DV priekšnieka uzruna Lestenes Leģionāru brāļu kapos 8. maijā un pateicība

DV priekšnieka uzruna Lestenes Leģionāru brāļu kapos Kurzemes cietokšņa dienā, 2016.gada 8.maijā

Clipboard09

DV priekšnieka Andreja Mežmaļa uzruna.

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, augsti godātais Aizsardzības ministra kungs, augsti godātā Tukuma novada un Lestenes pagasta pašvaldības vadība, augsti godātā Brāļu kapu komiteja, augsti godātais Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs, augsti godātie Latvijas brīvības cīnītāji – leğionāri un nacionālie partizāni, karavīri un zemessargi, dārgie tautieši!

        Šodien mēs esam pulcējušies šeit Lestenē, šajā svētnīcā, lai pieminētu un godinātu mājās atgriezušos un Mātes Latvijas zemes klēpī guldītos 236 mūsu Latvijas brīvības cīnītājus, Latviešu leğiona karavīrus, kuri 1944.gadā atdeva savu dārgāko, savas dzīvības, aizstāvot mūsu Tēvzemi un mūsu tautu.

        Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka tajā liktenīgajā Latvijas vēstures laika posmā, 1944.gada pavasarī, pēc mūsu tautas pārdzīvotā 1941.baigā gada, vēl dzīvi palikušie un Latvijā labi pazīstamie Latvijas patrioti – pēdējās Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas deputāti, visu lielo konfesiju reliğiskie vadītāji, ğenerāļi, ministri, zinātņu doktori, docenti, dekāni, profesori, rakstnieki, pirmā Latvijas Valsts prezidenta Čakstes dēli, Konstantīns un Mintauts, uClipboard12n citi – visi šie Latvijas patrioti, ar saviem parakstiem un riskēdami ar savām dzīvībām, aicināja mūsu jaunatni, Latviešu leğionā iesauktos karavīrus, aizstāvēt Latviju un mūsu tautu.  Šīs izcilās Latvijas personības, kopā 188 izcili Latvijas patrioti, parakstīdami Latvijas Centrālās padomes sagatavoto Memorandu, aicināja Latvijas tautu aizstāvēties pret uzbrūkošo naidnieku, kas īsu laiku pirms tam bija slaktējis un deportējis uz Sibīriju tūkstošiem mūsu valsts pilsoņus. Memoranda teksts deklarēja, es citēju: “Pēc mūsu izpratnes Otrā pasaules kara tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība – pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt. Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs, deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvētClipboard11 visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.” Citāta beigas.

         Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, kas bija iekļauts Latvijas-Padomju Krievijas miera līgumā, kuru parakstīja 1920.g. 11.augustā: “..Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, pastāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi, ….” Šo miera līgumu Krievija ne tikai lauza, bet veica terora aktus pret mūsu tautu un valsti.

       Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka pēc miera līguma parakstīšanas, deviņpadsmit gadus vēlāk, 1939.gada 5.oktobrī, PSRS uzspieda Latvijai Savstarpēju palīdzības līgumu. Jā, to uzspieda, jo 1939.g. 2.oktobrī Staļins skaidri pateica Latvijas ārlietu ministram Muntera, ka “Austrija, Čehoslovakija un Polija kā valstis ir jau pazudušas no kartes. Citas arClipboard13ī var pazust. Kas tika nolīgts 1920.gadā, nevar palikt spēkā mūžīgi.” Arī šo līgumu Padomju Krievija lauza. Jā, šo līgumu arī lauza, jo..

       Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka sešas dienas vēlāk, pēc šī Savstarpējā palīdzības līguma parakstīšanas, jau 1939.gada 11.oktobrī, Maskavā bija sagatavots “Slepenais Deportācijas Plāns Nr.001223”, kuru atrada pēc vācu ienākšanas Latvijā; tas bija plāns lai deportētu Latvijas pilsoņus uz Sibīriju, kuru arī viņi izpildīja 1941.gada 14.jūnijā. Tas bija un paliek noziegums pret cilvēci!

       Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka 1939.gada 23.augustā, divas diktatoriskas un sabiedrotās valstis, Padomju Savienība un Vācija, bija noslēgušas zvērisku, savstarpēju un slepenu paktu, zem kura viņas abas kopīgi okupēja un sadalīja Poliju savā starpā; viņas abas iesāka Otro pasaules karu. Tas pasaules vēsturē ir un paliek kara noziegums, kā arī noziegums pret mieru!

       Latviešu Clipboard06leğionāri atcerējās un zināja, ka Latvija, jau pirmajā dienā pēc Vācijas uzbrukuma Polijai 1939.gada 1.septembrī, bija pasludinājusi striktu neitralitāti; šo Latvijas neitralitāti Padomju Savienība neievēroja un jau 1940.gada jūnijā, bija okupējusi Latviju. Pasaules vēsturē, tas ir un paliek kara noziegums!

       Dārgie, mūžībā aizgājušie un vēl dzīvi palikušie brīvības cīnītāji, leğionāri un partizāni! Paldies jums par jūsu ieguldījumu Latvijas mūžīgās brīvības uguns uzturēšanā, lai tā nekad neizdziest! Un, tā arī nekad neizdzisa un to naidnieki nekad nevarēja apslāpēt; neviens un nekas nevar apslāpēt mūsu tautas brīvības alkas. Paldies jums! Es nododu jums, kritušie Latvijas karavīri, un jums, vēl dzīvi palikušie brīvības cīnītāji, leğionāri un partizāni, sveicienus no visiem Daugavas Vanagiem visās Daugavas Vanagu zemēs – Austrālijā, ASV, Kanādā, Anglijā, Vācijā, Zviedrijā un šeit Latvijā. Paldies jums!

Andrejs Mežmalis

DV priekšnieks

8.05.2016.

Pateicība

Clipboard07

No labās: Ināra Mūrniece (Saeimas priekšsēdētāja), Edgars Skreija (Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs), Raimonds Bergmanis (Aizsardzības ministrs) un ğen.ltn. Raimonds Graube (Nacionālo bruņoto spēku komandieris).

Liels paldies visiem līdzdalībniekiem, kuri palīdzēja, lai šī diena būtu pildīta ar cieņu un lai nodotu godu mūsu kritušajiem karavīriem, leğionāriem. Paldies Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par sirsnīgo līdzdalību un viņu patriotiskajām uzrunām, kā arī visiem dažādo konfesiju mācītājiem par dievkalpojumu un nodoto svētību mūsu kritušajiem karavīriem Lestenes Brāļu kapos. Liels paldies Brāļu kapu komitejai par kritušo karavīru mājās pārvešanu, rakšanas darbiem un labo programmu, kā arī Tukuma novada vadībai un Lestenes baznīcas valdes priekšsēdei un valdei par viņu ieguldīto darbu, piemiņas koncerta rīkošanu un citiem darbiem. Speciāls paldies Nacionāliem bruņotiem spēkiem (NBS) par “mājās pārvesto” karavīru iezārkošanu, kā arī NBS komandierim ğen.ltn. Raimondam Graubem, NBS Štāba priekšniekam ğen.maj. Jurim Zeibārtam un Zemessardzes komandierim brig.ğen. Leonīdam Kalniņam par viņu līdzdalību un goda nodošanu kritušajiem leğionāriem. Tāpat, mīļš paldies NBS orķestrim, korim “Tēvija”, Jaunsargiem, NBS Štāba bataljona karavīriem, aizsargiem un bijušajiem partizāniem par viņu līdzdalību, kas padarīja šo pasākumu daudz kuplāku un svinīgāku. Liels paldies Nacion

Clipboard08

Pirmā rindā no kreisās: flt.admirāis Andrejs Mežmalis, DV ASV Vanadžu priekšniece Līga Nutere, NBS Štāba priekšnieks ğen.maj. Juris Zeibārts un Zemessardzes komandieris brig.ğen. Leonīds Kalniņš.

ālo karavīru biedrības valdes priekšsēdim Edgaram Skreijam, Daugavas Vanagu Latvija (DVL) valdes priekšsēdim Andrim Holmam un DVL Vanadžu priekšniecei Klārai Mētrai, Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdim Aleksejam Ozoliņam un citu organizāciju vadītājiem, kā arī visu klātesošo organizāciju biedru līdzdalību šajā svinīgajā piemiņas pasākumā. Sirsnīgs paldies DV CV prezidijam, Andrim Staklim un Ivaram Švānfeldam

par palīdzību, ka arī DV ASV Vanadžu priekšniecei Līgai Nuterei par līdzdalību Lestenes piemiņas pasākumā, lai godinātu mūsu kritušos karavīrus, leğionārus. Pēdējais, liels, liels paldies DV Centrālai Valdei par rakstveida sēdes balsojumu apstiprināt kapakmeņu izgatavošanu katram no 236 Latviešu leğiona karavīram, kā arī paldies firmai “AKM” un firmas vadītājam Pēterim Zvaunim par šo kapakmeņu laicīgo izgatavošanu, jo bez šiem kapakmeņiem nevarēja notikt mūsu kritušo karavīru pārapbedīšana Lestenes Leğionāru Brāļu kapos. Paldies visiem!

 

Visu labu vēlēdams,

Andrejs Mežmalis

DV priekšnieks

16.05.2016.

Clipboard05

Kritušo leğionāru piemiņas dievkalpojums.

236 karavīru atgriešanās Latvijas svētītajā zemē, Lestenē 8. maijā

20160508_151957Svinīgi pieminot Otrajā pasaules karā kritušos latviešu karavīrus un Otrā pasaules kara beigas, 8.maijā Lestenē notika piemiņas Dievkalpojums un svētbrīdis Lestenes Brāļu kapos.

Pasākumu organizēja un tajā piedalījās organizācija Daugavas Vanagi kopā ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardzi, Jaunsardzi un vietējo pašvaldību.

Lestenes brāļu kapos bija ļoti daudz ļaužu, kritušo tuvinieki un dažādu organizāciju pārstāvji, koncertu sniedza gan NBS, gan Daugavas Vanagu un Tukuma novada pārstāvji. Svinīgo karavīru pārapbedīšanas pasākumu ievadīja koncerts un svētbrīdis Lestenes Dievnamā. Pie Mātes Latvijas pieminekļa Lestenes Brāļu kapos vainagus un ziedus nolika20160508_151444 organizācijas, Latvijas valdības un Saeimas pārstāvji, kritušo tuvinieki. Kapu plākšņu izgatavošanai un pārapbedīšanas pasākumam ziedojumu veikusi Daugavas Vanagu organizācija.

Runu teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura savā uzrunā pieminēja gan kritušos karavīrus, gan otrā pasaules kara beigas, gan Mātes dienu; Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš novēlēja, lai visiem ir spēks un prāts neķīvēties par sīkumiem, jo lielo lietu ir daudz un viņas negaida; Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš atgādināja, ka 8. maijs ir ļoti daudzus upurus nesošā Otrā pasaules kara beigu diena; runu teica arī Tukuma novada priekšsēdētājs Ēriks Lukmans;  Daugavas Vana20160508_164833gu priekšnieks, atv. flotiles admirālis Andrejs Mežmalis; Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdis Edgars Skreija un citi. Visas runas bija ļoti sirsnīgas, emocionāli piepildītas, ar lielu cieņu un visa laba vēlējumiem Latvijai, tās karavīriem, brīvībai un pastāvēšanai mūžīgi.

Andrejs Mežmalis teica paldies mūžībā aizgājušajiem un vēl dzīvi palikušajiem karavīriem par viņu ieguldījumu Latvijas mūžīgās brīvības uguns uzturēšanā, lai tā nekad neizdziest; to arī naidnieki nekad nevar apslāpēt, neviens un nekas nevar apslāpēt mūsu tautas brīvības alkas. Šajā svētnīcā, Lestenes Brāļu kapos, tika nodoti sveicieni kritušo karavīru piemiņas pasākuma dalībniekiem un kritušo karavīru tuviniekiem no Daugavas Vanagiem visās Daugavas Vanagu zemēs. Pasākumā piedalījās Daugavas Vanadžu ASV priekšniece Līga Nutere, Daugavas Van20160508_164910adžu Latvijā priekšniece Klāra Mētra, DV Centrālās Valdes loceklis Ivars Švānfelds, DV Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis, Daugavas Vanagi Latvijā vadītājs Andris Holms un daudzi citi Daugavas Vanagu organizācijas pārstāvji; Saeimas deputāts, ģenerālis Juris Vectirāns, visu valdošo koalīcijas partiju – ZZS, Vienotības un NA pārstāvji; kritušo karavīru tuvinieki, politiski represētā Lidija Lasmane Doroņina, daudzi politiski represēto un karavīru organizāciju pārstāvji. Pasākumā kopumā bija sapulcējušies ļoti daudzi cilvēki, saulainajā dienā ziedi klājās pie visām karavīru piemiņas plāksnēm. Savu karavīru Latvijā pēc ilgiem gadiem sagaidīja atraitne Zenta Šļūka, pie viņa kapa noliekot baltu rožu klēpi. Visu kritušo karavīru vārdi20160508_164814 izskanēja un tika parādīti uz liela ekrāna, pieminot viņu devumu Latvijai. Izskanēja goda zalves, pavadot karavīrus ar godu mūžībā Latvijas zemē un kopīgi dziedāta Latvijas himna, Dievs, svētī Latviju.

Zemes klēpī guldīti pēc smagām kaujām tagad atdusas Latvijas jaunie zēni un vīri, kurus karš nežēloja un kuri zaudēja dzīvību tajā, paliekot mūžīgi – ar Latviju sirdī.

Filmas “The Unknown War : Baltic Resistance” pirmizrāde 5.maijā

20160505_151552

Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis I. Švānfelds atklāj filmas pirmizrādi.

Šodien kinoteātrī “Kino Citadele” notika Daugavas Vanagu Centrālās Valdes atbalstītās, jaunās vēstures zinātņu doktora Edvīna Šnores filmas “The Unknown War: Baltic Resistance” (“Nezināmais karš: Baltijas pretošanās”) pirmizrāde. Filma ieskaņota angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā un paredzēta izplatīšanai pasaulē. Filmas pirmizrādi atklāja Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Ivars Švānfelds, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un filmas režisors Edvīns Šnore.

Filmas pirmizrādē piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš, LOIB valdes priekšsēdētāja Ruta Pazdere, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, daudzas sabiedrībā pazīstamas personas. Filmas veidošanā atbalstu ir sniegusi arī PBLA, Valsts kultūrkapitāla fonds un citi. Filmas pirmizrādē skatītāju zāle bija pārpildīta, filmai beidzoties skatītāji ilgstoši aplaudēja un piecēlās kājās, pēc pirmizrādes sarunas vēl ritēja neformālā gaisotnē.

Filma atspoguļo Baltijas tautu vēsturē ļoti svarīgu posmu – pretošanās kustību okupācijas režīmam pēc 2. Pasaules kara, kad Baltijas valstis bija palikušas PSRS okupācijas zonā. Autoram izdevies sasaistīt dokumentālos materiālus pārliecinošā vēstījumā par Baltijas tautu cīņu pat represiju apstākļos pret okupāciju. Dzīvi vienmēr, pat visdrūmākajos laikos, ir bijuši brīvības ideāli, domas par neatkarīgu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsti.

Daugavas Vanagu organizācija vienmēr ir iestājusies par Baltijas valstu suverenitāti un neatkarību, tās atjaunošanai bijis veltīts ilgstošs trimdas darbs, tai ir veltīts darbs un sniegts atbalsts arī šodien.

Latvijas brīvība un neatkarība, Baltijas valstu brīvība un neatkarība, ir arī pretošanās kustības dalībnieku liels nopelns, tas joprojām vēl nav pietiekami novērtēts, šī filma ir solis uz priekšu vēstures izpētē un publicitātē. Brīvība ir vērtība, par ko daudzi atdevuši savas dzīvības. Klusais, nezināmais karš, dažāda veida pretošanās okupācijas režīmam  turpinājās praktiski visus okupācijas gadus.

Par filmu papildus informācija, iespēja arī filmu iegādāties un noskatīties ir saitē:  http://www.balticresistance.com/

i

Filmas režisors E. Šnore un Saeimas priekšsēdētāja  I. Mūrniece filmas pirmizrādē.