Daugavas Vanagu 73. gadadienas svinības

Daugavas Vanagu organizācijas 73. gadadienas svinības notiks 2018. gada 28. decembrī plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības telpās, Merķeļa ielā 13. Uzrunas teiks Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, viesus uzrunās Rīgas Latviešu biedrības, Daugavas Vanagu un Daugavas Vanadžu vadītāji. Koncertu par godu šiem svētkiem, Latvijas simtgadei un brīvības cīņām sniegs Daugavas Vanadžu koris Ārijas Zeltiņas vadībā.

Aleksandrs Grimms aizsaulē

2018. gada 19. novembrī no mums pēkšņi šķīrās Daugavas Vanagu Austrālijā valdes priekšsēdis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis, kādreizējais Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas valdes priekšsēdis un ilggadīgais Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas valdes loceklis Aleksandrs Grimms.

Aleksandrs, jeb Saša kā mēs visi viņu pazinām, ir dzimis 1926.gada 20. augustā Rīgā. Sašam bija tikai 14 gadi, kad 1940. gadā Latviju okupēja Padomju Savienības armija. 1943. gadā Aleksandru Grimmu iesauca vācu darba dienestā un nosūtīja uz Vāciju. 1944. gadā viņu pārskaitīja latviešu leģionā, kur viņš arī piedzīvoja kara darbību.

Kara beigās Aleksandrs piedzīvoja gūsta gadus Putlosā un Zedelgemā. No gūsta atbrīvots, 1946. gadā viņš pārcēlās dzīvot kopā ar māti un vecmāmiņu DP nometnē Memmingenā. Arī šeit viņš iestājās vietējā Daugavas Vanagu nodaļā kā 26. biedrs. Aleksandrs turpināja kara pārtraukto vidusskolas izglītību un beidza Memmingenas latviešu ģimnāziju.

1949. gadā sākās jauns dzīves posms, Aleksandram ar māti iebraucot Austrālijā. Kādu pusgadu Aleksandrs strādāja Bonegilas imigrantu nometnes virtuvē, bet pārceļoties uz Melburnu 1950. gadā strādāja dažādos rūpniecības darbos, un tad 12 gadus kā taksīšu šoferis.

Aleksandrs sāka būvēt māju Pascoe Vale 1951.gadā. Toreiz tur visapkārt bija pļavas. Mājas būves darbs gāja strauji uz priekšu; pabeigtajā mājā ļoti imponēja dzīvojamā istaba ar stikla sienu, kur pavērās plašais skats uz Essendonas pusi. Aleksandrs šajā mājā nodzīvoja līdz pēdējai dienai.

Aleksandrs Grimms bija Latvijas patriots, viņš dziļi izjuta latviešu leģionāru likteni. Tūlīt pēc ierašanās Melburnā Aleksandrs iestājās Daugavas Vanagu Melburnas nodaļā. Viņš 32 gadus bija šīs nodaļas valdē, divus gadus valdes priekšsēdis un tagad 4 gadus bija Daugavas Vanagu Austrālijā valdes priekšsēdis. No 2002. gada Aleksandrs bijis nodaļas izdevuma “Ziņnesis” redaktors. 1979. gadā viņam piešķīra Daugavas Vanagu augstāko apbalvojumu, krūšu nozīmi zeltā.

1950. gadā Aleksandrs iestājās Melburnas nodaļas tautas deju kopā “Daugavieši”, kuru viņš vadīja 22 gadus. Aleksandrs ierosināja nodibināt Austrālijas latviešu tautas deju kopu sekretariātu, kur viņš strādāja kā sekretārs 6 gadus, šajā laikā izdodot tautas deju krājumu “4 burtnīcas.” Par šo darbu Aleksandru apbalvoja ar Krišjāņa Barona prēmiju.

Dažus gadus Aleksandrs darbojās par skatuves meistaru Austrālijas latviešu teātrī. Aleksandrs arī bija kaislīgs novusa spēlētājs. Kopš 2002. gada viņš bija DV Melburnas nodaļas novusa kopas administrators.

Aleksandrs Grimms bija cilvēks, kurš nekad neteica nē un nekad neliedza savu laiku, enerģiju un zināšanas, it sevišķi par Daugavas Vanagu organizāciju.

Paldies Saša par Tavu pašaizliedzīgo darbu Daugavas Vanagu organizācijā, ne tik vien Melburnas nodaļā, bet Daugavas Vanagu darbā visas pasaules mērogā.

Saldu dusu.

Jānis Kārkliņš

Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas

valdes priekšsēdis