Kurzemes cietokšņa dienai veltītais koncerts Latviešu biedrības namā

08052015915[1]

Atceres brīdis Latviešu biedrības namā 8.05.2015. Foto S.Kaugere

Otrā pasaules karā kritušajiem Latvijas karavīriem, brīvības cīnītājiem un Otrā pasaules kara upuriem 2015. gada 8.maijā Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē notika atceres brīdis un piemiņas koncerts, ko rīkoja DV CV.

Ievadā runāja DV CV priekšsēdētājs A.M. Mežmalis, Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece,  pēc koncerta klātesošos vēl uzrunāja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības vadītājs E. Skreija, DV Latvijā vadītājs A.Holms, DV CV priekšsēdētājs A.M. Mežmalis.

Koncertu sniedza koris “Daugavas Vanadzes” diriģenes Ārijas Zeltiņas vadībā,  skanēja “Mātei Latvijai, “Latvju tautas dvēselīte”, “Latviešu spēks”, “Es vēlos mājās pārnākt”, “Lūgšana”, “O Jesus Christe”, “Ave Maria” “Latvijai”, “Staburags”, “Tev mūžam dzīvot, Latvija”.

Noslēgumā visi kopā nodziedāja Daugavas Vanagu dziesmu – “Lāčplēša dziesmu” ar V.Plūdoņa vārdiem, kas ir veltīta Latvijas atbrīvošanas cīņu varoņiem – Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem.

08052015911

Atceres brīdis Latviešu biedrības namā 8.05.2015. Foto S.Kaugere

08052015913[1]

Atceres brīdis Latviešu biedrības namā 8.05.2015. Foto S.Kaugere

Otrā pasaules kara upuru piemiņa Lestenē 8.05.2015.

08052015902

8.05.2015. Lestenē. Foto S.Kaugere

8. maijā, Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, Lestenes Brāļu kapos pulcējas vēl dzīvie latviešu karavīri,  Saeimas un valdības pārstāvji, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji, daudzi karavīru tuvinieki un godinātāji. Piemiņas pasākuma sākumā sanākušie devās gājienā cauri kapsētai pie nezināmā kareivja kapa – pieminekļa «Māte Latvija» pakājē nolikt vainagus un ziedus karā kritušajiem. Klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece, aizsardzības ministrs R.Vējonis, EP deputāts A.Pabriks, Latviešu Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs E.Skreija, Latviešu Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs O.Stefans, DV CV priekšsēdētājs A.M.Mežmalis, Lestenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs J.Saulīte, NBS pārstāvji un citi. Karavīri salutēja, godinot kritušos varoņus, klātesošie kopīgi nodziedāja Latvijas valsts himnu un vēlēja Latvijai – pastāvēt saules mūžu.

DV CV priekšsēdētāja A.M.Mežmaļa runa Lestenē 8.maijā

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, augsti godātais aizsardzības ministra kungs, augsti godātā Tukuma novada vadība, augsti godātais Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs, augsti godātais mācītāja kungs un biedrības biedri, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētāja kungs un apvienības biedri, godātie karavīri, brīvības cīnītāji, represētie un mīļie tautieši!

Atceroties abus pasaules karus un cilvēku zaudējumus, neviena pamattauta nevienā Eiropas valstī nav piedzīvojusi tādus zaudējumus, kādus ir piedzīvojusi latviešu tauta. Šī gada augustā mēs svinēsim 100 gadadienu, kopš uz pasaules skatuves parādījās latviešu strēlnieku pulki,  kuri iedvesmoja mūsu tautu kļūt brīviem pēc 700 gadu garās verdzības. Pēc Pirmā pasaules kara un brīvības cīņām, pēc važu nomešanas un brīvības iegūšanas 1920. gadā, latvju tauta pēdīgi ar lielām cerībām skatījās uz gaišāku nākotni. Tomēr jau nepilnu paaudzi vēlāk divas diktatoriskās varas – totalitārā Padomju Savienība un nacistiskā Vācija sadevās rokās un kā sabiedrotās plānoja mūsu un citu tautu iznīcību, sadalot Austrumeiropu savā starpā. Jau 1939. gada septembrī abi sabiedrotie, Hitlers un Staļins, okupēja Poliju; gadu vēlāk Padomju Savienība okupēja Latviju un pārējās Baltijas valstis.

Līdz ar šo okupāciju sākās pirmā no trijām Latvijas Nacionālo karavīru traģēdijām, kad padomju vara noslepkavoja ap 5000 latviešu karavīru, galvenokārt virsniekus un instruktorus, kā arī tika nogalināti vai deportēti ap 30 000 civilisti. Abas sabiedrotās varas, staļiniskā Padomju Savienība un hitleriskā Vācija, solīja tikai varmācību, nāvi un iznīcību mūsu tautai.

Otrā, un vel lielākā latviešu karavīru traģēdija Otrajā pasaules karā bija, ka viņi neredzēja savai tautai Otrā pasaules kara laikā tuvojamies atbrīvošanu, kā to varēja skaidri redzēt un sagaidīt zem nacistu jūga nonākušās Rietumu nācijas. Un tomēr latviešu karavīrs saklausīja savas tautas vaimanas un izmisīgi cīnījās, kaut arī svešās uniformās, pret jaunu terora vilni, ko viņš skaidri saredzēja jau tuvojamies Latvijas robežām – robežām, kuras Padomju Krievija bija apsolījusies respektēt uz mūžīgiem laikiem; 80 000 no mūsu jaunatnes krita kaujas laukos, jo Padomju Krievija bija lauzusi visas internacionālās normas un parakstītos līgumus.

Un trešā latviešu karavīru traģēdija ir tā, ka viņus apvainoja un ķengāja pēc Otrā pasaules kara. Padomju čekas aparāts fabricēja nepatiesas liecības – liecības, kuras čeka izplatīja pret latviešu karavīriem – leģionāriem. Šī ir sevišķi rūgta un ilgstoša pieredze mūsu vecajiem karavīriem, jo tā skar nevien viņu tagadējo likteni, bet ar ko naidnieks grib nievāt arī visu to, kas viņiem un mūsu tautai jau ir bijis jāpārcieš un jāupurē Latvijas okupācijas gados, no 1940. gada jūnija līdz par 1991. gadam. Mēs esam lepni par mūsu vecajiem karavīriem, jo viņi ir cīnījušies frontē un vienīgi frontē, aizstāvot savu tautu un mūsu senčiem Dieva doto zemi; neviens latviešu karavīrs nav bijis SS vīrs, kā to ir apliecinājuši paši vācieši. Mēs esam lepni par mūsu karavīriem, leģionāriem, kuri iegāja mežos un turpināja cīņu kā partizāni; no vēsturiskā skatījuma, tas ir ļoti svarīgi, jo viņi neļāva brīvības alkām apslāpt un pauda visai pasaulei, ka latvju tauta vēlas brīvību.

Šeit mums ir jāapzinās, ka stāsts par latviešu karavīriem, leģionāriem, patiesībā ir turpinājums stāstam par Latvijas Nacionālo armiju; mums ir jāapzinās, ka vēl šodien ir ļaundari, kuri pauž nepatiesību par mūsu vecajiem karavīriem, jo šie ļaundari ir īpašu, ļaunu nolūku vadīti. Ja saskaitām mūsu tautas zaudējumus pēdējos 100 gados, no Pirmā pasaules kara līdz brīvības atgūšanai 1991. gadā, mūsu tauta ir zaudējusi vairāk kā 50% no mūsu tēvzemes pamatiedzīvotājiem.

Šodien 8.maija dienu mēs arī dēvējam par Kurzemes cietokšņa dienu. Mēs esam lepni par jums vecie karavīri, leģionāri, jo jūs palikāt neuzvarēti. Paldies jums, mūsu vecie karavīri, jo laba daļa no mūsu tautas nokļuva brīvībā dēļ jūsu lielās uzupurēšanās; lai Dievs svētī jūs visus, mūsu tautu un mūsu tēvzemi – Latviju.

Paldies par uzmanību!

2015.gada 8.maijā, Lestenē

08052015885

8.05.2015. Lestenē. Foto S.Kaugere

08052015892

8.05.2015. Lestenē. Foto S.Kaugere