DV CV sēdes svinīgā atklāšana Latviešu biedrības namā 9.07.2018.

Šodien tika atklāta pasaules latviešu organizācijas Daugavas Vanagi Centrālās Valdes sēde, kura notiek Rīgā no 9.-11. jūlijam. Svinīgais atklāšanas pasākums noritēja Rīgas Latviešu biedrības namā. Svētku programma sākās ar dziesmām, tā izskanēja kā mazs Dziesmu svētku turpinājums, jo koris Daugavas Vanadzes piedalījās nupat arī Dziesmu svētku lielajos pasākumos, bet šodien koristes tautas tērpos diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā dziedāja uz Rīgas Latviešu biedrības skatuves. Pasākumu ievadot, gods tika parādīts Latvijas karogam, nodziedāta Latvijas himna un Daugavas Vanagu himna. Pasākumu svētīja un izjustu runu teica bīskape Jāna Jēruma Grīnberga, no Viļāniem bija atbraukuši jaunie Vanadzēni, kuri kopā ar zālē klātesošajiem sēdes dalībniekiem deva svinīgo solījumu Latvijas karogam. Pēc mūžībā aizgājušo DV biedru un karavīru pieminēšanas ar klusuma brīdi, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, premjerministra Māra Kučinska, EP deputātes Ineses Vaideres, Daugavas Vanagu goda biedra Varimanta Plūdoņa apsveikumus nolasīja DV priekšnieks Gunārs Spodris. Savā runā DV priekšnieks Gunārs Spodris uzsvēra trīs galvenos darbus, kas darāmi arī turpmāk, Vanadzēnu kustības paplašināšana, atbalsts latviešu valodas saglabāšanai, dalība piemiņas pasākumos Latvijas brīvības cīnītājiem.  Uzrunu deva Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura pateicās par Daugavas Vanagu darbiem Latvijai un uzsvēra galvenās lietas, kuras būs nozīmīgas Latvijai šogad, tas ir NATO sammits un Saeimas vēlēšanas rudenī, kā galveno prioritāti minot Latvijas drošību un aizsardzību. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis savā runā uzsvēra karavīru lomu, viņu ticības Latvijai grūtajos kara laikos, kā arī pēckara periodā, lielo nozīmi, pateicās ārvalstu tautiešiem par nenogurstošu atbalstu un Latvijas idejas uzturēšanu ilgajos okupācijas gados. Daugavas Vanagi Latvijā priekšnieks Andrejs Mežmalis uzsvēra, ka tautai ir jābūt savai tēvu zemei, savai mātes valodai un mantojumā nodotai kultūrai, pieminēja tos, kas bijuši pašā Daugavas Vanagu organizācijas sākumā, tie bija jaunieši, toreiz karā ierautie un no Latvijas kara dēļ svešumā nonākušie. Viņš nodeva sveicienus no DV Latvijā visiem Daugavas Vanagiem. Pasākuma turpinājumā klātesošos uzrunāja Okupācijas muzeja biedrības vadītājs Valters Nollendorfs, kurš savā runā pastāstīja par Brīvības pieminekļa veidošanu Zēdelgemā, sveicienus klātesošajiem nodeva ģenerālis Juris Vectirāns, kā arī Austrālijas Daugavas Vanadžu priekšniece Ilga Vēvere. Ziedus visiem runātajiem pasniedza Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra. Pasākuma noslēgumā nelielu koncetu ar dzejas lasījumu un dziesmām sniedza koris Daugavas Vanadzes. Nākamajās dienās notiks DVCV sēde un kopīgi pasākumi, šodien tika nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa.

Daugavas Vanagu centrālās Valdes sēde no 9.- 11. jūlijam

No 2018. gada 9. līdz 11. jūlijam Rīgā notiks Daugavas Vanagu Centrālās Valdes sēde. Svinīgā sēdes atklāšana notiks Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, plkst. 12.00. Sēdi organizē Daugavas Vanagu Centrālās Valdes prezidijs. Šogad gadskārtējā lielā DV sanāksme norit Latvijas simtgades zīmē. Pasākuma moto: “Tu, Latvija! Vairs skaistākas par Tevi zemes nav! Mēs strādāsim, lai iemirdzas virs Tevis jauna slava!” Svinīgo sēdi ievadīs svētbrīdis, ko vadīs bīskape Jāna Jēruma Grīnberga, pasākumā runas teiks Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Daugavas Vanagu priekšnieks Gunārs Spodris, Daugavas Vanagi Latvijā priekšnieks Andrejs Mežmalis u.c. Ievadā solījumu Latvijas karogam dos Vanadzēni no Viļāniem, muzikālos priekšnesumus sniegs koris Daugavas Vanadzes diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā. Savukārt 10. jūlijā plkst. 17 Rados un Draugos uz savu sēdi sanāks Daugavas Vanadzes, sēdi organizē Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra.

Daugavas Vanagi – sasauksimies!

DVCV priekšsēdis Gunārs Spodris

 

Daugavas Vanagu Fonda rezolūcija, atbalstot latviešu baznīcu ārpus Latvijas

Daugavas Vanagu Fonda (DVF, Lielbritānijā) valde sēdē 23.aprīlī vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, atbalstot latviešu baznīcu ārpus Latvijas.

DVF valde izsaka sirsnīgu pateicību Latvijas Evanģēliski-Luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) draudzēm un garīdzniekiem par praktisko un garīgo atbalstu, ko tie snieguši latviešu bēgļiem, karavīriem un trimdas kopienām Lielbritānijā, kā arī visā pasaulē okupācijas gados, kā arī par to darbu, ko baznīca šodien veic, apvienojot jauno latviešu diasporu mītņu zemēs.

Vairāk nekā puse no Latvijas pirmskara baznīcas mācītājiem, ieskaitot baznīcas vadītāju arhibīskapu Teodoru Grīnbergu, devās bēgļu gaitās Otrā pasaules kaŗa laikā un trimdā turpināja savu darbu. Gandrīz piecdesmit gadus LELBāL turēja augstu Latvijas karogu, kamēr Latvijā baznīca tika apspiesta un pakļauta padomju režīmam. Nav apšaubāmi, ka latviešu luterāņu baznīca ārpus Latvijas ir cienīga kopā ar padomju laika baznīcu Latvijā sevi uzskatīt par pirmskaŗa Latvijas baznīcas pēcteci.

Tomēr vairāku partiju deputāti Saeimā ir iesnieguši likumprojektu bez pienācīgām iepriekšējām konsultācijām, kas pasludina padomju laika luterisko baznīcu par vienīgo pirmsokupācijas laika luterāņu baznīcas tiesību pārmantotāju. DVF valde izsaka nožēlu par šādu mēģinājumu pārrakstīt okupācijas laika vēsturi un uzskata, ka valsts iejaukšanās baznīcas jautājumos ir pretrunā ar Satversmes pantu, kur rakstīts: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.”

Latvijā tiek pašlaik aktīvi pārrunāts jauns diasporas likums, kas rāda, ka valsts ir norūpējusies par saviem tautiešiem ārzemēs. To ņemot vērā un tikai dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām, DVF valde ir pārsteigta, ka apakšā minētie Saeimas deputāti ir iesnieguši likumu grozījumus, kuŗus nevar citādi uzskatīt kā atklātu un nepamatotu uzbrukumu latviešu baznīcai un diasporas latviešu sabiedrībai.

Pretrunīgos likumu grozījumus Saeimā virza* zemāk minētie deputāti:

  • Ringolds Balodis (Nacionālā apvienība)
  • Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība)
  • Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienība)
  • Nellija Kleinberga (Latvijas Reģionu apvienība)
  • Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai)
  • Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība)
  • Jūlija Stepaņenko (Saskaņa).

* Deputāts Hosams Abu Meri (Vienotība) atsauca savu parakstu.

Piemineklis brīvībai Beļģijas pilsētā Zedelgemā – Latvijas stāvstrops

Daugavas Vanagu priekšsēdis Gunārs Spodris pasākumā, kas bija veltīts O.Kalpaka piemiņai, kā arī visās DV sapulcēs, ir aicinājis ziedot Piemineklim brīvībai, kurš tiek veidots Beļģijas pilsētā Zedelgemā. Tas veltīts latviešu leģionāru piemiņai, kuri Zedelgemas kara gūstekņu nometnē 1945./46. gada ziemā nezaudēja ticību Latvijas dzīvībai un brīvībai. Latvijas stāvstrops idejas autors ir Kristaps Gulbis, piemineklis ir Zedelgemas pilsētas un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības sadarbības projekts. Pusi izdevumu segs Zedelgemas pilsēta pašvaldība, puse ir jāsedz ar Latvijas Okupācijas muzeja savāktajiem ziedojumiem. Projekta viens no galvenajiem virzītājiem ir Valters Nollendorfs, Latvijas Okupācijas nuzeja biedrības valdes priekšsēdis. Ziedot var Latvijas Okupācijas muzeja mājaslapā norādītajā kārtībā, skat.: http://okupacijasmuzejs.lv/lv/ziedot/.

Latviešu leģionāri, kuri tika iesaukti okupētājvalsts bruņotajos spēkos, ir kara upuri. Viņu brīvības alkas un tēvzemes mīlestība arvien paliek tautas piemiņā. 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencija par civilpersonu aizsardzību kara laikā  nosaka, ka “okupētāja valsts nedrīkst piespiest aizsargājamās personas kalpot tās bruņotajos spēkos vai palīgspēkos. Nav atļauta nekāda piespiešana vai propaganda ar mērķi savervēt brīvprātīgos”. Konvencija aizsargā tās personas, kuras bruņota konflikta vai okupācijas gadījumā attiecīgajā brīdī un vienalga kādā veidā atrodas karojošās puses vai okupētājvalsts varā, kuras pilsoņi tās nav.

Karš ir devis milzu zaudējumus Latvijai, kura tika ierauta tajā divu totalitāru režīmu savstarpējo rēķinu kārtošanas dēļ. Latvijas simtgades gadā Latvijas smago ceļu arvien vairāk piemin gan Latvijā, gan ārvalstīs. Beļģijā Zedelgemā, pilsētas laukums nosaukts brīvības vārdā – Brivibaplein. Šajā laukumā, kas atrodas tikai 3 km attālumā no bijušās karagūstekņu nometnes, būs Latvijas stāvstrops, simbolisks piemineklis brīvībai. Daugavas Vanagi plāno braucienu rudenī uz Zedelgemu, kad tiks atklāts piemineklis; to paredzēts atklāt 2018. gada oktobrī un tas ir veltījums Latvijas simtgadei.

Daugavas Vanagi sveic DV Latvijā priekšsēdi A.Mežmali jubilejā

Šodien skaistu 80 gadu jubileju svin Andrejs Modris Mežmalis, atvaļināts admirālis, bijušais LR aizsardzības ministra padomnieks, bijušais globālās organizācijas Daugavas Vanagi ilglaicīgs vadītājs, patreizējais Daugavas Vanagi Latvijā priekšsēdis. Andrejs Modris Mežmalis par nopelniem Latvijas labā ir saņēmis daudzus apbalvojumus, to skaitā Viestura ordeni. Daugavas Vanagu priekšsēdis Gunārs Spodris un Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra kopā ar Daugavas Vanagu pārstāvjiem sveica Andreju Mežmali un novēlēja veiksmīgu darbu Daugavas Vanagi Latvijā vadīšanā.

Svinību brīdī jubilārs bija kopā ar daudzajiem draugiem, ar kuriem kopā strādāts Latvijas labā  – ar EP deputāti Inesi Vaideri, bijušo aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, Saeimas deputātu un bijušo DV Latvijā vadītāju Juri Vectirānu, Daugavas Vanagu, Okupācijas muzeja, Latviešu virsnieku apvienības un daudzu citu organizāciju pārstāvjiem Daugavas Vanagu īpašumā viesnīcā Radi un Draugi Rīgā.

Ziedojumu iespēja topošajai Okupācijas muzeja piektās ekspozīcijas Kurzemes sadaļai

Informācija par ziedojumu iespēju Okupācijas muzejam, kas ir  saistīta ar V.Januma piemiņu.

Kad Daugavas Vanagi svinēja 70 dibināšanas gadadienu, Daugavas Vanagu  Minsteres nodaļa ierosināja to atzīmēt – par piemiņu pulkvedim V. Janumam veikt ziedojumus Latvijas Okupācijas muzejam. Tika izvēlēta Kurzemes sadaļa no topošās – piektās ekspozīcijas, kura būs atjaunotajā muzejā. Sarakstā ir ziedotāju vārdi un summas, un kopējā saziedotā summa, kura ir apmēram 2/3 no vajadzīgās. Tā tad vēl var ziedot! Pievienoju ziedotāju sarakstu, skat.:  Ziedojumi

Okupācijas muzeja Finanšu komisijas loceklis

DVCV prezidija loceklis

DVCV sekretārs

Ivars Švānfelds

Ziedojumi Okupācijas muzeja Nākotnes nama auditorijas izveidei

Pārskats par ziedojumiem Latvijas Okupācijas muzeja (OM) Nākotnes Nama auditorijai.

Daugavas Vanagu Centrālā Valde (DVCV) jau vēl iepriekšējā sastāvā (pirms pēdējās DVCV), nobalsoja, ka atbalstīs Okupācijas muzeju ar ziedojumiem. Tā arī tapa solījums ziedot OM  Nākotnes Nama auditorijai. Starplaikā pāris ziedojumi ienāca auditorijai, nezinu, vai tas bija rezultāts no DVCV paziņojuma,  ka var ziedot, vai arī ziedotāji paši nolēma ziedot šīs auditorijas tapšanai. Daugavas Vanagu Kanberas nodaļa Austrālijā ir ziedojusi 1383, 32 EUR,  Dr. Ilze un Richard Schwartz – 675, 86 EUR. Kopumā auditorijai nepieciešami 50 000 EUR, ir saziedoti ir 2059, 18 EUR.

Okupācijas muzeja Finanšu komisijas loceklis

DVCV prezidija loceklis

DVCV sekretārs

Ivars Švānfelds

DV CV prezidija sēde 7. aprīlī par medikamentu piegādēm un palīdzības nodrošināšanu

7. aprīlī Rīgā, Slokas ielā 122, notika Daugavas Vanagu Centrālās Valdes ( DVCV ) prezidija sēde. To vadīja DVCV priekšnieks Gunārs Spodris, sēdē piedalījās DVCV kasiere Asja Ramate, DVCV sekretārs Ivars Švānfelds objektīvu iemeslu dēļ nevarēja piedalīties. Prezidija sēdē piedalījās Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, sēdē pieaicināti bija arī DV Latvija priekšsēdis Andrejs Mežmalis, DV Latvija saimniecības daļas vadītājs Andris Staklis, DVCV pārstāvniecības Latvijā vadītājs Dainis Margēvičs, kurš iepazīstināja klātesošos ar aktuālajiem medikamentu sadales jautājumiem. Prezidija sēdē izskatīja vairākus būtiskus jautājumus, kas attiecas uz DVCV darbu tālāku plānošanu, tajā skaitā par Daugavas Vanagu lielo ikgadējo kopā sanākšanu, kas šogad paredzēta Latvijā. Centrālais prezidija sēdes jautājums bija palīdzība bijušajiem leģionāriem, nepieciešamo medikamentu sadale, piegāde, apmaksa, kā arī piegāžu nepārtrauktības nodrošināšana. To kā būtisku un neatliekamu jautājumu virzīja DVCV priekšnieks Gunārs Spodris uzsverot, ka medikamentu piegādes nepārtrauktības nodrošināšanai ir nepieciešami arvien līdzekļi, tie nav pietiekami, bet medikamentu plūsmai jābūt nepārtrauktai, un, lai nodrošinātu palīdzības apjomu kā līdz šim, DVCV priekšnieks Gunārs Spodris aicina tautiešus ziedot  tieši šim mērķim – medikamentu iepirkšanai un izsniegšanai bijušajiem leģionāriem.

Ziedojumi ieskaitāmi tāpat kā līdz šim, Fondam “Daugavas Vanagu Centrālās Valdes pārstāvniecība Latvijā”, reģ. Nr. 40008004689. bankas rekvizīti:

AS “SEB BANKA”, Vecrīgas filiāle

Konta Nr. LV02 UNLA 0001 0037 0041 2

SWIFT kods: UNLALV2X

 

Oskaram Kalpakam veltītā radošā literārā konkursa svinīgais noslēgums

Foto: I.Tauriņa, EP deputāta A.Pabrika birojs. Kopbilde.

2018. gada 6. aprīlī Rīgā, Kara muzejā, notika Oskaram Kalpakam veltītā Latvijas skolu jaunatnes radošā literārā konkursa svinīgais noslēgums. Jaunieši no ļoti daudzām Latvijas skolām bija iesūtījuši konkursam radošus, skaistus, izjustus darbus par Oskaru Kalpaku, gan brīnišķīgas pasakas, gan esejas. Konkurss, kas veltīts Oskaram Kalpakam, notiek jau desmit gadus pēc kārtas un šogad Latvijas simtgades zīmē. Uz konkursa noslēgumu tika aicināti visi finālisti un viņu skolotāji. Pasākumā ar uzrunām, laba vēlējumiem visiem konkursantiem, kā arī atziņām par Latvijas valsts stiprināšanu un esošajām aktualitātēm, piedalījās DV CV priekšsēdis Gunārs Spodris, DV Latvija priekšsēdis Andrejs Modris Mežmalis, konkursa ilggadējā patronese EP deputāte Inese Vaidere, EP deputāts Artis Pabriks, LU prorektore Ina Druviete, Pulkveža O.Kalpaka piemiņas fonda valdes loceklis Mārtiņš Stirāns.

Sarunas pēc konkursa noslēguma, priekšplānā I. Akuratere, A.Pabriks, A.Mežmalis, K.D.Bitēna.

Par konkursa norisi un darbu vērtējumiem rūpējās žūrija, īpaši konkursa organizatores – filoloģe Sarma Dreimane un DV Latvija informācijas nozares vadītāja Silvija Kaugere, kā arī konkursa žūrijas vadītāja, Iespējamās misijas skolotāja Liene Dreimane. Svinīgo pasākumu ieskandināja mākslinieces – dziedātaja Ieva Akuratere, dzejniece un aktrise Kristīne Dina Bitēna. Dziesmas, kā arī to īpašie ievaddvārdi, kā Atmodas un laika zīmju noskaņu dziļi izjusts stāstījums, izskanēja no Ievas Akurateres. Pārmaiņus ar dziesmām dzeja, kā arī konkursa labāko darbu lasījumi skanēja ļoti izjustā un bezgala skaistā aktrses Kristīnes Dinas Bitēnas lasījumā. Pasaku par Oskaru Kalpaku bija uzrakstījusi Evelīna Balode, viņas pasakas radošais, vienreizējais gars, apbūra visus klātesošos ar savu skaistumu. Pasākums kopumā noritēja divās daļās, sākumā apbalvojumus pasniedza EP deputāte Inese Vaidere un Daugavas Vanagi jaunāko klašu skolēniem, pēc tam balvas no EP deputāta Arta Pabrika un Daugavas Vanagiem saņēma vecāko klašu audzēkņi, no kuriem 4 vislabākie mēros ceļu uz Briseli, tie ir – Dāvids Rubens,  Kalvis Kārlis Vanags, Ance Žagare un Kārlis Griška. Balvās visiem finālistiem tika pasniegtas gan grāmatas, gan skaistas rozes, gan EP sarūpētie suvenīri. Pasākuma noslēgumā bija kafijas galds, pie kura viesi kavējās sarunās vēl ilgi pēc konkursa.

Uzrunu visiem konkursa dalībniekiem saka EP deputāte Inese Vaidere.

Svinīgais pasākuma sākums. Mākslinieces Kristīne Dina Bitēna un Ieva Akuratere.

Foto: I.Tauriņa. Žūrijas priekšsēdētāja L.Dreimane, DVL priekšsēdis A.Mežmalis, konkursa organizatore S.Dreimane, konkursa fināliste ar EP deputātu A.Pabriku.

Foto: I.Tauriņa, EP deputāta A.Pabrika birojs. Četri konkursa galveno balvu ieguvēji, centrā – EP deputāts A.Pabriks.

Latvijas simtgades zīmē. Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita uzruna starptautiskajā konferencē Rīgā

Konferences plakāts ar Latvijas simtgades zīmi.

Rīgā, Kara muzejā, notika liela un nozīmīga starptautiska konference, kurā analizēja gan Latvijas Centrālās Padomes nozīmi, gan kopumā nacionālās pretošanās kustību komunistiskajam un nacistiskajam okupāciju režīmiem Latvijā: Trešais ceļš –  nacionālā pretošanās kustība komunistiskajam un nacistiskajam okupāciju režīmiem Baltijas reģionā”.

Konferenci organizēja Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Vēsturnieku komisija, Latvijas Kara muzejs, Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonds.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, profesors Egils Levits video uzrunā konferencei 15.03.2018.

Konferenci noklausījās plaša auditorija, vēsturnieki, sabiedrības un dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, tajā skaitā Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels, Daugavas Vanagu pārstāvji, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra un citi. Konferenci atklāja Kara muzeja direktore Aija Fleija. Konferences ievadā uzrunas deva Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Latvijas vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, profesors Egils Levits.  Dalībnieku vidū bija pārstāvji no visām Baltijas valstīm, kā arī Ukrainas. Konferences plakāts ir ar Latvijas simtgades zīmi.

Konferencē referātus nolasīja Dr.hist. Juris Ciganovs, Dr.hist. Dzintars Ērglis,  Dr.hist. Zigmārs Turčinskis, Ieva Kvāle, Dr.hist. Uldis Neiburgs, Dr.hist. Daina Bleiere un Dr.hist. Ritvars Jansons no Latvijas, Dr.hist. Andrii Rukas un  Dr.hist. Ruslana Martseniuk no Ukrainas,  Simons Jazavita no Lietuvas un Dr.hist. Toomas Hiio no Igaunijas. Konferences pilnu programmu, tēmas un dalībniekus skat.: Konferences programma

Eiropas Savienības Tiesas tiesneša, profesora Egila Levita uzruna konferencei

Trešais ceļš –  nacionālā pretošanās kustība komunistiskajam un nacistiskajam okupāciju režīmiem Baltijas reģionā

15.3.2018. Rīgā, Kara muzejā

Egils Levits

Par okupācijas neatzīšanu Satversmē

Šodiena nav iedomājama bez pagātnes klātbūtnes.  Tā vienmēr zināmā mērā ietekmē mūsu šodienas rīcību. Tādēļ pagātne vienmēr ir aktuāla. Zinot un izvērtējot pagātni atbilstoši mūsdienu izpratnei, mēs šodien varam pieņem zinošākus, pareizākus lēmumus, un līdz ar to arī veidot labāku nākotni.
Vēsture parasti nav neitrāla. Mums šodien bieži ir jāformulē savs viedoklis par pagātnes notikumiem.
Pagātnes notikumi ir tādi, kādi tie ir bijuši. Tie mums ir jāizpēta un  jāapzinās.  Taču kāda ir to pagātnes notikumu atlase, kas tiek aktualizēti sabiedrības atmiņā, kādu jēgu mēs tiem piešķiram, kādus secinājumus izdarām, ir šodienas jautājums.
Tā kā šodiena uz laika ass pastāvīgi virzās uz priekšu, tad pastāvīgi mainās arī mūsu skats uz pagātni. Citiem vārdiem – vēstures izpratne mainās laikiem līdzi.  Vēsture nekad nav un nebūs pabeigta.
Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga, latviski nacionāla valsts.
Tie ir Satversmē noteikti Latvijas valsts parametri, mūsu valsts iekārtas virsprincipi.  Tie arī nosaka, kādai ir jābūt mūsdienīgai attieksmei pret mūsu vēsturi.
Jebkurai valstij viena no tās leģitimitātes saknēm ir vēsture. Precīzāk – sabiedrības attieksme pret savas vēstures mezglu punktiem.
Bieži vien šie vērtējumi ir ietverti valsts konstitūcijā. Tā tas ir arī, piemēram, mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.  Šādi pagātnes vērtējumi ir ietverti arī mūsu Satversmē.  Tie izriet no Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem.
Tādēļ Satversmes Ievada trešajā rindkopā teikts:
Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.
Šim Satversmes noteikumam ir dziļa jēga.
Vispirms tas konstatē, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus un pretojās tiem.  Tādēļ mūsu valsts turpināja pastāvēt arī okupācijas laikā, līdz to pēc 50 ilgiem gadiem atkal varēja atjaunot uz valsts nepārtrauktības pamata.
Jāuzsver, okupācijas laikā tautas vairums nesadarbojās ar okupantiem, un nekļuva par kolaboracionistiem. Tautas lielākā daļa veda okupantu režīmam pakļautu, taču no režīma attālinātu dzīvi.
Samērā drošs radītājs, ka cilvēks – vismaz uz ārpusi – ir demonstrējis savu pāriešanu okupantu pusē, ir iestāšanās Komunistiskajā partijā. Taču starp latviešiem tikai 5% bija Komunistiskās partijas biedri. Tas nozīmē, ka 95% latviešu bija saglabājuši savu distanci pret okupantu varu.  Šim lielum lielajam vairākumam morālais kompass darbojās.
Pēckara gados, pilnīgi bezcerīgos apstākļos, okupantiem militāri pretojās mežabrāļi.  Taču arī pēc mežabrāļiem pretestība nekad nebeidzās.
Tauta atrada citus, klusākus, neuzkrītošākus pretošanās veidus, kuri dažkārt pat ieguva masveida raksturu. Turklāt septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados atklāti pret režīmu uzstājās atsevišķi drosmīgi pilsoņu tiesību cīnītāji, kurus tolaik sauca par disidentiem.
Pretestība okupantu režīmam bija pamatā simbolisks, morāls akts. Ar to cilvēki gan slēptā, gan atklātākā veidā demonstrēja savu pretestību.
Viņi lika okupantiem saprast:   Jūs esat iekarojuši manu valsti. Bet jūs neesat iekarojuši mani.  Es esmu neiekarojams cietoksnis.
Un tieši uz šādiem neiekarojamiem cietokšņiem ir būvēta atjaunotās Latvijas valsts leģitimitāte.
Atjaunotā Latvijas valsts tādēļ nebalstās uz Oskaru Dankeru, Vili Lāci, Augustu Vosu, vai Borisu Pugo.
Atjaunotā Latvijas valsts balstās uz Konstantīnu Čaksti, Gunāru Astru, Knutu Skujenieku, Lidiju Lasmani-Doroņinu.
Tieši tādēļ, tieši šīs idejiskās pēctecības un leģitimitātes dēļ Satversmes Ievads uzliek sabiedrībai morālu pienākumu, godināt savus brīvības cīnītājus, pieminēt svešo varu upurus, un nosodīt totalitāros režīmus un to noziegumus.
Savukārt zinātnes uzdevums ir pētīt šo nacionālas pretestības vēsturi, saredzēt kopsakarības, izdarīt secinājumus. Tā ir svarīga dala no visas mūsu jaunākā laika vēstures.  Tas ir liels un svarīgs uzdevums – identificēt mūsu varoņus, uzrādīt mūsu nodevējus, un galvenais, skaidrot un izprast cilvēku izturēšanos, viņu izdzīvošanas taktiku un stratēģiju, viņu ikdienas dzīvi okupācijas varā.
Vēsture mums ir jāzina un jāizvērtē, lai mēs varētu labāk izprast mūsu valsti, kāda tā ir, ar visiem plusiem un mīnusiem, un lai varētu izdarīt secinājumus, kā mums šodien rīkoties, lai mūsu sabiedrība virzītos uz priekšu.
Es vēlu visiem dalībniekiem vērtīgu un interesantu konferenci! 

 

Materiālu sagatavoja redaktore Silvija Kaugere
1 2 3 8