Konkursa “Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks” svinīgais noslēgums

CBGn12KUkAEnD_8

Kalpaka konkursa noslēgums. FOTO K. Bušs.

LETA, 2015.gada 29.marts

Pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītā literārā jaunrades konkursa “Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks” svinīgais noslēgums notika 2015. gada 27.martā O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā. Konkurss notiek jau septīto gadu pēc kārtas. Šogad savu atbalstu konkursa norisei sniedza Eiroparlamenta deputāti Krišjānis Kariņš un Artis Pabriks, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, īpaši tās prezidijs.

Konkursam tika iesūtīti 94 darbi no visas Latvijas. Kā labākie tika atzīmēti 32 skolēnu darbi, 13 skolēni ieguva galveno balvu – braucienu uz Briseli. Galvenās balvas šogad saņēma: Dženeta Marika Buidova no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Kristaps Sviķis no Iecavas vidusskolas, Vendija Strode no Degumnieku pamatskolas, Amanda Celma no Iecavas vidusskolas, Ansis Bernards no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Rolands Žeikars no Ludzas pilsētas ģimnāzijas, Laura Dambīte no Ilūkstes 1.vidusskolas, Laura Meirāne no Salaspils 1. vidusskolas, Liega Krasovska un Egija Matuseviča no A.Upīša Skrīveru vidusskolas, Mārtiņš Dubovskis no Rīgas Celtniecības koledžas vidusskolas, Agnese Karlsone un Katrīna Truksne no Jelgavas Valsts ģimnāzijas. Augstu tika novērtēts arī skolu veikums, balvu – braucienu uz Briseli – saņēma arī Degumnieku pamatskola, Jelgavas Valsts ģimnāzija un A.Upīša Skrīveru vidusskola.

Konkursa darbus vērtēja un rezultātus apkopoja žūrijas komisija: profesore, bijusī izglītības ministre Ina Druviete, uzņēmēja Sarma Dreimane, Daugavas Vanagi Latvijā informācijas daļas vadītāja Silvija Kaugere, O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas direktore Alla Štolcere, atvaļinātais admirālis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs Andrejs Modris Mežmalis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis, Latvijas Universitātes Studentu padomes locekle Liene Dreimane, pulkveža O.Kalpaka piemiņas fonda valdes locekle Kaiva Krastiņa, izdevniecības „Jumava” valdes priekšsēdētājs un pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda valdes loceklis Juris Visockis. Konkursa norisē lielu atbalstu sniedza Daugavas Vanagu Centrālās Valdes prezidijs un īpaši Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis, Okupācijas Muzeja biedrības biedrs Ivars Švānfelds.

Konkursa svinīgā noslēguma pasākumu atklāja skolas direktore Allla Štolcere, EP deputāts Krišjānis Kariņš, profesore Ina Druviete un DV CV priekšsēdētājs Andrejs Modris Mežmalis. Ar priekšnesumiem uzstājās un iedvesmojošākos Oskara Kalpaka runu tēlojumus no iesūtītajiem darbiem lasīja O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas audzēkņi, Sarma Dreimane un Silvija Kaugere lasīja fragmentus no veiksmīgāko konkursa finālistu esejām.

Konkursantu darbi tika augstu novērtēti par patriotismu, radošumu, dziļi izjusto tēmas izpratni, atklājot arvien no jauna pirmā Latvijas armijas komandiera, pulkveža Oskara Kalpaka personību un viņa gara palikšanu tautā pāri laikiem.

DV Latvijā informācijas daļas vadītāja

Silvija Kaugere

Kalpaks A.M.Mežmaļa foto

FOTO A. M. Mežmalis.

Kalpaks A.M.Mežmaļa foto 3

FOTO A. M. Mežmalis.

Kalpaks A.M.Mežmaļa foto 2

FOTO A. M. Mežmalis.

Lestenē gulst ziedi

…ziedi nekad nespēj nosegt visas rētas, ko karš ir cirtis Latvijā
16_marts_M_14L

Lestenes Brāļu kapos pie „Mātes Latvijas“ un „Nezināmā karavīra“ kapa vietas. FOTO Andrejs Mežmalis.

Laikraksts Latvietis Nr. 352, 2015. g. 22. martā
Silvija Kaugere

Lestenē šogad 16. martā saule sasildīja zemi, kurā atdusas mūsu karavīri. Jauni zēni un vīri, kurus karš ierāva iznīcības ceļā, atstājot mums visiem piemiņu par Latvijas brīvības cīņām un noturot dzīvu sapni par brīvu Latviju pat vistumšākajā, kara laikā Latvijā. Daugavas vanadžu koris izjusti ieskandināja piemiņas brīdi daudz cietušajā Lestenes baznīcā.

Pasākumos bija redzams, ka Latvijas nelabvēļu ir neskaitāmas reizes mazāk, nekā to cenšas mums iegalvot, tikai apmaksātie no Krievijas puses antifašisti Rīgā atstrādāja savu, demonstrējot nožēlojamu neizpratni par lietām un notikumiem. Patiesībā Latvijas tauta dzīvo mierā, un nebūt nav eskalēts tas rezultāts, ko Krievijas vara plāno savu ambīciju un plānu realizācijai Latvijā. Latvijā cilvēki ir pietiekami gudri un izprot, kas ir kas. Latvijas cilvēkiem ir gan saprāts, gan vēlme dzīvot mierā, nevis kara apstākļos. Patiesa informācija par vēsturi ir tas, kas mudina cilvēkus labāk saprast, ka karš, ko sāka lielvaras, Latvijai nesa zaudējumus, kuros tā – nebija vainīga.

Šogad pasākumā piedalījās un runas teica Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece, DV CV priekšsēdis A. M. Mežmalis, Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdis E. Skreija un bijušais Latvijas Republikas iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis, kā arī NA pārstāvis R. Dzintars. Piedalījās daudzi karavīru tuvinieki, represētie, tajā skaitā L. Lasmane-Doroņina, cilvēku piemiņas vietās bija vairāk nekā pagājušajā gadā.

Nekad iepriekš Latvijai nav bijušas tādas iespējas, tāda drošība, tas tika minēts runās Lestenē. Nenoliedzamu ieguldījumu miera uzturēšanā dod Latvijas dalība NATO, ko nodrošināja savulaik to cilvēku darbs, kuri sagatavoja Latvijas iestāšanos NATO, to skaitā bijušais aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis, kurš šogad arī piedalījās karavīru piemiņas pasākumā Lestenē. Visas runas bija saturīgas, pilnas ar cieņas apliecinājumiem Latvijas brīvības cīnītājiem, un patiess mīlestības apliecinājums Latvijai. Ģ. V. Kristovska runā tika iezīmēts ceļš, kuru Latvijai vēsturiski bija jāiziet, kuru tā turpina iet tagad, stiprinot tos pamatus, ko likuši mūsu karavīri visās mūsu tautas – Brīvības cīņās.

Savukārt Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces runā tika uzsvērta likumiskā puse, tas būtiskais, kas ļauj latviešiem godāt savus kritušos karavīrus visos laikos.

DV CV priekšsēdis A. M. Mežmalis savā runā minēja, ka tieši Latvijas jaunatne, jauni zēni gāja bojā, tika ierauti karā, un tikai pateicoties viņu cīņai, daudzi atrada patvērumu ārvalstīs, kad no Latvijas krastiem devās projām bēgļu straumes. Tas ir milzīgs zaudējums mūsu tautai, ziedi nekad nespēj nosegt visas rētas, ko karš ir cirtis Latvijā.

Lestenes brāļu kapos ik gadu ir kluss un cieņas apliecinājuma pilns piemiņas brīdis latviešu karavīriem. Daugavas Vanagu Centrālās Valdes pārstāvji pateicas visiem par dalību un klusi, ar ziediem un piemiņas brīžiem aizvadīto dienu Rīgā un Lestenē – brāļu kapos.

Jāizsaka sirsnīga pateicība mūsu valsts drošības dienestiem, noteikti personīgi Iekšlietu ministram R. Kozlovskim; visiem, kuri nodrošināja mierīgu iespēju 16. martu aizvadīt ar cieņu un bez saasinājumiem.

Mūžības pasākums. Ģ.V.KRISTOVSKA runa Lestenē, 2015.gada 16.martā

Lestene 4

Lestenes baznīcā. FOTO S. Kaugere.

Lestene 3

Lestenes brāļu kapos. FOTO S. Kaugere.

Karavīri, viņu tuvinieki, Mūžības pasākuma dalībnieki!

Ir kārtējais 16.marts. Šoreiz tas ir 2015.gada 16. marts. Laiks rit, pasaule mainās fiziski, paaudze nomaina paaudzi. Taču cīņa par patiesību, cīņa pret meliem turpinās. Tā turpinās kā nebeidzama vērtību cīņa. Var teikt, ka tā ir nebeidzama gaismas cīņa pret tumsu. Dažkārt tumsas ir vairāk, dažkārt šķiet, ka saule nekad nenorietēs. Diemžēl laikā ap otro pasaules karu mūsu tauta un valsts bija vislielākās tumsas un visneģēlīgākās tumsonības ieslēgta.

Mums nebija izvēles, tumsa saaudās ar tumsu. Noziedzīgas varas, noziedzīgi režīmi, noziedzīgi valdnieki, Staļins un Hitlers, šo izdzimteņu rokaspuiši dziļi un iznīcinoši iekodās Latvijas, mūsu tautas miesā. Mēs bijām ielenkumā. Mūsu tautas dēlus un meitas, visu dzīvībai un ziedēšanai lemto paaudzi, ierāva karā. Karš nocirta saulei, gaismai un uzplaukšanai pavērtos Latvijas ziedus. Tā bija kara cena. Tajā karā mums nebija nekādu cerību. Mums nebija sabiedroto.

Ja Anglijas tā laika premjerministrs Vinstons Čerčils varēja izvēlēties mazāko no ļaunumiem, tad mums, Latvijai izvēles iespēja netika dota. Mēs, ar vislielāko pārliecību II pasaules karā būtu bijuši kopā ar amerikāņiem, ar britiem un tā laika progresīvo pasauli, cik vien progresīva tā toreiz varēja būt. Taču Latvijai, tās dēliem un meitām šādas iespējas nebija. Tāda bija tā laika sasodītā pasaules kārtība. Un tomēr mēs stāvējām par savu zemi. Okupantu ielenkumā. Šis „noziegums” ir pret mūsu tautu vērsto, nebeidzamo apsūdzību pamats. Tā ir okupantu patiesā morāle, tai nebija un nav sirdsapziņas. Okupantus vada vienīgi salts aprēķins, nelietība un kriminālas intereses. Vieni noziedznieki pret otriem noziedzniekiem. Diemžēl viņi savas attiecības kārtoja uz Latvijas zemes. Bet mēs par to samaksājām.

Viņi dzēra ūdeni no mūsu akām. Viņi ēda maizi, kas audzēta Latvijas druvās. Viņi ņēma mūsu tēvus un mātes, metot tos smirdīgajā kara zupā. Vēl šodien netrūkst to, kas barojas no toreiz ievārītā viruma. Kāpēc? Kāpēc mums vēl šodien daži norāda, ka mums jābūt atbildīgiem par kara kūrēju radītām ciešanām un kāpēc mūs joprojām grib piespiest stāvēt nokārtām galvām? Kāpēc? Tāpēc, ka viens no ļaunumiem, PSRS noziedzīgais režīms, nekad nav ticis vests pie tiesas. Un ir grūti iedomāties vai tas maz kādreiz notiks. Rezultātā noziedzīgā režīma, ļaunuma impērijas mantiniece Krievija no jauna ir nostājusies uz savu priekšgājēju melu un noziedzīgu impērisku tīkojumu takas. Krievijas vara no jauna lieto karu un melus. Karš Ukrainā ir pilns ar visnetīrākajiem paņēmieniem un argumentiem. Tas kā Krievijas varas nekaunīgas darbošanās liecība atkal notiek visas pasaules priekšā. Tikai pateicoties mūsu tālredzībai un darbam Krievijas rokas ir par īsām, lai līdz ar Ukrainu no jauna pakļautu Latviju un pārējās Baltijas valstis. Iedomāsimies, kas notiktu – karš un varmācība uz mūsu zemes, ja mēs šodien būtu ārpus NATO. Taču mēs esam NATO dalībvalsts. Mums Dievs ir pavērsis labvēlības vaigu. Mēs vairs neesam tumsas noslēgtā ielenkumā.

Mēs esam izrāvušies no šī aplenkuma un mums ir sabiedrotie. Mēs varam stāvēt plecu pie pleca ar amerikāņiem un angļiem, civilizētu nāciju saimē. Tas ir tā, kā to būtu vēlējušies latviešu leģiona karavīri. Diemžēl tāda iespēja tiem netika dota. II pasaules kara noziedzīgie izraisītāji toreiz noteica kara realitātes. Ja šeit Lestenē un neskaitāmās kauju vietās zemes klēpī guldītajiem leģiona kareivjiem būtu dota izvēle, viņi toreiz būtu ne tikai cīnītāji par Latvijas brīvību, bet cīnītāji par Rietumu civilizāciju. Patiesībā viņi tādi bija. Par spīti zilpelēkām vācu vai dzeltenzaļām krievu formām. Viņi būtu tādi paši pasaules brīvības pārstāvji, kādi ir Latvijas karavīri šodien. Šodien tiem lemts būt godātiem, kopā ar Eiroatlantiskās vērtību telpas kareivjiem, plecu pie pleca, rūpējoties par mieru. Patiesībā leģiona vīri jau toreiz cīnījās par tavu un manu brīvību, par tiesībām piederēt civilizētai pasaulei. Vai pasaule varēja justies civilizēta, ja Eiropas tautas, ja Latvija, Baltijas valstis, no jauna smok nebrīvē? To latviešu leģionārs nevarēja pieļaut. Tieši dēļ cīņas par Latvijas brīvību, par spēju pārstāvēt civilizācijas vērtības pret leģiona vīriem ar tādu naidu šodien vēršas Ļaunuma impērijas mantinieki.

Un tomēr, neskatoties uz absurdo, kas pašlaik pasaulē notiek, par spīti atsevišķu aprindu tieksmei atjaunot ļaunuma impērijas un aukstos karus, mēs esam drošībā. Ticu, ka tā ir lielākā drošība, kādu jebkad mūsu valstij un tautai ir bijusi pieejama. Tās pamatā ir mūsu dalība Ziemeļatlantijas vērtību aliansē. Piederību tai, Latvijas ceļu uz pilntiesīgu dalību NATO, sekmīgi nogāja šodienas paaudzes karavīri, ierēdņi, arī „nīstie” politiķi, šis sasniegums pieder visai tautai. Tās bija un ir mūsu laika Brīvības cīņas. Visi tās izgājušie arī ir dziļas pateicības vērti. Taču vēlos uzsvērt, ka šo ceļu, kas vedis mūs pretī lielākai stabilitātei un nākotnes izredzēm, sāka bruģēt ne tikai latviešu strēlnieki, nesot upurus pirmā pasaules kara un vēlākajās Brīvības cīņās. Savu ceļa posmu pašapzinīgi un pārliecinoši cēla latviešu leģiona karavīri. Mēs šodien paaudžu loloto ceļu lietojam, uzturam un būvējam tālāk.

Pateicoties šim paaudžu garam ir mūsu valsts, mēs šodien esam zem sava karoga. Mēs ne tikai varam, mums jābūt drošiem un pašapzinīgiem! Citādi asinis par Latviju ir lietas velti. Būsim droši un pašapzinīgi!

Pieminot karavīrus,
PAR PATIESU, BRĪVU UN PLAUKSTOŠU LATVIJU!

Ģirts Valdis Kristovskis
Lestenē, 2015.gada 16.martā

Lestene 2

Lestenes baznīcā. FOTO S. Kaugere.

Lestene 1

Lestenes brāļu kapi. FOTO S. Kaugere.

PULKVEDIM O.KALPAKAM VELTĪTĀ KONKURSA NOSLĒGUMS!

Oskars-Kalpaks.jpg-largePulkvedim Oskaram Kalpakam veltītā literārā jaunrades konkursa

“Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks”
svinīgais noslēgums notiks 2015. gada 27.martā plkst.13.00

Rīgā, Skrindu ielā 1, O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā.

Uz konkursa svinīgo noslēgumu un konkursantu apbalvošanu aicināti ierasties:

Dženeta Marika Buidova, Āgenskalna Valsts ģimnāzija
Kristaps Sviķis, Iecavas vidusskola
Vendija Strode, Degumnieku pamatskola
Amanda Celma, Iecavas vidusskola
Rebeka Ruža, Ilūkstes 1.vidusskola
Ansis Bernards, Āgenskalna Valsts ģimnāzija
Rolands Žeikars, Ludzas pilsētas ģimnāzija
Beāte Bilkeviča, Iecavas vidusskola
Laura Dambīte, Ilūkstes 1.vidusskola
Eduards Rudzis, Rīgas privātvidusskola ,,Klasika”
Katrīna Zaķe, Salaspils 1. vidusskola
Laura Meirāne, Salaspils 1. vidusskola
Andra Baltiņa, Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola
Linda Vilde, Mārupes vidusskola
Ieva Lukaža, Kalvenes pamatskola
Reinis Apars, Rēzeknes tehnikums
Alise Petrika, Lizuma vidusskola
Dagnija Grabuža, Jelgavas Valsts ğimnāzija
Kamene Mortukāne, Jelgavas Valsts ğimnāzija
Katrīna Truksne, Jelgavas Valsts ğimnāzija
Sindija Zelča, Jelgavas Valsts ğimnāzija
Sindija Dzalbe, Jelgavas Valsts ğimnāzija
Liega Krasovska, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Alise Leitāne, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Egija Matuseviča, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Mārtiņš Dubovskis, Rīgas Celtniecības koledžas vidusskola
Armands Čižiks, Zilupes vidusskola
Āris Kārkls, Jaunsilavas pamatskola
Evita Cirša, Salaspils 1. vidusskola
Agnese Karlsone, Jelgavas Valsts ģimnāzija
Ēriks Siliņš, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Patrīcija Zālīte, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola

SIRSNĪGI SVEICAM KONKURSA FINĀLISTUS!

Konkursa žūrija

DV CV priekšsēdētāja A.M.MEŽMAĻA apsveikums 16.martā

DV CV priekšsēdētāja A.M.Mežmaļa apsveikums 16.martā, skat.: 16..marts -2015.g.

CIMG0079

Rozes Lestenē. FOTO Silvija Kaugere.

Katru gadu, 16.martā, mēs pieminam Otrā pasaules karā kritušos latviešu karavīrus – mūsu jaunatni, kura pirms laika tika aizrauta mūžībā. Šogad, piemiņas dievkalpojums Rīgā notiks 16.martā, plkst. 10.00, Sv. Jāņa baznīcā, Skārņu ielā 24, lai pieminētu Otrā pasaules karā kritušos Latvijas karavīrus. Pēc dievkalpojuma notiks ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa par godu musu varoņiem, leğionāriem, kuri atdeva savu dārgāko, savas dzīvības, cīnoties par mūsu tēvu zemi – Latviju; pēc ziedu nolikšanas, plkst. 13.00 notiks DV Latvijas Vanadžu kora atceres koncerts Lestenes baznīcā un plkst. 14.00 piemiņas brīdis – ziedu nolikšana un uzrunas Lestenes Brāļu kapos. Pirms tam, 13.martā, plkst. 14.00, notiks seminārs ārzemju diplomātiem Kara muzejā, lai sniegtu diplomātiem informaciju par neseno Latvijas vēsturi – notikumi pirms Otrā pasaules kara; notikumi Otrā pasaules kara priekšvakarā; Otrais pasaules karš; pēckara okupācijas gadi.

Atcerēsimies, ka Latviešu leğiona karavīiri cīnijās pret Padomju Savienības brutālo okupācijas varu, kas bija nelegāli okupējusi Latviju, terorizējusi Latvijas pilsoņus un 1940.-1941.g. nogalinājusi-deportējusi vismaz 34250 no mūsu tautas, to starpā arī 50%+ no Latvijas armijas virsniekiem. Lai pilnībā izprastu Otrā pasaules kara laika darbību un psiholoģiju, kas dominēja tajā laikā, ir jāpatur prātā sekojošie fakti: 1) Neviena Latviešu leģiona vienība nav ņēmusi dalību kādās nekareiviskās vai apšaubāmās akcijās frontes aizmugurē vai frontē; 2) Leģiona vienības ir cīnījušās tikai frontē un tikai pret lieliniekiem (Sarkano armiju), un, neviena Leģiona vienība nav cīnījusies pret Rietumu sabiedrotiem; 3) Otro pasaules karu neiesāka Latvija, kas bija pasludinājusi neitralitāti, kad sākās Otrais pasaules karš; Padomju Savienība, būdama Vācijas slepenā sabiedrotā, 1939. gadā kopā ar Vāciju 1939. gadā okupēja Poliju, pēc tam uzbruka Somijai un 1940. gadā okupēja Latviju un parējās Baltijas valstis; 4) Abi, krievi (1940.-1941.g. un 1944.-1945.g.) un vācieši (1941.-1945.g.), paveica zvēriskumus Latvijā pret Latvijas iedzīvotājiem un citiem; pašiem latviešiem nebija nekāda teikšana vai kontrole.

Atcerēsimies to, ka pēc Otrā  pasaules kara Rietumu sabiedrotie ļoti ātri atšifrēja starpību starp vācu “SS” un Latviešu leģiona karavīriem. Leģionāri nav nekad, ne juridiski, ne ideoloģiski, nedz arī no vāciešu puses, kādreiz bijuši, uzskatīti vai dēvēti par SS vīriem vai fīreriem. Nepakļausimies Krievijas un citu propagandai, kā tas arī šodien notiek par Ukrainu, kuru karavīri tiek saukti par fašistiem no Krievijas puses.

Šogad aprit 70 gadi kopš 1945.g. 16.martā tika paziņota Kurzemes cietokšņa aizstāvēšanās 5.lielkaujas beigas. Vēlos vēlreiz pieminēt, ka 16.marts ir Latviešu leğiona gadadiena; tā nav apvienojama ar 11.novembra Lāčplēša dienu, kurai ir pavisam cita nozīme Latvijas vēsturē; nevienam Otrā pasaules kara latviešu karavīram nav piešķirts Lāčplēša apbalvojums. Latviešu leğiona gadadiena (16.marts) ir saistīta ar Latviešu 15. un 19.divīzijas kopējām cīņām, kad abas latviešu divīzijas 1944.gada 16.-19.martā kopīgi piedalījās vienā no smagākajām kaujām Veļikajas upes krastos. Šī bija pirmā kauja, kuru abas latviešu divīzijas izcīnīja kopīgi plecu pie pleca. Tā bija arī vienīgā kauja visā karā, kad abu divīziju vienības cīnījas kopīgā latviešu vadībā. Šajā kaujā un vēlākās, no 1944.g. 16.marta līdz 1944.g. jūlija beigām, abas divīzijas kopā bija skaitliski zaudējušas veselas divīzijas sastāvu. Tāpēc, mums ir pienākums atcerēties un godināt mūsu kritušos Latvijas jauniešus, mūsu tautas ziedu, kuru bija nelegāli mobilizējusi otra vara (nacistiskā Vācija); tāpat, „Latvijas valdības pienākums ir…. rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs”, kā to deklarēja Latvijas Republikas Saeima 1998.gada 29.oktobrī.
Vēlos arī minēt, ka līdz 1944.g. 16.martam, 188 Latvijas patrioti bija parakstījuši Latvijas Centrālās Padomes (LCP) „Memorands”, ko bija sastādījis Konstantīns Čakste kopā ar citiem; Memorands bija datēts 1944.g. 17.martā un adresēts Latviešu leğiona ğenerālinspektoram Rudolfam Bangerskim. Šī dokumenta parakstītāju vidū ir bijušais LR I, II, III, un IV (1925-1934) Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš un citi – bijušais LR Ministru prezidents, bijušie LR ministri, bijušie Saeimas deputāti, Latvijas armijas ğenerāļi, žurnālisti, rektori, profesori, rakstnieki un citas Latvijā pazīstamas personības, ieskaitot Latvijas ev. lut. baznīcas arhibīskapu Teodoru Grīnbergu, Latvijas Katoļu baznīcas bīskapu Jāzepu Rancānu un Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolītu Augustīnu Pētersonu. LCP „Memorands” tekstā tiek teikts, ka „Ienaidnieks no austrumiem atkal draudoši tuvojas Latvijas zemei….Pēc mūsu izpratnes otra pasaules kara tagadējā norisē tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība, pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt. Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem, neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem līdzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.” Autors O. Freivalds, rakstot 1954.gadā par „Kurzemes cietoksnis”, piemin šo LCP „Memorands” un norāda, ka „Ģenerālinspektors arī nekavējās šos iesniegumus, aiz kuriem stāvēja visa latviešu tauta, izmantot kā mutvārdu pieteikumos, tā rakstveida iesniegumos attiecīgām vācu iestādēm un vadītājām personām.” Minētais LCP memorands ir svarīgs dokuments, kas pauda Latvijas tautas gribu un lūdza, lai mūsu karavīri, leğionāri, aizstāv mūsu tēvzemi un tautu pret teroru, jaunām deportācijām un represijām, kuras mūsu tauta atkārtoti piedzīvoja zem Padomju Savienibas okupācijas Otrā pasaules kara un pēckara gados!

Es aicinu visus tautiešus visās zemēs piedalīties 16.marta pasākumos – dievkalpojumos, piemiņu brīžos un ziedu nolikšanas pasākumos kapsētās, kurās atdusās mūsu kritušie Latvijas brīvības cīnītāji. Jūsu līdzdalība veicina mūsu Latvijas pilsoņu un sabiedrības saliedēšanu, vienotības veicināšanu un patiesās vēstures paušanu.
Daugavas Vanagi,sasauksimies!

Patiesā cieņā,

Andrejs Mežmalis
atv. flotiles admirālis
DV priekšnieks

16. marta vēstures skaidrojums

Vēsturnieki īpašā info materiālā skaidro 16. martu
Publikācija no Latvijas vēstures mazās bibliotekas atbalsta fonda, skat.: http://demoshistoria.lv/vesture-un-politika/vesturnieki-ipasa-info-materiala-skaidro-16-martu

Tas tiks izplatīts Latvijas un ārvalstu medijiem, kā arī plašākai auditorijai. Nākotnē materiālu paredzēts sagatavot un izplatīt arī drukātā formā.

„Ceram, ka šis materiāls palīdzēs sabiedrībā veicināt izpratni par 16. marta tematiku, būs ieguldījums valsts tēla stiprināšanā un argumentācijas bāze pret pēdējos gados neadekvāti izsaknējušajiem apvainojumiem fašisma atdzimšanā. Materiālā no visa plašā un sarežģītā informācijas apjoma, kas pieejams par Latviešu leģiona tēmu, izvilkts un īsi noformulēts svarīgākais. Šis materiāls būs interesants ikvienam Latvijas iedzīvotājam”, norāda Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda pārstāvis Dr.hist. Ainārs Lerhis.

Informatīvajā materiālā skaidrots, ka Latviešu leģions Otrā pasaules kara laikā tika izveidots nelikumīgi. Nacistiskā Vācija, pārkāpjot 1907. gada Hāgas starptautisko konvenciju par kara vešanas noteikumiem, nelikumīgi mobilizēja Latvijas iedzīvotājus savos bruņotajos spēkos. Iesauca ap 115 000 jaunu vīriešu, bojā gāja vairāk nekā 25 000 – 30 000 karavīru. Pēc kara daudzus dzīvi palikušos padomju okupācijas režīms represēja un sodīja.

Vēsturnieki atgādina, ka vēsturiski par šo nodarījumu atbildīgas ir Padomju Savienība un nacistiskā Vācija, kuras uzsāka karu un okupācijas apstākļos nelikumīgi mobilizēja Latvijas iedzīvotājus savās armijās, un neviens no karavīriem nav atzīts par vainīgu kara noziegumos Leģiona sastāvā.

Vērojot, kā 16. marts guvis rezonansi mūsdienu Latvijas sabiedrībā, fonds norāda, ka atsevišķas sabiedriskās organizācijas to izmanto, lai apsūdzētu Latviju un latviešus nacisma atdzimšanā un atbalstīšanā. Šādi nepatiesi apmelojumi tiek izteikti un izplatīti nolūkā starptautiski diskreditēt Latvijas valsti.

Materiālā atzīmēta arī Krievijas masu mediju 16. marta pasākumu Latvijā interpretācija atbilstoši saviem propagandas nolūkiem. Proti, – informācija par Latviešu leģionu tiek balstīta uz vēsturiskajai patiesībai neatbilstošiem faktiem un to izskaidrojumiem. Arī Krievijas valsts amatpersonas ik gadu publiskajā telpā aktīvi pauž savu viedokli par Latvijā atzīmēto atceres dienu, tās dalībniekus dēvējot par neonacistiem. Visas šīs darbības ir daļa no informatīvā kara, ko ar īpašu intensitāti pēdējā laikā turpina īstenot Krievija, norāda vēsturnieki.

Lai vēl vairāk palīdzētu ar 16. martu saistīto jautājumu skaidrošanā, Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds piedāvā medijiem arī saņemt vairāku īpaši šajos jautājumos specializējušos vēsturnieku komentārus:

Inesis Feldmanis, Dr.hab., prof., Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs, LU Vēstures un filozofijas fakultātes Rietumeiropas un ASV jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs. Mob.t.: 25915349

Ainārs Lerhis, Dr.hist., Latvijas Vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonda pārstāvis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks. Eksperts vēstures politizācijas jautājumos. Mob.t.: 26599679

Rinalds Gulbis, vēsturnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks. Eksperts vēstures politizācijas jautājumos. Mob.t.: 28816176

Kārlis Kangeris, Dr.hist., LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks. Mob.t.: 26366696

Skat.: 16. marts_lv

Konkurss “Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks”

OK

KONKURSA DARBU IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ IR PAGARINĀTS LĪDZ 12.MARTAM, KONKURSA REZULTĀTI TIKS IZSLUDINĀTI 16.MARTĀ!

2015. gada 28.janvāris – 28.februāris

Pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītais

literārās jaunrades konkurss

Ko mums šodien teiktu Oskars Kalpaks”

Zeme skarbi dun pavisam tuvu mūsu robežām. Naids ir sējis ļaunuma sēklas vienmēr, šodien tās atkal nežēlīgi uzziedējušas. Tam pretī stāties var tikai – Mīlestība. Kā šodien pirmais latviešu atsevišķā bataljona komandieris, pulkvedis Oskars Kalpaks mūs uzrunātu? Kā uzrunātu savus karavīrus? Jo viņi atnāk, atnāk katru gadu, arī katru novembri Lāčplēša dienā. Atnāk smagajās ziemas dienās, kad savulaik ritēja kaujas Latvijai piedzimstot, viņi atnāk dvēseļu sniegputenī… Atnāk, ja mūsu sirdīs ir Mīlestība, jo tikai sirds var saklausīt viņu atmiņas un saprast, ko Oskars Kalpaks teiktu mums visiem šodien, kad aiz loga atkal – puteņo…

1. Konkursa mērķis.
Ikvienam konkursa dalībniekam dota iespēja izpaust radošumu un literāro talantu esejas žanrā. Ar šo konkursu vēlamies:
• rosināt skolu jaunatni iegūt dziļākas zināšanas par Latvijas vēsturi, par pirmo latviešu bruņoto spēku komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku, cilvēku, kas uzņēmās veidot Latvijas armiju ļoti pretrunīgā un smagā Latvijas valstiskuma tapšanas brīdī;
• veicināt skolēnos patriotisma jūtas pret savu dzimto zemi, pilsētu, ciemu;
• rosināt skolu jaunatni apzināties sevi kā pilsoņus, kuri ciena, pazīst un godina savas tautas varoņus – cīnītājus par Latvijas izveidi, pēc kuru rīcības un personības tālaika sabiedrība vērtēja topošo valstiskumu.

2. Konkursa norise.
2.1. Konkurss notiek no 2015. gada 28. janvāra līdz 2015. gada 28. februārim divās vecuma grupās.
2.2. Konkursā aicināti piedalīties 6. – 8. klašu skolēni un 9. – 12. klašu skolēni. Darbi jāiesniedz latviešu valodā.
2.3. Konkursā drīkst piedalīties ikviens Latvijas un ārpus Latvijas dzīvojošs skolēns.
2.4. Skolēnu radošie darbi iesūtāmi pa e-pastu esejakalpaks@inbox.lv.

3. Konkursa žūrija.
3.1. Žūrijas priekšsēdētāja – Sarma Dreimane – filoloģe, uzņēmēja.
Žūrijas locekļi:
3.2. Ina Druviete – filoloģijas profesore.
3.3. Kārlis Šadurskis – profesors, Saeimas deputāts.
3.4. Andrejs Modris Mežmalis – atv.admirālis, Latvijas Virsnieku apvienības biedrs, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis.
3.5. Andris Staklis – Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis.
3.6. Silvija Kaugere – Daugavas Vanagu Centrālās Valdes informācijas daļa, „In Patria Credere” valdes locekle.
3.7. Alla Štolcere – O. Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolas direktore.
3.8. Juris Visockis – izdevniecības „Jumava” valdes priekšsēdētājs, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” valdes loceklis.
3.9. Kaiva Krastiņa – „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” valdes locekle.
3.10. Liene Dreimane – Latvijas Universitātes Studentu padomes locekle.

Konkursa atbalstītāji: EP deputāts Krišjānis Kariņš, EP deputāts Artis Pabriks; Daugavas Vanagu Centrālā Valde; izdevniecība „Jumava”; „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”; 12. Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis un Raimonds Bergmanis.

Konkursa žūrijas Goda locekļi – pirmā Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa žūrijas priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis un ilgadējā konkursa atbalstītāja, EP deputāte Inese Vaidere.

4. Darba žanrs un noformējums.
4.1. Žanrs – eseja.
4.2. Darba apjoms 6. – 8. klašu skolēniem līdz 2 lpp. datorrakstā (burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5).
4.3. Darba apjoms 9. – 12.klašu skolēniem 3 – 4 lpp. datorrakstā (burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5).
4.4. Titullapā jānorāda vārds, uzvārds, skola, klase. Pielikumā: mājas adrese, e‑pasts, telefons, kā arī precīza skolas adrese.

5. Konkursa rezultātu izvērtēšana un rezultātu paziņošana.
5.1. Konkursa rezultāti tiks izziņoti 2015. gada 6. martā mājas lapās www.dvcv.lv un www.kalpaks.lv.
5.2. Vērtēšana – darba orģinalitāte, emocionālais vēstījums, literārais sniegums un Oskara Kalpaka personības izpratne.

6. Godalgas.
6.1. Labāko darbu autoriem – apmaksāts brauciens uz Eiropas Parlamentu Briselē.
6.2. Labāko darbu autoriem balvas dāvās Eiropas Parlamenta deputāti, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds” un ikgadējie konkursa atbalstītāji.
6.3. Veicināšanas balvas.

7. Konkursa pieteicējs.
Daugavas Vanagu Centrālā Valde un „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”. Papildinformācija par konkursu pa tālruni 29817107 un mājas lapās www.dvcv.lv un www.kalpaks.lv.

1 3 4 5