Mozuļu kaujas piemiņas brīdis pie Krivandas Baltā krusta Latgalē

16. jūlijā Krivandā, Ciblas novadā, notika piemiņas pasākums Mozuļu kaujā kritušajiem latviešu karavīriem. 1944. gada 15.- 18. jūlijā norisinājās sīvas kaujas Zilupes krastos, kurās bojā gāja vairāk kā 300 karavīri. Latviešu karavīri kara beigu posmā pulkvežleitnanta Kārļa Aperāta vadībā par 24 stundām aizkavēja lielinieku vienību virzību uz rietumiem, sargājot Latvijas robežu, aizkavējot virzību uz Rīgu un dodot iespēju citiem atkāpties. Pasākumā piedalījās Valsts robežsardzes pārstāvji, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu goda priekšsēdētāja Ilga Niradija, Ciblas novada Domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis, Daugavas Vanagi Latvijā Rēzeknes nodaļa un tās vadītājs Gunārs Spodris, Līdumnieku ansamblis, DVL Rēzeknes ansamblis, DV bijušais Rēzeknes nodaļas vadītājs Uldis Skrebinskis, jaunieši un bijušie cīnītāji – leģionārs Jānis Lagzdiņš un nacionālā partizāne Antonija Brasa.

Pasākumu ievadīja Latvijas himnas kopīgs dziedājums, Daugavas Vanagu himna, runas teica DV CV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu goda priekšsēdētāja Ilga Niradija, Ciblas novada Domes vadītājs Juris Dombrovskis, Mozuļu kaujas gaitas aprakstu nolasīja Uldis Skrebinskis,  pasākumu pavadīja muzikālo ansambļu spēlētās un dziedātās karavīru dziesmas.

DV CV priekšsēdētājs, atv. admirālis Andrejs Mežmaļis savā runā uzsvēra, ka Latvijas Centrālās Padomes deklarācijas  parakstītāji aicināja latviešu karavīrus aizstāvēt Latviju visiem spēkiem. Neskatoties uz Otrā pasaules kara apstākļiem un riskējot ar savām dzīvībām, 1944.g. 16.martā 188 LCP locekļi Latvijas nācijas vārdā parakstīja deklarāciju, kurā tiek teikts: “Pēc mūsu izpratnes otrā pasaules kara tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība – pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt.  Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.LCP deklarācijas viens eksemplārs tika toreiz nosūtīts Latviešu leģiona vadībai, R. Bangerskim, kā aicinājums viņam un latviešu karavīriem aizstāvēt Latviju un Latvijas valsts intereses. Skat.: 1944LCP_Memorands_LV.

Piemiņas brīža noslēgumā Zilupē tika iemesti ziedi, kurus upes straume aiznesa uz Krievijas pusi, kur Zilupes krastu tuvumā pirms 73 gadiem norisinājās asiņainās kaujas.  Latviešu leģiona karavīri, kuri tika ierauti otrā pasaules kara atvara nežēlīgajās cīņās starp lielvarām, kuras sargāja tik savus spēkus, izmantojot kā aizsegu arī latviešu karavīru dzīvības un tīkojot pēc jaunām teritorijām, sirdī arvien sargāja Latviju. Viņu ceļš bija grūts, lielvaru noziedzīgo vienošanos par pasaules sadali noteikts, taču viņu kā karavīru ceļš pie dzimtenes robežas aizstāvot to, arvien tiek pieminēts. Krivandā, skaistā, mežiem ieskautā vietā Latgalē, upes krastā pie pašas Krievijas robežas, Baltais krusts stāv kā zīme par bijušajām kara šausmām, necilvēcīgo kara laiku cīņu sadragātiem cilvēku likteņiem lielvaru ambīciju un varaskāres dēļ.

 

Daugavas vanadžu salidojums Talsos

Talsu kultūras namā sestdien notika 16. Latvijas Daugavas vanadžu salidojums, kuru  vadīja Latvijas Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra. Skaisti organizētajā pasākumā piedalījās DVCV pārstāvji, DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, DVCV loceklis Ivars Švānfelds, Daugavas Vanadzes, kuras pārstāvēja 18 DV nodaļas, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, mācītājs Guntis Kalme, bijušais Talsu novada Domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, kultūras kopas  un viesi, tajā skaitā no citu zemju DV nodaļām. Pasākumu ievadīja kopīgs Latvijas himnas un Daugavas Vanagu himnas dziedājums. Latvijas Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra sveica klātesošos un pateicās Talsu novada vadībai par iespēju svinēt svētkus skaistajā septiņu pakalnu pilsētā – Talsos. Pasākumā tika pasniegti daudzi apbalvojumi ilggadēji un aktīvi strādājošām Daugavas Vanadzēm. Visvairāk ziedu, pateicību un siltu vēlējumu saņēma ilggadējā Austrālijas Daugavas Vanadžu priekšniece Ilga Niradija, kura ar DVCV lēmumu ir ievēlēta par Daugavas Vanadžu goda priekšnieci sēdē Straumēnos 2016. gada septembrī, kurā piedalījās visu DV  zemju pārstāvji. Pasākumā dziedāja Latvijas Daugavas Vanadžu koris, folkloras kopa un muzicēja koklētāju ansamblis, ar daudzām dziesmām uzstājās Stendes vīru vokālais ansamblis un ar dejām pasākumu kuplināja romu deju ansamblis. DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, bijušais Talsu novada Domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus runāja par Daugavas Vanagu lomu tautas varoņgara uzturēšanā un paveiktajiem darbiem Latvijai. Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs runāja par labo sadarbību ar Zedelhem pilsētas vadību un pieminekļa metu brīvībai, brīvībai veltīta laukuma izveidi pilsētā, kurā savulaik pēc otrā pasaules kara bija nometināti latviešu karagūstekņi. Mācītājs Guntis Kalme svētīja Daugavas Vanadžu salidojumu, visus vairāk kā 240 klātesošos un pateicās Daugavas Vanagu organizācijai par darbu, kā arī saņēma no  DVCV atzinības rakstu par kopējo ilglaicīgo labo sadarbību, ko pasniedza DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis. Pasākumā bija labi organizēta viesu uzņemšana, pie klātajiem galdiem, skanot dziesmām un vēlāk deju mūzikai, sarunas turpinājās daudzas stundas. Pasākumā noslēgumā bija organizēta arī ekskursija ar autobusu pa skaisto Talsu pilsētu.