Pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītais literārās jaunrades konkurss “Teiksma par Kalpaku”

Pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītais
literārās jaunrades konkurss 

“Teiksma par Kalpaku”

Moto:

Sidrabotus dubļus bridu
Tēvu zemi sargājot.

    Teikas tautas apziņā par varoņiem vienmēr ir dzīvas, tāpat kā ilgas tās sirdī, kā ticība, cerība un mīlestība. Tās jāraksta arī šodien. Oskara Kalpaka ceļš ir bijis atgriešanās ceļš tēvzemē pēc ilgiem un gariem gadiem svešumā, ārpus tēvzemes esot Pirmā pasaules kara gaitās, kad vēl nepastāvēja Latvija kā valsts, un ir vedis pie atgriešanās Latvijā. Bet pirms atgriešanās vienmēr ir pirmsākums.
    Pirmsākums Oskara Kalpaka ceļam bija māte un tēvu zeme Latvija, kura bija viņam mīļa, bet nebrīva. Ceļš uz Latvijas aizstāvēšanu ir sācies no bērnībā sajustā mātes tuvuma, mātes, kura agri zaudēta, bet sirdī nekad nav pazaudēta. Ceļš ir sācies no sūri izpirktajām dzimtajām tēva mājām. Ceļš pa arumiem, pa dubļiem un pa sniegu Kalpaku un viņa izveidotā Atsevišķā bataljona vīrus aizveda skarbajās Latvijas neatkarības cīņās, kopā ar viņu lielo ticību Latvijas spējai būt un pastāvēt.
    Vijole, kas bija tuva Kalpakam, bieži smeldza par Latviju. Kalpaka klusi dziedātā dziesma karavīriem “Daugaviņa, māmuliņa” grūtos brīžos tos stiprināja un drosme, pacietība, pieticība, izturība, ticība un stipra apņemšanās kalpot savai Latvijai piepildīja sapni par brīvību un radīja teiku. Teiku par varoni Latvijai, ko rakstām vēl šodien.

Oskars_Kalpaks

1. Konkursa mērķis.

Ikvienam literārā konkursa dalībniekam dot iespēju izpaust radošumu un literāro talantu.
Ar šo konkursu vēlamies:
• rosināt skolu jaunatni iegūt dziļākas zināšanas par Latvijas vēsturi, par pirmo latviešu bruņoto spēku komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku, cilvēku, kurš uzņēmās veidot Latvijas armiju ļoti pretrunīgā un smagā Latvijas valstiskuma tapšanas brīdī;
• veicināt skolēnos patriotisma jūtas pret savu dzimto zemi, pilsētu, ciemu;
• rosināt skolu jaunatni apzināties sevi kā pilsoņus, kuri ciena, pazīst un godina savas tautas varoņus – cīnītājus par Latvijas izveidi, pēc kuru rīcības un personības tā laika sabiedrība vērtēja topošo valstiskumu.
2. Konkursa norise.
2.1. Konkurss notiek no 2015. gada 11.novembra līdz 2016.gada 6.janvārim divās vecuma grupās.
2.2. Konkursā ir aicināti piedalīties 6. – 8. klašu skolēni un 9. – 12. klašu skolēni. Darbi jāiesniedz latviešu valodā.
2.3. Konkursā drīkst piedalīties ikviens Latvijas un ārpus Latvijas dzīvojošs skolēns.
2.4. Skolēnu radošie darbi iesūtāmi pa e-pastu esejakalpaks@inbox.lv.
3. Konkursa žūrija.
3.1. Žūrijas priekšsēdētāja – Sarma Dreimane – filoloģe, uzņēmēja.
Žūrijas locekļi:
3.2. Ina Druviete – filoloģijas profesore.
3.3. Silvija Kaugere – NVO „In Patria Credere” valdes locekle.
3.4. Andrejs Modris Mežmalis – Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs.
3.5. Andris Staklis – Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis.
3.6. Jānis Bordāns – NVO „In Patria Credere” valdes priekšsēdētājs.
3.7. Alla Štolcere – O. Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolas direktore.
3.8. Kaiva Krastiņa – „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” valdes locekle.
3.9. Mārtiņš Stirāns – „Pulkveža O. Kalpaka piemiņas fonds” valdes loceklis.
3.10. Juris Visockis – izdevniecības „Jumava” valdes priekšsēdētājs, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” valdes loceklis.
3.11. Liene Dreimane – programmas “Iespējamā misija” 8.iesaukuma dalībniece, Olaines 1.vidusskolas vēstures, politikas un tiesību skolotāja.

Konkursu atbalsta:
Deklarācijas par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu un Satversmes Ievada koncepcijas autors, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, LZA goda doktors, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesors Egils Levits, Eiropas Parlamenta deputāts, profesors Artis Pabriks, Eiropas Parlamenta deputāts, lingvistikas doktors Krišjānis Kariņš, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”, NVO “In Patria Credere”, izdevniecība “Jumava” un citi.

Konkursa žūrijas Goda locekļi:
Pirmā Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa žūrijas priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis un ilgadējā konkursa atbalstītāja, EP deputāte Inese Vaidere.

4. Darba žanrs un noformējums.
4.1. Žanrs.
9. – 12. klašu skolēni raksta teiku.
6. – 8. klašu skolēni raksta teiku vai pasaku.
4.2. Darba apjoms 6. – 8. klašu skolēniem līdz 2 lpp. datorrakstā (burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5).
4.3. Darba apjoms 9. – 12.klašu skolēniem 3 – 4 lpp. datorrakstā (burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5).
4.4. Titullapā jānorāda vārds, uzvārds, skola, klase. Pielikumā: mājas adrese, e-pasts, telefons, kā arī precīza skolas adrese.
5. Konkursa rezultātu izvērtēšana un rezultātu paziņošana.
5.1. Konkursa rezultāti tiks izziņoti 2016. gada 6. februārī mājas lapās www.dvcv.lv, www.kalpaks.lv.
5.2. Vērtēšana – darba orģinalitāte, emocionālais vēstījums, literārais sniegums un Oskara Kalpaka personības izpratne.
6. Godalgas.
6.1. Pirmo piecu vietu ieguvējiem apmaksāts brauciens uz Eiropas Parlamentu Briselē.
6.2. Labāko darbu autoriem balvas dāvās Eiropas Parlamenta deputāti, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds” un ikgadējie konkursa atbalstītāji.
6.3. Veicināšanas balvas.
7. Konkursa pieteicējs.
Daugavas Vanagu Centrālā Valde, NVO “In Patria Credere”, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”. Papildinformācija par konkursu pa tālruni 29817107 un mājas lapās www.dvcv.lv un www.kalpaks.lv.

Lāčplēša dienas pasākumi Lestenē, piemiņas plāksnes iesvētīšana mācītājam Verneram Voitkus

2015. gScreen Shot 2015-11-09 at 17.26.38ada 10. novembrī Lestenes baznīcā notika piemiņas plāksnes iesvētīšana Latviešu leģiona 19. divīzijas kapelānam vltn. Verneram Voitkus (1911- 1987). Lestenes baznīcā, 1944. gada Ziemassvētku vakarā, bumbām krītot pār baznīcu un granātām sprāgstot, mācītājs Verners Voitkus noturēja Dievkalpojumu Kurzemes cietokšņa karavīriem. Baznīcu nopostīja, mācītāju smagi ievainoja. Pēc kara viņš bija viens no pirmajiem Daugavas Vanagu organizācijas biedriem, piedalījās Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas izveidošanā un kalpoja visu savu mūžu kā mācītājs, aktīvi piedaloties arī sabiedriskajos darbos. Ir saņēmis Daugavas Vanagu augstāko apbalvojumu, zelta Goda zīmi, par mūža ieguldījumu.

Lāčplēša dienu un piemiņas plāksnes iesvētīšanu atzīmējot, Lestenes baznīcā pulcējās Daugavas Vanagu, korporācijas Fraternitas Academica, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Latviešu virsnieku apvienības, Saeimas, pašvaldības, NBS, jaunsargu, Lestenes draudzes pārstāvji un citi. Runas teica DV CV priekšsēdis Andrejs Modris Mežmalis, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija, Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs Aleksejs Ozoliņš, pašvaldības, korporācijas un sabiedrības pārstāvji. Pasākumā piedalījās mācītāja kundze Brigita Voitkus, kura bija ieradusies no Austrālijas. Piemiņas plāksnes iesvētīšanā piedalījās kapelāns kpt.Raimonds Krasinskis un mācītājs Jānis Saulīte.

Pēc piemiņas plāksnes iesvētīšanas notika koncerts Lestenes Tautas namā, lāpu gājiens, piemiņas brīdis Lestenes kapos kritušajiem karavīriem un pasākuma noslēgumā viesi pulcējās pie ugunskura.

Piemiņas plāksne ir Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas dāvinājums.