Ziedojumu iespēja topošajai Okupācijas muzeja piektās ekspozīcijas Kurzemes sadaļai

Informācija par ziedojumu iespēju Okupācijas muzejam, kas ir  saistīta ar V.Januma piemiņu.

Kad Daugavas Vanagi svinēja 70 dibināšanas gadadienu, Daugavas Vanagu  Minsteres nodaļa ierosināja to atzīmēt – par piemiņu pulkvedim V. Janumam veikt ziedojumus Latvijas Okupācijas muzejam. Tika izvēlēta Kurzemes sadaļa no topošās – piektās ekspozīcijas, kura būs atjaunotajā muzejā. Sarakstā ir ziedotāju vārdi un summas, un kopējā saziedotā summa, kura ir apmēram 2/3 no vajadzīgās. Tā tad vēl var ziedot! Pievienoju ziedotāju sarakstu, skat.:  Ziedojumi

Okupācijas muzeja Finanšu komisijas loceklis

DVCV prezidija loceklis

DVCV sekretārs

Ivars Švānfelds

Ziedojumi Okupācijas muzeja Nākotnes nama auditorijas izveidei

Pārskats par ziedojumiem Latvijas Okupācijas muzeja (OM) Nākotnes Nama auditorijai.

Daugavas Vanagu Centrālā Valde (DVCV) jau vēl iepriekšējā sastāvā (pirms pēdējās DVCV), nobalsoja, ka atbalstīs Okupācijas muzeju ar ziedojumiem. Tā arī tapa solījums ziedot OM  Nākotnes Nama auditorijai. Starplaikā pāris ziedojumi ienāca auditorijai, nezinu, vai tas bija rezultāts no DVCV paziņojuma,  ka var ziedot, vai arī ziedotāji paši nolēma ziedot šīs auditorijas tapšanai. Daugavas Vanagu Kanberas nodaļa Austrālijā ir ziedojusi 1383, 32 EUR,  Dr. Ilze un Richard Schwartz – 675, 86 EUR. Kopumā auditorijai nepieciešami 50 000 EUR, ir saziedoti ir 2059, 18 EUR.

Okupācijas muzeja Finanšu komisijas loceklis

DVCV prezidija loceklis

DVCV sekretārs

Ivars Švānfelds

DV CV prezidija sēde 7. aprīlī par medikamentu piegādēm un palīdzības nodrošināšanu

7. aprīlī Rīgā, Slokas ielā 122, notika Daugavas Vanagu Centrālās Valdes ( DVCV ) prezidija sēde. To vadīja DVCV priekšnieks Gunārs Spodris, sēdē piedalījās DVCV kasiere Asja Ramate, DVCV sekretārs Ivars Švānfelds objektīvu iemeslu dēļ nevarēja piedalīties. Prezidija sēdē piedalījās Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, sēdē pieaicināti bija arī DV Latvija priekšsēdis Andrejs Mežmalis, DV Latvija saimniecības daļas vadītājs Andris Staklis, DVCV pārstāvniecības Latvijā vadītājs Dainis Margēvičs, kurš iepazīstināja klātesošos ar aktuālajiem medikamentu sadales jautājumiem. Prezidija sēdē izskatīja vairākus būtiskus jautājumus, kas attiecas uz DVCV darbu tālāku plānošanu, tajā skaitā par Daugavas Vanagu lielo ikgadējo kopā sanākšanu, kas šogad paredzēta Latvijā. Centrālais prezidija sēdes jautājums bija palīdzība bijušajiem leģionāriem, nepieciešamo medikamentu sadale, piegāde, apmaksa, kā arī piegāžu nepārtrauktības nodrošināšana. To kā būtisku un neatliekamu jautājumu virzīja DVCV priekšnieks Gunārs Spodris uzsverot, ka medikamentu piegādes nepārtrauktības nodrošināšanai ir nepieciešami arvien līdzekļi, tie nav pietiekami, bet medikamentu plūsmai jābūt nepārtrauktai, un, lai nodrošinātu palīdzības apjomu kā līdz šim, DVCV priekšnieks Gunārs Spodris aicina tautiešus ziedot  tieši šim mērķim – medikamentu iepirkšanai un izsniegšanai bijušajiem leģionāriem.

Ziedojumi ieskaitāmi tāpat kā līdz šim, Fondam “Daugavas Vanagu Centrālās Valdes pārstāvniecība Latvijā”, reģ. Nr. 40008004689. bankas rekvizīti:

AS “SEB BANKA”, Vecrīgas filiāle

Konta Nr. LV02 UNLA 0001 0037 0041 2

SWIFT kods: UNLALV2X

 

Oskaram Kalpakam veltītā radošā literārā konkursa svinīgais noslēgums

Foto: I.Tauriņa, EP deputāta A.Pabrika birojs. Kopbilde.

2018. gada 6. aprīlī Rīgā, Kara muzejā, notika Oskaram Kalpakam veltītā Latvijas skolu jaunatnes radošā literārā konkursa svinīgais noslēgums. Jaunieši no ļoti daudzām Latvijas skolām bija iesūtījuši konkursam radošus, skaistus, izjustus darbus par Oskaru Kalpaku, gan brīnišķīgas pasakas, gan esejas. Konkurss, kas veltīts Oskaram Kalpakam, notiek jau desmit gadus pēc kārtas un šogad Latvijas simtgades zīmē. Uz konkursa noslēgumu tika aicināti visi finālisti un viņu skolotāji. Pasākumā ar uzrunām, laba vēlējumiem visiem konkursantiem, kā arī atziņām par Latvijas valsts stiprināšanu un esošajām aktualitātēm, piedalījās DV CV priekšsēdis Gunārs Spodris, DV Latvija priekšsēdis Andrejs Modris Mežmalis, konkursa ilggadējā patronese EP deputāte Inese Vaidere, EP deputāts Artis Pabriks, LU prorektore Ina Druviete, Pulkveža O.Kalpaka piemiņas fonda valdes loceklis Mārtiņš Stirāns.

Sarunas pēc konkursa noslēguma, priekšplānā I. Akuratere, A.Pabriks, A.Mežmalis, K.D.Bitēna.

Par konkursa norisi un darbu vērtējumiem rūpējās žūrija, īpaši konkursa organizatores – filoloģe Sarma Dreimane un DV Latvija informācijas nozares vadītāja Silvija Kaugere, kā arī konkursa žūrijas vadītāja, Iespējamās misijas skolotāja Liene Dreimane. Svinīgo pasākumu ieskandināja mākslinieces – dziedātaja Ieva Akuratere, dzejniece un aktrise Kristīne Dina Bitēna. Dziesmas, kā arī to īpašie ievaddvārdi, kā Atmodas un laika zīmju noskaņu dziļi izjusts stāstījums, izskanēja no Ievas Akurateres. Pārmaiņus ar dziesmām dzeja, kā arī konkursa labāko darbu lasījumi skanēja ļoti izjustā un bezgala skaistā aktrses Kristīnes Dinas Bitēnas lasījumā. Pasaku par Oskaru Kalpaku bija uzrakstījusi Evelīna Balode, viņas pasakas radošais, vienreizējais gars, apbūra visus klātesošos ar savu skaistumu. Pasākums kopumā noritēja divās daļās, sākumā apbalvojumus pasniedza EP deputāte Inese Vaidere un Daugavas Vanagi jaunāko klašu skolēniem, pēc tam balvas no EP deputāta Arta Pabrika un Daugavas Vanagiem saņēma vecāko klašu audzēkņi, no kuriem 4 vislabākie mēros ceļu uz Briseli, tie ir – Dāvids Rubens,  Kalvis Kārlis Vanags, Ance Žagare un Kārlis Griška. Balvās visiem finālistiem tika pasniegtas gan grāmatas, gan skaistas rozes, gan EP sarūpētie suvenīri. Pasākuma noslēgumā bija kafijas galds, pie kura viesi kavējās sarunās vēl ilgi pēc konkursa.

Uzrunu visiem konkursa dalībniekiem saka EP deputāte Inese Vaidere.

Svinīgais pasākuma sākums. Mākslinieces Kristīne Dina Bitēna un Ieva Akuratere.

Foto: I.Tauriņa. Žūrijas priekšsēdētāja L.Dreimane, DVL priekšsēdis A.Mežmalis, konkursa organizatore S.Dreimane, konkursa fināliste ar EP deputātu A.Pabriku.

Foto: I.Tauriņa, EP deputāta A.Pabrika birojs. Četri konkursa galveno balvu ieguvēji, centrā – EP deputāts A.Pabriks.

Latvijas simtgades zīmē. Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita uzruna starptautiskajā konferencē Rīgā

Konferences plakāts ar Latvijas simtgades zīmi.

Rīgā, Kara muzejā, notika liela un nozīmīga starptautiska konference, kurā analizēja gan Latvijas Centrālās Padomes nozīmi, gan kopumā nacionālās pretošanās kustību komunistiskajam un nacistiskajam okupāciju režīmiem Latvijā: Trešais ceļš –  nacionālā pretošanās kustība komunistiskajam un nacistiskajam okupāciju režīmiem Baltijas reģionā”.

Konferenci organizēja Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Vēsturnieku komisija, Latvijas Kara muzejs, Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonds.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, profesors Egils Levits video uzrunā konferencei 15.03.2018.

Konferenci noklausījās plaša auditorija, vēsturnieki, sabiedrības un dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, tajā skaitā Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels, Daugavas Vanagu pārstāvji, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra un citi. Konferenci atklāja Kara muzeja direktore Aija Fleija. Konferences ievadā uzrunas deva Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Latvijas vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, profesors Egils Levits.  Dalībnieku vidū bija pārstāvji no visām Baltijas valstīm, kā arī Ukrainas. Konferences plakāts ir ar Latvijas simtgades zīmi.

Konferencē referātus nolasīja Dr.hist. Juris Ciganovs, Dr.hist. Dzintars Ērglis,  Dr.hist. Zigmārs Turčinskis, Ieva Kvāle, Dr.hist. Uldis Neiburgs, Dr.hist. Daina Bleiere un Dr.hist. Ritvars Jansons no Latvijas, Dr.hist. Andrii Rukas un  Dr.hist. Ruslana Martseniuk no Ukrainas,  Simons Jazavita no Lietuvas un Dr.hist. Toomas Hiio no Igaunijas. Konferences pilnu programmu, tēmas un dalībniekus skat.: Konferences programma

Eiropas Savienības Tiesas tiesneša, profesora Egila Levita uzruna konferencei

Trešais ceļš –  nacionālā pretošanās kustība komunistiskajam un nacistiskajam okupāciju režīmiem Baltijas reģionā

15.3.2018. Rīgā, Kara muzejā

Egils Levits

Par okupācijas neatzīšanu Satversmē

Šodiena nav iedomājama bez pagātnes klātbūtnes.  Tā vienmēr zināmā mērā ietekmē mūsu šodienas rīcību. Tādēļ pagātne vienmēr ir aktuāla. Zinot un izvērtējot pagātni atbilstoši mūsdienu izpratnei, mēs šodien varam pieņem zinošākus, pareizākus lēmumus, un līdz ar to arī veidot labāku nākotni.
Vēsture parasti nav neitrāla. Mums šodien bieži ir jāformulē savs viedoklis par pagātnes notikumiem.
Pagātnes notikumi ir tādi, kādi tie ir bijuši. Tie mums ir jāizpēta un  jāapzinās.  Taču kāda ir to pagātnes notikumu atlase, kas tiek aktualizēti sabiedrības atmiņā, kādu jēgu mēs tiem piešķiram, kādus secinājumus izdarām, ir šodienas jautājums.
Tā kā šodiena uz laika ass pastāvīgi virzās uz priekšu, tad pastāvīgi mainās arī mūsu skats uz pagātni. Citiem vārdiem – vēstures izpratne mainās laikiem līdzi.  Vēsture nekad nav un nebūs pabeigta.
Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga, latviski nacionāla valsts.
Tie ir Satversmē noteikti Latvijas valsts parametri, mūsu valsts iekārtas virsprincipi.  Tie arī nosaka, kādai ir jābūt mūsdienīgai attieksmei pret mūsu vēsturi.
Jebkurai valstij viena no tās leģitimitātes saknēm ir vēsture. Precīzāk – sabiedrības attieksme pret savas vēstures mezglu punktiem.
Bieži vien šie vērtējumi ir ietverti valsts konstitūcijā. Tā tas ir arī, piemēram, mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.  Šādi pagātnes vērtējumi ir ietverti arī mūsu Satversmē.  Tie izriet no Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem.
Tādēļ Satversmes Ievada trešajā rindkopā teikts:
Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.
Šim Satversmes noteikumam ir dziļa jēga.
Vispirms tas konstatē, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus un pretojās tiem.  Tādēļ mūsu valsts turpināja pastāvēt arī okupācijas laikā, līdz to pēc 50 ilgiem gadiem atkal varēja atjaunot uz valsts nepārtrauktības pamata.
Jāuzsver, okupācijas laikā tautas vairums nesadarbojās ar okupantiem, un nekļuva par kolaboracionistiem. Tautas lielākā daļa veda okupantu režīmam pakļautu, taču no režīma attālinātu dzīvi.
Samērā drošs radītājs, ka cilvēks – vismaz uz ārpusi – ir demonstrējis savu pāriešanu okupantu pusē, ir iestāšanās Komunistiskajā partijā. Taču starp latviešiem tikai 5% bija Komunistiskās partijas biedri. Tas nozīmē, ka 95% latviešu bija saglabājuši savu distanci pret okupantu varu.  Šim lielum lielajam vairākumam morālais kompass darbojās.
Pēckara gados, pilnīgi bezcerīgos apstākļos, okupantiem militāri pretojās mežabrāļi.  Taču arī pēc mežabrāļiem pretestība nekad nebeidzās.
Tauta atrada citus, klusākus, neuzkrītošākus pretošanās veidus, kuri dažkārt pat ieguva masveida raksturu. Turklāt septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados atklāti pret režīmu uzstājās atsevišķi drosmīgi pilsoņu tiesību cīnītāji, kurus tolaik sauca par disidentiem.
Pretestība okupantu režīmam bija pamatā simbolisks, morāls akts. Ar to cilvēki gan slēptā, gan atklātākā veidā demonstrēja savu pretestību.
Viņi lika okupantiem saprast:   Jūs esat iekarojuši manu valsti. Bet jūs neesat iekarojuši mani.  Es esmu neiekarojams cietoksnis.
Un tieši uz šādiem neiekarojamiem cietokšņiem ir būvēta atjaunotās Latvijas valsts leģitimitāte.
Atjaunotā Latvijas valsts tādēļ nebalstās uz Oskaru Dankeru, Vili Lāci, Augustu Vosu, vai Borisu Pugo.
Atjaunotā Latvijas valsts balstās uz Konstantīnu Čaksti, Gunāru Astru, Knutu Skujenieku, Lidiju Lasmani-Doroņinu.
Tieši tādēļ, tieši šīs idejiskās pēctecības un leģitimitātes dēļ Satversmes Ievads uzliek sabiedrībai morālu pienākumu, godināt savus brīvības cīnītājus, pieminēt svešo varu upurus, un nosodīt totalitāros režīmus un to noziegumus.
Savukārt zinātnes uzdevums ir pētīt šo nacionālas pretestības vēsturi, saredzēt kopsakarības, izdarīt secinājumus. Tā ir svarīga dala no visas mūsu jaunākā laika vēstures.  Tas ir liels un svarīgs uzdevums – identificēt mūsu varoņus, uzrādīt mūsu nodevējus, un galvenais, skaidrot un izprast cilvēku izturēšanos, viņu izdzīvošanas taktiku un stratēģiju, viņu ikdienas dzīvi okupācijas varā.
Vēsture mums ir jāzina un jāizvērtē, lai mēs varētu labāk izprast mūsu valsti, kāda tā ir, ar visiem plusiem un mīnusiem, un lai varētu izdarīt secinājumus, kā mums šodien rīkoties, lai mūsu sabiedrība virzītos uz priekšu.
Es vēlu visiem dalībniekiem vērtīgu un interesantu konferenci! 

 

Materiālu sagatavoja redaktore Silvija Kaugere

Otrā pasaules karā okupācijas varas karaspēkā ierauto latviešu karavīru piemiņa Lestenē un Rīgā

Rīts Lestenes baznīcā.

Šodien piemiņas dienas rīts sākās ar Dievkalpojumu Sv. Jāņa baznīcā, kurā piedalījās daudzi Daugavas Vanagu pārstāvji, tajā skaitā Daugavas Vanagu priekšnieks Gunārs Spodris, Daugavas Vanagu organizācijas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, bijušais Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis, Daugavas Vanagi Latvijā bijušais priekšnieks Andris Holms. Pēc piemiņas Dievkalpojuma sekoja ziedu nolikšanas pasākums pie Brīvības pieminekļa, tajā piedalījās gan Nacionālās apvienības biedri, gan kritušo karavīru tuvinieki, gājiena priekšgalā gāja mācītājs Guntis Kalme.

Piemiņas brīdis Lestenes Brāļu kapos.

Lestenes Brāļu kapos piemiņas pasākums sākās plkst. 14. Tajā runu teica Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura uzsvēra nepieciešamību arvien aizstāvēt Latviju, kā arī to, ka īpaša uzmanība jāpievērš gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Daugavas Vanagu priekšsēdis Gunārs Spodris savā runā uzsvēra kultūras, jaunatnes piesaistes nozīmi, kā arī latviešu valodas lomu Latvijas valsts stiprināšanā; uzrunas teica Latvijas Nacionālo  karavīru biedrības, Latviešu virsnieku apvienības pārstāvji, NA vadītājs Raivis Dzintars.

Skaistu svētbrīdi noturēja Lestenes draudzes mācītājs Jānis Saulīte, kurš atgādināja par to, ka karā nav uzvarētāju, tajā tiek ierauti daudzi nevainīgi cilvēki, karš sēj nelaimi. Mācītājs svētbrīdī aicināja svētīt rētas un pieminēt upurus. Pasākumu atklāja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija. Pasākumā piedalījās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, daudzi NBS karavīri, zemessargi, jaunsargi, kritušo tuvinieki un vietējās pašvaldības pārstāvji. Ziedus pie Mātes Latvijas pieminekļa Lestenes Brāļu kapos nolika vairāku Rīgas Domes opozīcijas partiju pārstāvji, tajā skaitā partijas Vienotība RD frakcijas līderis Vilnis Ķirsis, JKP vadītājs Jānis Bordāns, daudzi NA biedri.

Svece un ziedi Lestenes baznīcā piemiņas dienā.

Pasākums noritēja mierīgā gaisotnē, saulainā un vēsā diena bija miera un ziedu pilna, kā ik gadu, durvis plaši bija atvērtas atjaunotajā Lestenes baznīcā ikvienam.Lestenes draudze bija sarūpējusi šai dienai piemiņas brīdi, aizdedzinot daudzas svecītes un rotājot baznīcu ar ziediem. Pēc pasākuma bija koncerts Lestenes Tautas namā, tuvinieki kavējās ziedu nolikšanas un klusuma brīžos pie karavīru atdusas vietām.

 

Gunārs Spodris un Andris Holms ar Daugavas Vanagu karogu pie Mātes Latvijas pieminekļa Lestenē.

Piemiņas brīdis Lestenes Brāļu kapos.

Daugavas Vanagi Latvijā pārstāvju sapulce un vadības vēlēšanas 10.03.2018.

DVL pārstāvju sapulce

2018. gada 10. martā Rīgā, Daugavas Vanagi Latvijā (DVL) telpās Slokas ielā 122, notika DVL pārstāvju sapulce, kurā ievēlēja jauno DVL priekšnieku Andreju Mežmali, DVL valdi, Revīzijas komisiju un Ētikas komisiju, kā arī vēlēja par izvirzītajiem kandidātiem Daugavas Vanagu Centrālās Valdes (DVCV) prezidijam. DVCV prezidijam bija izvirzīti un sapulcē tika  ievēlēti:  Asja Ramate kā DVCV kasiere, Ivars Švānfelds kā DVCV sekretārs.

Sapulce sākās ar DV himnu, dienas kārtības apstiprināšanu, sapulces prezidija, sapulces vadītāja, sapulces protokolētāju izvirzīšanu, Mandātu komisijas, kā arī balsu skaitīšanas komisiju apstiprināšanu. Iepriekšējais DVL Zemes valdes priekšnieks Andris Holms vadīja sapulci un ziņoja par paveikto, par mandātiem un sapulcei reģistrētajiem DVL nodaļu pārstāvjiem ziņoja Ilmārs Baikovs. Reģistrēti pavisam tika 39 mandāti no esošajām 30 nodaļām, 25 nodaļas bija iesniegušas nepieciešamos dokumentus līdz DVL pārstāvju sapulcei.

Jaunievēlētais Daugavas Vanagi Latvijā priekšnieks Andrejs Mežmalis.

Pēc tam sekoja Daugavas Vanadžu priekšnieces Klāras Mētras rūpīgs ziņojums par daudzajiem padarītajiem darbiem, ko Daugavas Vanadzes godam veikušas iepriekšējā gadā un šī gada sākumā. Uz  DVL Zemes valdes priekšnieka amatu bija izvirzīti 2 kandidāti – Andrejs Mežmalis un Asja Ramate, kura no kandidēšanas atteicās. Par DVL Zemes valdes priekšnieku tika ievēlēts bijušais Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis, atvaļināts admirālis Andrejs Mežmalis. DVL valdē tika virzīti 15 valdes locekļi, no kuriem pēc vēlēšanām saskaņā ar DVL Statūtiem kā valdes locekļi tika ievēlēti 12. Revīzijas komisijā un Ētikas komisijā tika ievēlēti visi izvirzītie kandidāti, atbilstoši to skaitam pēc DVL Statūtiem. Pārstāvju sapulces dokumenti  par jauno valdes sastāvu, komisiju sastāvu, jauno DVL priekšsēdi tiks vēl iesniegti apstiprināšanai un reģistrēšanai LR Uzņēmuma reģistrā.

Sapulcē par DVL nozarēm ziņoja sekojoši: par jaunatnes un vanadzēnu nozari ziņojumu rakstiski bija sagatavojis G.Spodris, par kultūras nozari un jaunrades centru “Gaisma” ziņoja V.Jansone, par informācijas nozari ziņoja A.Holms, par aprūpes nozari ziņoja L.Braķe, par Ētikas komisijas darbu ziņoja D.Roķe, par Revīzijas komisijas darbu ziņoja E.Smelters, kā arī informāciju par padarītiem darbiem DVL pārstāvju sapulcei deva biedrzinis I.Baikovs un biroja vadītāja A.Ramate. Pēc vēlēšanām DVL pārstāvju sapulce atcēla iepriekšējo DVL priekšnieku A.Holmu, DVL Zemes valdes un komisiju locekļus no pienākumu pildīšanas un pateicās par labajiem darbiem ar ziediem.

Pārstāvju sapulces noslēgumā uzrunu teica jaunievēlētais DVL priekšnieks Andrejs Mežmalis. Savā runā viņš deva pārskatu par plānotajiem darbības virzieniem, būtiskākajiem darbiem, kuri jāpaveic Latvijas simtgades gadā. Sapulces pārtraukumā bija kafijas galds, sarunas un diskusijas. Sapulce noslēdzās ar labi padarītu darbu sajūtu un konkrētām darbu vīzijām, kas tika izvirzītas sapulces gaitā gan no jaunievēlētā DVL priekšnieka Andreja Mežmaļa, gan komisiju un nozaru pārstāvjiem.

 

 

 

Konkurss ,,Pazīsti Latviju’ – Latvijas simtgades zīmē’’

Konkursa noslēgums.

2018. gada 22. februārī Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā jau ceturto reizi notika devīto klašu komandu konkurss ,,Pazīsti Latviju’’. Šogad konkurss notika valsts simtgades zīmē, attiecīgi arī jautājumu loks bija plašāks.

Skolas zālē pulcējās 66 dalībnieki no 22 komandām (komandā 3 skolēni). Bija pārstāvētas 14 Valmieras pilsētas un novadu skolas. Kopējais skolu komandu skaits  palicis nemainīgs, taču situācija laukos dara savu – dalībskolu skaits samazinās.

Atklājot konkursu dalībniekus uzrunāja VPĢ vēstures skolotājs Juris Mūrnieks un skolas direktores vietniece Ērika Ivanova, veiksmi konkursā novēlēja Daugavas Vanagu CV  bijušais priekšsēdis – flotes admirālis Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanagu Vanadžu vadītāja Klāra Mētra un Eglaines pamatskolas vanadzēnu vadītāja Sintija Kaļva.

No kreisās: M.Gavare, VPĢ vēstures un politikas skolotāja, Ē.Ivanova, VPĢ direktores vietniece, J.Mūrnieks, VPĢ vēstures skolotājs, K.Mētra, DV Vanadžu priekšniece, S.Kaļva, Eglaines pamatskolas skolotāja, vanadzēnu vadītāja, A.Mežmalis, atv.admirālis, DVCV bijušais priekšnieks.

Tiklīdz VPĢ vēstures skolotāja Māra Gavare bija izstāstījusi dienas kārtību un noteikumus, konkurss varēja sākties. Konkursa jautājumus veidoja Valmieras pilsētas sociālo zinību un ģeogrāfijas skolotāju metodiskās apvienības, vēstures jautājumu sagatavošana  bija uzticēta Valmieras muzeja speciālistiem. Par pasākuma organizēšanu un veiksmīgu norisi atbildēja Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas metodiskais centrs un vēstures skolotāju metodiskā apvienība. Konkursa dalībniekiem bija jāatbild uz 11 dažādiem uzdevumiem Latvijas vēsturē, ģeogrāfijā un sociālās zinībās. Dalībniekiem bija jāspēj orientēties gan Latvijas un Eiropas kartēs, jāzina svarīgākie Latvijas vēstures notikumi, politiskie darbinieki, jāatpazīst laika posmiem raksturīgās dziesmas, pilsētu ģerboņi. Bieži vien tika pārbaudīta dalībnieku erudīcija un spēja sastrādāties.

Pasākums notika ar Daugavas Vanagu Centrālās Valdes  un Daugavas Vanagu Latvijā materiālu atbalstu. Grāmatas, piemiņas diplomus un nelielus suvenīrus ieguva visi dalībnieki, pirmo trīs vietu ieguvēji saņēma  arī naudas balvas. Papildus grāmatu balvas ieguva arī katra no dalībskolām.

Konkursa kopskats.

Daugavas Vanagu Centrālā Valde sponsorēja visu dalībnieku pusdienas. Atbalstītāju vidū jau trešo gadu bija Latvijas Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kura sarūpētās balvas papildināja jau tā bagātīgo apbalvojumu klāstu. Skolām paredzētajās balvās īpaši jāizceļ inženierzinātņu doktora, profesora Daiņa Ģēģera dāvinātā, barikāžu aizstāvjiem veltītā grāmata ,,Cerību ugunskuri’’.

Pirms konkursa rezultātu paziņošanas   no Rugāju novada Eglaines pamatskolas jaunā skolotāja Sintija Kaļva, emocionālā stāstījumā iepazīstināja klātesošos ar ,,vanadzēnu’’ darbību savā skolā. Viņa pati arī ir bijusi vanadzēns,  šogad 17. februārī  Eglaines pamatskolā tika svinēti 15 gadi vanadzēnu kustībai.

Konkursā 1. vietu ieguva  Rūjienas vidusskolas 1. komanda – Amanda Blāķe, Jēkabs Veseris, Linards Dāvis Irbe – skolotāja Māra Guna Dreimane. Otro vietu ieguva Burtnieku Ausekļa pamatskolas komanda, trešajā vietā Rūjienas vidusskolas 2. komanda. Interesanti, ka nevienai skolai nav izdevies būt uzvarētājai divus gadus pēc kārtas.

Pirmā vieta Rūjienas vidusskolas 1. komandai. No kreisās: Linards Dāvis Irbe, Amanda Blāķe, Jēkabs Veseris, klases audzinātāja Māra Guna Dreimane.

Atzinība tika izteikta Valmieras Valsts ģimnāzijas 1. un 2. komandai, Kauguru pamatskolas un Kocēnu pamatskolas un Kocēnu pamatskolas jauniešiem. Gribas atzīmēt, ka konkursā piedalījās Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, Valmieras Valsts Ģimnāzija, Valmieras 5. vidusskola, Valmieras 2. vidusskola, no Rubenes, Kauguriem, Rencēniem, Dikļiem, Kocēniem, Rūjienas, Burtniekiem, Naukšēniem.

Konkursa noslēgumā Daugavas Vanagu Centrālās valdes bijušais priekšsēdis Andrejs Mežmalis un Daugavas Vanagu Vanadžu priekšniece Klāra Mētra uzteica skolēnu zināšanas, ieinteresētību, un arī organizatoru darbu. Organizatori uzsvēra šādu pasākumu nozīmi jauniešu patriotiskajā audzināšanā, vienojoties tikties pēc gada – nu jau piektajā konkursā.

Daugavas Vanagu Vanadžu priekšniece Klāra Mētra

Desmitā pulkvedim O. Kalpakam veltītā Latvijas skolu jaunatnes radošā literārā konkursa finālisti

Sveicam pulkvedim O. Kalpakam veltītā Latvijas skolu jaunatnes radošā literārā konkursa finālistus, aicinām finālistus un viņu skolotājus uz svinīgo konkursa noslēguma pasākumu, kas notiks 2018. gada 6. aprīlī plkst. 13.00 Kara muzejā, Rīgā, Smilšu ielā 20.
Konkursa finālisti:

Zane Apele, Zilupes vidusskolas 8. klase

Līva Ašmane, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 8. klase

Evelīna Balode, Burtnieku novada Rencēnu pamatskolas 8. klase

Gita Beinaroviča, Gulbīša pamatskolas 9. klase

Linda Buculāne, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 8. klase

Nelli Dāboliņa, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas 8. klase

Dāvids Ēberliņš, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 6. klase

Kārlis Griška, Aknīstes vidusskolas 10. klase

Patrīcija Jemakova, Šķibes pamatskolas 8. klase

Kristaps Kokins, Galēnu pamatskolas 9. klase

Santa Koževņikova, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 9.klase

Marija Kruglauža, Burtnieku novada Rencēnu pamatskolas 9. klase

Klēra Kuļikauska, Bauskas pilsētas pamatskolas 8. klase

Evita Melngaile, Gulbīša pamatskolas 9. klase

Diāna Miķīte, Šķibes pamatskolas 8. klase

Rauls Poļs, Avotu pamatskolas 8. klase

Paula Rāzna, Bauskas pilsētas pamatskolas 9.klase

Zenta Maria Rinmane, Druvas vidusskolas 7. klase

Dainis Rižkins, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 12.klase

Dāvids Rubens, Rudzātu vidusskolas 10.klase

Lauma Māra Šmite, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 8.klase

Betija Upelniece, Bauskas pilsētas pamatskolas 7. klase

Kalvis Kārlis Vanags, Madonas pilsētas vidusskolas 10.klase

Roberts Ralfs Vārslavs, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 9.klase

Elīza Viekale – Gasjūna, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 8.klase

Rita Voronova, Tukuma Raiņa ģimnāzijas 12.klase

Ance Žagare, PIKC Ventspils Mūzikas vidusskolas 10. klase

 

Paldies visiem dalībniekiem par dalību konkursā!

Konkursa žūrija     

Gunārs Spodris – jaunais Daugavas Vanagu priekšsēdis

Ir beigušās DV vadības vēlēšanas un jaunais DV priekšsēdis Gunārs Spodris ir mediju uzmanības lokā. Par viņu raksta Latvijas avīzes žurnāliste Dace Kokareviča, 19.01.2018. Latvijas avīzes numurā,  skat. rakstu: “Daugavas vanagiem” jauns priekšsēdis.

Pilns teksts lasāms avīzes numurā, ieskatam neliela informācija no minētā raksta:

DV CV priekšnieks Gunārs Spodris.

“Šogad “Daugavas vanagu” (“DV”) Centrālās valdes priekšsēdētāja pienākumus sācis pildīt Gunārs Spodris, pārņemot tos no Andreja Mežmaļa, kurš šo amatu pildīja sešus gadus. Pavisam “DV” pašlaik ir apmēram četri tūkstoši biedru, stāsta A. Mežmalis. Tā kā “DV” ir organizācija, kas darbojas vairākās valstīs, priekšsēža vēlēšanas pērn tika rīkotas Anglijā, ASV, Austrālijā, Kanādā, Latvijā, Vācijā un Zviedrijā. Pārsvaru pār otru kandidātu vēlēšanās Gunārs Spodris ieguva, pateicoties galvenokārt Latvijā dzīvojošiem “vanagiem” (no 866 par viņu dotajām balsīm 491 bija no Latvijas). Par otru kandidātu nobalsoja 697, un pēc rezultātu publiskošanas “DV” Centrālās valdes prezidijs saņēma jautājumus, vai Latvijā patiešām esot tik daudz aktīvo “DV” biedru. Gunārs Spodris ir dzimis Latvijā 1939. gada 11. septembrī. Ģimene 1944. gadā devās Otrā pasaules kara bēgļu gaitās uz Vāciju un no 1947. gada dzīvoja Anglijā.”

Bet plašāka intervija ar jauno priekšsēdi Gunāru Spodri lasāma Latvijas avīzes žurnālistes Daces Kokarevičas 23.01.2018. Latvijas avīzes numurā,  skat. rakstu: Latgaliete Viktorija atved atpakaļ uz dzimteni. Saruna ar “Daugavas vanagu” jauno priekšsēdi.

Pilns teksts lasāms avīzes numurā, ieskatam neliela informācija no 23.01.2018. raksta Latvijas avīzē:

“Jūs ilgus gadus esat dzīvojis Anglijā. Tikai neliela daļa no bijušajiem trimdas latviešiem ir pārcēlušies uz Latviju. Kas jūs pamudināja to darīt?

G. Spodris: Esmu dzimis Latvijā. Kad ģimene 1944. gadā devās bēgļu gaitās, mēs nokļuvām Vācijā un pēc trim gadiem pārcēlāmies uz Angliju. No astoņu gadu vecuma dzīvoju Anglijā un esmu tur aizvadījis sešdesmit gadus: gāju skolā, armijā, strādāju, divreiz precējos ar anglietēm, piedzima un izauga bērni. “Daugavas vanagos” iesaistījos 1992. gadā Donkasterā, kur tajā laikā strādāju un dzīvoju no pirmdienas līdz piektdienai, kaut gan man mājas un ģimene citā Anglijas vietā. Donkasterā darbojās bijušo latviešu ogļraču klubiņš. Aizgāju uz sarīkojumu, atceros, bija ieradies un dziedāja Žoržs Siksna. Toreiz “Daugavas vanagu” nodaļas priekšnieks vērsās pie manis, sakot, ka pēdējais laiks iestāties “DV”; tūdaļ arī to izdarīju. Kad atgriezos Bristolē, tur nodibināju Bristoles latviešu biedrību. Iesaistījām daudzus angļus, kas bijuši Latvijā un kam bija īpaša interese par Latviju. 2005. gadā “DV” fonda valde lūdza, vai es varētu uzņemties atbildību par “DV” namu Londonā, kas bija nonācis finansiālās grūtībās. Trīs gadu laikā izvedu gandrīz no bankrota. 2008. gadā apprecējos ar latgalieti Viktoriju, kura teica tā: “Ja gribi mani precēt, tad tev būs jābrauc man līdzi atpakaļ uz Latgali!” Viktorija padomjlaikā bija 25 gadus strādājusi uz kuģiem par šefpavāri. Bet 1995. gadā viņa devās meklēt darbu Anglijā. Mēs satikāmies Donkasteras klubā, kur biju ieradies no Bristoles un teicu 18. novembra runu. Sarīkojuma saviesīgajā daļā Viktorija pienāca, ielēja kafiju un pastāstīja, ka arī divus gadus strādājusi Bristolē. Radās savstarpēja pievilcība, un pēc pusotra gada Londonā apprecējāmies.

Ko esat paveicis “DV” organizācijā Latvijā?

Mums ir Rēzeknes nodaļa, apmēram 50 biedri un 20 – 25 vienmēr uz sanāksmēm ierodas. Neesam bagāti, bet esam aktīvi. Cilvēki ir aktīvi un patriotiski. Mēs te pierobežā jūtam, ka Krievijas iespaids Latvijā ir ļoti stiprs. Latvijā vispār, un Latgalē varbūt visvairāk. Rēzeknē “Daugavas vanagos” sāku darboties no 2010. gada. Problēma ir, ka “DV” noveco. Esmu sapratis, ka organizācijas nākotne ir tikai mūsu jaunatne. Tāpēc esmu darbojies, lai bērnus un jauniešus piesaistītu “vanadzēniem”. Tagad “vanadzēni” ir 10 skolās. Kopā viņu ir 250 – lielākā daļa pusaudžu vecumā ap 14 – 15 gadiem. Ir bijušas kopīgas aktivitātes – braucieni uz Okupācijas muzeju un tā filiāli Stūra māju, uz Ložmetējkalnu, uz Igaunijas vietām, kur bijuši viņu nacionālo partizānu bunkuri, kā arī uz Stompaku purvu, kur notika lielākā kauja starp nacionālajiem partizāniem un padomju armiju.Diemžēl patriotisms skolās nav pietiekami izcelts. Esmu runājis ar vienas pašvaldības vadītāju, vaicājis, vai skolās nevar dot vairāk laika “vanadzēnu” aktivitātēm. Viņš teica, ka dzimtenes mīlestība un patriotisms ir ļoti svarīgi un tas ietverts katra priekšmeta stundās. Jautāju – kā tad matemātikā var iesaistīt patriotismu? Tad viņš pavērsa sarunu citā virzienā. Tā ka par patriotismu reizēm tiek runāts tukšās frāzēs. Manuprāt, būtu labi visās skolās ieviest solījuma došanu valsts karogam. Dažiem tas šķiet pārāk amerikānisks piegājiens. Taču Amerikā tas darbojas efektīvi.”

1 2 3 8