Piemiņas pasākums Lestenē

IMG_20170316_140913Kā ik gadu, arī šogad 16. marts iesākās ar Dievkalpojumu baznīcā, gājienu pie Brīvības pieminekļa ar ziediem un turpinājās ar svētbrīdi Lestenes brāļu kapos.  Pie Lestenes brāļu kapu Mātes Latvijas pieminekļa kājām nogūla vainagi un ziedi. Ziedi tika nolikti arī pie daudzām leģionāru piemiņas plāksnēm un pie to iegravētajiem vārdiem granīta sienās.

Lestenes baznīca ar savu atjaunotni priecēja klātesošos,  pasākumu ieskandināja Daugavas Vanadžu kora priekšnesums diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā.

Svinīgajā piemiņas brīdī piedalījās Daugavas Vanagu priekšnieks Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, Daugavas Vanagi Latvijā vadītājs Andris Holms, kā arī Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Tukuma novada pašvaldības pārstāvji, bijušais aizsardzības, iekšlietu un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, NBS pārstāvji, daudzi Latvijas patrioti, Latvijas valdības un Saeimas pārstāvji. Lielu darbu Daugavas Vanagu sagatavoto bukletu izdalīšanā klātesošajiem gan Rīgā, gan Lestenē veica Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra un Daugavas Vanagu priekšnieks Andrejs Mežmalis (skat. informāciju saitē: Skrejlapa 16.03.2017.). Pasākumā Lestenes brāļu kapos izskanēja gan vīru kopas dziedātās dziesmas, gan klātesošo uzrunas, bet pasākuma sākumā izskanēja kopīgi dziedātā Latvijas valsts himna.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā runā uzsvēra, ka: “Latviešu leģionāri savulaik devās kaujā, lai cīnītos pret boļševismu. Viņi cīnījās par to, lai neatkārtotos Baigais gads un sarkanais terors, ko Latvija piedzīvoja 1940. un 1941.gadā. Latvieši lika cerības uz to, ka tiks sakauti abu okupantu karaspēki – tāpat, kā tas jau bija noticis Brīvības cīņās 1918.–1920. gadā, kad latvieši patrieca gan boļševikus, gan vāciešus.” Daugavas Vanagu priekšnieks Andrejs Mežmalis savā runā atgādināja par Latvijas Centrālās Padomes darbu, ko tā veica, lai cīnītos par Latvijas brīvību. Latvijas Centrālā Padome 17. martā 1944. gadā vērsās arī pie latviešu leģionāriem ar uzsaukumu par cīņas nepieciešamību, ar toreizējo apdraudējumu precīzu raksturojumu, jo bija apdraudēta tautas dzīvība un – esamība. Daugavas Vanagu priekšnieks uzsvēra, ka Latvijas valdībai un Saeimai ir pienākums atzīmēt šo dienu, karavīri cīnījās par Latviju, kaut arī svešās uniformās. Bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis savā runā uzsvēra, ka: “Kritušie karavīri ir pelnījuši mieru. Tā ir cilvēcības un Dieva prasība. Tās noliegšana ir tikai nožēlojama vēstures un demokrātijas falsifikācija, kas rada priekšnoteikumus jaunām traģēdijām. Jaunu traģēdiju novēršana ir šodienas politiķu un taisnīgu, valsts un tautas nākotni veidojošu cilvēku atbildība. Tas nav ne vienkārši, ne arī viegli. Zinot neskaitāmos pierādījumus par latviešu karavīru cīņas gaitām II pasaules kara ceļos un frontēs, mums nav tiesību novērsties, ir jāgodina mūsu karavīri, it īpaši mūsu dzimtenes kapsētās. Viņu prettiesiskā iesaistīšana II pasaules kara frontē bija nežēlīgu un varmācīgu okupācijas režīmu un to nožēlojamo kriminālo priekšstāvju – Hitlera un Staļina necilvēcības un prāta tumsonības rezultāts. Mūsu ikgadēja līdzdalība piemiņas pasākumos ir humānisma apliecinājums. Tas ir nepārprotams cieņas apliecinājums leģiona vīriem, karavīriem, viņu mātēm, viņu ģimenes locekļiem, kam nav nekādas saistības ar Lielvācijas mērķiem, kam nav jāuzņemas nekādu atbildību par nacistu noziegumiem, kurus paveica abi okupācijas režīmi. Leģionāri ir nacistu un pseidokomunistu necilvēcīgo tieksmju un netīro darījumu upuri. Šāds vērtējums ir veselā saprāta kategorijās domājošu cilvēku nešaubīga pārliecība. Taču mums dzīvajiem, ikvienam mums ir atbildība joprojām, arī pēc pusgadsimta. Tā ir atbildība par patiesības noskaidrošanu, par  patiesības uzturēšanu un patiesības nodošanu nākamajām paaudzēm, kas nāks pēc mums.”

16. marta piemiņas pasākumu noslēgumā Latviešu biedrības namā Rīgā notika skaists vīru kopas “Vilki” koncerts, ko ievadīja mācītāja Gunāra Kalmes ievadvārdi un plašs vēsturisko notikumu izklāsts.

Saulainais laiks un lielā cilvēku mīlestība, ko tie sniedza savās domās kritušajiem karavīriem sasildīja šī gada 16. marta dienu Latvijā.

IMG_20170316_140842IMG_20170316_141746Lestene 2017. 1IMG_20170316_141455IMG_20170316_140700IMG_20170316_140430

16. marta piemiņas pasākumi 2017. gadā

Lestene

10. 00 Dievkalpojums Sv. .Jāņa baznīcā

11.00 Gājiens no Sv. Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim

14.00 Piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos

18.00 Vīru kopas “Vilki” koncerts Latviešu biedrības namā

 

“PĒC VISIEM DABAS UN CILVĒCĪBAS LIKUMIEM NEVIENS MUMS NEVAR APSTRĪDĒT TIESĪBAS AIZSTĀVĒTIES, JA TIEK APDRAUDĒTA MŪSU NĀCIJA UN TĀS ESAMĪBA.” LCP

KĀPĒC 16. MARTS? “VĒSTURISKIE NOTIKUMI” (Informācija – Fakti – Patiesība)

Daugavas Vanagu Centrālās Valdes informatīvais materiāls

par 16. marta būtību skatāms saitēs šeit,

latviešu valodā:

Skrejlapa 16.03.2017.

un angļu valodā:

Information english 16.03.2017.

2017. gada Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa finālisti

Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa finālisti,

kuri tiek aicināti uz konkursa svinīgo noslēgumu

7. aprīlī 2017. g. plkst. 13.00

Rīgā, Kara muzejā, Smilšu ielā 20:

Artis Andrejevs, Aizupes pamatskola
Katrīna Avotiņa, Siguldas pilsētas vidusskolaimages 3
Inga Barvika, Rīgas Valsts 1.ģimnāzija
Laura Čuprinska, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija
Artūrs Gorbunovs, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Margarita Jauģiete, Šķibes pamatskola
Mikus Jasēvičs, Aizupes pamatskola
Laura Jungmane, A.Upīša Skrīveru vidusskola
Monta Kalēja, A.Upīša Skrīveru vidusskola
Laura Kaņepone, Jelgavas Valsts ģimnāzija
Anastasija Kazaka, Zilupes vidusskola
Liega Krasovska, A.Upīša Skrīveru vidusskola
Inese Krēsliņa, Meirānu Kalpaka pamatskola
Elīza Ķibilda, Aizupes pamatskola
Anna Nikola Malceniece, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Inese Meļehova, Salaspils 1. vidusskola
Diāna Muižniece, Druvas vidusskola
Laura Pīpkalēja, Jelgavas Valsts ģimnāzija
Marks Ernests Podoiņiks, Š.Dubrova Rīgas ebreju pamatskola
Kristaps Pogulis, Rīgas sanatorijas internātpamatskola
Rauls Poļs, Rīgas Avotu pamatskola
Karīna Reinvalde, Druvas vidusskola
Zenta Maria Rinmane, Druvas vidusskola
Dainis Rižkins, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Dāvids Rubens, Rudzātu vidusskola
Ginta Ručevska, Jaunsilavas pamatskola
Laine Rumpe, Aizupes pamatskola
Mikus Saldovers, Neretas J.Jaunsudrabiņa vidusskola
Elizabete Sipko, Druvas vidusskola
Rūta Šteina, Aizupes pamatskola
Māris Vējiņš, Aizupes pamatskola
Elīza Viekale- Gasjūna, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Emīls Vīgants, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Paula Vikaine, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija
Rita Voronova, Tukuma Raiņa ģimnāzija
Patrīcija Zālīte,  A.Upīša Skrīveru vidusskola
Īvs Zvejs, Šķibes pamatskola
Ance Žagare, Talsu 2. vidusskola

 

SIRSNĪGI SVEICAM VISUS FINĀLISTUS!

Konkursa žūrija

Pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītais literārās jaunrades konkurss

200px-KalpaksOskara Kalpaka pārnākšana – solis nemirstībā

Mūsu republikas armija dzima no mums pašiem, tāpat kā ar pašu rokām grūti darināti ir visi mūsu dzīves pamati. Mūsu varoņi ir tapuši par teikām tikai tad, kad esam viņus redzējuši visā gara augstumā, kad viņi jau sasnieguši zilo mūžības tāli un dus mierīgi. Laikā, kad vecā pasaule sabruka, Latvija nesabruka zem lielniecisma asinīs un dubļos. Smagās kaujas aiznesa aizsaulē daudzus latvju dēlus. Visas šīs acis, kuras bija izdzēsusi nāve, ir aizvērušās vienā sapnī – sapnī par brīvu Latvijas valsti. Līdz Rīgas krišanai neviena no latviešu jaunajām rotām nebija dabūjama uz pozīcijām ne ar lūgšanu, ne ar draudiem. Latvija bija kā kuģis, kurš ostā apnests ar smiltīm un nespēj izcelties no krasta. Pēc kādas kara padomes Jelgavā pulkvedis Kalpaks vienkārši un sirsnīgi paskatījās uz saviem biedriem un teica: “Biedri, iesim!” Un pirmā latviešu karaspēka nodaļa aizgāja uz pozīcijām. Pulkvedis Kalpaks, kuram Latvija bija par visu dārgāka, visās cīņās saviem kareivjiem pirmais gāja pa priekšu. Neviens negribēja viņam pakaļ palikt. Viņa atgriešanās dzimtenē bija, lai cīnītos par dārgāko sapni, lai nokautu neticību un ļautu Latvijas valsts sirdij sākt pukstēt. Oskara Kalpaka pārnākšana – solis nemirstībā.

1. Konkursa mērķis

1.1.  Ikvienam literārā konkursa dalībniekam dot iespēju izpaust radošumu un literāro talantu.

1.2.  Rosināt skolu jaunatni iegūt dziļākas zināšanas par Latvijas vēsturi, par pirmo latviešu bruņoto spēku komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku, cilvēku, kurš uzņēmās veidot Latvijas armiju ļoti pretrunīgā un smagā Latvijas valstiskuma tapšanas brīdī.

1.3.  Veicināt skolēnos patriotisma jūtas pret savu dzimto zemi, pilsētu, ciemu.

1.4.  Rosināt skolu jaunatni apzināties sevi kā pilsoņus, kuri ciena, pazīst un godina savas tautas varoņus – cīnītājus par Latvijas izveidi, pēc kuru rīcības un personības tā laika sabiedrība vērtēja topošo valstiskumu.

2. Konkursa norise

2.1.  Konkurss notiek no 2017. gada 29. janvāra līdz 2017. gada 28. februārim divās vecuma grupās.

2.2.  Konkursā ir aicināti piedalīties 6. – 8. klašu skolēni un 9. – 12. klašu skolēni. Darbi jāiesniedz latviešu valodā.

2.3.  Konkursā drīkst piedalīties ikviens Latvijas un ārpus Latvijas dzīvojošs skolēns.

2.4.  Skolēnu radošie darbi iesūtāmi pa e-pastu esejakalpaks@inbox.lv.

3. Konkursa žūrija

3.1.  Žūrijas priekšsēdētāja – Sarma Dreimane, filoloģe, uzņēmēja.

3.2.  Žūrijas locekļi:

3.2.1.  Ina Druviete, Latvijas Universitātes prorektore, filoloģijas profesore;

3.2.2. Silvija Kaugere, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes mājas lapas informācijas vadītāja, NVO „In Patria Credere” valdes locekle;

3.2.3.  Andrejs Modris Mežmalis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs;

3.2.4.  Andris Staklis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis;

3.2.5.  Alla Štolcere, O. Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolas direktore;

3.2.6.  Kaiva Krastiņa, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” valdes locekle;

3.2.7.  Mārtiņš Stirāns, „Pulkveža O. Kalpaka piemiņas fonds” valdes loceklis;

3.2.8. Juris Visockis, izdevniecības „Jumava” valdes priekšsēdētājs, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” valdes loceklis;

3.2.9. Liene Dreimane, programmas “Iespējamā misija” 8. iesaukuma dalībniece, Olaines 1. vidusskolas vēstures, politikas un tiesību skolotāja.

3.3. Konkursu atbalsta:

3.3.1.  Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa patrone, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere;

3.3.2.  Eiropas Parlamenta deputāts, profesors Artis Pabriks;

3.3.3.  Eiropas Parlamenta deputāts, lingvistikas doktors Krišjānis Kariņš;

3.3.4.  Daugavas Vanagu Centrālā Valde;

3.3.5.  „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”;

3.3.6.  NVO “In Patria Credere”;

3.3.7.  Izdevniecība “Jumava” un citi.

3.4.  Konkursa žūrijas Goda loceklis – pirmā Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa žūrijas priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis. 

4. Darba žanrs un noformējums

4.1.  9. – 12. klašu skolēni raksta teiku, 6. – 8. klašu skolēni raksta teiku vai pasaku.

4.2.  Darba apjoms 6. – 8. klašu skolēniem līdz 2 lpp. datorrakstā ( fonts Times New Roman, burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5 ).

4.3.  Darba apjoms 9. – 12. klašu skolēniem 3 – 4 lpp. datorrakstā ( fonts Times New Roman, burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5 ).

4.4.  Titullapā jānorāda vārds, uzvārds, skola, klase.

4.5.  Pielikumā jānorāda: mājas adrese, e-pasts, telefons, kā arī precīza skolas adrese.

5. Konkursa rezultātu izvērtēšana un rezultātu paziņošana

5.1. Konkursa rezultāti tiks izziņoti no 2017. gada 6. līdz 8. martam mājas lapās www.dvcv.lv, www.kalpaks.lv.

5.2.  Vērtēšana:

5.2.1.  Žanra izvēle, tehniskais noformējums;

5.2.2.  Oskara Kalpaka personības izpratne;

5.2.3.  Viedoklis – skaidrs, pamatots;

5.2.4.  Saturs – oriģināls, radošs, pārliecinošs, atbilstošs, saprotams;

5.2.5.  Stils – interesants, tēlains, izteiksme atbilst saturam;

5.2.6.  Teikumu struktūra – loģiska, prasmīga dažādu teikuma struktūru lietošana;

5.2.7.  Leksika – tēmai atbilstoša;

5.2.8.  Valoda – precīza, dzīva, tēlaina.

6. Godalgas

6.1.  Galvenās balvas ieguvējiem apmaksāts brauciens uz Eiropas Parlamentu Briselē.

6.2.  Labāko darbu autoriem balvas dāvās Eiropas Parlamenta deputāti, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds” un ikgadējie konkursa atbalstītāji.

7. Konkursa pieteicējs

7.1.  Daugavas Vanagu Centrālā Valde, NVO “In Patria Credere”, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”.

7.2.  Papildinformācija par konkursu pa tālruni 29817107 un mājas lapās www.dvcv.lv un www.kalpaks.lv.

 

DV CV priekšsēdētāja Andreja Mežmaļa apsveikums

PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS UN LAIMĪGU 2017.GADU!

zssveiciensNovēlu visiem Daugavas Vanagiem un mūsu tautiešiem visā pasaulē “Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu, veiksmīgu un ar panākumiem pilnu 2017. gadu”. Lai saticība, labestība un vienotība vada visu mūsu Daugavas Vanagu organizāciju un katru latvieti domās, darbos un vārdos.

Šogad aprit 506 gadi kopš pirmo reizi pasaulē tika izpušķota un „svinēta” Ziemassvētku eglīte; tas notika 1510. gadā Rīgā, Latvijā. Būsim pateicīgi Dievam un visiem Latvijas brīvības cīnītājiem, ka Latvija ir tagad brīva, ka varam svinēt Ziemassvētkus mūsu tēvzemē mūsu pašu tautas valodā un ka varam pulcēties bez čekistu uzraudzības. Tas nav nemaz tik sen atpakaļ, kad Ziemassvētki Latvijā bija oficiāli aizliegti, kad čekisti izsekoja katru nacionāli noskaņotu Latvijas patriotu un kad Padomju Savienība izvērsa genocīdu pret latviešu tautu ar masu slepkavībām, deportācijām un dažāda veida apspiešanām Latvijā; Latvijā tika iepludināti krievi un citu tautību cilvēki, kuri noveda mūsu latviešu tautu tuvu pie iznīcības un kuri joprojām vēlas pakļaut mūsu tautu savām interesēm. Mēs kā tauta neesam vēl atkopušies no padomju Krievijas brutālās okupācijas; Daugavas Vanagu un mūsu tautas patriotu darbs nav vēl galā. Daugavas Vanagu organizācijas mērķi šodien ir tik pat būtiski kā tie bija 1945. gada 28. decembrī, starp tiem mums Latvijā ir sevišķi svarīgi, „stiprināt pārliecību un darbību, ka mūsu tēvu zeme ir un paliek LATVIJAS VALSTS”; kā agrākais DV priekšnieks J.Frišvalds reiz teica, Daugavas Vanagu organizācija ir „…vispārēja visu latviešu cīnītāju kopība, kuras galvenais mērķis ir darbs, kas veltīts latviešu tautai un LATVIJAI”. Lūdzu nododiet šos svētku sveicienus tālāk visām DV apvienībām / nodaļām, DV biedriem un mūsu tautiešiem.

Lai Dievs svētī Latviju!
Ar labākajiem novēlējumiem svētkos,
Andrejs Mežmalis, DV priekšnieks

ziemassvetku-egle-1

Ziemassvētku egles “506. dzimšanas diena” un “25. mūsu brīvības gadadiena!” Autors Andrejs Mežmalis / raksts angļu valodā, skat. rakstu pielikumā.

“Christmas tree’s “506th birthday” and “25th year of freedom!” by Andrejs Mezmalis :  the-christmas-tree-story-for-news

Gaišus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

15355704
Gaišus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu visai lielajai Daugavas vanagu saimei!

 

Ber, Laimīte, sudrabiņu

Ziemassvētku vakarā,

Lai mirdzēja visas takas

Jaunajā gadiņā!

 

Dedziet gaišu uguntiņu

Ziemassvētku vakarā,

Lai dieniņas baltas nāca

Visa gada garumā!

 / Latviešu tautas dziesmas /

Noslēdzies Gunāram Astram veltītais skolu jaunatnes radošais konkurss

gunara-astras-konkursa-noslegums-no-kreisas-l-astra-un-daugavas-vanagi-m-prava-k-metra-a-mezmalis-a-staklis

Ir noslēdzis Gunāram Astram veltītais skolu jaunatnes radošais konkurss. Konkursam kopumā tika iesūtīti 65 skolēnu darbi. Vecāko klašu grupā esejas žanrā 1. vietu ieguva Sabīne Miķelsone no Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas, 2.vietu ieguva Linda Lielbriede no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, 3. vietu ieguva Jevgeņija Šļonska no Rīgas 33. vidusskolas. Jaunāko klašu grupā vizuālās mākslas žanrā 1. vietu ieguva Katrīna Bērziņa no Mārupes vidusskolas, 2.vietu ieguva Gustavs Hugo Ekmanis no Ādažu vidusskolas, 3. vietu ieguva Beatrise Brieze no Ādažu vidusskolas.

gunara-astras-konkursa-noslegums-galvenas-bavas-ieguveju-sanitu-mikelsoni-sveic-a-staklis-un-g-nagelsUzvarētāja vecāko klašu grupā Sabīne Miķelsone ieguva EP deputātes, profesores  Ineses Vaideres galveno balvu, braucienu uz Briseli. Konkursa finālisti svinīgajā daļā saņēma Daugavas Vanagu Centrālās Valdes, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Zinātņu akadēmijas un EP deputātes, profesores Ineses Vaideres sarūpētās balvas, 21 skolēns saņēma Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska un Daugavas Vanagu Centrālgunara-astras-konkursa-noslegums-finalistu-apbalvosana-davanas-pasniedz-k-metra-s-kaugere-a-staklisās Valdes atzinības, Konkursa ievadā runāja Latvijas Universitātes prorektore, profesore Ina Druviete, Gunāra Astras brālis – Leons Astra, DV CV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis,  Latvijas Okupācijas muzeja direktors, konkursa žūrijas priekšsēdētājs Gunārs Nāgels un citi. Konkursa noslēgumu pavadīja mūsu Atmodas simbola, Ievas Akurateres brīnišķīgi dziedātās dziesmas. Daudz bija ziedu un sirsnīgu sarunu, viss konkurss noslēdzās pie kopīga ugunskura laukā, sniegā iededzinot sarkanbaltsarkanas svecītes kā Latvijas kontūru. Paldies O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolai, īpaši tās gunara-astras-konkursa-noslegums-no-kreisas-i-svanfelds-a-staklis-g-nagelsdirektorei Annai Štolcerei un direktores vietniecei Lindai Dīriķei, kā arī māksliniekam Jānim Anmanim, Latvijas Zinātņu Akadēmijai, profesoram Tālavam Jundzim, īpašs paldies Daugavas Vanadžu priekšniecei Klārai Mētrai par ļoti lielu palīdzību konkursa veiksmīgai norisei, DV CV loceklim Ivaram Švānfeldam , DV CV loceklim Andrim Staklim un visiem daudzajiem skolotājiem, kuri sagatavoja skolēnus konkursam! Konkurss noritēja kā jauka ieskaņa Latvijas 98. dzimšanas dienai.

Konkursa fotogrāfijas no A.M.Mežmaļa personiskā foto arhīva.

gunara-astras-konkursa-noslegums-dzied-ieva-akurateregunara-astras-konkursa-noslegums-ievadrunu-saka-lu-prorektore-ina-druviete

Gunāram Astram veltītā radošo darbu konkursa finālisti 2016

Sveicam Rīgas un Rīgas reģiona skolu jaunatnes literāro un vizuālo radošo darbu konkursa “Vai tu pazīsti Gunāru Astru?” visus finālistus un viņu skolotājus! Aicinām ierasties uz svinīgo konkursa noslēgumu, kas notiks Rīgā, Skrindu ielā 1,  Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā, 16. novembrī plkst. 14.00.

KONKURSA FINĀLISTI:

Katrīna Bērziņa

Elīze Birkāne

Beatrise Brieze

Gustavs Hugo Ekmanis

Kristiāna Freiberga

Rūta Herberga

Marta Kāpiņa

Kristers Kleins

Evelīna Krapivņicka

Santa Krēsliņa

Linda Lielbriede

Diāna Linmeijere

Toms Luste

Laura Meirāne

Sabīne Miķelsone

Karīna Ņikuļiščeva

Alekss Puriņš

Kate Putniņa

Linda Reinholde

Ludvigs Rožkalns

Anete Saulīte

Elza Strazdiņa

Jevgeņija Šļonska

Madara Šplita

Jēkabs Tutiņš

Ieva Vīksna

Alma Vilne

Konkursā ir piedalījušies vairāk kā 60 skolēni no Rīgas un Rīgas reģiona skolām, finālam apbalvošanai izvēlēti 27 labāko darbu autori. Sveicam!

Par izglītības kvalitātes atbilstību Satversmei

latvijas-karogsDV CV prezidijs ir nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un aicina Saeimu atbalstīt Izglītības likuma grozījumus, ko ir apstiprinājis Ministru kabinets 2016. gada 4.oktobrī, jo tie ir vērsti uz kvalitatīva izglītības darba nodrošināšanu un jauniešu audzināšanu atbilstoši Latvijas Republikas (LR) Satversmes burtam un garam.

Skat. pilnu tekstu šeit : dv-cv-vestule 

Daugavas Vanagu Centrālās valdes (DV CV) prezidijs aicina Saeimu un tās frakcijas godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmē noteikto un atbalstīt likumdošanas grozījumus, kuri ir vērsti uz kvalitatīva izglītības darba nodrošināšanu un jauniešu audzināšanu atbilstoši Latvijas Republikas (LR) Satversmes burtam un garam.

Jaunatnes audzināšanai par Latvijas patriotiem, atbilstoši Latvijas Satversmei, ir piešķirama prioritāte un jebkādi mēģinājumi vai atrunas novilcināt to ir nepieļaujami. Latvijas valsts pastāvēšanai ir būtiski nodrošināt jaunatnes audzināšanu tā, lai Latvijas skolās un augstskolās audzinātie jaunieši būtu lepni par savu valsti Latviju un netiktu dažādi ietekmēti no Latvijas valsts pastāvēšanai nelojāliem spēkiem.

  1. gada 4. oktobrī Latvijas Republikas Ministru Kabinets atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kuri paredz Izglītības likuma 30. panta un 48. panta papildinājumus, kuri nosaka darba devēja pienākumu izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju, ar pedagogu, Darba likuma noteiktajā kārtībā, ja valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas dibinātas izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši, kā arī, ja tiek konstatēts Izglītības likuma 30. panta ceturtajā daļā, 51. panta pirmās daļas 2. punkta , 48. panta piektajā daļā noteiktā pārkāpums.

Saeimā iesniegtā likumprojekta Pielikumā skaidrots, ka :

1) Izglītības likuma 48.panta piektā daļa nosaka, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei.

2) Izglītības likuma 51.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka pedagogam pienākumu veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus.

3) Izglītības likuma 30.panta ceturtā daļa nosaka, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācija, kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, kurai ir attiecīga izglītība un nepieciešamā profesionālā kvalifikācija.

Kā minēts likumprojekta pielikumā, minētās tiesību normas ir neparedz nekādus izņēmumus, aizliegts ir strādāt personām, kas neatbilst minētajām prasībām. Pilnībā akceptējams tas, kas jau minēts dotā likumprojekta anotācijā, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību un pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.

DV CV prezidijs izsaka atbalstu Izglītības un zinātnes ministra, profesora Kārļa Šadurska virzītajiem Izglītības likuma grozījumiem, kuri akceptēti Ministru kabinetā 2016. gada 4.oktobrī un uzskata par pamatotu minēto, ka izglītība ir valsts funkcija; līdz ar to, valsts finansiāli atbild par LR Satversmē garantēto tiesību uz izglītību īstenošanu. Latvijas valsts budžeta līdzekļi izglītības jomā ir jāizlieto Latvijas jaunatnes izglītošanā, kas tiek nodrošināta ar Latvijas valstij lojāliem pedagogiem; pedagogiem ir neapšaubāms pienākums nodrošināt izglītību Latvijas jaunatnei, lai jaunie cilvēki uzaug par krietniem, godprātīgiem, zinošiem un atbildīgiem Latvijas pilsoņiem un Latvijas patriotiem, kuri atbalsta LR Satversmi un Latvijas valsts neatkarību.

Aicinām Saeimu atbalstīt Izglītības likumā minētos grozījumus, jo tie atbalsta LR Satversmi un kvalitatīvu izglītību Latvijā ar Latvijai lojāliem pedagogiem!

Ar cieņu,

Andrejs Mežmalis

DV CV priekšsēdētājs

 

Gunāra Astras dzimšanas dienas koncerts Gaismas pilī

20161022_132058Atzīmējot Gunāra Astras 85. dzimšanas dienu 22. oktobrī Gaismas pilī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, notika piemiņas pasākums, kuru organizēja Daugavas Vanagu Centrālā Valde. Ievada vārdus teica Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis, atvaļināts admirālis  Andrejs Modris Mežmalis un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Pasākumā piedalījās Gunāra Astras ģimenes locekļi, viņa brālis Leons Astra, represēto pārstāvji un tie, kuriem Gunāra Astras vārds joprojām dārgs un sirdij tuvs. leons-astraAr ļoti skaistām dzejas rindām un dziesmām sieviešu koris “Daugavas Vanadzes” diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā un visi klātesošie godināja Gunāra Astras piemiņu. Pasākuma sākumā Gunāra Astras 85. dzimšanas dienas dalībnieki kopīgi nodziedāja Latvijas himnu – Dievs, svētī Latviju, kā arī Daugavas Vanagu himnu. Andrejs Modris Mežmalis vēlreiz atgādināja par Gunāra Astras dzīves gājumu, kurš nelokāmi veltīts Latvijai. Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks savā runā minēja, ka Gunārs Astra ir izcilākais no izcilākajiem latviešiem un viņa Pēdējam vārdam būtu jābūt kā tēvreizei latviešiem šodien.

Gunāra Astras Pēdējā vārda fragmenti, skaistā dzejas un mūzikas programma un brīnišķīgi ziedi noslēgumā pasākumam deva to patiesības gara klātbūtni, ko Gunārs Astra ar savu dzīvi ir neatņemami devis Latvijai. andrejs-mezmalis

20161022_135559

1 2 3 4 6