DV CV priekšsēdētāja A.M.MEŽMAĻA apsveikums 16.martā

DV CV priekšsēdētāja A.M.Mežmaļa apsveikums 16.martā, skat.: 16..marts -2015.g.

CIMG0079

Rozes Lestenē. FOTO Silvija Kaugere.

Katru gadu, 16.martā, mēs pieminam Otrā pasaules karā kritušos latviešu karavīrus – mūsu jaunatni, kura pirms laika tika aizrauta mūžībā. Šogad, piemiņas dievkalpojums Rīgā notiks 16.martā, plkst. 10.00, Sv. Jāņa baznīcā, Skārņu ielā 24, lai pieminētu Otrā pasaules karā kritušos Latvijas karavīrus. Pēc dievkalpojuma notiks ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa par godu musu varoņiem, leğionāriem, kuri atdeva savu dārgāko, savas dzīvības, cīnoties par mūsu tēvu zemi – Latviju; pēc ziedu nolikšanas, plkst. 13.00 notiks DV Latvijas Vanadžu kora atceres koncerts Lestenes baznīcā un plkst. 14.00 piemiņas brīdis – ziedu nolikšana un uzrunas Lestenes Brāļu kapos. Pirms tam, 13.martā, plkst. 14.00, notiks seminārs ārzemju diplomātiem Kara muzejā, lai sniegtu diplomātiem informaciju par neseno Latvijas vēsturi – notikumi pirms Otrā pasaules kara; notikumi Otrā pasaules kara priekšvakarā; Otrais pasaules karš; pēckara okupācijas gadi.

Atcerēsimies, ka Latviešu leğiona karavīiri cīnijās pret Padomju Savienības brutālo okupācijas varu, kas bija nelegāli okupējusi Latviju, terorizējusi Latvijas pilsoņus un 1940.-1941.g. nogalinājusi-deportējusi vismaz 34250 no mūsu tautas, to starpā arī 50%+ no Latvijas armijas virsniekiem. Lai pilnībā izprastu Otrā pasaules kara laika darbību un psiholoģiju, kas dominēja tajā laikā, ir jāpatur prātā sekojošie fakti: 1) Neviena Latviešu leģiona vienība nav ņēmusi dalību kādās nekareiviskās vai apšaubāmās akcijās frontes aizmugurē vai frontē; 2) Leģiona vienības ir cīnījušās tikai frontē un tikai pret lieliniekiem (Sarkano armiju), un, neviena Leģiona vienība nav cīnījusies pret Rietumu sabiedrotiem; 3) Otro pasaules karu neiesāka Latvija, kas bija pasludinājusi neitralitāti, kad sākās Otrais pasaules karš; Padomju Savienība, būdama Vācijas slepenā sabiedrotā, 1939. gadā kopā ar Vāciju 1939. gadā okupēja Poliju, pēc tam uzbruka Somijai un 1940. gadā okupēja Latviju un parējās Baltijas valstis; 4) Abi, krievi (1940.-1941.g. un 1944.-1945.g.) un vācieši (1941.-1945.g.), paveica zvēriskumus Latvijā pret Latvijas iedzīvotājiem un citiem; pašiem latviešiem nebija nekāda teikšana vai kontrole.

Atcerēsimies to, ka pēc Otrā  pasaules kara Rietumu sabiedrotie ļoti ātri atšifrēja starpību starp vācu “SS” un Latviešu leģiona karavīriem. Leģionāri nav nekad, ne juridiski, ne ideoloģiski, nedz arī no vāciešu puses, kādreiz bijuši, uzskatīti vai dēvēti par SS vīriem vai fīreriem. Nepakļausimies Krievijas un citu propagandai, kā tas arī šodien notiek par Ukrainu, kuru karavīri tiek saukti par fašistiem no Krievijas puses.

Šogad aprit 70 gadi kopš 1945.g. 16.martā tika paziņota Kurzemes cietokšņa aizstāvēšanās 5.lielkaujas beigas. Vēlos vēlreiz pieminēt, ka 16.marts ir Latviešu leğiona gadadiena; tā nav apvienojama ar 11.novembra Lāčplēša dienu, kurai ir pavisam cita nozīme Latvijas vēsturē; nevienam Otrā pasaules kara latviešu karavīram nav piešķirts Lāčplēša apbalvojums. Latviešu leğiona gadadiena (16.marts) ir saistīta ar Latviešu 15. un 19.divīzijas kopējām cīņām, kad abas latviešu divīzijas 1944.gada 16.-19.martā kopīgi piedalījās vienā no smagākajām kaujām Veļikajas upes krastos. Šī bija pirmā kauja, kuru abas latviešu divīzijas izcīnīja kopīgi plecu pie pleca. Tā bija arī vienīgā kauja visā karā, kad abu divīziju vienības cīnījas kopīgā latviešu vadībā. Šajā kaujā un vēlākās, no 1944.g. 16.marta līdz 1944.g. jūlija beigām, abas divīzijas kopā bija skaitliski zaudējušas veselas divīzijas sastāvu. Tāpēc, mums ir pienākums atcerēties un godināt mūsu kritušos Latvijas jauniešus, mūsu tautas ziedu, kuru bija nelegāli mobilizējusi otra vara (nacistiskā Vācija); tāpat, „Latvijas valdības pienākums ir…. rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs”, kā to deklarēja Latvijas Republikas Saeima 1998.gada 29.oktobrī.
Vēlos arī minēt, ka līdz 1944.g. 16.martam, 188 Latvijas patrioti bija parakstījuši Latvijas Centrālās Padomes (LCP) „Memorands”, ko bija sastādījis Konstantīns Čakste kopā ar citiem; Memorands bija datēts 1944.g. 17.martā un adresēts Latviešu leğiona ğenerālinspektoram Rudolfam Bangerskim. Šī dokumenta parakstītāju vidū ir bijušais LR I, II, III, un IV (1925-1934) Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš un citi – bijušais LR Ministru prezidents, bijušie LR ministri, bijušie Saeimas deputāti, Latvijas armijas ğenerāļi, žurnālisti, rektori, profesori, rakstnieki un citas Latvijā pazīstamas personības, ieskaitot Latvijas ev. lut. baznīcas arhibīskapu Teodoru Grīnbergu, Latvijas Katoļu baznīcas bīskapu Jāzepu Rancānu un Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolītu Augustīnu Pētersonu. LCP „Memorands” tekstā tiek teikts, ka „Ienaidnieks no austrumiem atkal draudoši tuvojas Latvijas zemei….Pēc mūsu izpratnes otra pasaules kara tagadējā norisē tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība, pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt. Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem, neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem līdzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.” Autors O. Freivalds, rakstot 1954.gadā par „Kurzemes cietoksnis”, piemin šo LCP „Memorands” un norāda, ka „Ģenerālinspektors arī nekavējās šos iesniegumus, aiz kuriem stāvēja visa latviešu tauta, izmantot kā mutvārdu pieteikumos, tā rakstveida iesniegumos attiecīgām vācu iestādēm un vadītājām personām.” Minētais LCP memorands ir svarīgs dokuments, kas pauda Latvijas tautas gribu un lūdza, lai mūsu karavīri, leğionāri, aizstāv mūsu tēvzemi un tautu pret teroru, jaunām deportācijām un represijām, kuras mūsu tauta atkārtoti piedzīvoja zem Padomju Savienibas okupācijas Otrā pasaules kara un pēckara gados!

Es aicinu visus tautiešus visās zemēs piedalīties 16.marta pasākumos – dievkalpojumos, piemiņu brīžos un ziedu nolikšanas pasākumos kapsētās, kurās atdusās mūsu kritušie Latvijas brīvības cīnītāji. Jūsu līdzdalība veicina mūsu Latvijas pilsoņu un sabiedrības saliedēšanu, vienotības veicināšanu un patiesās vēstures paušanu.
Daugavas Vanagi,sasauksimies!

Patiesā cieņā,

Andrejs Mežmalis
atv. flotiles admirālis
DV priekšnieks

16. marta vēstures skaidrojums

Vēsturnieki īpašā info materiālā skaidro 16. martu
Publikācija no Latvijas vēstures mazās bibliotekas atbalsta fonda, skat.: http://demoshistoria.lv/vesture-un-politika/vesturnieki-ipasa-info-materiala-skaidro-16-martu

Tas tiks izplatīts Latvijas un ārvalstu medijiem, kā arī plašākai auditorijai. Nākotnē materiālu paredzēts sagatavot un izplatīt arī drukātā formā.

„Ceram, ka šis materiāls palīdzēs sabiedrībā veicināt izpratni par 16. marta tematiku, būs ieguldījums valsts tēla stiprināšanā un argumentācijas bāze pret pēdējos gados neadekvāti izsaknējušajiem apvainojumiem fašisma atdzimšanā. Materiālā no visa plašā un sarežģītā informācijas apjoma, kas pieejams par Latviešu leģiona tēmu, izvilkts un īsi noformulēts svarīgākais. Šis materiāls būs interesants ikvienam Latvijas iedzīvotājam”, norāda Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda pārstāvis Dr.hist. Ainārs Lerhis.

Informatīvajā materiālā skaidrots, ka Latviešu leģions Otrā pasaules kara laikā tika izveidots nelikumīgi. Nacistiskā Vācija, pārkāpjot 1907. gada Hāgas starptautisko konvenciju par kara vešanas noteikumiem, nelikumīgi mobilizēja Latvijas iedzīvotājus savos bruņotajos spēkos. Iesauca ap 115 000 jaunu vīriešu, bojā gāja vairāk nekā 25 000 – 30 000 karavīru. Pēc kara daudzus dzīvi palikušos padomju okupācijas režīms represēja un sodīja.

Vēsturnieki atgādina, ka vēsturiski par šo nodarījumu atbildīgas ir Padomju Savienība un nacistiskā Vācija, kuras uzsāka karu un okupācijas apstākļos nelikumīgi mobilizēja Latvijas iedzīvotājus savās armijās, un neviens no karavīriem nav atzīts par vainīgu kara noziegumos Leģiona sastāvā.

Vērojot, kā 16. marts guvis rezonansi mūsdienu Latvijas sabiedrībā, fonds norāda, ka atsevišķas sabiedriskās organizācijas to izmanto, lai apsūdzētu Latviju un latviešus nacisma atdzimšanā un atbalstīšanā. Šādi nepatiesi apmelojumi tiek izteikti un izplatīti nolūkā starptautiski diskreditēt Latvijas valsti.

Materiālā atzīmēta arī Krievijas masu mediju 16. marta pasākumu Latvijā interpretācija atbilstoši saviem propagandas nolūkiem. Proti, – informācija par Latviešu leģionu tiek balstīta uz vēsturiskajai patiesībai neatbilstošiem faktiem un to izskaidrojumiem. Arī Krievijas valsts amatpersonas ik gadu publiskajā telpā aktīvi pauž savu viedokli par Latvijā atzīmēto atceres dienu, tās dalībniekus dēvējot par neonacistiem. Visas šīs darbības ir daļa no informatīvā kara, ko ar īpašu intensitāti pēdējā laikā turpina īstenot Krievija, norāda vēsturnieki.

Lai vēl vairāk palīdzētu ar 16. martu saistīto jautājumu skaidrošanā, Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds piedāvā medijiem arī saņemt vairāku īpaši šajos jautājumos specializējušos vēsturnieku komentārus:

Inesis Feldmanis, Dr.hab., prof., Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Rietumeiropas un ASV jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs. Mob.t.: 25915349

Ainārs Lerhis, Dr.hist., Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda pārstāvis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks. Eksperts vēstures politizācijas jautājumos. Mob.t.: 26599679

Rinalds Gulbis, vēsturnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks. Eksperts vēstures politizācijas jautājumos. Mob.t.: 28816176

Kārlis Kangeris, Dr.hist., LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks. Mob.t.: 26366696

Skat.: 16. marts_lv

Konkurss “Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks”

OK

KONKURSA DARBU IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ IR PAGARINĀTS LĪDZ 12.MARTAM, KONKURSA REZULTĀTI TIKS IZSLUDINĀTI 16.MARTĀ!

2015. gada 28.janvāris – 28.februāris

Pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītais

literārās jaunrades konkurss

Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks”

Zeme skarbi dun pavisam tuvu mūsu robežām. Naids ir sējis ļaunuma sēklas vienmēr, šodien tās atkal nežēlīgi uzziedējušas. Tam pretī stāties var tikai – Mīlestība. Kā šodien pirmais latviešu atsevišķā bataljona komandieris, pulkvedis Oskars Kalpaks mūs uzrunātu? Kā uzrunātu savus karavīrus? Jo viņi atnāk, atnāk katru gadu, arī katru novembri Lāčplēša dienā. Atnāk smagajās ziemas dienās, kad savulaik ritēja kaujas Latvijai piedzimstot, viņi atnāk dvēseļu sniegputenī… Atnāk, ja mūsu sirdīs ir Mīlestība, jo tikai sirds var saklausīt viņu atmiņas un saprast, ko Oskars Kalpaks teiktu mums visiem šodien, kad aiz loga atkal – puteņo…

1. Konkursa mērķis.
Ikvienam konkursa dalībniekam dota iespēja izpaust radošumu un literāro talantu esejas žanrā. Ar šo konkursu vēlamies:
• rosināt skolu jaunatni iegūt dziļākas zināšanas par Latvijas vēsturi, par pirmo latviešu bruņoto spēku komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku, cilvēku, kas uzņēmās veidot Latvijas armiju ļoti pretrunīgā un smagā Latvijas valstiskuma tapšanas brīdī;
• veicināt skolēnos patriotisma jūtas pret savu dzimto zemi, pilsētu, ciemu;
• rosināt skolu jaunatni apzināties sevi kā pilsoņus, kuri ciena, pazīst un godina savas tautas varoņus – cīnītājus par Latvijas izveidi, pēc kuru rīcības un personības tālaika sabiedrība vērtēja topošo valstiskumu.

2. Konkursa norise.
2.1. Konkurss notiek no 2015. gada 28. janvāra līdz 2015. gada 28. februārim divās vecuma grupās.
2.2. Konkursā aicināti piedalīties 6. – 8. klašu skolēni un 9. – 12. klašu skolēni. Darbi jāiesniedz latviešu valodā.
2.3. Konkursā drīkst piedalīties ikviens Latvijas un ārpus Latvijas dzīvojošs skolēns.
2.4. Skolēnu radošie darbi iesūtāmi pa e-pastu esejakalpaks@inbox.lv.

3. Konkursa žūrija.
3.1. Žūrijas priekšsēdētāja – Sarma Dreimane – filoloģe, uzņēmēja.
Žūrijas locekļi:
3.2. Ina Druviete – filoloģijas profesore.
3.3. Kārlis Šadurskis – profesors, Saeimas deputāts.
3.4. Andrejs Modris Mežmalis – atv.admirālis, Latvijas Virsnieku apvienības biedrs, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis.
3.5. Andris Staklis – Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis.
3.6. Silvija Kaugere – Daugavas Vanagu Centrālās Valdes informācijas daļa, „In Patria Credere” valdes locekle.
3.7. Alla Štolcere – O. Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolas direktore.
3.8. Juris Visockis – izdevniecības „Jumava” valdes priekšsēdētājs, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” valdes loceklis.
3.9. Kaiva Krastiņa – „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” valdes locekle.
3.10. Liene Dreimane – Latvijas Universitātes Studentu padomes locekle.

Konkursa atbalstītāji: EP deputāts Krišjānis Kariņš, EP deputāts Artis Pabriks; Daugavas Vanagu Centrālā Valde; izdevniecība „Jumava”; „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”; 12. Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis un Raimonds Bergmanis.

Konkursa žūrijas Goda locekļi – pirmā Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa žūrijas priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis un ilgadējā konkursa atbalstītāja, EP deputāte Inese Vaidere.

4. Darba žanrs un noformējums.
4.1. Žanrs – eseja.
4.2. Darba apjoms 6. – 8. klašu skolēniem līdz 2 lpp. datorrakstā (burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5).
4.3. Darba apjoms 9. – 12.klašu skolēniem 3 – 4 lpp. datorrakstā (burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5).
4.4. Titullapā jānorāda vārds, uzvārds, skola, klase. Pielikumā: mājas adrese, e‑pasts, telefons, kā arī precīza skolas adrese.

5. Konkursa rezultātu izvērtēšana un rezultātu paziņošana.
5.1. Konkursa rezultāti tiks izziņoti 2015. gada 6. martā mājas lapās www.dvcv.lv un www.kalpaks.lv.
5.2. Vērtēšana – darba orģinalitāte, emocionālais vēstījums, literārais sniegums un Oskara Kalpaka personības izpratne.

6. Godalgas.
6.1. Labāko darbu autoriem – apmaksāts brauciens uz Eiropas Parlamentu Briselē.
6.2. Labāko darbu autoriem balvas dāvās Eiropas Parlamenta deputāti, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds” un ikgadējie konkursa atbalstītāji.
6.3. Veicināšanas balvas.

7. Konkursa pieteicējs.
Daugavas Vanagu Centrālā Valde un „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”. Papildinformācija par konkursu pa tālruni 29817107 un mājas lapās www.dvcv.lv un www.kalpaks.lv.

1 8 9 10