Daugavas Vanagu 73. dzimšanas diena

Svinīgā atmosfērā, ar svētku runām, ar karogiem, himnām un dažādu komponistu kora dziesmām, noslēgumā vēl ar kopēju dzimšanas dienas kliņģera ēšanu un glāzi vīna, kā arī sarunām pie skaisti klātiem galdiem, pagāja Daugavas Vanagu 73. dzimšanas dienas svinības Latviešu biedrības namā Rīgā, 2018. gada 28. decembrī. Svētku uzrunas un pateicības vārdus Daugavas Vanagiem teica Valsts  prezidents  Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, runu teica Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs, kurš pastāstīja par pieminekļa brīvībai atklāšanu Zēdelgemā. No Daugavas Vanagu saimes ar svētku runām uzstājās DV priekšnieks Gunārs Spodris, DV Latvijā priekšnieks Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra. Pasākumā izjustu svētbrīdi noturēja Zemessardzes kapelāns Raimonds Krasinskis, bet Daugavas Vanadžu koris diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā deva skaistu koncertu. Dzimšanas diena pagāja, pieminot karavīrus, kuri cīnījās par Latvijas brīvību un darbus, ko veic Daugavas Vanagu organizācija visā plašajā pasaulē Latvijas neatkarības un brīvības stiprināšanai.

Gunāra Spodra runa svinīgajā sēdē.

73 gadus atpakaļ Zēdelgemas kara gūstekņu nometnē Belģijā dibināja Daugavas Vanagus. Dibinātāji bija leģionāri, traģiski varoņi, kuri atradās britu gūstā. Viņi nebija cīnījušies pret britiem, viņiem nebija vairs brīvas dzimtenes, viņiem vairs nebija ģimenes atbalsts, viņiem nākotne bija neskaidra. Bet vai viņi iegrima depresijā? NĒ. Viņu skats bija uz nākotni, dibinot Daugavas Vanagus, lai saturētu leģionāru kopību, lai ar laiku iesaistītu trimdas latviešu sabiedrību organizācijā, lai turpinātu cīņu par brīvu, neatkarīgu Latviju. Gribu nobeigt ar lūgumu, lai mēs visi pieceļamies, skatamies uz Latvijas karogu, liekam labo roku uz sirds un dodam Vanadzēnu solījumu.

ES APSOLOS BŪT UZTICĪGS LATVIJAS KAROGAM UN MŪSU VALSTIJ, KO KAROGS SIMBOLIZĒ; VIENA LATVIJA, NEDALĀMA, AR BRĪVĪBU UN TAISNĪGUMU VISIEM.

Gunārs Spodris

DV priekšnieks

DV priekšnieka G. Spodra apsveikums Ziemassvētkos

Ziemassvētki sabraukuši                                                  
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
             (Tautas dziesma)
                              Prieka pilnus Ziemassvētkus un laimīgu 2019. gadu novēlu visiem
                              Daugavas Vanagiem, Vanadzēm un Vanadzēniem. Lai nākošais
                              gads būtu mierīgs, lai mēs visi varētu stiprināt savu patriotismu Latvijas
                              valstij un karogam, un lai mēs esam aktīvi darbos, ar kuriem mēs
                              nodrošinam brīvu, neatkarīgu Latviju.
                                                                             Gunārs Spodris
                                                                              Daugavas Vanagu priekšnieks.

Daugavas Vanagu 73. gadadienas svinības

Daugavas Vanagu organizācijas 73. gadadienas svinības notiks 2018. gada 28. decembrī plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības telpās, Merķeļa ielā 13. Uzrunas teiks Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, viesus uzrunās Rīgas Latviešu biedrības, Daugavas Vanagu un Daugavas Vanadžu vadītāji. Koncertu par godu šiem svētkiem, Latvijas simtgadei un brīvības cīņām sniegs Daugavas Vanadžu koris Ārijas Zeltiņas vadībā.

Aleksandrs Grimms aizsaulē

2018. gada 19. novembrī no mums pēkšņi šķīrās Daugavas Vanagu Austrālijā valdes priekšsēdis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis, kādreizējais Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas valdes priekšsēdis un ilggadīgais Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas valdes loceklis Aleksandrs Grimms.

Aleksandrs, jeb Saša kā mēs visi viņu pazinām, ir dzimis 1926.gada 20. augustā Rīgā. Sašam bija tikai 14 gadi, kad 1940. gadā Latviju okupēja Padomju Savienības armija. 1943. gadā Aleksandru Grimmu iesauca vācu darba dienestā un nosūtīja uz Vāciju. 1944. gadā viņu pārskaitīja latviešu leģionā, kur viņš arī piedzīvoja kara darbību.

Kara beigās Aleksandrs piedzīvoja gūsta gadus Putlosā un Zedelgemā. No gūsta atbrīvots, 1946. gadā viņš pārcēlās dzīvot kopā ar māti un vecmāmiņu DP nometnē Memmingenā. Arī šeit viņš iestājās vietējā Daugavas Vanagu nodaļā kā 26. biedrs. Aleksandrs turpināja kara pārtraukto vidusskolas izglītību un beidza Memmingenas latviešu ģimnāziju.

1949. gadā sākās jauns dzīves posms, Aleksandram ar māti iebraucot Austrālijā. Kādu pusgadu Aleksandrs strādāja Bonegilas imigrantu nometnes virtuvē, bet pārceļoties uz Melburnu 1950. gadā strādāja dažādos rūpniecības darbos, un tad 12 gadus kā taksīšu šoferis.

Aleksandrs sāka būvēt māju Pascoe Vale 1951.gadā. Toreiz tur visapkārt bija pļavas. Mājas būves darbs gāja strauji uz priekšu; pabeigtajā mājā ļoti imponēja dzīvojamā istaba ar stikla sienu, kur pavērās plašais skats uz Essendonas pusi. Aleksandrs šajā mājā nodzīvoja līdz pēdējai dienai.

Aleksandrs Grimms bija Latvijas patriots, viņš dziļi izjuta latviešu leģionāru likteni. Tūlīt pēc ierašanās Melburnā Aleksandrs iestājās Daugavas Vanagu Melburnas nodaļā. Viņš 32 gadus bija šīs nodaļas valdē, divus gadus valdes priekšsēdis un tagad 4 gadus bija Daugavas Vanagu Austrālijā valdes priekšsēdis. No 2002. gada Aleksandrs bijis nodaļas izdevuma “Ziņnesis” redaktors. 1979. gadā viņam piešķīra Daugavas Vanagu augstāko apbalvojumu, krūšu nozīmi zeltā.

1950. gadā Aleksandrs iestājās Melburnas nodaļas tautas deju kopā “Daugavieši”, kuru viņš vadīja 22 gadus. Aleksandrs ierosināja nodibināt Austrālijas latviešu tautas deju kopu sekretariātu, kur viņš strādāja kā sekretārs 6 gadus, šajā laikā izdodot tautas deju krājumu “4 burtnīcas.” Par šo darbu Aleksandru apbalvoja ar Krišjāņa Barona prēmiju.

Dažus gadus Aleksandrs darbojās par skatuves meistaru Austrālijas latviešu teātrī. Aleksandrs arī bija kaislīgs novusa spēlētājs. Kopš 2002. gada viņš bija DV Melburnas nodaļas novusa kopas administrators.

Aleksandrs Grimms bija cilvēks, kurš nekad neteica nē un nekad neliedza savu laiku, enerģiju un zināšanas, it sevišķi par Daugavas Vanagu organizāciju.

Paldies Saša par Tavu pašaizliedzīgo darbu Daugavas Vanagu organizācijā, ne tik vien Melburnas nodaļā, bet Daugavas Vanagu darbā visas pasaules mērogā.

Saldu dusu.

Jānis Kārkliņš

Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas

valdes priekšsēdis