Veidot vēl neuzrakstīto Latvijas vēsturi. Profesore Inese Vaidere intervijā Daugavas Vanagiem

Profesore un EP deputāte Inese Vaidere kopā ar Latvijas Republikas premjerministru, bijušo EP deputātu Krišjāni Kariņu un Eiropas Komisijas viceprezidentu no Latvijas  Valdi Dombrovski.

Maijā mēs svinam Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu. Lai kur mēs katrs būtu pasaulē, Latvija mums ir tikai viena. Maijā ir arī Eiropas diena, un diena, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Svarīgi ir, kāda būs Eiropas nākotne, jo Latvija ir Eiropas daļa. Maijā mēs visi dodamies arī vēlēt, šogad tas ir 25. maijs, kad atkal izšķirsies Eiropas Savienības nākotne, ceļš, kādu tā ies, un līdz ar to arī Latvija. Ko un kā vēlēt, par to jautājums ir daudziem. Un nebūt ne viegls. Solījumi ir daudzi, bet kā ir ar darbiem? Skats uz Eiropas lietām visdziļākais ir tiem ļaudīm, kuri tās reāli pārzin un kuri strādā Eiropā ik dienas. Daugavas Vanagi kā pasaules latviešu organizācija arvien ir iestājusies par Latviju, tās brīvību un neatkarības saglabāšanu. Tas ir svarīgi Latvijai, latviešiem visā pasaulē, Latvija ir sargājama un tās nākotne ir arī visas tautas nākotne. Kā uz procesiem vēsturē, Latvijas neatkarības atjaunošanā un patreiz Eiropā raugās EP deputāte, profesore Inese Vaidere, to likās interesanti uzzināt. Viņas pieredze Latvijas brīvības un neatkarības ceļa stiprināšanā ir ļoti liela.

Kā Jūs raugāties uz trimdas nozīmi Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā?

Vispirms par tās trimdas nozīmi, pie kuras pieder arī mans tēvatēvs, kuram arī nācās atstāt labi iekopto, veiksmīgo zemnieku saimniecību 1944. gadā. Šīs pēckara trimdas ieguldījums ir nenovērtējams. Tas ir gan informatīvs, gan finansiāls, gan arī zināšanu atbalsts, jo Latvijas neatkarības atjaunošanas pirmajos gados bieži nebija izpratnes, kā vispār funkcionē tirgus ekonomika. Trimdas tautiešu ieguldījums Latvijas neatkarības atjaunošanā patiešām ir ārkārtīgi liels. Es ļoti augsti novērtēju tos trimdiniekus, kuri, Latvijai atgūstot neatkarību, ir atgriezušies Latvijā un turpina palīdzēt. Arī tos, kuri kādu iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties, tomēr interesējas par Latviju un palīdz savu iespēju robežās. Attiecībā uz tiem, kuri atstāja Latviju tad, kad atvērās brīvais darbaspēka tirgus Eiropā – tur ir dažādi iemesli. Daudzi ir cietuši krīzes laikā, cilvēkiem ir parādsaistības, un, protams, dzīves līmenis, algas daudzviet Eiropā ir augstākas. Latvijā, kura okupācijas gados ir izlaupīta, vienkārši nevar uzreiz cerēt, ka mums būs tāds pats dzīves līmenis kā Vācijā, Apvienotajā Karalistē vai Īrijā. Cilvēki, kuri strādā ārpus Latvijas, vairo to valstu bagātību, bet viņi mums ir – ļoti, loti vajadzīgi. Tāpēc es esmu ārkārtīgi iepriecināta par tiem, kuri ir izlēmuši atgriezties Latvijā. Es nesen runāju ar Valmieras Domes priekšsēdētāju. Viņš teica, ka Valmieras reģionā daudzas ģimenes ir atgriezušās. Esmu par to ļoti priecīga, jo šiem cilvēkiem ir jauna pieredze un viņi būs loti nozīmīgs faktors Latvijas labklājības paaugstināšanā. Latvijas valdībai es novēlu savukārt – mazināt birokrātiskos šķēršļus, lai būtu atbalstoša politika. Es ļoti gaidu atpakaļ tos cilvēkus, kuri ir aizbraukuši. Es varu apgalvot, ka Latvija ir skaistākā, labākā zeme, kur dzīvot. Mums kopīgiem spēkiem ir jāpadara Latvija arī par bagātu zemi, lai katrs šajā zemē justos labi un novērtēts.

Jūs esat ilgus gadus atbalstījusi pasaules latviešu organizācijas Daugavas Vanagi rīkotos konkursus, kuri veltīti Oskaram Kalpakam, Gunāram Astram, kā arī konkursu “Vai tu pazīsti Latviju”. Kādas ir Jūsu domas par patriotisma nozīmi?

Man ir ilgstoša sadarbība ar Daugavas Vanagiem, es varu tikai apbrīnot to enerģiju un izpratni, kuri temati Latvijā ir svarīgi, lai audzinātu jauno paaudzi patriotiski un vairotu patriotismu vispār. Un nosauktie trīs konkursi, kurus vairākus gadus atbalstu, ir lielisks piemērs tam, ko un kā darīt.

Piemēram, literārais konkurss Latvijas skolām par Oskaru Kalpaku. Šis izcilais cilvēks darīja visu, lai Latvija būtu brīva un neatkarīga valsts, ziedojot dārgāko – savu dzīvību. Jaunie cilvēki, pētot vēsturi, noteikti uzdod sev šo jautājumu – ko es varētu dot Latvijai. Ļoti svarīgi ir apzināties ne tikai savas zemes, bet arī savas pilsētas, sava ciema vēsturi. Mums ir daudz varonīgu, darbīgu un gudru cilvēku, un šo, vēl neuzrakstīto Latvijas vēsturi veidot, tas ir ļoti būtiski.

Vēl par Gunāru Astru, kuram veltīto literāro konkursu jauntanei arī atbalstu. Gunārs Astra bija īpašs cilvēks. Jau pašā sākumā, tikko ievēlēta Eiropas Parlamentā, virzīju Gunāru Astru Saharova balvai par domas brīvību. Balvu gan toreiz saņēma cita personība, jo tika nolemts, ka balvu piešķirs tiem, kas vēl ir dzīvi. Tomēr to, kā viņš cīnījās, kā cieta no režīma, to izdevās Eiropas Parlamentā pateikt plašai citu valstu auditorijai.

Pērn, decembrī es saņēmu vēstuli no Harija Astras, Gunāra brāļa. Zinot, ka es visu laiku esmu atbalstījusi Gunāra Astras piemiņu, Harijs Astra teica, ka vajadzētu ierosināt, lai Neatkarības laukumā, kas tagad top, būtu Gunāra Astras piemineklis. To ierosināju Ojāra Spārīša vadītajai Rīgas Domes Pieminekļu padomei. Atsaucības joprojām nav. Taču es uzskatu, ka tieši Rīgas Domes pienākums ir rūpēties, lai Rīgā būtu piemineklis tādam cilvēkam kā Gunārs Astra. Diemžēl Rīgas Domē atrodas nauda dažādiem mērķiem, bet tiklīdz runa ir par patriotiskām lietām – tad dariet paši. Latvijas vēsture ir ļoti vērtīga un tos cilvēkus, kas to veidojuši pozitīvā virzienā, nedrīkst aizmirst. Vēl pirms 18 gadiem, kā deputāte Rīgas Domē, arī es darbojos Pieminekļu padomē un toreiz ierosināju vietu Gunāra Astras piemineklim pie Tieslietu ministrijas, kur viņš teica savu pēdējo runu. Tomēr pēc manis ievēlēšanas Saeimā Rīgas Dome šo ierosinājumu “aizmirsa.

Kādi ir ieguvumi Latvijai ir bijuši, esot Eiropas Savienībā?

Darbā Eiropas Parlamentā.

Vispirms – tā ir brīvība. Tie, kuri esam dzīvojuši padomju okupācijas gados, zinām, ko nozīmē brīvība, un mēs protam to novērtēt. Tagad viss ir pašu rokās, paši varam veidot savu likteni. Mums aiz katra stūra nestāv čekists, kas mūs kontrolētu, mūsu mājās vairs netiek ievietotas noklausīšanās iekārtas, mēs varam dzīvot brīvi. Dalība Eiropas Savienībā ir atvērusi visu pasauli. Ir ļoti maz to valstu, kur mums ir vajadzīgas iebraukšanas vīzas. Jaunā paaudze var doties brīvi mācīties ārpus valsts, ja viņi to vēlas. Vecākajai paaudzei ir pieejami dažādi mūžizglītības projekti. Šajos gados esam saņēmuši 9 miljardus eiro no Eiropas Savienības fondiem. Tas ir apmēram viens Latvijas budžets. Ja mēs būtu ārpus Eiropas Savienības, protams, šāda atbalsta nebūtu, un Latvija attīstītos daudz lēnāk. Kādreiz saka – bet mēs jau arī iemaksājam Eiropas Savienības budžetā. Jā, taču no katra eiro, ko mēs iemaksājam, 3 – 4 eiro caur dažādiem fondiem saņemam atpakaļ. Kad 2017. gadā Latviju skāra plūdi, es rosināju Latvijas valdību aprēķināt zaudējumus, iesniegt pieprasījumu Eiropas Komisijai. Valdība atsaucās šim ierosinājumam un es uzņēmos gatavot ziņojumu Eiropas Parlamentam, lai šo zaudējumu segšanas summu mums piešķirtu no Eiropas Savienības budžeta. Tas izdevās, 17,7 miljonus eiro Latvija ir saņēmusi. Kas mūs atbalstītu, ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā? Mēs varbūt bieži pat nenovērtējam visus tos labumus, kas mums ir, esot Eiropas Savienībā. Protams, arī Eiropas Savienība nav ideāla. Kas šajā pasaulē ir ideāls? Bet tā tomēr ir labākā vieta, kur pasaulē būt un dzīvot!

Kas vēl darāms turpmāk, lai Latvijai būtu straujāka, labāka attīstība?

Vienotais tirgus, kas ir atvieglojis dzīvi mūsu uzņēmējiem, studentiem, arī tiem, kuri brauc ekskursijās, ir nesis arī savas negatīvās sekas. Brīvā darba tirgus apstākļos vairāki simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju ir devušies uz bagātākajām valstīm. Līdz ar to viņi rada labākus dzīves apstākļus – tajās valstīs. Var, protams, atsevišķos gadījumos teikt, ka mūsu valsts nav kaut ko izdarījusi, lai visi cilvēki justos labi šeit, bet galvenais vaininieks ir tie piecdesmit padomju okupācijas gadi. Latvija tika pilnīgi izlaupīta, un vēl nav bijis iespējams pilnībā nostāties līdzās bagātajām Eiropas valstīm. Tas ir tāds apburtais loks, kad cilvēki labākas dzīves meklējumos atstāj Latviju, sakot, ka atgriezīsies tad, kad šeit būs lielākas algas, bet mums šie cilvēki ir ļoti vajadzīgi Latvijā atpakaļ, lai Latvijas ekonomika attīstītos, lai tās lielākās algas varētu maksāt. Tas ir tas, pie kā ir jāstrādā.

Vēl ļoti svarīgs jautājums ir nevienlīdzibas mazināšana. Latvija ir viena no tām valstīm Eiropas Savienībā, kurās ir lielākā starpība starp iedzīvotājiem ar lieliem ienākumiem un iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem. Diemžēl pagājušā gada nodokļu reforma bija neveiksmīga, tā vēl vairāk šo starpību palielināja. Es uzskatu, ka, tāpat kā visās attīstītajās Rietumu valstīs, Latvijā ir vajadzīgs progresīvais ienākumu nodoklis, kas nodrošinātu arī trūcīgākajiem iedzīvotāju slāņiem labākus ienākumus, un ir jāpaceļ arī minimālā alga. Nevienlīdzības mazināšana ir ļoti svarīgs uzdevums.

Vēl viens ļoti svarīgs uzdevums ir samazināt nevienlīdzību arī starp mazāk un vairāk attīstītajiem reģioniem. Dzīves līmeņi Pierīgā un Latgalē ir ļoti atšķirīgi. Vairāk dažādu stimulu ir jāvērš tieši attālāko reģionu attīstībai.

Vēl kas. Nedrīkst būt atšķirības starp to produktu kvalitāti, ko piedāvā Rietumeiropā un ko piedāvā, piemēram, Latvijā. Esmu panākusi, ka tikuši sperti lieli soļi uz priekšu šajā virzienā, bet likumdošana vēl ir precizējama, lai attiecīgos uzņēmumus, kuri diskriminē mūsu cilvēkus, varētu ne tikai nosaukt, bet arī sodīt. Tie ir darbi, kuri ir jāturpina.

Jāturpina cīnīties arī par to, lai Eiropas Savienības budžetā nesamazinātos tie līdzekļi, kuri ir domāti dzīves līmeņa izlīdzināšanai, proti, Kohēzijas fondi, jo tie Latvijai ir ļoti svarīgi. Es kā vienīgā no Latvijas darbojos Eiropas Parlamenta budžeta komitejā un zinu, kā par to cīnīties. Mana balss ir bijusi pietiekami skaļa, jo ir uzklausīta Ja iedzīvotāji man atkal uzticētu strādāt EP, es esmu gatava strādāt ar pirmo minūti. Man šis darbs ir zināms un, kā Kārlis Skalbe ir teicis – lai runā darbi!

Kādi darbi, nesot Latvijas vārdu Eiropā, ir paveikti iepriekšējos sasaukumos?

Vēl 2004. gadā, kad ieradāmies Eiropas Parlamentā, lielākai daļai deputātu bija priekšstats, ka tikai nacisms ir bijis slikts, bet PSRS sistēma laba, jo atbrīvoja Eiropu no nacisma. Mums bija jāskaidro un jāpierāda, ka totalitāras sistēmas vispār, gan komunisms, gan nacisms bija vienlīdz vainīgs Otrā pasaules kara izraisīšanā. To pierāda 1939. gadā noslēgtais Staļina – Hitlera jeb Molotova – Ribentropa pakts. No abiem režīmiem ir cietuši mūsu, Latvijas cilvēki, no padomju režīma zvērībām Latvijā ir cietuši daudz vairāk. Es aktīvi sāku strādāt šajā virzienā, un ar manu līdzdalību un finansiālo atbalstu tapa filma “Padomju stāsts”. Kad to pirmo reiz parādījām Eiropas Parlamentā, daudzi Rietumvalstu pārstāvji nespēja noticēt, ka kaut kas tāds ir bijis padomju režīma ietvaros. Pamazām situācija un izpratne par vēsturi mainījās, un es domāju, ka mans pienesums ir bijis nopietns. Arī tajā procesā un rezultātā, kad mēs, piecu valstu deputāti – es no Latvijas un vēl deputāti no Apvienotās Karalistes, Vācijas, Ungārijas un Igaunijas, savācot vairāk kā 400 deputātu parakstus, kas bija grūts darbs, panācām, ka 23. augustu atzīst par kopīgu visas Eiropas piemiņas dienu staļinisma un nacisma upuriem. Mēs izskaidrojām, ka vēlamies, lai šajā dienā piemin visus nevainīgos kara upurus, kuri ir cietuši abu agresīvo lielvaru, totalitārās PSRS sistēmas un nacistiskās Vācijas darbību rezultātā. Esam panākuši, ka Eiropā labāk sāk izprast, kas tad īsti ir Krievija. Eiropai acis atvērās platāk, kad Krievija iebruka Gruzijā, vēl platāk, kad Krievija iebruka Ukrainā, okupēja un anektēja Krimu. Tas, ka pret Krieviju ir ieviestas sankcijas, kuras nav atceltas joprojām, tas ir arī šīs, Krievijas rīcības un vēstures skaidrošanas rezultāts. Esmu panākusi arī Latvijas Okupācijas biedrības iesaisti Prāgas platformā, kā arī finansējusi un atbalstījusi grāmatas izdošanu par PSRS nodarītajiem zaudējumiem Baltijā latviešu, angļu un krievu valodās.

Ar ko Latvija mirdz Eiropas tautu saimē, kā mēs varam parādīt savu kultūru?

Latvija ir bagāta ar saviem zinošajiem, gudrajiem, kultūru mīlošajiem cilvēkiem. Latvijas kultūra ir ļoti bagāta. Jau savā pirmajā sasaukumā es vārda tiešā nozīmē aizvedu uz Eiropas Parlamentu Dziesmu svētkus. Atvedu kori, latviešu rotaļas un parādīju, kas ir mūsu Dziesmu svētki. Mani kolēģi pat no sākuma neticēja – kā, uz skatuves vairāk kā 11 tūkstoši, klausās viņus vairāk kā 40 tūkstoši? Es saku, jā, tie ir Latvijas Dziesmu svētki! Tas bija neaizmirstams notikums.

Profesore Ineses Vaidere kopā ar kora dalībniecēm.

Tāpat es aizvedu uz Eiropas Parlamentu izstādi par Rīgas jugendstilu, kas arī ir Latvijas kultūras pērle. Esmu aizvedusi un parādījusi Eiropas Parlamentā Latvijas filmas, gan “Homo Novus”, gan “Sapņu komanda 35”, arī filmu “Segvārds Vientulis”, kas parāda pretošanās cīņu pēc Otrā pasaules kara.

Eiropas Parlamentā, atzīmējot Latvijas simtgadi, parādīju izstādi par Latviju simts gados, arī minēto filmu “Homo novus”. Uz pasākuma atklāšanu ieradās gan Eiropas Parlamenta prezidents, gan viceprezidenti, gan arī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, vēstnieki. Mūsu valsts, iegūstot neatkarību 1918. gadā, pēc pusgadsimtu ilgas okupācijas ir pratusi pilnvērtīgi nostāties līdzās pārējām Eiropas valstīm. Es pastāstīju klātesošajiem, kas vēl ir darāms, lai starpību starp ekonomiski attīstītākajām valstīm un Latviju mazinātu un likvidētu pēc iespējas ātrāk.

Kādas ir iespējas Latvijai ietekmēt lēmumus Eiropas Parlamentā?

Misijā Latvijai.

Pašlaik EP vislielākā frakcija ir Eiropas Tautas partijas frakcija, pie kuras pieder arī Jaunā Vienotība, kuru es pārstāvu un līdz ar to mūsu deputātiem ir daudz labākas iespējas ietekmēt lēmumus EP nekā tiem deputātiem, kuri pieder pie mazām frakcijām. Es aicinātu cilvēkus, kuri balsos Eiropas Parlamenta vēlēšanās, būt ļoti atbildīgiem savā izvēlē, neuzķerties uz populistisku partiju nereāliem solījumiem. Latvijas Saeimas vēlēšanas parādīja, ka bija daudz nereālu, populistisku solījumu, bet tad, kad bija jāveido valdība tie, kuri bija ieguvuši lielāko balsu skaitu, nespēja to izdarīt. To izdarīja pieredzējušais Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš no Jaunās Vienotības.

Es tagad dzirdu dažādus nereālus jauno partiju solījumus darbam Eiropas Parlamentā – gan par algu, gan pensiju palielināšanu Latvijā, gan citus solījumus, ko Eiropas Parlamentā nevar izdarīt pēc definīcijas. Tas ir jādara valdībai dalībvalstīs, ir jāsakārto pašu mājas. Eiropas Parlamentam ir jāizvēlas tie deputāti, kuriem ir pieredze, jauda un enerģija un kuri var uzrādīt padarītos darbus. Darbs jāturpina, jāstrādā jau ar pirmo minūti, nevis ilgu laiku iešūpojoties. Eiropas Tautas Partijai un tajā skaitā Jaunajai Vienotībai ir skaidrs un reāls plāns. Un mēs to arī varam izdarīt.

Paldies par interviju, par Jūsu darbiem un par sadarbību ar pasaules latviešu organizāciju Daugavas Vanagi. Vēlot veiksmes Jūsu darbā, ko vēl Jūs vēlētos pateikt mūsu lasītājiem?

Daugavas Vanagu daudzu pasākumu atbalstītāja, profesore un EP deputāte Inese Vaidere kopā ar atv. admirāli, DV Latvijā priekšnieku Andreju Mežmali.

Es gribētu pateikt sirsnīgu paldies par to lielo, nesavtīgo ieguldījumu, ko Daugavas Vanagi devuši Latvijai, neatkarību atjaunojot un valsti, patriotismu stiprinot. Liels paldies bijušajam Daugavas Vanagu Centrālās Valdes vadītājam Andrejam Mežmalim, ar kuru ir bijusi ļoti laba sadarbība, tāpat arī Daugavas Vanadžu priekšniecei Klārai Mētrai, un vislabākie vēlējumi tagadējam Daugavas Vanagu priekšniekam Gunāram Spodrim. Tuvojoties atkal Eiropas Parlamenta vēlēšanām, savā izvēlē būsim – atbildīgi. Skatīsimies uz darbiem. Kā ir teicis Kārlis Skalbe: “Runā ar darbiem – tā ir stiprākā un labākā valoda”.

Paldies Jums!

Sarunu pierakstīja

Silvija Kaugere

DVL informācijas nozares vadītāja

 

Sveicu visu lielo Daugavas Vanagu saimi 4. maijā –
Latvijas Republkas neatkarības atjaunošanas dienā!

Daugavas Vanagi, sasauksimies!

Gunārs Spodris,

Daugavas Vanagu priekšnieks

 

Konkurss devītām klasēm „ Pazīsti Latviju” – jau piekto reizi!

2019. gada 12. aprīlī jau piekto reizi notika devīto klašu komandu konkurss „Pazīsti Latviju!”. Šogad konkurss notika viesmīlīgajā Kocēnu tautas nama zālē, jo tradicionālajā norises vietā – Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā vēl turpinājās skolas renovācijas darbi. Tā kā šajā gadā savu simtgadi atzīmē Latvijas Bruņotie spēki, tad daļa jautājumu bija saistīti ar militāro jomu. Uz konkursa ieradās 60 dalībnieki no 20 komandām, bija pārstāvētas 12 Valmieras pilsētas un novadu skolas. Dažādu iemeslu dēļ nebija pārstāvētas Burtnieku un Kocēnu pamatskolas, nebija arī komandas no Mazsalacas un Naukšēnu vidusskolas. Konkursa jautājumus veidoja Valmieras pilsētas sociālo zinību un ģeogrāfijas skolotāju metodiskās apvienības, vēstures jautājumu sagatavošana bija uzticēta Valmieras muzeja speciālistiem. Par pasākuma organizēšanu un veiksmīgu norisi atbildēja Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas metodiskais centrs un vēstures skolotāju metodiskā apvienība. Konkursa dalībniekiem bija jāatbild uz 10 dažādiem uzdevumiem Latvijas vēsturē, ģeogrāfijā un sociālajās zinībās. Dalībniekiem bija jāspēj orientēties gan Latvijas un Eiropas kartēs, jāzina svarīgākie Latvijas vēstures notikumi, jāatpazīst strēlnieku un leģionāru dziesmas, formas tērpi, dienesta pakāpes. Bija jāspēj atrast objektus Latvijas kartē, veikt citus ar Latvijas ģeogrāfiju saistītus uzdevumus. Tika pārbaudīta ne tikai dalībnieku erudīcija, bet arī spēja sastrādāties. Pasākums notika ar biedrības ,,Daugavas Vanagi Latvijā’’, Londonas Vanadžu nodaļas, Talsu nodaļas, biedrības ,,Daugavas Vanagi Latvijā’’ priekšnieka Andreja Mežmaļa un Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres atbalstu. Grāmatas, piemiņas diplomus un nelielus suvenīrus ieguva visi dalībnieki, pirmo trīs vietu ieguvēji – arī naudas balvas. Papildus grāmatu balvas ieguva arī katra no dalībskolām. Biedrība ,,Daugavas Vanagi Latvijā’’ sponsorēja visu dalībnieku pusdienas. Atbalstītāju vidū bija Latvijas Eiropas Parlamenta deputāts Aleksejs Loskutovs, kura sarūpētās balvas papildināja jau tā bagātīgo apbalvojumu klāstu. Katra skola balvā saņēma Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres dāvinātu atmiņu grāmatu. Konkursa norisē piedalījās Daugavas Vanagu Centrālās Valdes bijušais priekšsēdis, Latvijas Daugavas Vanagu organizācijas vadītājs, atvaļinātais flotiles admirālis Andrejs Mežmalis un enerģiskā šī konkursa ierosinātāja Daugavas Vanagu organizācijas Vanadžu priekšniece, Latvijas Vanadžu vadītāja Klāra Mētra. Konkursa atbalstītāju vidū šoreiz bija arī Kocēnu novads un Kocēnu novada izglītības pārvalde. Konkursu atklāja Māra Gavare – Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas vēstures un piolitikas skolotāja, vēstures metodiskās apvienības vadītāja, komisijas priekšsēdētāja. Konkursa dalībniekus uzrunāja Kocēnu novada domes priekšnieka vietnieks Jānis Dainis, pēc tam viņš viesus iepazīstināja ar Kocēnu novada vēsturi un ar tās darbu un panākumiem šobrīd. Uzrunas konkursa dalībniekiem teica arī biedrības ,,Daugavas Vanagi Latvijā’’ priekšnieks Andrejs Mežmalis un Vanadžu priekšniece Klāra Mētra. Konkursā 1. vietu ieguva Valmieras Valsts ģimnāzijas 2. komanda – Una Kalekaure, Elīna Runce, Aleksis Eduards Polejs, skolotāja Ineta Amoliņa. Otro vietu ieguva Valmieras Valsts ģimnāzijas 1. komanda, trešajā vietā Rūjienas vidusskolas 3. komanda. Tāpat kā iepriekšējos gados saglabājās īpatnēja tradīcija – nevienai skolai nav izdevies būt uzvarētājai divus gadus pēc kārtas. Konkursa noslēgumā Daugavas Vanagu Centrālās valdes bijušais priekšsēdis, Latvijas Daugavas Vanagu organizācijas vadītājs Andrejs Mežmalis un Daugavas Vanagu organizācijas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra uzteica skolēnu zināšanas, ieinteresētību, un arī organizatoru darbu. Organizatori uzsvēra šādu pasākumu nozīme jauniešu patriotiskajā audzināšanā. Tiksimies nākamajā gadā nu jau sestajā konkursā.

Rakstu sagatavoja Pārgaujas ģimnāzijas vēstures skolotājs Juris Mūrnieks.

Šo rakstu papildinot izsaku pateicību Pārgaujas ģimnāzijas vēstures skolotājam Jurim Mūrniekam, Konkursa vērtēšanas komisijas sastāvam: pedagogiem – Mārai Gavarei, Inetai Amoliņai, Renātei Bērziņai, Dacei Atslēgai, Intai Grabei. Albertam Rokpelnim – Valmieras pilsētas muzeja pētniekam, Ingrīdai Zīriņai – Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītājai, Vismantam Priedītim – Vaidavas pagasta Novadpētniecības ekspozīcijas vadītājam, Aleksejam Loskutovam un Inesei Vaiderei – Eiropas Parlamenta deputātiem un Kocēnu novada domei.

Rakstu papildināja Daugavas Vanagu organizācijas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra.

Daugavas Vanagi Latvijā ikgadējā pārstāvju sapulce un DVCV prezidija sēde

Š.g. 23.martā notika ikgadējā Daugavas Vanagi Latvijā pārstāvju sapulce. Tās norisi vadīja Daugavas Vanagi Latvijā priekšsēdis, atvaļināts admirālis Andrejs Modris Mežmalis, sapulcē piedalījās Daugavas Vanagu globālās organizācijas priekšsēdis Gunārs Spodris, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, DV Latvijā nodaļu vadītāji un pārstāvji, kā arī DVL nozaru vadītāji un DV biedri. Sapulcē lēma par aktuālajiem jautājumiem, darāmajiem darbiem un uzklausīja nozaru pārstāvju ziņojumus.

Pēc sapulces notika kārtējā Daugavas Vanagu  Centrālās valdes prezidija sēde, ko vadīja DV priekšnieks Gunārs Spodris. Iepriekšējā Daugavas Vanagu  Centrālās valdes prezidija sēde notika 2. februārī. Abās DVCV prezidija sēdēs izskatīja aktuālākos jautājumus, kas ir saistīti ar darāmajiem darbiem šogad Latvijā un paredzamo DVCV sēdi Kanādā.

Gunta Kalmes sprediķis Jāņa baznīcā 16. martā

Laikraksts Latvietis Nr. 541, 2019. g. 23. martā publicējis mācītāja Gunta Kalmes sprediķi leģionāru piemiņas dienā 16. martā, Jāņa baznīcā:

http://www.latviannewspaper.com/raksti/8717

Mācītāja sprediķī legionāru piemiņas dienā salīdzināts Jēzus ceļš caur grūtībām ciešanu laikā un latviešu tautas cīņa par brīvību pat okupācijas apstākļos:

“Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli – mūsu ticība (1 Jņ 5, 4).”

Guntis Kalme: “Baznīca šobrīd dzīvo Jēzus Kristus ciešanu laikā, un pēc nepilna mēneša būs Klusā nedēļa ar tās noslēguma dramatiskajiem notikumiem – Lielo piektdienu, Kluso sestdienu, bez kurām nav saprotama Lieldienu – Jēzus Kristus uzvaras pār nāvi svinēšanas jēga. Lielā Piektdiena un Klusā Sestdiena ir brīdis, kad kristietība bija ārēji visbezcerīgākajā situācijā – Jēzus Kristus miris, mācekļi Viņu nodeva, aizliedza, pameta un aizbēga. Nebija neviena sabiedrotā no kā sagaidīt palīdzību. Sakāve, pilnīga katastrofa. Nomāktība, vaina, nolemtības un bezcerības apziņa valdīja Jēzus mācekļos. Bet viņiem nebija ne jausmas, ka uzvara jau bija notikusi. … Kāds visam sacītajam ir sakars ar Latviešu leģionu? Vistiešākais! Pirmkārt, leģions cīnījās pret 20. gadsimta lielļaunumu – sarkano mēri, – PSRS (abreviatūra faktiski nozīmē – Pastāvīgi Spīdzināt, Represēt, Slepkavot); otrkārt, lai pareizi izprastu leģiona nozīmi, tas jāskata Dieva vadītās latviešu tautas brīvības cīņu lielajā garīgajā kontekstā, nevis kā atsevišķs izolēts notikums. 20. gadsimtā vien esam sīvi cīnījušies par savas tautas pašnoteikšanos. Mēs iestājāmies par savas tautas tiesībām 1905. gada revolūcijā pret cara Nikolaja II režīmu, kurš savu varmācīgo raksturu iezīmēja kā ar Asiņaino svētdienu Pēterburgā, tā ar Asiņaino ceturtdienu Rīgā un ģenerāļa Orlova soda ekspedīcijām Latvijā. Mēs aizsargājām savu zemi latviešu strēlnieku cīņās 1. Pasaules karā pret vāciešiem un izcīnījām savu jauniegūto valsti Neatkarības karā, lai beidzot paši būtu noteicēji savā zemē. 1940. gadā mēs kaunpilni zaudējām savu valsti un pieredzējām neaizmirstamās Baigā gada šausmas. 1941. gadā, sākoties Vācijas – PSRS karam, partizānu cīņās centāmies nodarīt zaudējumus bēgošajām sarkanarmijas daļām. Kad 1943. gadā tā atkal tuvojās Latvijai, nebija šaubu, ka Baigais gads atkārtosies. Tam bija jāstājas pretī, un vienīgais toreiz reālais veids bija Latviešu leģions. Tā bija latviešu tautas cīņa par savu pastāvēšanu, tā, kā tas toreiz bija iespējams.” Guntis Kalme minējis savā runā arī dažādu nozaru pārstāvju teikto: “Vēsturnieks Uldis Ģērmanis:Galvenais un izšķirīgais nacionālo partizānu lietā ir tas, ka runa ir par pretestību augstākā mērā kriminālam okupantu režīmam, kura mērķis bija centralizēti izplānots sistemātisks un konsekvents genocīds pret latviešu nāciju. Tāpēc jebkura pretestība šiem noziedzniekiem pret cilvēcību un viņu atbalstītājiem ir cildena lieta, kas neprasa nekādus citus attaisnojumus”. Guntis Kalme savā runā min: ” …  abi Latvijas okupanti, kā nacistiskais Reihs, tā komunistiskā PSRS, kā valstis ir Dieva aizslaucītas vēstures mēslainē, bet mēs esam un būsim. Mūsu valsts neatkarība ir atjaunota. Dieva dzirnas maļ lēni, bet labi. Visas ļaunuma impērijas neizbēgami sabrūk. Sabruks arī tās, kas šobrīd pasaulei draud ar kodolieročiem un pašiedomāto varenību, aiz tās tikai slēpjot savu atpalicību un to diktatoru varmācību un bailes. Jo Dieva spriedums pār ļaunumu ir jau pasludināts un īstenots. Kad ienaidnieku pārspēks liekas neuzvarams, uzbrukumi nepārtraukti un kad šķiet, ka neko nespējam darīt un nekā sevi aizstāvēt, lai atceramies aizvien atgriezties pie sākotnējas uzvaras un to parauga, kuri to izcīnījuši. Mēs jau to darām – 1991. gadā nevis dibinājām jaunu valsti, bet atjaunojām jau reiz pasludināto un izcīnīto. Mēs atskatījāmies uz mūsu varoņiem un no tiem ņēmām paraugu jaunajām cīņām. Mēs tikai atgriezāmies pie reiz jau notikušās uzvaras, mēs nostājāmies taisnības uzvaras pusē. Daugavas vanagi, PBLA, Ģenerāļu Klubs un fonds Namejs 2019. gadu ir pasludinājuši par Latvijas Varoņu gadu. Godināsim mūsu cīnītājus, šodien – mūsu leģionārus, un ņemsim viņus par paraugu.

Piemiņas diena latviešu karavīriem Lestenē un Rīgā

Otrā pasaules kara laikā gāja bojā miljoni. Šodien, pieminot latviešu leģiona karavīrus, kuri bija ierauti otrā pasaules kara cīņās lielvaru starpā un cīnījās par savu Latviju, notika vairāki pasākumi gan Rīgā, gan Lestenē. Toreiz tie bija jauni zēni, daudziem bija tikai 18 vai 20 gadu. Viņi gāja bojā lielvaru ambīciju dēļ, okupācijas varām bradājot pa Latvijas zemi – Latvija ir cietusi karā no visām pusēm. Diena šodien sākās ar Dievkalpojumu Sv. Jāņa baznīcā, turpinājās ar ziedu nolikšanas gājienu pie Brīvības pieminekļa. Pēcpusdienā Lestenes baznīcā un Lestenes brāļu kapos notika svinīgie pasākumi – Dievkalpojums, piemiņas brīdis, pēc tam Lestenes kultūras namā notika skaists koncerts. Dievkalpojumā piedalījās mācītājs Jānis Saulīte no Lestenes draudzes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku kapelāns. Lestenes brāļu kapos piemiņas brīdī runāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, DVCV priekšnieks Gunārs Spodris, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības goda priekšsēdētājs Edgars Skreija, pasākumā piedalījās arī Lestenes un Irlavas pagastu pārvaldes vadītājs Vilnis Janševskis, vēl dažādu citu organizāciju pārstāvji. Skanēja daudzas dziesmas – gan Latvijas himna, gan Daugavas abas malas mūžam nesadalās, gan dziesmas vīru kopas “Vilki” izpildījumā. Pasākumos piedalījās daudzi DV pārstāvji, DV Latvijā priekšnieks, atvaļināts admirālis Andrejs Mežmalis, DV Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, DV ASV Zemes valdes pārstāvis Ivars Zuševics, kā arī koris Daugavas Vanadzes. Kopumā ik piemiņas vietā bija ļoti daudz cilvēku. Lestenes baznīca šodien bija pārpildīta ar ļaudīm, tās skaistais, un nu jau arvien krāšņākais interjers – atjaunotie kokgriezumi, griestu lustras, sveču gaisma, ziedi, kā arī rimtais un svētais gars Dievkalpojumā deva brīnišķīgu ieguldījumu piemiņas dienas norisē. Varoņgars turpina pastāvēt tautā. Reizēm klusi un nemanāmi, bet svētku reizēs tas labi jūtams ļaužu dvēselēs un piemiņā. Vēsturi svarīgi ir neaizmirst. Un saglabāt tautā spēku, cīņas sparu, mīlestību pret savu zemi Latviju. Šodiena ir pilna ar atmiņām un mīlestību, to mīlestību, kas ir dota tēvzemei Latvijai un Dieva mīlestību, kas ir Latviju svētījis ar spēku pat pāri grūtiem laikiem – būt brīvai.

Saeimas priekšsēdētājas I.Mūrnieces teiktais Daugavas Vanagu dzimšanas dienā

Daugavas Vanagu organizācijai daudz labu vārdu ir teikuši Latvijas vadītāji, Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētāja. Fragments no Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzrunas Daugavas Vanagiem Latviešu biedrības namā Rīgā 28.decembrī 2018. gadā, kopā svinot DV 73 gadus: “Un tā jūs esat turējušies kopā visus šos gadus. Veicinājuši savstarpējo palīdzību – sākotnēji leģionāriem, vēlāk savā organizācijā iesaistot arī pārējo latviešu sabiedrību. Ilgus gadus jūs bijāt īsti trimdas vanagi, kas kopā ar citām trimdas latviešu organizācijām uzturējāt Latvijas valsts ideju, stalti un nelokāmi turējāt patriotisma karogu. Mūsu izcilā domātāja, rakstniece un arī Vanadze Zenta Mauriņa savulaik, runājot par mazām tautām, teica: ”Neiznīcināms kā latvietis, tāds ieraksts derētu salīdzināmā tautu psiholoģijā. Cik spītīgi un izturīgi, neraugoties uz visu rakstura lēnīgumu, bijuši mūsu senči.” Jā, latvieši ir bijuši spītīgi, izturīgi, uzticīgi Latvijai, un arī izpalīdzīgi. Un jūs šajā ziņā vienmēr esat bijis paraugs mums pārējiem. Tagad neatkarīgajā Latvijā jūs palīdzat stiprināt latviešu karavīru piemiņu, esat palīdzējuši ierīkot nozīmīgākās kauju piemiņas vietas. Palīdzējuši atgriezt Latvijā daudzu karavīru pīšļus, kas tagad atdusas Lestenes brāļu kapos. Paldies jums par to! Man ir liels prieks, ka visi, kas šeit šodien esat klāt, un arī tie, kas šobrīd atrodas tālumā no Latvijas, bet joprojām ir Daugavas Vanagu rindās, varēja piedzīvot Latvijas valsts Simtgadi. Un kopā ar jums skumstu par tiem, kuru vairs nav mūsu vidū. Man arī liels gandarījums par to, ka tieši Simtgades gadā – šā gada septembrī –Beļģijas pilsētā Zedelgemā, kur pirms 73 gadiem dzima Daugavas Vanagu organizācija, tika atklāts piemineklis latviešu leģionāriem. Tas ir pirmais piemineklis ārpus Latvijas, kas veltīts latviešu karavīriem. Un tā tēlnieciskā ideja – stāvstrops – simbolizē ne tikai Latvijas dabu un darba tikumu. Bišu saime simbolizē tautu. Strops ir tās valsts. Bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību. Viss tas, manuprāt, īpaši simbolizē latviešu karavīrus. Toreiz un tagad.”

Daugavas Vanagu 73. dzimšanas diena

Svinīgā atmosfērā, ar svētku runām, ar karogiem, himnām un dažādu komponistu kora dziesmām, noslēgumā vēl ar kopēju dzimšanas dienas kliņģera ēšanu un glāzi vīna, kā arī sarunām pie skaisti klātiem galdiem, pagāja Daugavas Vanagu 73. dzimšanas dienas svinības Latviešu biedrības namā Rīgā, 2018. gada 28. decembrī. Svētku uzrunas un pateicības vārdus Daugavas Vanagiem teica Valsts  prezidents  Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, runu teica Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs, kurš pastāstīja par pieminekļa brīvībai atklāšanu Zēdelgemā. No Daugavas Vanagu saimes ar svētku runām uzstājās DV priekšnieks Gunārs Spodris, DV Latvijā priekšnieks Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra. Pasākumā izjustu svētbrīdi noturēja Zemessardzes kapelāns Raimonds Krasinskis, bet Daugavas Vanadžu koris diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā deva skaistu koncertu. Dzimšanas diena pagāja, pieminot karavīrus, kuri cīnījās par Latvijas brīvību un darbus, ko veic Daugavas Vanagu organizācija visā plašajā pasaulē Latvijas neatkarības un brīvības stiprināšanai.

Gunāra Spodra runa svinīgajā sēdē.

73 gadus atpakaļ Zēdelgemas kara gūstekņu nometnē Belģijā dibināja Daugavas Vanagus. Dibinātāji bija leģionāri, traģiski varoņi, kuri atradās britu gūstā. Viņi nebija cīnījušies pret britiem, viņiem nebija vairs brīvas dzimtenes, viņiem vairs nebija ģimenes atbalsts, viņiem nākotne bija neskaidra. Bet vai viņi iegrima depresijā? NĒ. Viņu skats bija uz nākotni, dibinot Daugavas Vanagus, lai saturētu leģionāru kopību, lai ar laiku iesaistītu trimdas latviešu sabiedrību organizācijā, lai turpinātu cīņu par brīvu, neatkarīgu Latviju. Gribu nobeigt ar lūgumu, lai mēs visi pieceļamies, skatamies uz Latvijas karogu, liekam labo roku uz sirds un dodam Vanadzēnu solījumu.

ES APSOLOS BŪT UZTICĪGS LATVIJAS KAROGAM UN MŪSU VALSTIJ, KO KAROGS SIMBOLIZĒ; VIENA LATVIJA, NEDALĀMA, AR BRĪVĪBU UN TAISNĪGUMU VISIEM.

Gunārs Spodris

DV priekšnieks

DV priekšnieka G. Spodra apsveikums Ziemassvētkos

Ziemassvētki sabraukuši                                                  
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
             (Tautas dziesma)
                              Prieka pilnus Ziemassvētkus un laimīgu 2019. gadu novēlu visiem
                              Daugavas Vanagiem, Vanadzēm un Vanadzēniem. Lai nākošais
                              gads būtu mierīgs, lai mēs visi varētu stiprināt savu patriotismu Latvijas
                              valstij un karogam, un lai mēs esam aktīvi darbos, ar kuriem mēs
                              nodrošinam brīvu, neatkarīgu Latviju.
                                                                             Gunārs Spodris
                                                                              Daugavas Vanagu priekšnieks.
1 2 3 10