16. marta vēstures skaidrojums

Vēsturnieki īpašā info materiālā skaidro 16. martu
Publikācija no Latvijas vēstures mazās bibliotekas atbalsta fonda, skat.: http://demoshistoria.lv/vesture-un-politika/vesturnieki-ipasa-info-materiala-skaidro-16-martu

Tas tiks izplatīts Latvijas un ārvalstu medijiem, kā arī plašākai auditorijai. Nākotnē materiālu paredzēts sagatavot un izplatīt arī drukātā formā.

„Ceram, ka šis materiāls palīdzēs sabiedrībā veicināt izpratni par 16. marta tematiku, būs ieguldījums valsts tēla stiprināšanā un argumentācijas bāze pret pēdējos gados neadekvāti izsaknējušajiem apvainojumiem fašisma atdzimšanā. Materiālā no visa plašā un sarežģītā informācijas apjoma, kas pieejams par Latviešu leģiona tēmu, izvilkts un īsi noformulēts svarīgākais. Šis materiāls būs interesants ikvienam Latvijas iedzīvotājam”, norāda Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda pārstāvis Dr.hist. Ainārs Lerhis.

Informatīvajā materiālā skaidrots, ka Latviešu leģions Otrā pasaules kara laikā tika izveidots nelikumīgi. Nacistiskā Vācija, pārkāpjot 1907. gada Hāgas starptautisko konvenciju par kara vešanas noteikumiem, nelikumīgi mobilizēja Latvijas iedzīvotājus savos bruņotajos spēkos. Iesauca ap 115 000 jaunu vīriešu, bojā gāja vairāk nekā 25 000 – 30 000 karavīru. Pēc kara daudzus dzīvi palikušos padomju okupācijas režīms represēja un sodīja.

Vēsturnieki atgādina, ka vēsturiski par šo nodarījumu atbildīgas ir Padomju Savienība un nacistiskā Vācija, kuras uzsāka karu un okupācijas apstākļos nelikumīgi mobilizēja Latvijas iedzīvotājus savās armijās, un neviens no karavīriem nav atzīts par vainīgu kara noziegumos Leģiona sastāvā.

Vērojot, kā 16. marts guvis rezonansi mūsdienu Latvijas sabiedrībā, fonds norāda, ka atsevišķas sabiedriskās organizācijas to izmanto, lai apsūdzētu Latviju un latviešus nacisma atdzimšanā un atbalstīšanā. Šādi nepatiesi apmelojumi tiek izteikti un izplatīti nolūkā starptautiski diskreditēt Latvijas valsti.

Materiālā atzīmēta arī Krievijas masu mediju 16. marta pasākumu Latvijā interpretācija atbilstoši saviem propagandas nolūkiem. Proti, – informācija par Latviešu leģionu tiek balstīta uz vēsturiskajai patiesībai neatbilstošiem faktiem un to izskaidrojumiem. Arī Krievijas valsts amatpersonas ik gadu publiskajā telpā aktīvi pauž savu viedokli par Latvijā atzīmēto atceres dienu, tās dalībniekus dēvējot par neonacistiem. Visas šīs darbības ir daļa no informatīvā kara, ko ar īpašu intensitāti pēdējā laikā turpina īstenot Krievija, norāda vēsturnieki.

Lai vēl vairāk palīdzētu ar 16. martu saistīto jautājumu skaidrošanā, Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds piedāvā medijiem arī saņemt vairāku īpaši šajos jautājumos specializējušos vēsturnieku komentārus:

Inesis Feldmanis, Dr.hab., prof., Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Rietumeiropas un ASV jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs. Mob.t.: 25915349

Ainārs Lerhis, Dr.hist., Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda pārstāvis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks. Eksperts vēstures politizācijas jautājumos. Mob.t.: 26599679

Rinalds Gulbis, vēsturnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks. Eksperts vēstures politizācijas jautājumos. Mob.t.: 28816176

Kārlis Kangeris, Dr.hist., LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks. Mob.t.: 26366696

Skat.: 16. marts_lv

Konkurss “Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks”

OK

KONKURSA DARBU IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ IR PAGARINĀTS LĪDZ 12.MARTAM, KONKURSA REZULTĀTI TIKS IZSLUDINĀTI 16.MARTĀ!

2015. gada 28.janvāris – 28.februāris

Pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītais

literārās jaunrades konkurss

Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks”

Zeme skarbi dun pavisam tuvu mūsu robežām. Naids ir sējis ļaunuma sēklas vienmēr, šodien tās atkal nežēlīgi uzziedējušas. Tam pretī stāties var tikai – Mīlestība. Kā šodien pirmais latviešu atsevišķā bataljona komandieris, pulkvedis Oskars Kalpaks mūs uzrunātu? Kā uzrunātu savus karavīrus? Jo viņi atnāk, atnāk katru gadu, arī katru novembri Lāčplēša dienā. Atnāk smagajās ziemas dienās, kad savulaik ritēja kaujas Latvijai piedzimstot, viņi atnāk dvēseļu sniegputenī… Atnāk, ja mūsu sirdīs ir Mīlestība, jo tikai sirds var saklausīt viņu atmiņas un saprast, ko Oskars Kalpaks teiktu mums visiem šodien, kad aiz loga atkal – puteņo…

1. Konkursa mērķis.
Ikvienam konkursa dalībniekam dota iespēja izpaust radošumu un literāro talantu esejas žanrā. Ar šo konkursu vēlamies:
• rosināt skolu jaunatni iegūt dziļākas zināšanas par Latvijas vēsturi, par pirmo latviešu bruņoto spēku komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku, cilvēku, kas uzņēmās veidot Latvijas armiju ļoti pretrunīgā un smagā Latvijas valstiskuma tapšanas brīdī;
• veicināt skolēnos patriotisma jūtas pret savu dzimto zemi, pilsētu, ciemu;
• rosināt skolu jaunatni apzināties sevi kā pilsoņus, kuri ciena, pazīst un godina savas tautas varoņus – cīnītājus par Latvijas izveidi, pēc kuru rīcības un personības tālaika sabiedrība vērtēja topošo valstiskumu.

2. Konkursa norise.
2.1. Konkurss notiek no 2015. gada 28. janvāra līdz 2015. gada 28. februārim divās vecuma grupās.
2.2. Konkursā aicināti piedalīties 6. – 8. klašu skolēni un 9. – 12. klašu skolēni. Darbi jāiesniedz latviešu valodā.
2.3. Konkursā drīkst piedalīties ikviens Latvijas un ārpus Latvijas dzīvojošs skolēns.
2.4. Skolēnu radošie darbi iesūtāmi pa e-pastu esejakalpaks@inbox.lv.

3. Konkursa žūrija.
3.1. Žūrijas priekšsēdētāja – Sarma Dreimane – filoloģe, uzņēmēja.
Žūrijas locekļi:
3.2. Ina Druviete – filoloģijas profesore.
3.3. Kārlis Šadurskis – profesors, Saeimas deputāts.
3.4. Andrejs Modris Mežmalis – atv.admirālis, Latvijas Virsnieku apvienības biedrs, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis.
3.5. Andris Staklis – Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis.
3.6. Silvija Kaugere – Daugavas Vanagu Centrālās Valdes informācijas daļa, „In Patria Credere” valdes locekle.
3.7. Alla Štolcere – O. Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolas direktore.
3.8. Juris Visockis – izdevniecības „Jumava” valdes priekšsēdētājs, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” valdes loceklis.
3.9. Kaiva Krastiņa – „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” valdes locekle.
3.10. Liene Dreimane – Latvijas Universitātes Studentu padomes locekle.

Konkursa atbalstītāji: EP deputāts Krišjānis Kariņš, EP deputāts Artis Pabriks; Daugavas Vanagu Centrālā Valde; izdevniecība „Jumava”; „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”; 12. Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis un Raimonds Bergmanis.

Konkursa žūrijas Goda locekļi – pirmā Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa žūrijas priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis un ilgadējā konkursa atbalstītāja, EP deputāte Inese Vaidere.

4. Darba žanrs un noformējums.
4.1. Žanrs – eseja.
4.2. Darba apjoms 6. – 8. klašu skolēniem līdz 2 lpp. datorrakstā (burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5).
4.3. Darba apjoms 9. – 12.klašu skolēniem 3 – 4 lpp. datorrakstā (burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5).
4.4. Titullapā jānorāda vārds, uzvārds, skola, klase. Pielikumā: mājas adrese, e‑pasts, telefons, kā arī precīza skolas adrese.

5. Konkursa rezultātu izvērtēšana un rezultātu paziņošana.
5.1. Konkursa rezultāti tiks izziņoti 2015. gada 6. martā mājas lapās www.dvcv.lv un www.kalpaks.lv.
5.2. Vērtēšana – darba orģinalitāte, emocionālais vēstījums, literārais sniegums un Oskara Kalpaka personības izpratne.

6. Godalgas.
6.1. Labāko darbu autoriem – apmaksāts brauciens uz Eiropas Parlamentu Briselē.
6.2. Labāko darbu autoriem balvas dāvās Eiropas Parlamenta deputāti, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds” un ikgadējie konkursa atbalstītāji.
6.3. Veicināšanas balvas.

7. Konkursa pieteicējs.
Daugavas Vanagu Centrālā Valde un „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”. Papildinformācija par konkursu pa tālruni 29817107 un mājas lapās www.dvcv.lv un www.kalpaks.lv.

1 4 5 6