Piemiņas pasākums Lestenē

IMG_20170316_140913Kā ik gadu, arī šogad 16. marts iesākās ar Dievkalpojumu baznīcā, gājienu pie Brīvības pieminekļa ar ziediem un turpinājās ar svētbrīdi Lestenes brāļu kapos.  Pie Lestenes brāļu kapu Mātes Latvijas pieminekļa kājām nogūla vainagi un ziedi. Ziedi tika nolikti arī pie daudzām leģionāru piemiņas plāksnēm un pie to iegravētajiem vārdiem granīta sienās.

Lestenes baznīca ar savu atjaunotni priecēja klātesošos,  pasākumu ieskandināja Daugavas Vanadžu kora priekšnesums diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā.

Svinīgajā piemiņas brīdī piedalījās Daugavas Vanagu priekšnieks Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, Daugavas Vanagi Latvijā vadītājs Andris Holms, kā arī Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Tukuma novada pašvaldības pārstāvji, bijušais aizsardzības, iekšlietu un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, NBS pārstāvji, daudzi Latvijas patrioti, Latvijas valdības un Saeimas pārstāvji. Lielu darbu Daugavas Vanagu sagatavoto bukletu izdalīšanā klātesošajiem gan Rīgā, gan Lestenē veica Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra un Daugavas Vanagu priekšnieks Andrejs Mežmalis (skat. informāciju saitē: Skrejlapa 16.03.2017.). Pasākumā Lestenes brāļu kapos izskanēja gan vīru kopas dziedātās dziesmas, gan klātesošo uzrunas, bet pasākuma sākumā izskanēja kopīgi dziedātā Latvijas valsts himna.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā runā uzsvēra, ka: “Latviešu leģionāri savulaik devās kaujā, lai cīnītos pret boļševismu. Viņi cīnījās par to, lai neatkārtotos Baigais gads un sarkanais terors, ko Latvija piedzīvoja 1940. un 1941.gadā. Latvieši lika cerības uz to, ka tiks sakauti abu okupantu karaspēki – tāpat, kā tas jau bija noticis Brīvības cīņās 1918.–1920. gadā, kad latvieši patrieca gan boļševikus, gan vāciešus.” Daugavas Vanagu priekšnieks Andrejs Mežmalis savā runā atgādināja par Latvijas Centrālās Padomes darbu, ko tā veica, lai cīnītos par Latvijas brīvību. Latvijas Centrālā Padome 17. martā 1944. gadā vērsās arī pie latviešu leģionāriem ar uzsaukumu par cīņas nepieciešamību, ar toreizējo apdraudējumu precīzu raksturojumu, jo bija apdraudēta tautas dzīvība un – esamība. Daugavas Vanagu priekšnieks uzsvēra, ka Latvijas valdībai un Saeimai ir pienākums atzīmēt šo dienu, karavīri cīnījās par Latviju, kaut arī svešās uniformās. Bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis savā runā uzsvēra, ka: “Kritušie karavīri ir pelnījuši mieru. Tā ir cilvēcības un Dieva prasība. Tās noliegšana ir tikai nožēlojama vēstures un demokrātijas falsifikācija, kas rada priekšnoteikumus jaunām traģēdijām. Jaunu traģēdiju novēršana ir šodienas politiķu un taisnīgu, valsts un tautas nākotni veidojošu cilvēku atbildība. Tas nav ne vienkārši, ne arī viegli. Zinot neskaitāmos pierādījumus par latviešu karavīru cīņas gaitām II pasaules kara ceļos un frontēs, mums nav tiesību novērsties, ir jāgodina mūsu karavīri, it īpaši mūsu dzimtenes kapsētās. Viņu prettiesiskā iesaistīšana II pasaules kara frontē bija nežēlīgu un varmācīgu okupācijas režīmu un to nožēlojamo kriminālo priekšstāvju – Hitlera un Staļina necilvēcības un prāta tumsonības rezultāts. Mūsu ikgadēja līdzdalība piemiņas pasākumos ir humānisma apliecinājums. Tas ir nepārprotams cieņas apliecinājums leģiona vīriem, karavīriem, viņu mātēm, viņu ģimenes locekļiem, kam nav nekādas saistības ar Lielvācijas mērķiem, kam nav jāuzņemas nekādu atbildību par nacistu noziegumiem, kurus paveica abi okupācijas režīmi. Leģionāri ir nacistu un pseidokomunistu necilvēcīgo tieksmju un netīro darījumu upuri. Šāds vērtējums ir veselā saprāta kategorijās domājošu cilvēku nešaubīga pārliecība. Taču mums dzīvajiem, ikvienam mums ir atbildība joprojām, arī pēc pusgadsimta. Tā ir atbildība par patiesības noskaidrošanu, par  patiesības uzturēšanu un patiesības nodošanu nākamajām paaudzēm, kas nāks pēc mums.”

16. marta piemiņas pasākumu noslēgumā Latviešu biedrības namā Rīgā notika skaists vīru kopas “Vilki” koncerts, ko ievadīja mācītāja Gunāra Kalmes ievadvārdi un plašs vēsturisko notikumu izklāsts.

Saulainais laiks un lielā cilvēku mīlestība, ko tie sniedza savās domās kritušajiem karavīriem sasildīja šī gada 16. marta dienu Latvijā.

IMG_20170316_140842IMG_20170316_141746Lestene 2017. 1IMG_20170316_141455IMG_20170316_140700IMG_20170316_140430