notika kora „Daugavas Vanadzes” piemiņas koncerts kora diriğentes Ārijas Zeltiņas vadībā un koncertmeistares Ligitas Ozolas pavadībā, koncertā piedalījās soliste Sandra Šteinberga. Ievadvārdus deva DV priekšnieks Andrejs Mežmalis un dievvārdus teica mācītājs Jānis Saulīte. Koncerts beidzās visiem dziedot “Tev mūžam dzīvot Latvija”. Pēc piemiņas koncerta, tauta pulcējās Lestenes Brāļu kapu kapsētā, lai atzīmētu kapsētas 19.gadadienu ar vainagiem, ziediem un uzrunām.

Pirms uzrunām, svētvārdus teica kapelāns kpt. Raimonds Krasinskis. Pēc Valsts himnas uzrunu teica Ministru Prezidente Laimdota Straujuma, Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Tukuma novada priekšsēdis Ēriks Lukmans, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štaba priekšnieks ğenerālmajors Juris Zeibārts, Daugavas Vanagu priekšnieks atv.flotiles admirālis Andrejs Mežmalis, Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdis atv.kpt. Aleksejs Ozoliņš, Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdis Edgars Skreija, Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldnieks Vilnis Janševskis un citi. Pēc piemiņas pasākuma kapos, no Lestens baznīcas iznesa leğionāra virsniekvietnieka Oskara Baltputna pelnu urnu, lai to pēc tam apglabātu Lestenes Brāļu kapos. Pēc urnas apglabāšanas bija atpūtas brīdis ar Zemessardzes (ZS) 51.kājnieku bataljona lauku virtuves pusdienām un tēju pie ugunskura vietas un zem saieta pajumtes aiz baznīcas un kapiem. Pēc tam sekoja ZS Dobeles 51.kājnieku bataljona ansambļa koncerts Artūra Reinika vadībā Lestenes pagasta Tautas namā.

Andrejs Mežmalis

DV priekšnieks

Foto un teksts skat.: Lestenes Bralu kapi – raksts

*****
OTRĀ PASAULES KARĀ KRITUŠO LATVIEŠU LEĢIONA KARAVĪRU BRĀĻU KAPI LESTENĒ

Lestenes Brāļu kapi ir Latviešu leģiona kritušo karavīru kapsēta, kurā ir apglabāti vai kuras granītu plāksnēs ir iekalti apmēram 25% kritušo vārdi no apmēram 80 000 Otrā pasaules karā kritušajiem latviešu karavīriem. Latviešu leģiona kritušo karavīru kopējā kapu izveidošana iesākās ar Nikolaja Romanovska ievēlēšanu par Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) priekšsēdi 1995.gadā, kad nolēma sadarbībā ar Lestenes baznīcu un Lestenes pagastu izveidot pie Lestenes baznīcas kopēju atdusas vietu kritušajiem latviešu karavīriem; tajā laikā Lestenes pagastā bija astoņas kritušo latviešu karavīru kapvietas. Pirmos pārapbedījumus iesvētīja arhibīskaps Jānis Vanags 1995.gada 29.aprīlī. Pārapbedīšanas darbus vadīja tagadējais LNKB priekšsēdis Edgars Skreija, darbi, kurus viņš tad veica, turpinās vēl tagad. Lielu iedvesmu kapu izveidošanā deva dāsnais 1996.gadā Anglijā dzīvojošā Emīla Gaiļa ziedojums un Daugavas Vanagu (DV) organizācijas, DV biedru un tautiešu konkrētais atbalsts. 1997.gada tika izsludināts konkurss par Lestenes Brāļu kapu izveidi; tajā uzvarēja “Arhitektu birojs – Vecumnieks un Bērziņi” projekts no apmēram 20 iesniegtiem projektiem; kopējās projekta izmaksas tika aprēķinātas ap 650 000 latu, bet aktuālās izmaksas ir pārsniegušas šo summu. 1998.gadā nodibināja Kurzemes Brāļu kapu fondu, ko vadīja Nikolajs Romanovskis, kurš aicināja mūsu tautiešus atbalstīt kapu izveidi ar vārdiem – „Lestenes Brāļu kapiem ir jākļūst par mūsu tautas garaspēka, goda un lepnuma apliecinājumu.” Lestenes Brāļu kapu īstenošanā, jau ar pirmiem plāniem un darbiem un ar lielu enerğiju, iesaistījās LNKB Nikolaja Romanovska vadībā, Daugavas Vanagi un Lestenes pagasta pašvaldība un vadība – sākotnēji Lestenes pagasta vecākā Dzintra Mihailova, bet vēlāk pagasta vecākie Māris Jankovskis un Guntis Bondars; pēc kapsētas darbu pabeigšanas, kapi tika nodoti Tukuma novada pārraudzībā un uzturēšanā, darbus kurus pēdējos gados tagad veic Vilnis Janševskis, Lestenes un Irlavas pagastu pārvaldnieks; šeit ir jāmin, ka kapu ikdienas darbos un kapu uzturēšanā, prakstiski no pirmās dienas, ir iesaistījusies Gita Bulaha. Lielākais devums un atbalsts Lestenes Brāļu kapu īstenošanā nāca no Daugavas vanagu Centrālās valdes (DV CV) Varimanta Plūdoņa un Jura Augusta vadībā, ar kopēju un vienotu atbalstu no visām DV zemju valdēm, DV biedriem un tautiešiem. DV organizācijas koordinācijas darbu Latvijā veica un joprojām veic DV CV pārstāvniecība Latvijā, sākotnēji Valda Kursieša, bet tagad Solvitas Sekstes vadībā; kapsētas nobeigšanas pēdējā darba posmā iesaistījās tagadējais DV priekšnieks Andrejs Mežmalis, ar ko tad bija nobeigti pašas kapsētas projektētie darbi. Bez visu kopējā darba un atbalsta kapsēta nebūtu realizēta, tāda kāda viņa ir šodien – Latvijas valsts mēroga Otrā pasaules karā kritušo Latviešu leğiona karavīru kapsēta – svētnīca! Kapsētas īstenošanā lielu morālo atbalstu ir devuši Lestenes baznīcas mācītāji – Aivars Beimanis, Kaspars Kovaļovs un Jānis Saulītis, kā arī vairāki evanğēlisti; jāmin, ka arī kapu  īstenošanā aktīvi iesaistījās Lestenes baznīcas padomes priekšsēdētāja Inese Cērpa un tagadējā priekšsēdētāja Valda Bunkše. Lestenes Brāļu kapu pamatakmeni iesvētīja 2000.gada 26.maijā; tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis „Dzimtene Māte Latvija” tika iesvētīts 2000.gada 5.novembrī. Aktuālos kapu izveidošanas darbus veica SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” Pētera Zvauņa vadībā; darbi turpinājās līdz 2003.gada 27.septembrim, kad Lestenes Brāļu kapi tika atklāti un iesvētīti. Kapsētas pilnveidošanas darbi arī turpinājās visus nākošos gadus ar arhitektu „Vecumnieks un Bērziņi” biroja veiktiem papildinājumiem, pēdējie būdami 2014.-2015.gados, ar DV CV finasiālo atbalstu, kad tika nobeigti pastaigu celiņi, apgaismošana un saietu pajumte, ar ugunskura vietu, aiz kapiem un baznīcas. Kopumā, apmēram 2/3 no kapu izveidošanas un iekārtošanas izmaksām ir segusi Daugavas Vanagu organizācija, bet pārējo Lestenes pagasta padome, ar Latvijas valsts atbalstu, un Kurzemes Brāļu kapu fonds. Šie kapi ir visas latviešu tautas devums Lestenes Brāļu kapsētas un svētnīcas izveidošanai mūsu Otrā pasaules karā kritušo Latviešu leğiona karavīru piemiņai un mūžīgai atdusas vietai. Pēc kapsētas projekta darbu nobeigšanas, šo valsts mēroga svētnīcas uzturēšanu ir uzņēmusies un tagad veic Tukuma novada dome. Lestenes baznīcas atjaunošana turpinās un laba daļa no iekšējiem remontdarbiem tiks pabeigti šogad ar Latvijas valsts finansējumu. Šī gada 19.septembrī, Otrā pasaules karā kritušo Latviešu leğiona karavīru Lestenes Brāļu kapi atzīmēja 15.gadadienu!

Paldies visiem tautiešiem par atbalstu, savu devumu un svētīgo darbu!

Andrejs Mežmalis

DV priekšnieks

Grāmatas “GUNĀRS ASTRA. UN CITI” atklāšana Rīgā

Š.g. 16.septembrī Rīgā, viesnīcā “Radi un Draugi”, notika grāmatas “GUNĀRS ASTRA. UN CITI” atvēršana.

GA 4

DV priekšnieks A.Mežmalis un A.Grasis noklausās kori “VILKI” un uzrunas grāmatas atvēršanas laikā.

GA 3

Grāmatas “GUNĀRS ASTRA. UN CITI” atklāšanā “Radi un Draugi” viesnīcā.

Grāmatas atvēršanas pasākumu vadīja Ieva Freinberga, kas arī ir grāmatas literārā redaktore; grāmatas atbildīgais redaktors ir Austris Grasis, bet grāmatas maketu un dizainu sastādīja-veidoja Juris Putriņš. Grāmata ir tapusi pamatā ar Imanta Baloža neatlaidīgo darbu, kurš ir koordinators arī Gunara Astras piemiņas projektam/konkursiem, kas atrodas Daugavas Vanagu Centrālās Valdes (DV CV) prezidija paspārnē.

GA 2

Imants Balodis, Austris Grasis un Ieva Freinberga (pa labi) noklausās kora “VILKI” uzstāšanos grāmatas “GUNĀRS ASTRA. UN CITI” atklāšanas laikā “Radi un Draugi” viesnīcā.

Grāmatas tapšana ir ļoti cieši saistīta ar DV CV “Gunara Astras fonds” atbalstu un vairākiem Gunāra Astras konkursiem, piemēram, “Vēstule Gunāram Astram”, “Gunāra Astras Pēdējais vārds”, un citi, kuros ir piedalījusies Latvijas jaunatne. Grāmatas atvēršanas laikā uzrunas teica Ieva Freinberga, Austris Grasis, Imants Balodis, Leonīds Astra (Gunāra Astras brālis), Andrejs Mežmalis (DV priekšnieks), māc. Guntis Kalme, u.c..

Grāmata ir ļoti vērtīga ar plašu informācijas klāstu par Latvijas okupācijas laikiem un par to, ko cilvēki domāja un darīja okupācijas-terora apstākļos; grāmata ir labi piemērota vēsturniekiem, skolotājiem, studentiem un visai latviešu tautai, kam rūp tuvāk izprast okupētās Latvijas un mūsu tautiešu neatlaidīgos un varonīgos brīvības un neatkarības atgūšanas centienus Padomju Savienības okupācijas laikā. Informāciju par grāmatas iegādāšanās iespēju un cenu ziņos vēlāk visām DV zemēm.

Andrejs Mežmalis
DV priekšnieks

GA 1

Leonīds Astra, Gunāra Astras brālis, saka uzrunu grāmatas atklāšanā.

Grāmatas „Karavīra ceļš” atvēršana Latvijas Okupācijas muzejā

Ceturtdien, 15. oktobrī plkst. 17.00 Latvijas Okupācijas muzejā, Raiņa bulvārī 7 atvērs Guntara Cerava un Jāņa Vasiļevska grāmatu „Karavīra ceļš”, kas stāsta par Latviešu leģiona virsleitnantu Teodoru Kalnāju. Grāmatas atvēršanas svētkos piedalīsies tās sastādītāji, Teodora Kalnāja laika biedri un vecākais dēls Guntis Kalnājs no ASV.

Virsleitnants Teodors Kalnājs (1915–2007) bija Latviešu leģiona 19. divīzijas 44. pulka rotas komandieris, 2. pasaules kara beigu posmā – pulka komandiera adjutants, sevišķu uzdevumu virsnieks.

1935. gadā viņš 11. Dobeles kājnieku pulkā Daugavpilī apāva karavīra zābakus, nemaz neapjauzdams, ka sācis to ceļu, kas turpmākajā dzīvē viņu bieži vedīs gar pašu bezdibeņa malu. 1942. gadā brīvprātīgi pieteicies 24. Talsu bataljonā, T. Kalnājs izstaigāja kara ceļus no Baltkrievijas, Ļeņingradas, Volhovas un Veļikajas līdz Kurzemes cietoksnim. Viņš ir viens no tiem deviņiem Latviešu leģiona virsniekiem, kuru vārds par kauju nopelniem ierakstīts vācu armijas Goda sarakstā. Pēc vācu karaspēka kapitulācijas T. Kalnājs nepadevās gūstā, ar viltotiem dokumentiem līdz 1945. gada 9. decembrim dzīvoja puslegāli. Sekoja apcietināšana, tiesa, sods – 20 gadi katorgas darbos. Ieslodzījumā Vorkutas lēģeros pavadīti vairāk nekā 10 gadi, tad nometinājums un dzimtajā Talsu pusē T. Kalnājs atgriezās tikai 1974. gadā, bet dzimtajās mājās – vien 90–tajos gados.

Avots: https://www.facebook.com/events/1656767294595741/

Atbalstam Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nama celtniecību

Clipboard01

ATBALSTAM

Latvijas Okupācijas muzeja NĀKOTNES NAMA celtniecību parakstoties par to!

Nav pieļaujama Latvijas Okupācijas muzeja piebūves novilcināšana vai apturēšana!

Pievienojamies tiem, kas atbalsta Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukciju – pasaulē cienītā arhitekta Gunāra Birkerta plānoto NĀKOTNES NAMA celtniecību.

Pievienojamies tiem, kas vēlas, lai Latvijas simtgadē Okupācijas muzejs pilnībā veic savu misiju:

  • saglabāt dzīvu tautas atmiņu un liecības par Latvijas okupācijas periodā 20. gadsimtā pārdzīvoto;
  • atgādināt Padomju Savienības komunistiskā un Vācijas nacionālsociālistiskā režīma noziegumus pret Latvijas valsti, tautu un zemi, tautas pretošanos, valsts atjaunošanu un ilgstošās okupācijas sekas;
  • pieminēt okupācijas varu nogalinātos, represētos un vajātos.

Cienot muzeja ēkas arhitektu Gunāra Lūša–Grīnberga un Dzintara Dribas celto ēku un autoru sākotnējo plānu, paplašināsim to muzeja pilnvērtīgam darbam. Nav pieļaujama Latvijas Okupācijas muzeja attīstības novilcināšana vai apturēšana.

Parakstu lapas: OM_Nākotnes_Nams_parakstu_lapa

NN paraksta lapa (1)

Aizpildītas parakstu lapas, lūdzu, nosūtīt Okupācijas muzejam

Raiņa bulvārī 7, Rīga LV-1050!

Okupācijas muzeja mājas lapa: www.okupacijasmuzejs.lv

DV CV sēde Vašingtonā 11.-15. jūnijā

2015. gada 11.-15. jūnijā ASV, Vašingtonas Latviešu evanģēliski luteriskās draudzes telpās,  notika Daugavas Vanagu Centrālās valdes sēde. Sēdē piedalījās Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis, Ivars Švānfelds, Andris Staklis, Astrīda Vītoliņa, Solvita Sekste – Latvija, Jānis Kukainis, Zigfrīds Jirgens, Imants Kalniņš, Zigurds Rīders, Ilmārs Dambergs – ASV, Aivars Sinka – Anglija, Jānis Lūsis, Gunta Reynolds – Kanāda, Aleksandrs Grimms – Austrālija, Austris Grasis, Ieva Freinberga, Mārtiņš Bērziņš – Vācija.

Daugavas Vanagu Centrālās valdes sēde Vašingtonā Rezolūcijās atbalsta Okupācijas muzeju un aizsardzības budžeta paaugstināšanu Laikraksts Latvietis Nr. 368, 2015. g. 10. jūlijā Aivars Sinka

SONY DSC SONY DSC
SONY DSC SONY DSC

Kurzemes cietokšņa dienai veltītais koncerts Latviešu biedrības namā

08052015915[1]

Atceres brīdis Latviešu biedrības namā 8.05.2015. Foto S.Kaugere

Otrā pasaules karā kritušajiem Latvijas karavīriem, brīvības cīnītājiem un Otrā pasaules kara upuriem 2015. gada 8.maijā Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē notika atceres brīdis un piemiņas koncerts, ko rīkoja DV CV.

Ievadā runāja DV CV priekšsēdētājs A.M. Mežmalis, Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece,  pēc koncerta klātesošos vēl uzrunāja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības vadītājs E. Skreija, DV Latvijā vadītājs A.Holms, DV CV priekšsēdētājs A.M. Mežmalis.

Koncertu sniedza koris “Daugavas Vanadzes” diriģenes Ārijas Zeltiņas vadībā,  skanēja “Mātei Latvijai, “Latvju tautas dvēselīte”, “Latviešu spēks”, “Es vēlos mājās pārnākt”, “Lūgšana”, “O Jesus Christe”, “Ave Maria” “Latvijai”, “Staburags”, “Tev mūžam dzīvot, Latvija”.

Noslēgumā visi kopā nodziedāja Daugavas Vanagu dziesmu – “Lāčplēša dziesmu” ar V.Plūdoņa vārdiem, kas ir veltīta Latvijas atbrīvošanas cīņu varoņiem – Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem.

08052015911

Atceres brīdis Latviešu biedrības namā 8.05.2015. Foto S.Kaugere

08052015913[1]

Atceres brīdis Latviešu biedrības namā 8.05.2015. Foto S.Kaugere

Otrā pasaules kara upuru piemiņa Lestenē 8.05.2015.

08052015902

8.05.2015. Lestenē. Foto S.Kaugere

8. maijā, Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, Lestenes Brāļu kapos pulcējas vēl dzīvie latviešu karavīri,  Saeimas un valdības pārstāvji, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji, daudzi karavīru tuvinieki un godinātāji. Piemiņas pasākuma sākumā sanākušie devās gājienā cauri kapsētai pie nezināmā kareivja kapa – pieminekļa «Māte Latvija» pakājē nolikt vainagus un ziedus karā kritušajiem. Klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece, aizsardzības ministrs R.Vējonis, EP deputāts A.Pabriks, Latviešu Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs E.Skreija, Latviešu Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs O.Stefans, DV CV priekšsēdētājs A.M.Mežmalis, Lestenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs J.Saulīte, NBS pārstāvji un citi. Karavīri salutēja, godinot kritušos varoņus, klātesošie kopīgi nodziedāja Latvijas valsts himnu un vēlēja Latvijai – pastāvēt saules mūžu.

DV CV priekšsēdētāja A.M.Mežmaļa runa Lestenē 8.maijā

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, augsti godātais aizsardzības ministra kungs, augsti godātā Tukuma novada vadība, augsti godātais Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs, augsti godātais mācītāja kungs un biedrības biedri, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētāja kungs un apvienības biedri, godātie karavīri, brīvības cīnītāji, represētie un mīļie tautieši!

Atceroties abus pasaules karus un cilvēku zaudējumus, neviena pamattauta nevienā Eiropas valstī nav piedzīvojusi tādus zaudējumus, kādus ir piedzīvojusi latviešu tauta. Šī gada augustā mēs svinēsim 100 gadadienu, kopš uz pasaules skatuves parādījās latviešu strēlnieku pulki,  kuri iedvesmoja mūsu tautu kļūt brīviem pēc 700 gadu garās verdzības. Pēc Pirmā pasaules kara un brīvības cīņām, pēc važu nomešanas un brīvības iegūšanas 1920. gadā, latvju tauta pēdīgi ar lielām cerībām skatījās uz gaišāku nākotni. Tomēr jau nepilnu paaudzi vēlāk divas diktatoriskās varas – totalitārā Padomju Savienība un nacistiskā Vācija sadevās rokās un kā sabiedrotās plānoja mūsu un citu tautu iznīcību, sadalot Austrumeiropu savā starpā. Jau 1939. gada septembrī abi sabiedrotie, Hitlers un Staļins, okupēja Poliju; gadu vēlāk Padomju Savienība okupēja Latviju un pārējās Baltijas valstis.

Līdz ar šo okupāciju sākās pirmā no trijām Latvijas Nacionālo karavīru traģēdijām, kad padomju vara noslepkavoja ap 5000 latviešu karavīru, galvenokārt virsniekus un instruktorus, kā arī tika nogalināti vai deportēti ap 30 000 civilisti. Abas sabiedrotās varas, staļiniskā Padomju Savienība un hitleriskā Vācija, solīja tikai varmācību, nāvi un iznīcību mūsu tautai.

Otrā, un vel lielākā latviešu karavīru traģēdija Otrajā pasaules karā bija, ka viņi neredzēja savai tautai Otrā pasaules kara laikā tuvojamies atbrīvošanu, kā to varēja skaidri redzēt un sagaidīt zem nacistu jūga nonākušās Rietumu nācijas. Un tomēr latviešu karavīrs saklausīja savas tautas vaimanas un izmisīgi cīnījās, kaut arī svešās uniformās, pret jaunu terora vilni, ko viņš skaidri saredzēja jau tuvojamies Latvijas robežām – robežām, kuras Padomju Krievija bija apsolījusies respektēt uz mūžīgiem laikiem; 80 000 no mūsu jaunatnes krita kaujas laukos, jo Padomju Krievija bija lauzusi visas internacionālās normas un parakstītos līgumus.

Un trešā latviešu karavīru traģēdija ir tā, ka viņus apvainoja un ķengāja pēc Otrā pasaules kara. Padomju čekas aparāts fabricēja nepatiesas liecības – liecības, kuras čeka izplatīja pret latviešu karavīriem – leģionāriem. Šī ir sevišķi rūgta un ilgstoša pieredze mūsu vecajiem karavīriem, jo tā skar nevien viņu tagadējo likteni, bet ar ko naidnieks grib nievāt arī visu to, kas viņiem un mūsu tautai jau ir bijis jāpārcieš un jāupurē Latvijas okupācijas gados, no 1940. gada jūnija līdz par 1991. gadam. Mēs esam lepni par mūsu vecajiem karavīriem, jo viņi ir cīnījušies frontē un vienīgi frontē, aizstāvot savu tautu un mūsu senčiem Dieva doto zemi; neviens latviešu karavīrs nav bijis SS vīrs, kā to ir apliecinājuši paši vācieši. Mēs esam lepni par mūsu karavīriem, leģionāriem, kuri iegāja mežos un turpināja cīņu kā partizāni; no vēsturiskā skatījuma, tas ir ļoti svarīgi, jo viņi neļāva brīvības alkām apslāpt un pauda visai pasaulei, ka latvju tauta vēlas brīvību.

Šeit mums ir jāapzinās, ka stāsts par latviešu karavīriem, leģionāriem, patiesībā ir turpinājums stāstam par Latvijas Nacionālo armiju; mums ir jāapzinās, ka vēl šodien ir ļaundari, kuri pauž nepatiesību par mūsu vecajiem karavīriem, jo šie ļaundari ir īpašu, ļaunu nolūku vadīti. Ja saskaitām mūsu tautas zaudējumus pēdējos 100 gados, no Pirmā pasaules kara līdz brīvības atgūšanai 1991. gadā, mūsu tauta ir zaudējusi vairāk kā 50% no mūsu tēvzemes pamatiedzīvotājiem.

Šodien 8.maija dienu mēs arī dēvējam par Kurzemes cietokšņa dienu. Mēs esam lepni par jums vecie karavīri, leģionāri, jo jūs palikāt neuzvarēti. Paldies jums, mūsu vecie karavīri, jo laba daļa no mūsu tautas nokļuva brīvībā dēļ jūsu lielās uzupurēšanās; lai Dievs svētī jūs visus, mūsu tautu un mūsu tēvzemi – Latviju.

Paldies par uzmanību!

2015.gada 8.maijā, Lestenē

08052015885

8.05.2015. Lestenē. Foto S.Kaugere

08052015892

8.05.2015. Lestenē. Foto S.Kaugere

1 7 8 9 10