Daugavas Vanagu Fonda rezolūcija, atbalstot latviešu baznīcu ārpus Latvijas

Daugavas Vanagu Fonda (DVF, Lielbritānijā) valde sēdē 23.aprīlī vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, atbalstot latviešu baznīcu ārpus Latvijas.

DVF valde izsaka sirsnīgu pateicību Latvijas Evanģēliski-Luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) draudzēm un garīdzniekiem par praktisko un garīgo atbalstu, ko tie snieguši latviešu bēgļiem, karavīriem un trimdas kopienām Lielbritānijā, kā arī visā pasaulē okupācijas gados, kā arī par to darbu, ko baznīca šodien veic, apvienojot jauno latviešu diasporu mītņu zemēs.

Vairāk nekā puse no Latvijas pirmskara baznīcas mācītājiem, ieskaitot baznīcas vadītāju arhibīskapu Teodoru Grīnbergu, devās bēgļu gaitās Otrā pasaules kaŗa laikā un trimdā turpināja savu darbu. Gandrīz piecdesmit gadus LELBāL turēja augstu Latvijas karogu, kamēr Latvijā baznīca tika apspiesta un pakļauta padomju režīmam. Nav apšaubāmi, ka latviešu luterāņu baznīca ārpus Latvijas ir cienīga kopā ar padomju laika baznīcu Latvijā sevi uzskatīt par pirmskaŗa Latvijas baznīcas pēcteci.

Tomēr vairāku partiju deputāti Saeimā ir iesnieguši likumprojektu bez pienācīgām iepriekšējām konsultācijām, kas pasludina padomju laika luterisko baznīcu par vienīgo pirmsokupācijas laika luterāņu baznīcas tiesību pārmantotāju. DVF valde izsaka nožēlu par šādu mēģinājumu pārrakstīt okupācijas laika vēsturi un uzskata, ka valsts iejaukšanās baznīcas jautājumos ir pretrunā ar Satversmes pantu, kur rakstīts: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.”

Latvijā tiek pašlaik aktīvi pārrunāts jauns diasporas likums, kas rāda, ka valsts ir norūpējusies par saviem tautiešiem ārzemēs. To ņemot vērā un tikai dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām, DVF valde ir pārsteigta, ka apakšā minētie Saeimas deputāti ir iesnieguši likumu grozījumus, kuŗus nevar citādi uzskatīt kā atklātu un nepamatotu uzbrukumu latviešu baznīcai un diasporas latviešu sabiedrībai.

Pretrunīgos likumu grozījumus Saeimā virza* zemāk minētie deputāti:

  • Ringolds Balodis (Nacionālā apvienība)
  • Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība)
  • Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienība)
  • Nellija Kleinberga (Latvijas Reģionu apvienība)
  • Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai)
  • Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība)
  • Jūlija Stepaņenko (Saskaņa).

* Deputāts Hosams Abu Meri (Vienotība) atsauca savu parakstu.

Piemineklis brīvībai Beļģijas pilsētā Zedelgemā – Latvijas stāvstrops

Daugavas Vanagu priekšsēdis Gunārs Spodris pasākumā, kas bija veltīts O.Kalpaka piemiņai, kā arī visās DV sapulcēs, ir aicinājis ziedot Piemineklim brīvībai, kurš tiek veidots Beļģijas pilsētā Zedelgemā. Tas veltīts latviešu leģionāru piemiņai, kuri Zedelgemas kara gūstekņu nometnē 1945./46. gada ziemā nezaudēja ticību Latvijas dzīvībai un brīvībai. Latvijas stāvstrops idejas autors ir Kristaps Gulbis, piemineklis ir Zedelgemas pilsētas un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības sadarbības projekts. Pusi izdevumu segs Zedelgemas pilsēta pašvaldība, puse ir jāsedz ar Latvijas Okupācijas muzeja savāktajiem ziedojumiem. Projekta viens no galvenajiem virzītājiem ir Valters Nollendorfs, Latvijas Okupācijas nuzeja biedrības valdes priekšsēdis. Ziedot var Latvijas Okupācijas muzeja mājaslapā norādītajā kārtībā, skat.: http://okupacijasmuzejs.lv/lv/ziedot/.

Latviešu leģionāri, kuri tika iesaukti okupētājvalsts bruņotajos spēkos, ir kara upuri. Viņu brīvības alkas un tēvzemes mīlestība arvien paliek tautas piemiņā. 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencija par civilpersonu aizsardzību kara laikā  nosaka, ka “okupētāja valsts nedrīkst piespiest aizsargājamās personas kalpot tās bruņotajos spēkos vai palīgspēkos. Nav atļauta nekāda piespiešana vai propaganda ar mērķi savervēt brīvprātīgos”. Konvencija aizsargā tās personas, kuras bruņota konflikta vai okupācijas gadījumā attiecīgajā brīdī un vienalga kādā veidā atrodas karojošās puses vai okupētājvalsts varā, kuras pilsoņi tās nav.

Karš ir devis milzu zaudējumus Latvijai, kura tika ierauta tajā divu totalitāru režīmu savstarpējo rēķinu kārtošanas dēļ. Latvijas simtgades gadā Latvijas smago ceļu arvien vairāk piemin gan Latvijā, gan ārvalstīs. Beļģijā Zedelgemā, pilsētas laukums nosaukts brīvības vārdā – Brivibaplein. Šajā laukumā, kas atrodas tikai 3 km attālumā no bijušās karagūstekņu nometnes, būs Latvijas stāvstrops, simbolisks piemineklis brīvībai. Daugavas Vanagi plāno braucienu rudenī uz Zedelgemu, kad tiks atklāts piemineklis; to paredzēts atklāt 2018. gada oktobrī un tas ir veltījums Latvijas simtgadei.