Ak, svētā Lestene! 2016. gada 16.marts Lestenē

20160316_140548Kā ik gadu, Lestenes Brāļu kapos 16. marta pēcpusdienā pulcējās ļaudis, lai godinātu kritušos karavīrus. Šogad apmēram tūkstotis cilvēku ieradās uz svinīgo piemiņas pasākumu, kurš noritēja mierīgā, dziļi izjustā gaisotnē.

Cieņas un mīlestības pilns bija ik vēstījums, ko runātāji veltīja kritušajiem karavīriem un Latvijai. Svētbrīdi noturēja mācītāji Jānis Saulīte un Guntis Kalme.

Uzrunas teica Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis A.M.Mežmalis, politiķis, bijušais aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis, Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmanis, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs R.Dzintars.

20160316_134328Pirms pasākuma Lestenes baznīcā notika izjusts koncerts, kurā uzstājās arī “Daugavas Vanadžu” koris diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā, cilvēki piecēlās kājas dziedot dziesmas, kas dārgas katra latvieša sirdij.

Pēc svinīgā pasākuma Brāļu kapos ļaudis pulcējās Lestenes tautas namā, kur tika atvērta grāmata «Lestenes stāsts Latvijai šodien un mūžībā». Pasākumā dziedāja operdziedātājs Jānis Kurševs, muzicēja Santa Jākobsone; runāja grāmatas autors, žurnālists un rakstnieks Arnis Šablovskis. Viņš ar šo darbu Lestenes vārdu un tās garu ir faktiski pacēlis jaunā vertikālē, garīgā un apziņas vertikālē, kura arvien noteiktāk iezīmējas Latvijas kartē kā svētvieta visai tautai. Dzejniece Māra Zālīte savā runā pieminēja Lestenes 20160316_194431apbrīnojamo garu, tā īpašo burvību, jo ne velti ļaudis gadu desmitiem ilgi saka – ak, svētā Lestene; savu redzējumu pauda daudzi grāmatas rakstu autori, atbalstītāji un citi.

Visas runas bija pilnas pateicības un siltuma par lielisko darbu, tik nozīmīgas grāmatas izveidi, kura ne tikai atspoguļo vienu no Latvijas pagastiem, tā ļaudis, baznīcas atjaunotni,  bet dod arī milzīgu impulsu Lestenes kā svētvietas apzināšanai Latvijā.

Tukuma novada vadība izteica lielu pateicību organizācijai “Daugavas Vanagi” par milzīgo darbu, kas padarīts, izveidojot un labiekārtojot Lestenes piemiņas vietu kritušajiem karavīriem, pasākumā runu teica Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis Andrejs Modris Mežmalis, kurš ir arī viens no grāmatā publicēto materiālu autoriem. Ļoti sirsnīgi un ar patiesu, dziļu gara gaismu Latvijai noritēja viss jaunās, brīnišķīgās grāmatas par Lesteni atvēršanas pasākums.

Jau kuro gadu nākam, Lestene37lestene-664x441

Īpaši izjusta, Latvijai un cīnītājiem par tās brīvību, patiesībā – arī katram no mums veltīta, bija bijušā aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska uzruna svinīgajā piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos, kuru publicējam tā, kā autors rakstījis, ar domu uzsvariem arī īpašās atstarpēs starp vārdiem, lai izjustu visu tekstā ietvertā vēstījuma jēgu un dziļumu.

Latvijas   brīvības zēni un meitenes!
  Vīri un sievas!
   Dzīvie un mirušie!
Jau kuro gadu
  mēs nākam atkal,
   nolikt ziedu,
    saklausīt sirdspukstus,
      šeit,   kaujas laukā,
       pārlasām vārdus, kas akmenī iekalti,
        te, pie Lestenes baznīcas mūriem.
Jau kuro gadu mēs mērojam tālus un tuvus ceļus,
  lai uz brīdi pabūtu kopā.
   Dzīvie un mirušie…
Ziedi mūsu rokās un sirdīs
  uzziedējuši no jauna, tie nevīst,
   tie dāvāti Jums — leģiona puiši un vīri, latvju sievas!
    Jūsu laikam, kas nepiepildīts,
     jūsu mīlestībai…, kas dzīva sāp joprojām,
      mūžībai jūsu.
Nav jau tā,
  ka viņi alka tik kaujas lauka,
   kur sevi atrast, apliecināt un pazaudēt.
Un nav jau tā, ka jājautā – kāpēc?
Karš viņus ņēma un paņēma.
Mēs esam cilvēki.
  Mēs esam tauta!
   Mēs alkstam cilvēcību,   ne kara
    kā toreiz, tā arī šodien,
     vienmēr,
      mūsu dvēseles   alkst cilvēcību. Ne   kara!
Taču cilvēcības   plašajā cilvēku pasaulē pietrūkst.
  Pietrūka un pietrūkst arī uz Latvijas zemes.
   Patiesības joprojām pietrūkst.
    Pasaule   Vai tā labāka ir šodien?
     Tā ir tāda, kāda tā ir.
      Reizē skaista un nedroša.
       Izaicinoša un trausla.
        Toreiz un tagad.
Tieši tāpēc mēs nākam
  tāpēc, ka mēs savu dalību sajūtam   kā mūsu kopēju lietu.
   Sajūtam, ka esam, ka bijām, ka būsim –
    Tauta,  Valsts,  Mēs esam kopība!
     Mēs tai piederam.
      Mūsu karavīri,   un mūsu varoņi   mūs vieno.
       Viņi cīnījās
        Viņi ziedoja uz kopības altāra dzīvību savu.
         Viņi bija Latviešu leģiona vīri.
           Latviešu leģiona vīri!
Jūs atceraties    kā tas notiek.
  Un tad, ar reizi viss sagriežas kājām gaisā.
   Karavīri
    tiek ierauti ellē!
     Ir tikai kauja.
      Kauja pēc kaujas.
       Kara mašīna dārd.
        Lodes spindz,    kārtām,
         lādiņu šķembas gāžas un samaļ visu kas bijis
          Zeme un debesis pajūk.
           Ak, Dievs!
            Nogurums ķermeni pārmāc.
Latvju karavīriem nebija izvēles.
  Tikai cīņa,   kaujas lauks,    Lestene,    Latvija!
   Viņi to apzinājās un ticēja.
    Latvijas valsts!   Karogs!    Brīvība!   Tauta!
     Cīnīties,   izdzīvot   vai   mirt
      Par   un   uz savas zemes.
Nu Lestenes brāļu kapi
  ir viņu algojums,
   par mīlestību samaksa,
    par ideāliem,
    un ticību nākotnei,
    par paļāvību uz Mums!
     Jā,    arī par mums.
Klusums.   Klusums visapkārt.   Šodien.
Tas mūs šķir no tā laika,   no pasaules tās,
  no kara naida un trokšņiem.
   Mums dzīvajiem ir svarīgi apliecināt šodien,
    ka    mēs nākam,
     ka esam kopā ar,   ka esam no leģiona vīriem,
      ka ir   un būs Latvijas valsts!
Latvju zēnus un meitas pieminot,
  Jūsu karstās sirdis un mīlestība neizdziest!
   Dievs svētī Latviju!
16.03.2016.

20160316_140501

20160316_134627

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Informāciju sagatavoja Silvija Kaugere

Latvijas vēstures būtiskie jautājumi. Seminārs ārvalstu vēstniekiem Kara muzejā

11. martā notika Daugavas Vanagu Centrālās Valdes organizētais ikgadējais seminārs angļu valodā ārvalstu vēstniekiem par Latvijas vēstures būtiskiem jautājumiem. Kara muzejā viesus sagaidīja Daugavas Vanagu Centrālās Valdes un Daugavas Vanagi Latvijā pārstāvji, pēc pasākuma viesi vēl ilgi kavējās sarunās.20160311_155630

Semināru atklāja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, ar referātiem uzstājās Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis Andrejs Modris Mežmalis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis  un Latvijas Okupācijas muzeja, OMB komisijas loceklis Ivars Švānfelds, Latvijas Kara muzeja II pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs Jānis Tomaševskis.

Informāciju sagatavoja Silvija Kaugere

Iedegties Kalpaka piemiņai. Literārā konkursa noslēgums Kara muzejā 6.03.2016.

Kalpaka konkurss, finaalistiNoslēdzies nu jau astoto gadu pēc kārtas notiekošais skolu jaunatnes radošais literārais konkurss, kas veltīts pulkvedim Oskaram Kalpakam. Galvenās balvas par labākajiem darbiem ieguva 5 skolēni: Mikus Saldovers (Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola), Līga Zvejniece (Jelgavas novada Neklātienes vidusskola), Dainis Rižkins (E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija), Ilva Viļuma un Lelde Kalniņa (Andreja Upīša Skrīveru vidusskola). Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja, dalās domās par konkursa norisi:

13“ 6. martā Latvijas armijas komandiera O. Kalpaka dzīves un cīņu vietās notika piemiņas pasākumi. Skolu jauniešiem Kara muzejā tika sarīkots literārās jaunrades konkursa „Teiksma par Kalpaku” noslēguma pasākums, kurā no 58 dalībniekiem (vairāk no pamatskolas grupas) bija uzaicināti 27 laureāti. Konkursu pieteica Daugavas Vanagu Centrālā Valde, „In Patria Credere”, „Pulkveža O. Kalpaka piemiņas fonds”.

Svinīgo noskaņu radīja mākslinieces Ievas Akurateres dziesmu izpildījumi. Skolēnus, vecākus un skolotājus sveica Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, aicinot padomāt, kā jauniešiem veidot šodienas dzīvi sasaistē ar pagātni, jo viņiem spēks jāsmeļas vecāku un vecvecāku paaudzē, nevis tikai datoru ierakstos. ES Tiesas tiesnesis Egils Levits bija atsūtījis apsveikuma vēstuli, kuru emocionāli nolasīja NVO „In Patria Credere” valdes locekle Silvija Kaugere.
Daugavas Vanagu CV priekšsēdētājs Andrejs Modris Mežmalis izstāstīja, kā zēna gados viņa iedvesmotājs bijis tieši O. Kalpaks. Viņš teica paldies radošajiem skolēniem par interesi piedalīties nu jau tradicionālajā konkursā astoto reizi. NVO „In Patria Credere” valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns aicināja iestāties par saviem ideālieKalpaks, S1m, jo mēs visi esam Kalpaka idejas nesēji. Savukārt „Pulkveža O. Kalpaka piemiņas fonda” valdes locekle Kaiva Krastiņa aicināja, nākotnes ceļā dodoties, ceļamaizē ņemt līdzi lepnumu par savu tautu, valodu sasaistē ar radošu garu.
Filoloģijas profesore Ina Druviete atgādināja domāt par dzīves vērtībām, jo, rakstot par pulkvedi, tā ir saruna par katru no mums. Viņa izteica žūrijas viedokli par skolēnu radītajām teikām un pasakām. Visaizraujošākie bijuši tie darbi, kuros rakstītāji pratuši meistarīgi savīt faktus ar emocijām.14
Konkurss stiprinājis pārliecību par vērtībām, jo ieguvējs skaitās katrs teiksmas veidotājs un arī katrs lasītājs žūrijā, iedziļinoties savdabīgajās vārdu spēlēs par nopietniem notikumiem Latvijas vēsturē. No Rencēnu pamatskolas radoši izpaudās trīs skolēni, visi arī iekļuva laureātos: Elīna Bombaka (8. kl.) ar Piemiņas pasaku, Marija Kruglauža ar Realitātes pasaku un Dāniels Zariņš (abi 7. kl.) ar Pasaku par bērnības sapni.
Izglītības ministram Kārlim Šadurskim vislabāk paticis Dāniela fantastiskais O. Kalpaka bērnības un jaunības dienu atspoguļojums, bet Marijas darbs sajūsminājis J. Bordānu. Visi trīs saņēma ministra Atzinības un konkursa organizētāju Diplomus. Sarma
Ļoti bagātīgs bija dāvanu klāsts. EP deputāte Inese Vaidere veltēm klāt bija pielikusi ar roku rakstītu pateicību. Šogad ekskursijā uz Briseli dosies tikai 5 vidusskolu jaunieši. Katrs konkursa dalībnieks saņēma Baltu rozi no DV CV locekļa Andra Stakļa rokām. Vidusskolēnu darbu fragmentus lasīja žūrijas komisijas priekšsēdētāja Sarma Dreimane. Viņa arī rūpējās, lai katrs pasākuma dalībnieks un viesis aizietu ar gandarījuma sajūtu.”  EP deputāts Krišjānis Kariņš dāvāja divas no piecām galvenajām balvām – braucienus uz Briseli, un visiem finālistiem skaistus suvenīrus. EP deputāts Artis Pabriks dāvāja 3 galvenās balvas – braucienus uz Briseli labākajiem skolēniem un katram finālistam vēl papildus dāvanas.
Svinīgums vārdos, atnākušo smaidi, ziedi, patriotisms dziesmās un dāsnums novērtējumā tika pasniegts arī kā piemiņas dāvana pulkvedim O. Kalpakam dienā, kad viņa dzīvību izdzēsa lode.15Informāciju sagatavoja Silvija Kaugere

Fotoattēli no konkursa: EP deputāta Arta Pabrika birojs