Lestenes Brāļu kapu 15. gadadienas piemiņas pasākums

Šī gada 19.septembrī Lestenē pulcējās tauta no visām Latvijas malām, lai atzīmētu 15.gadadienu Otrā pasaules karā kritušo Latviešu leğiona karavīru kapsētai. Lestenes baznīcā notika kora „Daugavas Vanadzes” piemiņas koncerts kora diriğentes Ārijas Zeltiņas vadībā un koncertmeistares Ligitas Ozolas pavadībā, koncertā piedalījās soliste Sandra Šteinberga. Ievadvārdus deva DV priekšnieks Andrejs Mežmalis un dievvārdus teica mācītājs Jānis Saulīte. Koncerts beidzās visiem dziedot “Tev mūžam dzīvot Latvija”. Pēc piemiņas koncerta, tauta pulcējās Lestenes Brāļu kapu kapsētā, lai atzīmētu kapsētas 19.gadadienu ar vainagiem, ziediem un uzrunām.

Pirms uzrunām, svētvārdus teica kapelāns kpt. Raimonds Krasinskis. Pēc Valsts himnas uzrunu teica Ministru Prezidente Laimdota Straujuma, Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Tukuma novada priekšsēdis Ēriks Lukmans, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štaba priekšnieks ğenerālmajors Juris Zeibārts, Daugavas Vanagu priekšnieks atv.flotiles admirālis Andrejs Mežmalis, Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdis atv.kpt. Aleksejs Ozoliņš, Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdis Edgars Skreija, Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldnieks Vilnis Janševskis un citi. Pēc piemiņas pasākuma kapos, no Lestens baznīcas iznesa leğionāra virsniekvietnieka Oskara Baltputna pelnu urnu, lai to pēc tam apglabātu Lestenes Brāļu kapos. Pēc urnas apglabāšanas bija atpūtas brīdis ar Zemessardzes (ZS) 51.kājnieku bataljona lauku virtuves pusdienām un tēju pie ugunskura vietas un zem saieta pajumtes aiz baznīcas un kapiem. Pēc tam sekoja ZS Dobeles 51.kājnieku bataljona ansambļa koncerts Artūra Reinika vadībā Lestenes pagasta Tautas namā.

Andrejs Mežmalis

DV priekšnieks

Foto un teksts skat.: Lestenes Bralu kapi – raksts

*****
OTRĀ PASAULES KARĀ KRITUŠO LATVIEŠU LEĢIONA KARAVĪRU BRĀĻU KAPI LESTENĒ

Lestenes Brāļu kapi ir Latviešu leģiona kritušo karavīru kapsēta, kurā ir apglabāti vai kuras granītu plāksnēs ir iekalti apmēram 25% kritušo vārdi no apmēram 80 000 Otrā pasaules karā kritušajiem latviešu karavīriem. Latviešu leģiona kritušo karavīru kopējā kapu izveidošana iesākās ar Nikolaja Romanovska ievēlēšanu par Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) priekšsēdi 1995.gadā, kad nolēma sadarbībā ar Lestenes baznīcu un Lestenes pagastu izveidot pie Lestenes baznīcas kopēju atdusas vietu kritušajiem latviešu karavīriem; tajā laikā Lestenes pagastā bija astoņas kritušo latviešu karavīru kapvietas. Pirmos pārapbedījumus iesvētīja arhibīskaps Jānis Vanags 1995.gada 29.aprīlī. Pārapbedīšanas darbus vadīja tagadējais LNKB priekšsēdis Edgars Skreija, darbi, kurus viņš tad veica, turpinās vēl tagad. Lielu iedvesmu kapu izveidošanā deva dāsnais 1996.gadā Anglijā dzīvojošā Emīla Gaiļa ziedojums un Daugavas Vanagu (DV) organizācijas, DV biedru un tautiešu konkrētais atbalsts. 1997.gada tika izsludināts konkurss par Lestenes Brāļu kapu izveidi; tajā uzvarēja “Arhitektu birojs – Vecumnieks un Bērziņi” projekts no apmēram 20 iesniegtiem projektiem; kopējās projekta izmaksas tika aprēķinātas ap 650 000 latu, bet aktuālās izmaksas ir pārsniegušas šo summu. 1998.gadā nodibināja Kurzemes Brāļu kapu fondu, ko vadīja Nikolajs Romanovskis, kurš aicināja mūsu tautiešus atbalstīt kapu izveidi ar vārdiem – „Lestenes Brāļu kapiem ir jākļūst par mūsu tautas garaspēka, goda un lepnuma apliecinājumu.” Lestenes Brāļu kapu īstenošanā, jau ar pirmiem plāniem un darbiem un ar lielu enerğiju, iesaistījās LNKB Nikolaja Romanovska vadībā, Daugavas Vanagi un Lestenes pagasta pašvaldība un vadība – sākotnēji Lestenes pagasta vecākā Dzintra Mihailova, bet vēlāk pagasta vecākie Māris Jankovskis un Guntis Bondars; pēc kapsētas darbu pabeigšanas, kapi tika nodoti Tukuma novada pārraudzībā un uzturēšanā, darbus kurus pēdējos gados tagad veic Vilnis Janševskis, Lestenes un Irlavas pagastu pārvaldnieks; šeit ir jāmin, ka kapu ikdienas darbos un kapu uzturēšanā, prakstiski no pirmās dienas, ir iesaistījusies Gita Bulaha. Lielākais devums un atbalsts Lestenes Brāļu kapu īstenošanā nāca no Daugavas vanagu Centrālās valdes (DV CV) Varimanta Plūdoņa un Jura Augusta vadībā, ar kopēju un vienotu atbalstu no visām DV zemju valdēm, DV biedriem un tautiešiem. DV organizācijas koordinācijas darbu Latvijā veica un joprojām veic DV CV pārstāvniecība Latvijā, sākotnēji Valda Kursieša, bet tagad Solvitas Sekstes vadībā; kapsētas nobeigšanas pēdējā darba posmā iesaistījās tagadējais DV priekšnieks Andrejs Mežmalis, ar ko tad bija nobeigti pašas kapsētas projektētie darbi. Bez visu kopējā darba un atbalsta kapsēta nebūtu realizēta, tāda kāda viņa ir šodien – Latvijas valsts mēroga Otrā pasaules karā kritušo Latviešu leğiona karavīru kapsēta – svētnīca! Kapsētas īstenošanā lielu morālo atbalstu ir devuši Lestenes baznīcas mācītāji – Aivars Beimanis, Kaspars Kovaļovs un Jānis Saulītis, kā arī vairāki evanğēlisti; jāmin, ka arī kapu  īstenošanā aktīvi iesaistījās Lestenes baznīcas padomes priekšsēdētāja Inese Cērpa un tagadējā priekšsēdētāja Valda Bunkše. Lestenes Brāļu kapu pamatakmeni iesvētīja 2000.gada 26.maijā; tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis „Dzimtene Māte Latvija” tika iesvētīts 2000.gada 5.novembrī. Aktuālos kapu izveidošanas darbus veica SIA „Akmens apstrādes centrs AKM” Pētera Zvauņa vadībā; darbi turpinājās līdz 2003.gada 27.septembrim, kad Lestenes Brāļu kapi tika atklāti un iesvētīti. Kapsētas pilnveidošanas darbi arī turpinājās visus nākošos gadus ar arhitektu „Vecumnieks un Bērziņi” biroja veiktiem papildinājumiem, pēdējie būdami 2014.-2015.gados, ar DV CV finasiālo atbalstu, kad tika nobeigti pastaigu celiņi, apgaismošana un saietu pajumte, ar ugunskura vietu, aiz kapiem un baznīcas. Kopumā, apmēram 2/3 no kapu izveidošanas un iekārtošanas izmaksām ir segusi Daugavas Vanagu organizācija, bet pārējo Lestenes pagasta padome, ar Latvijas valsts atbalstu, un Kurzemes Brāļu kapu fonds. Šie kapi ir visas latviešu tautas devums Lestenes Brāļu kapsētas un svētnīcas izveidošanai mūsu Otrā pasaules karā kritušo Latviešu leğiona karavīru piemiņai un mūžīgai atdusas vietai. Pēc kapsētas projekta darbu nobeigšanas, šo valsts mēroga svētnīcas uzturēšanu ir uzņēmusies un tagad veic Tukuma novada dome. Lestenes baznīcas atjaunošana turpinās un laba daļa no iekšējiem remontdarbiem tiks pabeigti šogad ar Latvijas valsts finansējumu. Šī gada 19.septembrī, Otrā pasaules karā kritušo Latviešu leğiona karavīru Lestenes Brāļu kapi atzīmēja 15.gadadienu!

Paldies visiem tautiešiem par atbalstu, savu devumu un svētīgo darbu!

Andrejs Mežmalis

DV priekšnieks

Grāmatas “GUNĀRS ASTRA. UN CITI” atklāšana Rīgā

Š.g. 16.septembrī Rīgā, viesnīcā “Radi un Draugi”, notika grāmatas “GUNĀRS ASTRA. UN CITI” atvēršana.

GA 4

DV priekšnieks A.Mežmalis un A.Grasis noklausās kori “VILKI” un uzrunas grāmatas atvēršanas laikā.

GA 3

Grāmatas “GUNĀRS ASTRA. UN CITI” atklāšanā “Radi un Draugi” viesnīcā.

Grāmatas atvēršanas pasākumu vadīja Ieva Freinberga, kas arī ir grāmatas literārā redaktore; grāmatas atbildīgais redaktors ir Austris Grasis, bet grāmatas maketu un dizainu sastādīja-veidoja Juris Putriņš. Grāmata ir tapusi pamatā ar Imanta Baloža neatlaidīgo darbu, kurš ir koordinators arī Gunara Astras piemiņas projektam/konkursiem, kas atrodas Daugavas Vanagu Centrālās Valdes (DV CV) prezidija paspārnē.

GA 2

Imants Balodis, Austris Grasis un Ieva Freinberga (pa labi) noklausās kora “VILKI” uzstāšanos grāmatas “GUNĀRS ASTRA. UN CITI” atklāšanas laikā “Radi un Draugi” viesnīcā.

Grāmatas tapšana ir ļoti cieši saistīta ar DV CV “Gunara Astras fonds” atbalstu un vairākiem Gunāra Astras konkursiem, piemēram, “Vēstule Gunāram Astram”, “Gunāra Astras Pēdējais vārds”, un citi, kuros ir piedalījusies Latvijas jaunatne. Grāmatas atvēršanas laikā uzrunas teica Ieva Freinberga, Austris Grasis, Imants Balodis, Leonīds Astra (Gunāra Astras brālis), Andrejs Mežmalis (DV priekšnieks), māc. Guntis Kalme, u.c..

Grāmata ir ļoti vērtīga ar plašu informācijas klāstu par Latvijas okupācijas laikiem un par to, ko cilvēki domāja un darīja okupācijas-terora apstākļos; grāmata ir labi piemērota vēsturniekiem, skolotājiem, studentiem un visai latviešu tautai, kam rūp tuvāk izprast okupētās Latvijas un mūsu tautiešu neatlaidīgos un varonīgos brīvības un neatkarības atgūšanas centienus Padomju Savienības okupācijas laikā. Informāciju par grāmatas iegādāšanās iespēju un cenu ziņos vēlāk visām DV zemēm.

Andrejs Mežmalis
DV priekšnieks

GA 1

Leonīds Astra, Gunāra Astras brālis, saka uzrunu grāmatas atklāšanā.

Grāmatas „Karavīra ceļš” atvēršana Latvijas Okupācijas muzejā

Ceturtdien, 15. oktobrī plkst. 17.00 Latvijas Okupācijas muzejā, Raiņa bulvārī 7 atvērs Guntara Cerava un Jāņa Vasiļevska grāmatu „Karavīra ceļš”, kas stāsta par Latviešu leģiona virsleitnantu Teodoru Kalnāju. Grāmatas atvēršanas svētkos piedalīsies tās sastādītāji, Teodora Kalnāja laika biedri un vecākais dēls Guntis Kalnājs no ASV.

Virsleitnants Teodors Kalnājs (1915–2007) bija Latviešu leģiona 19. divīzijas 44. pulka rotas komandieris, 2. pasaules kara beigu posmā – pulka komandiera adjutants, sevišķu uzdevumu virsnieks.

1935. gadā viņš 11. Dobeles kājnieku pulkā Daugavpilī apāva karavīra zābakus, nemaz neapjauzdams, ka sācis to ceļu, kas turpmākajā dzīvē viņu bieži vedīs gar pašu bezdibeņa malu. 1942. gadā brīvprātīgi pieteicies 24. Talsu bataljonā, T. Kalnājs izstaigāja kara ceļus no Baltkrievijas, Ļeņingradas, Volhovas un Veļikajas līdz Kurzemes cietoksnim. Viņš ir viens no tiem deviņiem Latviešu leģiona virsniekiem, kuru vārds par kauju nopelniem ierakstīts vācu armijas Goda sarakstā. Pēc vācu karaspēka kapitulācijas T. Kalnājs nepadevās gūstā, ar viltotiem dokumentiem līdz 1945. gada 9. decembrim dzīvoja puslegāli. Sekoja apcietināšana, tiesa, sods – 20 gadi katorgas darbos. Ieslodzījumā Vorkutas lēģeros pavadīti vairāk nekā 10 gadi, tad nometinājums un dzimtajā Talsu pusē T. Kalnājs atgriezās tikai 1974. gadā, bet dzimtajās mājās – vien 90–tajos gados.

Avots: https://www.facebook.com/events/1656767294595741/