Daugavas Vanagu Centrālās Valdes sēde Rīgā, 2017. gada 22.-24. septembrī

Informācija par DV CV sēdes dienas kārtību

DV CV sēdes svinīgā atklāšana notiks š.g. 22.septembrī plkst. 11.00, Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē ( 3.stāvā ), Merķeļa ielā 13. Visi laipni lūgti piedalīties svinīgajā pasākumā.

Pēc pasākuma ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa  ( ja Brīvības piemineklis vēl nebūs atklāts, tad ziedu nolikšana būs pie O. Kalpaka, Raiņa un K. Ulmaņa pieminekļiem ). 

22. septembrī notiks DV CV slēgtā sēde,  23. un 24. septembrī DV CV sēde viesnīcā “Radi un Draugi”, Mārstaļu ielā 3, Rīgā.

DV CV prezidijs

Gunāra Spodra vadītā Vanadzēnu kustība Latvijā

Pie Viļakas ezera, no kreisās: Klāra Mētra, Gunārs Spodris un Ilga Niradija

Daugavas Vanagu (DV) „Jaunatnes un Vanadzēnu vadītājs” Latvijā Gunārs Spodris ir Anglijas latvietis,  dzīvo Latvijā, Latgalē, Rēzeknes novadā, jau daudzus gadus. Viņa sirds lieta ir Daugavas Vanagu organizācijas izaugsme,  jaunās paaudzes piesaistīšana un iesaistīšana DV darbā Latvijā. Viņš cītīgi apmeklē Latgales skolas, sadarbībā ar skolu direktoriem un skolotājiem viņš ir noformējis Vanadzēnu kopas dažādās Latgales skolās, kuras ir izrādījušas interesi jauniešu patriotiskā audzināšanā. Gunārs ir bijis saistīts ar DV jau no bērnu dienām, jo viņa māte bija ļoti aktīva Daugavas vanadze Anglijā, kur Gunārs uzauga un kur viņš ir dienējis Britu armijā; pēc dienesta Gunārs strādāja savā inženieru arodā, ir bijis ievēlēts vienas Anglijas pilsētas domē un vienmēr ir aktīvi piedalījies latviešu sabiedrībā, to starpā arī aktīvi iesaistījies DV darbā un bijis DV Anglijā valdes loceklis. Pašlaik dzīvojot Latvijā, Gunārs veltī daudz laika Vanadzēnu kustībai, ir DV Latvijā Rēzeknes nodaļas valdes priekšsēdis un DV Latvijā valdes loceklis. Viņa lielā aktivitāte DV darbā atspoguļo arī viņa uzņēmību, izturību un labu veselību. Dzīvodams savas sievas lauku īpašumā, viņš kopā ar sievu atjauno viņu senču mājas, Gunārs ir arī fiziski norūdīts darbā, no kā viņš nebaidās; vienmēr, darbus kurus viņš uzņemas viņš arī izpilda.

Ceļā uz Stompaku purvu – Latvijas partizāņu cīņas vietu, kur mūsu partizāņi, Latvijas brīvības cīnītāji, cīnījās pret Padomju okupāciju

Nupat notika Vanadzēnu salidojums Rekovas vidusskolā Rekovā, Latgalē, netālu no Krievijas robežas. Bija ļoti iedvesmojoši skatīties uz Vanadzēniem un viņu lielo enerģiju šajā pasākumā. Pirmās dienas salidojuma mērķis bija salidojuma svinīga atklāšana, uzrunas, iepazīšanās ar Viļakas pilsētas vēsturiskām vietām, kā arī Latvijā Nacionālo partizāņu kaujas vietas Stompaku purvā apmeklēšana, kur kādreiz notika viena no lielākām partizāņu kaujām pret padomju čekas vienībām un Sarkano armiju. Gunārs Spodris vadīja pasākumu kopā ar Vanadzēnu vadītājiem no skolām; pasākumā piedalījās un deva

Vanadzēni no trīs skolām noklausās Gunāra Spodra uzrunu

uzrunas DV Vanadžu Goda priekšniece Ilga Niradija no Austrālijas, DV Latvijā Vanadžu vadītāja Klāra Mētra un DV priekšnieks Andrejs Mežmalis. Rakstā „Stompaku neatkarības sala” Uldis Skrebinskis no Daugavas Vanagiem raksta: „1945. gada martā Latgale, Vidzeme, Zemgale bija komunistu okupētas. Stompaku nometne vēl bija neatkarīga Latvijas valsts ar tās likumiem un kārtību. Un tas bija tik ilgi, kamēr te atradās Stompaku nometne.”  Ar Gunāra Spodra neatlaidību, sadarbībā ar skolām, vietējo pašvaldību un citiem, Stompaku kaujas vieta, kur krita Latvijas patrioti, partizāni, tiek iemūžināta kā vēsturiska vieta Latgalē, lai jaunieši var ar savām acīm paši redzētu vietu, Stompaku purva „neatkarības salas”, kur cīnījās un aizstāvējās viņu tautas brāļi un māsas. Pievienotās fotogrāfijas runā pašas par sevi ( foto: A. Mežmalis ).

Andrejs Mežmalis, DV priekšnieks

Vanadzēni ceļā uz Latvijas partizāņu bijušo mājvietu Stompaku purvā, kur 1945.gadā notika sīvas kaujas ar PSRS čekas un Sarkanās armijas vienībām


Vanadzēni pēc atgriešanās no Stompaku purva, Latvijas partizāņu cīņu vietas

 

 

Pie Stompaku purva

No kreisās: Klāra Mētra, uzrunā Gunārs Spodris

Pusdienās, no kreisās: Gunārs Spodris, Andrejs Mežmalis, Klāra Mētra un Ilga Niradija

Izsalkušie Vanadzēni , Vanadzēnu vadītāji un viesi pie pusdienu galda “Vēršukalna muzejā”, netālu no Viļakas, Latgalē

Sava ceļa gājējs Gunārs Spodris. Intervija ar vienu no kandidātiem DV priekšsēža amatam

Latvijas tautas ceļš laiku lokos nav bijis viegls. Pār Latvijas zemi ir staigājuši dažādi spēki, pārciesti kari un vairāk kā piecdesmit gadu okupācija pēdējā gadsimtā vien. Tauta tikusi izkaisīta dažādās pasaules malās, gan bēgot no okupācijas un kara draudiem, gan ekonomisku grūtību dēļ. Neskatoties uz grūtībām, Latvijas valsts ir atjaunota. 23.augusts ir Baltijas ceļa atceres diena, kad atceramies noziedzīgo vienošanos starp lielvarām, tām sadalot nepiederošas teritorijas, diena, kad pieminam Baltijas tautu vēlmi būt patstāvīgām. Latvija ir atjaunojusi galveno, savu neatkarību. Sadodoties rokās Baltijas ceļā, sadodoties rokās tēvzemē un sadodoties rokās trimdā,  sadodoties rokās ne tikai fiziski, bet arī garīgi, tā sekmējot Latvijas brīvības ceļu.

        Baltijas ceļa gadadienas priekšvakarā saruna ar pasaules latviešu organizācijas Daugavas Vanagi ilggadēju biedru Lielbritānijā, tagadējo Daugavas Vanagi Latvijā Rēzeknes nodaļas vadītāju Gunāru Spodri. Viņš ir Vanadzēnu vadītājs Latvijā un šogad ir izvirzīts Daugavas Vanagi Latvijā delegātu sapulcē kandidēšanai visas Daugavas Vanagu organizācijas priekšsēža amatam.

      Latvijas valsts izveides un pastāvēšanas ceļš nav bijis rozēm kaisīts, tomēr Latvija ir, tā pastāv, tā ir atjaunojusi neatkarību. Kāds ir trimdas devums šajā procesā, kā Anglijas un arī citu trimdas zemju latvieši turējās pie idejas par brīvību?

Esmu dzimis 1939. gadā Rīgā, dzīvoju Vācijā no 1944. līdz 1947. gadam un Anglijā no 1947. līdz 2008. gadam. Trimda deva ticību, ka Latvija atkal būs brīva un neatkarīga. Ar radio raidījumiem uz Latviju, grāmatu izdošanu, arī politisku lobismu trimdas zemēs. Godīgi sakot, trimdas latviešiem bija samērā maza loma neatkarības atgūšanā, tas lielais gods pienākās Latvijas tautai.  Trimda bija pārāk ilgstoša, ja Padomju Savienība būtu sabrukusi ātrāk, tad būtu cits stāsts. Trimdai vajadzēja dot uzņēmējus un politiskus darbiniekus ar zināšanām un praksi, kuri varētu pārcelties uz Latviju, diemžēl daudz tādi neparādijās. Bet Daugavas Vanagi trimdā ar savu kopīgo disciplīnu, skaidru domāšanu un labdarību palīdzēja Latvijai, izveidojās arī Daugavas Vanagi Latvijā, kas turpina to pašu darbību.

      Baltijas ceļš un neatkarības atjaunošana, kā izjutāt šo trauksmaino laiku?

Neviens nevarēja ticēt, ka Padomju Savienība sabruks tik ātri. Visa pasaule mainījas, notikums sekoja notikumam, cilvēki bija emociju virpuli, es arī. Jau no 1985. gada es cītigi sekoju katram politiski pārsteidzošam pagriezienam Latvijā un plašajā Padomju Savienībā. Pirmo reizi atgriezos Latvijā 1990. gadā ar meitu, kad jau varēja brīvi elpot un ceļot pa visu Latviju.

      Atgriešanās dzimtenē ir daudziem sen lolots sapnis, daudziem šī doma savukārt liekas nevajadzīga, gan pēc kara aizbraukušajiem trimdā, gan pēdējās desmitgadēs  aizbraukušajiem – ekonomiski labākas dzīves, kā arī dažādu citādu apstākļu rezultātā. Kāda sajūta ir dzīvojot Latvijā pašlaik un kas vēl darāms?

Atgriezos dzimtenē 2008. gadā kopā ar sievu Viktoriju, ar kuru nesen biju apprecējies. Biju jau pensionārs un mūsu plāns bija atjaunot viņas mantotās mājas Latgalē. To izdarījam un tur dzīvojam vēl šo baltu dienu. Nejutu vairs saistību ar Angliju, tikai ar maniem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem tur mēs turam ciešu kontaktu. Man liekas, ka nevarētu šeit dzīvot, ja man būtu jāstrādā, jo darba kultūra un atalgojums ir grūti pieņemami. Cilvēki strādā, bet ne sevišķi produktīvi.

      Kā dzimtas saknes, dzimtas sajūta ir turējusies ģimenē?

Diemžēl mana dzimta ir izkaisīta pa visu pasauli un to arī smagi skāris karš, arī informācijas trūkums par plašāko ģimeni ir padarījis mani par sava ceļa gājēju. Kā Andrejs Eglītis uzrakstīja manā autogrāfu grāmatā piecdesmito gadu sākumā, ‘’jauns cilvēks, jauns ceļš uz Latviju“.

      Kur rodas spēks paveikt daudzos sabiedriskos darbus un kādi tie ir bijuši pēdējos gados?

Pirms pārcēlos uz Latviju, Daugavas Vanagu Fonda pilnsapulcē teicu, ka braucu uz Latviju, lai iemācītos zvejot. Tas nav noticis, jo esmu sabiedrisks cilvēks, kurš nevar iztikt bez darbības. Organizēt sabiedrisko darbu ir mans “lauciņš “. Iestājos Daugavas Vanagu Fondā Donkasterā 1992. gadā, jo tur strādāju, kaut dzīvoju Anglijas dienvidos – Bristolē, kur nebija Daugavas Vanagi. Dibināju Bristol Latvian Society, kura bija aktīva no 1995. līdz 2007. gadam. Sekmīga organizācija, kuras mērķis bija iesaistīt visus, kuriem bija interese par Latviju, ieskaitot angļu sabiedrību. Tika organizētas teātra izrādes no Latvijas Bristolē un angļu teātra izrādes Latvijā, arī daudz citi pasākumi ar referātiem par visādām tēmam. Daugavas Vanagu Fonds mani ielūdza valdē, lai izvestu Londonas latviešu namu no bankrota 2005. gadā, ko arī izdarīju. No 2010. gada esmu Daugavas Vanagi Latvijā Rēzeknes nodaļas priekšsēdis un tagad arī zemes valdē.  Galvenokārt strādāju ar Vanadzēnu darba organizāciju, esmu izdevis Vanadzēnu audzinātāja rokasgrāmatu.

      Kāpēc Latvijas kā neatkarīgas valsts ideja un darbs tai joprojām liekas svarīgs? Ir redzams, ka sabiedrībā ne visi ir pietiekami aktīvi, ne visi ikdienā domā par to, ka “katram būtu roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek”, lai Latvijas valsts tiktu stiprināta un celta arvien.

Problēma ir ar minoritāšu saliedēšanu Latvijas sabiedrībā, lai visi mēs būtu patriotiski savā stājā. Arī starp latviešiem ir par daudz negatīvisma attiecībā uz valsti un politiku. Cilvēkiem jābūt pozitīviem, un labestībā jādod vienam roka otram.

        Daudzus gadus vadāt Vislatvijas Vanadzēnu kustību. Ko jaunā paaudze uzskata par svarīgāko, lai Latvija pastāvētu?

Tas, ko viņi sagaida, ir droša, latviska vide ar darbu un labklājību. Arī viņi saprot, ka viņi paši būs tie, kas to veidos.

      Kas būtu galvenais Daugavas Vanagu darbā nākamajos gados, kādā virzienā to vajadzētu vadīt?

Manuprāt, ir divas vajadzības Daugavas Vanagiem, lai turpinātu savas aktivitātes arī nākotnē. Ir jābūt paaudžu maiņai un mums arī ir jāmainās. Es to redzu kā Vanadzēnu, jauniešu iesaistīšanu daudz lielākā mērā un atceres pasākumu uzturēšanu katrai nodaļai savā vidē. Rēzeknes nodaļa katru gadu rīko Mozuļu kaujas atceri Krivandā, strādā, lai atjaunotu Stompaku purva cīņas vietu, jo nedrīkstam aizmirst vēsturi. Man liekas, ka galvenais ir mērķtiecīgs darbs, labestība vienam pret otru un godīgums visās darīšanās, mēs būsim stipri tikai tad, ja mēs sadarbosimies. Es vēlu sekmīgi turpināt darbību Daugavas Vanagu organizācijai un tiem, kas vēl nav tās biedri, iestāties kā biedriem, jo mums ir nākotne.

Ar G.Spodri sarunājās S.Kaugere. Foto – no G.Spodra personiskā arhīva un no piemiņas brīža Krivandā kopā ar Vanadzēniem.

Mozuļu kaujas piemiņas brīdis pie Krivandas Baltā krusta Latgalē

16. jūlijā Krivandā, Ciblas novadā, notika piemiņas pasākums Mozuļu kaujā kritušajiem latviešu karavīriem. 1944. gada 15.- 18. jūlijā norisinājās sīvas kaujas Zilupes krastos, kurās bojā gāja vairāk kā 300 karavīri. Latviešu karavīri kara beigu posmā pulkvežleitnanta Kārļa Aperāta vadībā par 24 stundām aizkavēja lielinieku vienību virzību uz rietumiem, sargājot Latvijas robežu, aizkavējot virzību uz Rīgu un dodot iespēju citiem atkāpties. Pasākumā piedalījās Valsts robežsardzes pārstāvji, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu goda priekšsēdētāja Ilga Niradija, Ciblas novada Domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis, Daugavas Vanagi Latvijā Rēzeknes nodaļa un tās vadītājs Gunārs Spodris, Līdumnieku ansamblis, DVL Rēzeknes ansamblis, DV bijušais Rēzeknes nodaļas vadītājs Uldis Skrebinskis, jaunieši un bijušie cīnītāji – leģionārs Jānis Lagzdiņš un nacionālā partizāne Antonija Brasa.

Pasākumu ievadīja Latvijas himnas kopīgs dziedājums, Daugavas Vanagu himna, runas teica DV CV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu goda priekšsēdētāja Ilga Niradija, Ciblas novada Domes vadītājs Juris Dombrovskis, Mozuļu kaujas gaitas aprakstu nolasīja Uldis Skrebinskis,  pasākumu pavadīja muzikālo ansambļu spēlētās un dziedātās karavīru dziesmas.

DV CV priekšsēdētājs, atv. admirālis Andrejs Mežmaļis savā runā uzsvēra, ka Latvijas Centrālās Padomes deklarācijas  parakstītāji aicināja latviešu karavīrus aizstāvēt Latviju visiem spēkiem. Neskatoties uz Otrā pasaules kara apstākļiem un riskējot ar savām dzīvībām, 1944.g. 16.martā 188 LCP locekļi Latvijas nācijas vārdā parakstīja deklarāciju, kurā tiek teikts: “Pēc mūsu izpratnes otrā pasaules kara tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība – pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt.  Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.LCP deklarācijas viens eksemplārs tika toreiz nosūtīts Latviešu leģiona vadībai, R. Bangerskim, kā aicinājums viņam un latviešu karavīriem aizstāvēt Latviju un Latvijas valsts intereses. Skat.: 1944LCP_Memorands_LV.

Piemiņas brīža noslēgumā Zilupē tika iemesti ziedi, kurus upes straume aiznesa uz Krievijas pusi, kur Zilupes krastu tuvumā pirms 73 gadiem norisinājās asiņainās kaujas.  Latviešu leģiona karavīri, kuri tika ierauti otrā pasaules kara atvara nežēlīgajās cīņās starp lielvarām, kuras sargāja tik savus spēkus, izmantojot kā aizsegu arī latviešu karavīru dzīvības un tīkojot pēc jaunām teritorijām, sirdī arvien sargāja Latviju. Viņu ceļš bija grūts, lielvaru noziedzīgo vienošanos par pasaules sadali noteikts, taču viņu kā karavīru ceļš pie dzimtenes robežas aizstāvot to, arvien tiek pieminēts. Krivandā, skaistā, mežiem ieskautā vietā Latgalē, upes krastā pie pašas Krievijas robežas, Baltais krusts stāv kā zīme par bijušajām kara šausmām, necilvēcīgo kara laiku cīņu sadragātiem cilvēku likteņiem lielvaru ambīciju un varaskāres dēļ.

 

Daugavas vanadžu salidojums Talsos

Talsu kultūras namā sestdien notika 16. Latvijas Daugavas vanadžu salidojums, kuru  vadīja Latvijas Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra. Skaisti organizētajā pasākumā piedalījās DVCV pārstāvji, DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, DVCV loceklis Ivars Švānfelds, Daugavas Vanadzes, kuras pārstāvēja 18 DV nodaļas, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, mācītājs Guntis Kalme, bijušais Talsu novada Domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, kultūras kopas  un viesi, tajā skaitā no citu zemju DV nodaļām. Pasākumu ievadīja kopīgs Latvijas himnas un Daugavas Vanagu himnas dziedājums. Latvijas Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra sveica klātesošos un pateicās Talsu novada vadībai par iespēju svinēt svētkus skaistajā septiņu pakalnu pilsētā – Talsos. Pasākumā tika pasniegti daudzi apbalvojumi ilggadēji un aktīvi strādājošām Daugavas Vanadzēm. Visvairāk ziedu, pateicību un siltu vēlējumu saņēma ilggadējā Austrālijas Daugavas Vanadžu priekšniece Ilga Niradija, kura ar DVCV lēmumu ir ievēlēta par Daugavas Vanadžu goda priekšnieci sēdē Straumēnos 2016. gada septembrī, kurā piedalījās visu DV  zemju pārstāvji. Pasākumā dziedāja Latvijas Daugavas Vanadžu koris, folkloras kopa un muzicēja koklētāju ansamblis, ar daudzām dziesmām uzstājās Stendes vīru vokālais ansamblis un ar dejām pasākumu kuplināja romu deju ansamblis. DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, bijušais Talsu novada Domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus runāja par Daugavas Vanagu lomu tautas varoņgara uzturēšanā un paveiktajiem darbiem Latvijai. Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs runāja par labo sadarbību ar Zedelhem pilsētas vadību un pieminekļa metu brīvībai, brīvībai veltīta laukuma izveidi pilsētā, kurā savulaik pēc otrā pasaules kara bija nometināti latviešu karagūstekņi. Mācītājs Guntis Kalme svētīja Daugavas Vanadžu salidojumu, visus vairāk kā 240 klātesošos un pateicās Daugavas Vanagu organizācijai par darbu, kā arī saņēma no  DVCV atzinības rakstu par kopējo ilglaicīgo labo sadarbību, ko pasniedza DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis. Pasākumā bija labi organizēta viesu uzņemšana, pie klātajiem galdiem, skanot dziesmām un vēlāk deju mūzikai, sarunas turpinājās daudzas stundas. Pasākumā noslēgumā bija organizēta arī ekskursija ar autobusu pa skaisto Talsu pilsētu.

Priecīgas Lieldienas!

Priecīgas Lieldienas visām Daugavas Vanagu zemju valdēm, visām DV apvienībām/nodaļām un visiem DV biedriem! Lai Lieldienu olas netrūkst nevienam un lai mīlestība un veselība ir visiem šajos Kristus Augšāmcelšanās svētkos un vienmēr!

Visu labāko vēlēdams, Andrejs  Mežmalis

Konkurss “Oskara Kalpaka pārnākšana – solis nemirstībā”

Ir noslēdzies devītais pēc kārtas Latvijas skolu jaunatnes radošais literārais konkurss, kas ik gadus, jau deviņus gadus bez pārtraukuma, ir veltīts pulkvedim Oskaram Kalpakam. Šogad konkursa tēma bija “Oskara Kalpaka pārnākšana – solis nemirstībā”. Ik gadu konkursā piedalās daudzu Latvijas skolu audzēkņi divās vecuma grupās, radošos darbus teiku un pasaku žanrā veltot pulkveža Oskara Kalpaka piemiņai, viņa cīņai par Latvijas valsti. Šogad darbi bija īpaši skaisti, teikas un pasakas no labāko skolēnu darbiem līdzinājās Kārļa Skalbes rakstītajiem poētiskajiem prozas darbiem. Konkursa noslēgums noritēja Kara muzejā, skaistā un izjustā atmosfērā, ar radošu un patiesu degsmi godinot pulkvedi Oskaru Kalpaku – ar iedegtām sarkanbaltsarkanu sveču liesmiņām, ar dziesmām Atmodas dziedātājas un, faktiski, Atmodas sirdsapziņas – Ievas Akurateres brīnišķīgajā priekšnesumā, un ar izjustu, neparasti skaistu, domās dziļu un radošu literāro darbu fragmentu lasījumiem dzejnieces un aktrises Kristīnes Dinas Bitēnas izpildījumā. Konkursa svinīgajā noslēgumā skolēni saņēma Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska pateicības, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes, ko pārstāvēja Andrejs Mežmalis, Andris Staklis un Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, balvas, Eiropas Parlamenta deputātu Ineses Vaideres, Arta Pabrika un Krišjāņa Kariņa balvas, konkursa žūrijas Goda priekšsēdētāja Ģirta Valda Kristovska, apgāda “Jumava”, Oskara Kalpaka piemiņas fonda un “Tēvijas sarga” balvas, ko pasniedza Kaiva Krastiņa. Uzrunas teica visi viesi un Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete, kura ir arī konkursa žūrijas ilggadēja locekle. Konkursa norisi organizēja  Sarma Dreimane un Silvija Kaugere, kuras pasniedza sertifikātus un diplomus konkursa finālistiem, rūpējās par konkursa gaitu kā ik gadu un saņēma Latvijas Republikas IZM pateicības. Sešiem labākajiem skolēniem – Elizabetei Sipko no Druvas vidusskolas, Emīlam Vīgantam no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, Laurai Jungmanei un Patrīcijai Zālītei no A.Upīša Skrīveru vidusskolas, Ritai Voronovai no Tukuma Raiņa ģimnāzijas, Paulai Vikainei no Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas, tika piešķirtas galvenās balvas, braucieni uz Briseli. Visiem finālistiem tika dāvātas grāmatas un ziedi, tajā skaitā divi no labākajiem skolēniem, kuri piedalās konkursā ar labiem radošiem panākumiem jau atkārtoti – Mikus Saldovers no Neretas J.Jaunsudrabiņa vidusskolas un Dainis Rižkins no E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas, saņēma nozīmīgo vēsturisko darbu par Latvijas iestāšanās procesu NATO, kas tikai nupat nācis klajā apgādā “Lauku Avīze”, Ģ.V.Kristovska grāmatu “Ielauzties NATO”. Konkursa noslēgumā noritēja sadziedāšanās Ievas Akurateres dziesmas pavadījumā un  sarunas ar viesiem turpinājās vēl ilgi pie kafijas galda. Skolotāji un skolēni, kuri uz konkursu bija atbraukuši no visas Latvijas, no dažādām skolām, izteica vēlmi nākamajā gadā atkal piedalīties konkursā un arvien uzturēt ar savu radošo ieguldījumu pulkveža Oskara Kalpaka piemiņu.

Oskara Kalpaka pārnākšana garā, ikviena sirdī, tas ir solis – Latvijas valsts, Latvijas tautas pastāvēšanā un nemirstībā.

A.M.Mežmaļa fotogrāfijas,

teksts S.Kaugere

Foto no konkursa, autors L.Dreimane.

Foto no konkursa, autors L.Dreimane.

Konkurss Vidzemes novada skolām “Pazīsti Latviju”

Jau trešo gadu pēc kārtas ar Daugavas Vanagu Centrālās valdes un Daugavas Vanagi Latvijā valdes atbalstu notiek konkurss Vidzemes novada skolām “Pazīsti Latviju”. Konkursu arī šogad organizēja Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra kopā ar Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolotājiem Juri Mūrnieku, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotāju, Māru Gavari, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas Latvijas un pasaules vēstures, politikas un tiesību MA vadītāju un  konkursa atbalstītājiem. Konkursa svinīgajā noslēgumā balvas pasniedza Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšnieks Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanagu Centrālās valdes loceklis Andris Staklis un konkursa atbalstītāji. Konkurss ir guvis ļoti lielu atsaucību Vidzemes novada skolās, tajā ik gadu piedalās Vidzemes novada skolu 9. klašu skolēni.

Jauna grāmata par Latvijas pievienošanās procesu NATO Ģ. V. Kristovskis “Ielauzties NATO”

Šodien Rīgā, viesnīcā Bergs, notika jaunās grāmatas par Latvijas pievienošanos NATO atklāšanas svētki. Grāmatas nosaukums ir “Ielauzties NATO”, kas liecina par Latvijas grūto, bet konsekvento ceļu iestāšanās procesā NATO, ceļu, kas ir devis Latvijas drošības un aizsardzības sistēmai nenovērtējami lielu ieguldījumu. Grāmatas autors ir bijušais aizsardzības, iekšlietu un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kura vadībā notika Latvijas sagatavošanās iestāšanas procesam NATO un veiksmīga pievienošanās NATO aliansei. Grāmata izdota AS “Lauku avīze”, grāmatā ir izteikta pateicība arī organizācijai Daugavas Vanagi. Atklāšanas svētkos piedalījās NBS komandieris Leonīds Kalniņš, PBLA pārstāvji, Latvijas universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, LU Filosofijas un  socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere Le Galla, NATO StatCom COE vadītājs Jānis Sārts, ģenerālis Juris Vectirāns, ievērojami valdības un sabiedrības pārstāvji, kā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, politiski represētā padomju gados, bet arvien gaismas un patiesības nesēja sabiedrībā – Lidija Lasmane Doroņina, cilvēki, kuri ir devuši savu ieguldījumu un kas ir pastāvējuši par Latvijas ideāliem. Uzrunu teica arī Latvijas Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, pasākumā piedalījās Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis. Tagadējā Daugavas Vanagu priekšnieka, atvaļinātā ASV flotiles admirāļa Andreja Mežmaļa devums NATO izveides procesā Latvijā kopā ar bijušo aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski ir uzsvērts arī jaunās grāmatas sadaļās, tās atspoguļo ievērojamo darbu, kas ir paveikts aizsardzības jomā un arī Daugavas Vanagu organizācijas un PBLA atbalstu. Kopējais darbs Latvijas aizsardzības sistēmas izveidē tika novērtēts ar sirsnību un pateicību no visu klātesošo puses, pasākums noritēja labā gaisotnē, piedaloties dziedātājai, Atmodas sirdsapziņai Ievai Akuraterei. Grāmata ir vērtīgs ieskats pasaules latviešu organizāciju pārstāvju un aizsardzības sistēmas pārstāvju devumā Latvijai, bez kura Latvija nebūtu tādā drošībā NATO, kādā tā ir pašreiz.

Pulkvedim O. Kalpakam veltītā skolu jaunatnes literārā konkursa noslēgums

Pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītā devītā Latvijas skolu jaunatnes literārā konkursa svinīgais noslēgums notiks 7. aprīlī plkst. 13.00 Kara muzejā, Rīgā, Smilšu ielā 20.

Konkursa noslēgumā skolēnus apsveiks DV CV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, DV CV locekļi, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, konkursa atbalstītāji – EP deputāti Inese Vaidere, Artis Pabriks, Krišjānis Kariņš, LR izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, bijušais aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, LU prorektore Ina Druviete, O.Kalpaka piemiņas fonda pārstāvji, In Patria Credere valdes locekle Silvija Kaugere, konkursa žūrijas locekļi un tās vadītāja Sarma Dreimane. Radošā konkursa 38 finālisti, kuru darbi šogad ir atzīti par labākajiem, saņems balvas un diplomus. Svinīgo noslēguma pasākumu ar dziesmām ieskandinās dziedātāja Ieva Akuratere, skolēnu darbu fragmentus lasīs dzejniece un aktrise Kristīne Dina Bitēna. Konkursu atbalsta grāmatu apgāds Jumava, apgāda direktors Juris Visockis. 

Sirsnīgi sveicam visus literārā radošā konkursa finālistus!

1 2 3 6