Piemiņas pasākums Lestenē

IMG_20170316_140913Kā ik gadu, arī šogad 16. marts iesākās ar Dievkalpojumu baznīcā, gājienu pie Brīvības pieminekļa ar ziediem un turpinājās ar svētbrīdi Lestenes brāļu kapos.  Pie Lestenes brāļu kapu Mātes Latvijas pieminekļa kājām nogūla vainagi un ziedi. Ziedi tika nolikti arī pie daudzām leģionāru piemiņas plāksnēm un pie to iegravētajiem vārdiem granīta sienās.

Lestenes baznīca ar savu atjaunotni priecēja klātesošos,  pasākumu ieskandināja Daugavas Vanadžu kora priekšnesums diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā.

Svinīgajā piemiņas brīdī piedalījās Daugavas Vanagu priekšnieks Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, Daugavas Vanagi Latvijā vadītājs Andris Holms, kā arī Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Tukuma novada pašvaldības pārstāvji, bijušais aizsardzības, iekšlietu un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, NBS pārstāvji, daudzi Latvijas patrioti, Latvijas valdības un Saeimas pārstāvji. Lielu darbu Daugavas Vanagu sagatavoto bukletu izdalīšanā klātesošajiem gan Rīgā, gan Lestenē veica Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra un Daugavas Vanagu priekšnieks Andrejs Mežmalis (skat. informāciju saitē: Skrejlapa 16.03.2017.). Pasākumā Lestenes brāļu kapos izskanēja gan vīru kopas dziedātās dziesmas, gan klātesošo uzrunas, bet pasākuma sākumā izskanēja kopīgi dziedātā Latvijas valsts himna.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā runā uzsvēra, ka: “Latviešu leģionāri savulaik devās kaujā, lai cīnītos pret boļševismu. Viņi cīnījās par to, lai neatkārtotos Baigais gads un sarkanais terors, ko Latvija piedzīvoja 1940. un 1941.gadā. Latvieši lika cerības uz to, ka tiks sakauti abu okupantu karaspēki – tāpat, kā tas jau bija noticis Brīvības cīņās 1918.–1920. gadā, kad latvieši patrieca gan boļševikus, gan vāciešus.” Daugavas Vanagu priekšnieks Andrejs Mežmalis savā runā atgādināja par Latvijas Centrālās Padomes darbu, ko tā veica, lai cīnītos par Latvijas brīvību. Latvijas Centrālā Padome 17. martā 1944. gadā vērsās arī pie latviešu leģionāriem ar uzsaukumu par cīņas nepieciešamību, ar toreizējo apdraudējumu precīzu raksturojumu, jo bija apdraudēta tautas dzīvība un – esamība. Daugavas Vanagu priekšnieks uzsvēra, ka Latvijas valdībai un Saeimai ir pienākums atzīmēt šo dienu, karavīri cīnījās par Latviju, kaut arī svešās uniformās. Bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis savā runā uzsvēra, ka: “Kritušie karavīri ir pelnījuši mieru. Tā ir cilvēcības un Dieva prasība. Tās noliegšana ir tikai nožēlojama vēstures un demokrātijas falsifikācija, kas rada priekšnoteikumus jaunām traģēdijām. Jaunu traģēdiju novēršana ir šodienas politiķu un taisnīgu, valsts un tautas nākotni veidojošu cilvēku atbildība. Tas nav ne vienkārši, ne arī viegli. Zinot neskaitāmos pierādījumus par latviešu karavīru cīņas gaitām II pasaules kara ceļos un frontēs, mums nav tiesību novērsties, ir jāgodina mūsu karavīri, it īpaši mūsu dzimtenes kapsētās. Viņu prettiesiskā iesaistīšana II pasaules kara frontē bija nežēlīgu un varmācīgu okupācijas režīmu un to nožēlojamo kriminālo priekšstāvju – Hitlera un Staļina necilvēcības un prāta tumsonības rezultāts. Mūsu ikgadēja līdzdalība piemiņas pasākumos ir humānisma apliecinājums. Tas ir nepārprotams cieņas apliecinājums leģiona vīriem, karavīriem, viņu mātēm, viņu ģimenes locekļiem, kam nav nekādas saistības ar Lielvācijas mērķiem, kam nav jāuzņemas nekādu atbildību par nacistu noziegumiem, kurus paveica abi okupācijas režīmi. Leģionāri ir nacistu un pseidokomunistu necilvēcīgo tieksmju un netīro darījumu upuri. Šāds vērtējums ir veselā saprāta kategorijās domājošu cilvēku nešaubīga pārliecība. Taču mums dzīvajiem, ikvienam mums ir atbildība joprojām, arī pēc pusgadsimta. Tā ir atbildība par patiesības noskaidrošanu, par  patiesības uzturēšanu un patiesības nodošanu nākamajām paaudzēm, kas nāks pēc mums.”

16. marta piemiņas pasākumu noslēgumā Latviešu biedrības namā Rīgā notika skaists vīru kopas “Vilki” koncerts, ko ievadīja mācītāja Gunāra Kalmes ievadvārdi un plašs vēsturisko notikumu izklāsts.

Saulainais laiks un lielā cilvēku mīlestība, ko tie sniedza savās domās kritušajiem karavīriem sasildīja šī gada 16. marta dienu Latvijā.

IMG_20170316_140842IMG_20170316_141746Lestene 2017. 1IMG_20170316_141455IMG_20170316_140700IMG_20170316_140430

16. marta piemiņas pasākumi 2017. gadā

Lestene

10. 00 Dievkalpojums Sv. .Jāņa baznīcā

11.00 Gājiens no Sv. Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim

14.00 Piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos

18.00 Vīru kopas “Vilki” koncerts Latviešu biedrības namā

 

“PĒC VISIEM DABAS UN CILVĒCĪBAS LIKUMIEM NEVIENS MUMS NEVAR APSTRĪDĒT TIESĪBAS AIZSTĀVĒTIES, JA TIEK APDRAUDĒTA MŪSU NĀCIJA UN TĀS ESAMĪBA.” LCP

KĀPĒC 16. MARTS? “VĒSTURISKIE NOTIKUMI” (Informācija – Fakti – Patiesība)

Daugavas Vanagu Centrālās Valdes informatīvais materiāls

par 16. marta būtību skatāms saitēs šeit,

latviešu valodā:

Skrejlapa 16.03.2017.

un angļu valodā:

Information english 16.03.2017.

2017. gada Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa finālisti

Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa finālisti,

kuri tiek aicināti uz konkursa svinīgo noslēgumu

7. aprīlī 2017. g. plkst. 13.00

Rīgā, Kara muzejā, Smilšu ielā 20:

Artis Andrejevs, Aizupes pamatskola
Katrīna Avotiņa, Siguldas pilsētas vidusskolaimages 3
Inga Barvika, Rīgas Valsts 1.ģimnāzija
Laura Čuprinska, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija
Artūrs Gorbunovs, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Margarita Jauģiete, Šķibes pamatskola
Mikus Jasēvičs, Aizupes pamatskola
Laura Jungmane, A.Upīša Skrīveru vidusskola
Monta Kalēja, A.Upīša Skrīveru vidusskola
Laura Kaņepone, Jelgavas Valsts ģimnāzija
Anastasija Kazaka, Zilupes vidusskola
Liega Krasovska, A.Upīša Skrīveru vidusskola
Inese Krēsliņa, Meirānu Kalpaka pamatskola
Elīza Ķibilda, Aizupes pamatskola
Anna Nikola Malceniece, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Inese Meļehova, Salaspils 1. vidusskola
Diāna Muižniece, Druvas vidusskola
Laura Pīpkalēja, Jelgavas Valsts ģimnāzija
Marks Ernests Podoiņiks, Š.Dubrova Rīgas ebreju pamatskola
Kristaps Pogulis, Rīgas sanatorijas internātpamatskola
Rauls Poļs, Rīgas Avotu pamatskola
Karīna Reinvalde, Druvas vidusskola
Zenta Maria Rinmane, Druvas vidusskola
Dainis Rižkins, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Dāvids Rubens, Rudzātu vidusskola
Ginta Ručevska, Jaunsilavas pamatskola
Laine Rumpe, Aizupes pamatskola
Mikus Saldovers, Neretas J.Jaunsudrabiņa vidusskola
Elizabete Sipko, Druvas vidusskola
Rūta Šteina, Aizupes pamatskola
Māris Vējiņš, Aizupes pamatskola
Elīza Viekale- Gasjūna, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Emīls Vīgants, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Paula Vikaine, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija
Rita Voronova, Tukuma Raiņa ģimnāzija
Patrīcija Zālīte,  A.Upīša Skrīveru vidusskola
Īvs Zvejs, Šķibes pamatskola
Ance Žagare, Talsu 2. vidusskola

 

SIRSNĪGI SVEICAM VISUS FINĀLISTUS!

Konkursa žūrija