Noslēdzies Gunāram Astram veltītais skolu jaunatnes radošais konkurss

gunara-astras-konkursa-noslegums-no-kreisas-l-astra-un-daugavas-vanagi-m-prava-k-metra-a-mezmalis-a-staklis

Ir noslēdzis Gunāram Astram veltītais skolu jaunatnes radošais konkurss. Konkursam kopumā tika iesūtīti 65 skolēnu darbi. Vecāko klašu grupā esejas žanrā 1. vietu ieguva Sabīne Miķelsone no Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas, 2.vietu ieguva Linda Lielbriede no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, 3. vietu ieguva Jevgeņija Šļonska no Rīgas 33. vidusskolas. Jaunāko klašu grupā vizuālās mākslas žanrā 1. vietu ieguva Katrīna Bērziņa no Mārupes vidusskolas, 2.vietu ieguva Gustavs Hugo Ekmanis no Ādažu vidusskolas, 3. vietu ieguva Beatrise Brieze no Ādažu vidusskolas.

gunara-astras-konkursa-noslegums-galvenas-bavas-ieguveju-sanitu-mikelsoni-sveic-a-staklis-un-g-nagelsUzvarētāja vecāko klašu grupā Sabīne Miķelsone ieguva EP deputātes, profesores  Ineses Vaideres galveno balvu, braucienu uz Briseli. Konkursa finālisti svinīgajā daļā saņēma Daugavas Vanagu Centrālās Valdes, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Zinātņu akadēmijas un EP deputātes, profesores Ineses Vaideres sarūpētās balvas, 21 skolēns saņēma Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska un Daugavas Vanagu Centrālgunara-astras-konkursa-noslegums-finalistu-apbalvosana-davanas-pasniedz-k-metra-s-kaugere-a-staklisās Valdes atzinības, Konkursa ievadā runāja Latvijas Universitātes prorektore, profesore Ina Druviete, Gunāra Astras brālis – Leons Astra, DV CV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis,  Latvijas Okupācijas muzeja direktors, konkursa žūrijas priekšsēdētājs Gunārs Nāgels un citi. Konkursa noslēgumu pavadīja mūsu Atmodas simbola, Ievas Akurateres brīnišķīgi dziedātās dziesmas. Daudz bija ziedu un sirsnīgu sarunu, viss konkurss noslēdzās pie kopīga ugunskura laukā, sniegā iededzinot sarkanbaltsarkanas svecītes kā Latvijas kontūru. Paldies O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolai, īpaši tās gunara-astras-konkursa-noslegums-no-kreisas-i-svanfelds-a-staklis-g-nagelsdirektorei Annai Štolcerei un direktores vietniecei Lindai Dīriķei, kā arī māksliniekam Jānim Anmanim, Latvijas Zinātņu Akadēmijai, profesoram Tālavam Jundzim, īpašs paldies Daugavas Vanadžu priekšniecei Klārai Mētrai par ļoti lielu palīdzību konkursa veiksmīgai norisei, DV CV loceklim Ivaram Švānfeldam , DV CV loceklim Andrim Staklim un visiem daudzajiem skolotājiem, kuri sagatavoja skolēnus konkursam! Konkurss noritēja kā jauka ieskaņa Latvijas 98. dzimšanas dienai.

Konkursa fotogrāfijas no A.M.Mežmaļa personiskā foto arhīva.

gunara-astras-konkursa-noslegums-dzied-ieva-akurateregunara-astras-konkursa-noslegums-ievadrunu-saka-lu-prorektore-ina-druviete

Gunāram Astram veltītā radošo darbu konkursa finālisti 2016

Sveicam Rīgas un Rīgas reģiona skolu jaunatnes literāro un vizuālo radošo darbu konkursa “Vai tu pazīsti Gunāru Astru?” visus finālistus un viņu skolotājus! Aicinām ierasties uz svinīgo konkursa noslēgumu, kas notiks Rīgā, Skrindu ielā 1,  Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā, 16. novembrī plkst. 14.00.

KONKURSA FINĀLISTI:

Katrīna Bērziņa

Elīze Birkāne

Beatrise Brieze

Gustavs Hugo Ekmanis

Kristiāna Freiberga

Rūta Herberga

Marta Kāpiņa

Kristers Kleins

Evelīna Krapivņicka

Santa Krēsliņa

Linda Lielbriede

Diāna Linmeijere

Toms Luste

Laura Meirāne

Sabīne Miķelsone

Karīna Ņikuļiščeva

Alekss Puriņš

Kate Putniņa

Linda Reinholde

Ludvigs Rožkalns

Anete Saulīte

Elza Strazdiņa

Jevgeņija Šļonska

Madara Šplita

Jēkabs Tutiņš

Ieva Vīksna

Alma Vilne

Konkursā ir piedalījušies vairāk kā 60 skolēni no Rīgas un Rīgas reģiona skolām, finālam apbalvošanai izvēlēti 27 labāko darbu autori. Sveicam!

Par izglītības kvalitātes atbilstību Satversmei

latvijas-karogsDV CV prezidijs ir nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un aicina Saeimu atbalstīt Izglītības likuma grozījumus, ko ir apstiprinājis Ministru kabinets 2016. gada 4.oktobrī, jo tie ir vērsti uz kvalitatīva izglītības darba nodrošināšanu un jauniešu audzināšanu atbilstoši Latvijas Republikas (LR) Satversmes burtam un garam.

Skat. pilnu tekstu šeit : dv-cv-vestule 

Daugavas Vanagu Centrālās valdes (DV CV) prezidijs aicina Saeimu un tās frakcijas godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmē noteikto un atbalstīt likumdošanas grozījumus, kuri ir vērsti uz kvalitatīva izglītības darba nodrošināšanu un jauniešu audzināšanu atbilstoši Latvijas Republikas (LR) Satversmes burtam un garam.

Jaunatnes audzināšanai par Latvijas patriotiem, atbilstoši Latvijas Satversmei, ir piešķirama prioritāte un jebkādi mēģinājumi vai atrunas novilcināt to ir nepieļaujami. Latvijas valsts pastāvēšanai ir būtiski nodrošināt jaunatnes audzināšanu tā, lai Latvijas skolās un augstskolās audzinātie jaunieši būtu lepni par savu valsti Latviju un netiktu dažādi ietekmēti no Latvijas valsts pastāvēšanai nelojāliem spēkiem.

  1. gada 4. oktobrī Latvijas Republikas Ministru Kabinets atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kuri paredz Izglītības likuma 30. panta un 48. panta papildinājumus, kuri nosaka darba devēja pienākumu izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju, ar pedagogu, Darba likuma noteiktajā kārtībā, ja valsts, pašvaldības vai valsts augstskolas dibinātas izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši, kā arī, ja tiek konstatēts Izglītības likuma 30. panta ceturtajā daļā, 51. panta pirmās daļas 2. punkta , 48. panta piektajā daļā noteiktā pārkāpums.

Saeimā iesniegtā likumprojekta Pielikumā skaidrots, ka :

1) Izglītības likuma 48.panta piektā daļa nosaka, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei.

2) Izglītības likuma 51.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka pedagogam pienākumu veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus.

3) Izglītības likuma 30.panta ceturtā daļa nosaka, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācija, kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, kurai ir attiecīga izglītība un nepieciešamā profesionālā kvalifikācija.

Kā minēts likumprojekta pielikumā, minētās tiesību normas ir neparedz nekādus izņēmumus, aizliegts ir strādāt personām, kas neatbilst minētajām prasībām. Pilnībā akceptējams tas, kas jau minēts dotā likumprojekta anotācijā, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību un pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.

DV CV prezidijs izsaka atbalstu Izglītības un zinātnes ministra, profesora Kārļa Šadurska virzītajiem Izglītības likuma grozījumiem, kuri akceptēti Ministru kabinetā 2016. gada 4.oktobrī un uzskata par pamatotu minēto, ka izglītība ir valsts funkcija; līdz ar to, valsts finansiāli atbild par LR Satversmē garantēto tiesību uz izglītību īstenošanu. Latvijas valsts budžeta līdzekļi izglītības jomā ir jāizlieto Latvijas jaunatnes izglītošanā, kas tiek nodrošināta ar Latvijas valstij lojāliem pedagogiem; pedagogiem ir neapšaubāms pienākums nodrošināt izglītību Latvijas jaunatnei, lai jaunie cilvēki uzaug par krietniem, godprātīgiem, zinošiem un atbildīgiem Latvijas pilsoņiem un Latvijas patriotiem, kuri atbalsta LR Satversmi un Latvijas valsts neatkarību.

Aicinām Saeimu atbalstīt Izglītības likumā minētos grozījumus, jo tie atbalsta LR Satversmi un kvalitatīvu izglītību Latvijā ar Latvijai lojāliem pedagogiem!

Ar cieņu,

Andrejs Mežmalis

DV CV priekšsēdētājs

 

Gunāra Astras dzimšanas dienas koncerts Gaismas pilī

20161022_132058Atzīmējot Gunāra Astras 85. dzimšanas dienu 22. oktobrī Gaismas pilī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, notika piemiņas pasākums, kuru organizēja Daugavas Vanagu Centrālā Valde. Ievada vārdus teica Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis, atvaļināts admirālis  Andrejs Modris Mežmalis un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Pasākumā piedalījās Gunāra Astras ģimenes locekļi, viņa brālis Leons Astra, represēto pārstāvji un tie, kuriem Gunāra Astras vārds joprojām dārgs un sirdij tuvs. leons-astraAr ļoti skaistām dzejas rindām un dziesmām sieviešu koris “Daugavas Vanadzes” diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā un visi klātesošie godināja Gunāra Astras piemiņu. Pasākuma sākumā Gunāra Astras 85. dzimšanas dienas dalībnieki kopīgi nodziedāja Latvijas himnu – Dievs, svētī Latviju, kā arī Daugavas Vanagu himnu. Andrejs Modris Mežmalis vēlreiz atgādināja par Gunāra Astras dzīves gājumu, kurš nelokāmi veltīts Latvijai. Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks savā runā minēja, ka Gunārs Astra ir izcilākais no izcilākajiem latviešiem un viņa Pēdējam vārdam būtu jābūt kā tēvreizei latviešiem šodien.

Gunāra Astras Pēdējā vārda fragmenti, skaistā dzejas un mūzikas programma un brīnišķīgi ziedi noslēgumā pasākumam deva to patiesības gara klātbūtni, ko Gunārs Astra ar savu dzīvi ir neatņemami devis Latvijai. andrejs-mezmalis

20161022_135559

Gunāra Astras 85. dzimšanas dienai veltīts skolu jaunatnes radošo darbu konkurss

ga-20-gsRīgas un Rīgas reģiona skolu jaunatnes literāro un vizuālo radošo darbu konkurss

“Vai tu pazīsti Gunāru Astru?”

 NOLIKUMS

 Brīvība – kā doma un vārds,

tās dzīvība – sirds

asins stāds!

      Pieminot Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras 85. dzimšanas dienu, kā arī Latvijas valsts proklamēšanas gadadienu 18. novembrī, atcerēsimies savus brīvības cīnītājus, kuri padomju okupācijas laikā nebaidījās teikt patiesību, to aizstāvēt un līdz ar to rosināt Latvijas neatkarības atjaunošanu.

      Viens no tiem, kuri atdeva savu dzīvību par Latviju, bija Gunārs Astra. Gunāra Astras tiesas sēdē teiktais Pēdējais vārds izskanēja ne tikai kā liecība smagajam okupācijas laikam, kad Latvijas neatkarība bija vēl tikai sapnis, bet arī kā ticība laikam, kas toreiz tikai vēl nāca, neatkarīgas Latvijas valsts laikam.

      Šodien dzīvojam neatkarīgā Latvijas valstī. Kas no tā, ko Gunārs Astra vēlējās, ir piepildījies, ko šodien mēs varētu teikt Gunāram Astram un, pirmkārt, paši sev? Vai  pazīstam viņu un dzirdam vēl šodien, kas bija viņa sirdī, pirms Latvijas brīvība atkal tika izcīnīta, kas ir mainījies neatkarības gados Latvijā?

       Trešā Atmoda un Gunārs Astra. Par to domāsim, zīmēsim un rakstīsim!

  1. Konkursa mērķis.

 Konkursa mērķis ir rosināt skolu jaunatni iegūt dziļākas zināšanas par brīvības cīnītāju Gunāru Astru, pieminot viņa 85. dzimšanas dienu un viņa nozīmi Latvijas neatkarības veidošanā; dot iespēju izpaust skolēniem radošumu jaunākajā klašu grupā – zīmējot plakātus, vecākajā klašu grupā – rakstot literāri radošo darbu esejas žanrā.

  1. Konkursa norise.

 2.1.  Konkurss notiek no 2016. gada 1.oktobra līdz 2016. gada 1. novembrim divās vecuma grupās.

2.2.  Konkursā aicināti piedalīties Rīgas un Rīgas reģiona skolu 9.–12. klašu skolēni ar literāri radošajiem darbiem – esejas žanrā un 6.–8. klašu skolēni vizuālās mākslas – plakātu žanrā.

2.3.  Labākās skolēnu esejas un plakāti no katras skolas, kuras skolēni piedalās šajā konkursā ( ne vairāk   kā 1-2 labākie darbi no katras skolas ) ir jāiesūta konkursa žūrijai izvērtēšanai šādā kārtībā:

  • 9.-12.klašu skolēnu labākie literāri radošie darbi esejas žanrā ir jānosūta uz e-pastu: dvcv.konkurss@gmail.com līdz 2016. gada 1. novembrim.
  • 6.-8. klašu skolēnu labākie veidotie plakāti ir jānodod līdz 2016. gada 1. novembrim O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā, Rīgā, Skrindu ielā 1 ( skolā lūdzu griezties pie skolas dežurantes par konkursa darbu novietošanu skolas telpās vērtēšanai!) Termiņš vizuālo darbu iesniegšanai pagarināts līdz 8. novembrim.
  1. Konkursa žūrija un atbalstītāji.

Konkursa žūrijas priekšsēdētājs – Gunārs Nāgels, Latvijas Okupācijas muzeja direktors, laikraksta “Latvietis” galvenais redaktors.

Žūrijas locekļi:

3.1. Ina Druviete – LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, filoloģijas  profesore;

3.2. Kārlis Kangeris – LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks, VDK izpētes komisijas priekšsēdētājs;

3.3. Andrejs Mežmalis – atv. admirālis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs;

3.4. Ivars Švānfelds –  Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis, Okupācijas muzeja biedrības biedrs;

3.5. Klāra Mētra – Daugavas Vanagu Centrālās Valdes locekle, Latvijas Daugavas Vanadžu vadītāja;

3.6. Silvija Kaugere – NVO In Patria Credere valdes locekle, DVCV mājas lapas informācijas vadītāja;

3.7. Jānis Anmanis – mākslinieks, gleznotājs, Latvijas Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas vadītājs;

3.8. Inga Dišlere – māksliniece, RDMV pasniedzēja, RTU lektore;

3.9. Dāvis Pumpuriņš – Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vecākais pētnieks.

Konkursa atbalstītāji: Eiropas Parlamenta deputāte, profesore Inese Vaidere, Latvijas Republikas Izglītības ministrija, izglītības ministrs profesors Kārlis Šadurskis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, tiesību zinātņu doktors, habilitētais politikas zinātņu doktors,  LU profesors Tālavs Jundzis, Okupācijas muzeja biedrība, priekšsēdis emeritētais profesors Valters Nollendorfs, O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola, direktore Alla Štolcere, direktora vietniece mākslas jomā Linda Dīriķe, skolotājs Andris Balcers, Atmodas balss, dziedātāja Ieva Akurātere, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, Latvijas Okupācijas muzejs.

     Konkursa žūrijas Goda loceklis – Imants Balodis, iepriekšējā Daugavas Vanagu Centrālās Valdes atbalstītā Gunāra Astras piemiņas projekta koordinators, grāmatas “Gunārs Astra. Un citi” veidotājs.

  1. Darba žanrs un noformējums.

 4.1.  Žanrs – eseja. Darba apjoms 9.-12. klašu skolēniem 3 – 4 lpp. datorrakstā, neskaitot titullapu un pielikuma lapu. Burtu lielums – 12, rindu atstarpe – 1,5, atkāpes no lapas malām: no augšējās un apakšējās malas – 2 cm, no kreisās malas – 3 cm, no labās malas – 2 cm. Esejas titullapā jānorāda: autora vārds, uzvārds, skola, klase. Darba pielikuma lapā jānorāda: autora telefons, e-pasts,  precīza skolas adrese, skolotāja vārds, uzvārds, telefons un e- pasts.

4.2. Žanrs – plakāts. Plakāta lielums  6.-8. klašu skolēnu radošajam darbam – A2 vai A3 formāts. Tehnika – grafika, guašs, akvarelis, aplikācija, kolāža. Plakātam otrā pusē obligāti jāpievieno klāt norāde:  autora vārds, uzvārds, telefons, e-pasts, skola, klase, skolotāja vārds, uzvārds, telefons, e-pasts un precīza skolas adrese.

4.3. Visi konkursa literāri radošie darbi ir jāiesniedz latviešu valodā, arī plakātu žanrā – plakātu noformējumā valodai ir jābūt latviešu valodai.

  1. Konkursa rezultātu izvērtēšana un rezultātu paziņošana.

 5.1. Konkursa rezultāti tiks izziņoti 2016. gada 11.novembrī mājas lapās www.dvcv.lv , www.izm.gov.lv.

UZMANĪBU INFORMĀCIJAI PAR IZMAIŅĀM!
TEHNISKU IEMESLU DĒĻ KONKURSA REZULTĀTU IZSLUDINĀŠANA NOTIKS
15.NOVEMBRĪ
MĀJAS LAPĀ WWW.DVCV.LV.
Konkursa svinīgais noslēgums notiks 2016. gada 16. novembrī plkst. 14.00 !

5.2. Konkursa svinīgais noslēgums 2016. gada 16. novembrī plkst. 14, O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā, Rīgā, Skrindu ielā 1. Tas ir neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanas dienas ieskaņai veltīts pasākums, kas noritēs Gunāra Astras personības zīmē ar Atmodas dziedātājas Ievas Akurāteres piedalīšanos.

5.3. Vērtēšana darbiem: darba oriģinalitāte, mākslinieciskais sniegums plakātu žanrā un literārajiem darbiem, Gunāra Astras personības izpratne, darba noformējuma precizitāte un atbilstība šim konkursa Nolikumam.

5.4. Konkursa darbus žūrija var izmantot tālākai Gunāra Astras personības, Latvijas brīvības cīņu izpratnes veidošanai gan izstādēs, gan publikācijās.

  1. Godalgas.

6.1. Literāri radošo darbu grupā 9.-12. klases skolēniem tiek godalgoti trīs labākie darbi:

  • Labākā literāri radošā darba autoram (1. vietai) apmaksāts brauciens uz Eiropas Parlamentu Briselē no Eiropas parlamenta deputātes, profesores Ineses Vaideres;
  • Labāko literāri radošo darbu autoriem: 100 EUR naudas balva (2. vietai) un 50 EUR naudas balva (3. vietai).

6.2. Vizuālās mākslas  – plakātu grupā 6.-8.klašu skolēniem tiek godalgoti trīs labākie darbi:

  • Labākā plakāta autoram (1.vietai) speciālbalvas no IZM, LOM pārstāvjiem;
  • Labāko plakātu autoriem: 50 EUR naudas balva (2. vietai) un 30 EUR naudas balva (3. vietai).

6.3. Labākajiem konkursa dalībniekiem balvas dāvās Latvijas Republikas Izglītības  ministrs, profesors Kārlis Šadurskis, Eiropas Parlamenta deputāte, profesore Inese Vaidere,  Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, profesors Tālavs Jundzis, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, Latvijas Okupācijas muzejs, konkursa atbalstītāji.

6.4. Veicināšanas balvas no konkursa atbalstītājiem saņems konkursa labākie dalībnieki konkursa svinīgajā noslēgumā.

  1. Konkursa pieteicējs un informācija.

Daugavas Vanagu Centrālā Valde sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju un Izglītības ministriju. Informācija par konkursu un konkursa uzvarētājiem tiks publicēta Daugavas Vanagu Centrālās Valdes mājas lapā: www.dvcv.lv,  Izglītības un zinātnes ministrijas  mājas lapā:  www.izm.gov.lv.   E-pasts konkursa rakstisko darbu nosūtīšanai:  dvcv.konkurss@gmail.com.

NOLIKUMS Word formātā: gunara-astras-konkursa-nolikums

Daugavas Vanagu Centrālās Valdes sēde 2016. gada 9.-10. septembrī Anglijā

2016. gada Dgmaja_galvenaaaugavas Vanagu Centrālās Valdes sēde notiek no 9.-10. septembrim Daugavas Vanagu Anglijas īpašumā “Straumēni”, lai veiktu pārskatu par Daugavas Vanagu zemju un Daugavas Vanagu  Centrālās Valdes darbību 2015. gadā. Iepriekšējā Daugavas Vanagu Centrālās Valdes sēde notika 2015. gada 12.  – 13. jūnijā Vašingtonā. Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis atv. admirālis  Andrejs Mežmalis ziņo par Daugavas Vanagu Centrālās Valdes un organizācijas darbību 2015. gadā, karavīru piemiņas pasākumiem, paveikto Daugavas Vanagu organizācijas atpazīstamības veicināšanā Latvijā un pasaulē, labo sadarbību ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām Latvijas neatkarībai, pastāvēšanai un valsts aizsardzības nostiprināšanai.

Attēli no sēdes Straumēnos Daugavas Vanagi ASV Facebook lapā, skat.

https://www.facebook.com/DaugavasVanagiASV/photos/?tab=album&album_id=546747172179103

Latvijas Zemessardzes 25. gadadienas pasākumi un grāmatas atvēršana

20160820_105830Augustā Latvijā svinīgi tika atzīmēta Latvijas Zemessardzes 25. gadadiena. Tajā dalību ņēma Daugavas Vanagu Centrālās Valdes vadība, kā vienmēr aktīvi atbalstot Latvijas pastāvēšanai un aizsardzībai nozīmīgus pasākumus, kuri ir ļoti svarīgi latviešu tautas un valsts tālākai pastāvēšanai. Svinības sākās jau 20. augustā ar Dievkalpojumu Doma baznīcā, pēc tam tās turpinājās ar svinīgo parādi pie Brīvības pieminekļa, Zemessardzes parādi 11. novembra krastmalā, daudziem pasākumiem un svētku koncertiem. Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanagu Centrālā20160909_095920s Valdes loceklis Ivars Švānfelds, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis piedalījās dažādos Zemessardzes jubilejai veltītajos pasākumos, svinīgajā parādē pie Brīvības pieminekļa, kā arī Latvijas Zemessardzei veltītās grāmatas atklāšanā Kara muzejā 20. augustā. Grāmata, kura ir ārkārtīgi nozīmīgs ieguldījums Latvijas Zemessardzes vēstures apzināšanā un satur plašu, sistematizētu faktu materiālu par Zemessardzi sākot ar tās izveidi, ir izdota ar Daugavas Vanagu atbalstu; īpaši tās izdošanu ir atbalstījis Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis. Augsts Daugavas Vanagu Centrālās Valdes vadības darba vērtējums un pateicības tika saņemtas no NBS un Zemessardzes vadības. Nacionālo bruņoto spēku komandie20160909_095454ris, ģenerālis Raimonds Graube, Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš personīgi izteica dziļu pateicību par Daugavas Vanagu sniegto atbalstu grāmatas tapšanā. Grāmatas par Zemessardzi atvēršanā piedalījās NBS vadība, Latvijas Zemessardzes un NBS vienību komandieri, Zemessardzes izveidotāji Latvijā, arī tās pirmais štāba priekšnieks, bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Bruņoto spēku vadība un Zemessardzes veidotāji deva ieskatu Zemessardzes tapšanā, pateicība tika izteikta visiem tās veidotājiem. Ar Daugavas Vanagu organizācijas atbalstu izveidotā grāmata “Zemessardze”  bija skaists svētku brīdis visiem klātesošajiem, kā arī patriotismu, spēku un varonību apliecinoša, paliekoša zīme  Latvijas vēsturē. Tās ievadā liktie K.Alberta vārdi: “Lai vienoti sirdīs mēs, jauni un veci, par Latviju stāvam tik stipri kā klints!” izsaka Zemessardzes būtību un tās pastāvēšanas mērķi – būt Latvijai! Daugavas Vanagi ir kopā ar Zemessardzi un atbalsts tai ir darbs, kas darīts ar pilnu atdevi Latvijai.

20160820_11051120160820_110139

DV priekšnieka uzruna Lestenes Leģionāru brāļu kapos 8. maijā un pateicība

DV priekšnieka uzruna Lestenes Leģionāru brāļu kapos Kurzemes cietokšņa dienā, 2016.gada 8.maijā

Clipboard09

DV priekšnieka Andreja Mežmaļa uzruna.

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, augsti godātais Aizsardzības ministra kungs, augsti godātā Tukuma novada un Lestenes pagasta pašvaldības vadība, augsti godātā Brāļu kapu komiteja, augsti godātais Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs, augsti godātie Latvijas brīvības cīnītāji – leğionāri un nacionālie partizāni, karavīri un zemessargi, dārgie tautieši!

        Šodien mēs esam pulcējušies šeit Lestenē, šajā svētnīcā, lai pieminētu un godinātu mājās atgriezušos un Mātes Latvijas zemes klēpī guldītos 236 mūsu Latvijas brīvības cīnītājus, Latviešu leğiona karavīrus, kuri 1944.gadā atdeva savu dārgāko, savas dzīvības, aizstāvot mūsu Tēvzemi un mūsu tautu.

        Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka tajā liktenīgajā Latvijas vēstures laika posmā, 1944.gada pavasarī, pēc mūsu tautas pārdzīvotā 1941.baigā gada, vēl dzīvi palikušie un Latvijā labi pazīstamie Latvijas patrioti – pēdējās Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas deputāti, visu lielo konfesiju reliğiskie vadītāji, ğenerāļi, ministri, zinātņu doktori, docenti, dekāni, profesori, rakstnieki, pirmā Latvijas Valsts prezidenta Čakstes dēli, Konstantīns un Mintauts, uClipboard12n citi – visi šie Latvijas patrioti, ar saviem parakstiem un riskēdami ar savām dzīvībām, aicināja mūsu jaunatni, Latviešu leğionā iesauktos karavīrus, aizstāvēt Latviju un mūsu tautu.  Šīs izcilās Latvijas personības, kopā 188 izcili Latvijas patrioti, parakstīdami Latvijas Centrālās padomes sagatavoto Memorandu, aicināja Latvijas tautu aizstāvēties pret uzbrūkošo naidnieku, kas īsu laiku pirms tam bija slaktējis un deportējis uz Sibīriju tūkstošiem mūsu valsts pilsoņus. Memoranda teksts deklarēja, es citēju: “Pēc mūsu izpratnes Otrā pasaules kara tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība – pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt. Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs, deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvētClipboard11 visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.” Citāta beigas.

         Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, kas bija iekļauts Latvijas-Padomju Krievijas miera līgumā, kuru parakstīja 1920.g. 11.augustā: “..Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, pastāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi, ….” Šo miera līgumu Krievija ne tikai lauza, bet veica terora aktus pret mūsu tautu un valsti.

       Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka pēc miera līguma parakstīšanas, deviņpadsmit gadus vēlāk, 1939.gada 5.oktobrī, PSRS uzspieda Latvijai Savstarpēju palīdzības līgumu. Jā, to uzspieda, jo 1939.g. 2.oktobrī Staļins skaidri pateica Latvijas ārlietu ministram Muntera, ka “Austrija, Čehoslovakija un Polija kā valstis ir jau pazudušas no kartes. Citas arClipboard13ī var pazust. Kas tika nolīgts 1920.gadā, nevar palikt spēkā mūžīgi.” Arī šo līgumu Padomju Krievija lauza. Jā, šo līgumu arī lauza, jo..

       Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka sešas dienas vēlāk, pēc šī Savstarpējā palīdzības līguma parakstīšanas, jau 1939.gada 11.oktobrī, Maskavā bija sagatavots “Slepenais Deportācijas Plāns Nr.001223”, kuru atrada pēc vācu ienākšanas Latvijā; tas bija plāns lai deportētu Latvijas pilsoņus uz Sibīriju, kuru arī viņi izpildīja 1941.gada 14.jūnijā. Tas bija un paliek noziegums pret cilvēci!

       Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka 1939.gada 23.augustā, divas diktatoriskas un sabiedrotās valstis, Padomju Savienība un Vācija, bija noslēgušas zvērisku, savstarpēju un slepenu paktu, zem kura viņas abas kopīgi okupēja un sadalīja Poliju savā starpā; viņas abas iesāka Otro pasaules karu. Tas pasaules vēsturē ir un paliek kara noziegums, kā arī noziegums pret mieru!

       Latviešu Clipboard06leğionāri atcerējās un zināja, ka Latvija, jau pirmajā dienā pēc Vācijas uzbrukuma Polijai 1939.gada 1.septembrī, bija pasludinājusi striktu neitralitāti; šo Latvijas neitralitāti Padomju Savienība neievēroja un jau 1940.gada jūnijā, bija okupējusi Latviju. Pasaules vēsturē, tas ir un paliek kara noziegums!

       Dārgie, mūžībā aizgājušie un vēl dzīvi palikušie brīvības cīnītāji, leğionāri un partizāni! Paldies jums par jūsu ieguldījumu Latvijas mūžīgās brīvības uguns uzturēšanā, lai tā nekad neizdziest! Un, tā arī nekad neizdzisa un to naidnieki nekad nevarēja apslāpēt; neviens un nekas nevar apslāpēt mūsu tautas brīvības alkas. Paldies jums! Es nododu jums, kritušie Latvijas karavīri, un jums, vēl dzīvi palikušie brīvības cīnītāji, leğionāri un partizāni, sveicienus no visiem Daugavas Vanagiem visās Daugavas Vanagu zemēs – Austrālijā, ASV, Kanādā, Anglijā, Vācijā, Zviedrijā un šeit Latvijā. Paldies jums!

Andrejs Mežmalis

DV priekšnieks

8.05.2016.

Pateicība

Clipboard07

No labās: Ināra Mūrniece (Saeimas priekšsēdētāja), Edgars Skreija (Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs), Raimonds Bergmanis (Aizsardzības ministrs) un ğen.ltn. Raimonds Graube (Nacionālo bruņoto spēku komandieris).

Liels paldies visiem līdzdalībniekiem, kuri palīdzēja, lai šī diena būtu pildīta ar cieņu un lai nodotu godu mūsu kritušajiem karavīriem, leğionāriem. Paldies Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par sirsnīgo līdzdalību un viņu patriotiskajām uzrunām, kā arī visiem dažādo konfesiju mācītājiem par dievkalpojumu un nodoto svētību mūsu kritušajiem karavīriem Lestenes Brāļu kapos. Liels paldies Brāļu kapu komitejai par kritušo karavīru mājās pārvešanu, rakšanas darbiem un labo programmu, kā arī Tukuma novada vadībai un Lestenes baznīcas valdes priekšsēdei un valdei par viņu ieguldīto darbu, piemiņas koncerta rīkošanu un citiem darbiem. Speciāls paldies Nacionāliem bruņotiem spēkiem (NBS) par “mājās pārvesto” karavīru iezārkošanu, kā arī NBS komandierim ğen.ltn. Raimondam Graubem, NBS Štāba priekšniekam ğen.maj. Jurim Zeibārtam un Zemessardzes komandierim brig.ğen. Leonīdam Kalniņam par viņu līdzdalību un goda nodošanu kritušajiem leğionāriem. Tāpat, mīļš paldies NBS orķestrim, korim “Tēvija”, Jaunsargiem, NBS Štāba bataljona karavīriem, aizsargiem un bijušajiem partizāniem par viņu līdzdalību, kas padarīja šo pasākumu daudz kuplāku un svinīgāku. Liels paldies Nacion

Clipboard08

Pirmā rindā no kreisās: flt.admirāis Andrejs Mežmalis, DV ASV Vanadžu priekšniece Līga Nutere, NBS Štāba priekšnieks ğen.maj. Juris Zeibārts un Zemessardzes komandieris brig.ğen. Leonīds Kalniņš.

ālo karavīru biedrības valdes priekšsēdim Edgaram Skreijam, Daugavas Vanagu Latvija (DVL) valdes priekšsēdim Andrim Holmam un DVL Vanadžu priekšniecei Klārai Mētrai, Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdim Aleksejam Ozoliņam un citu organizāciju vadītājiem, kā arī visu klātesošo organizāciju biedru līdzdalību šajā svinīgajā piemiņas pasākumā. Sirsnīgs paldies DV CV prezidijam, Andrim Staklim un Ivaram Švānfeldam

par palīdzību, ka arī DV ASV Vanadžu priekšniecei Līgai Nuterei par līdzdalību Lestenes piemiņas pasākumā, lai godinātu mūsu kritušos karavīrus, leğionārus. Pēdējais, liels, liels paldies DV Centrālai Valdei par rakstveida sēdes balsojumu apstiprināt kapakmeņu izgatavošanu katram no 236 Latviešu leğiona karavīram, kā arī paldies firmai “AKM” un firmas vadītājam Pēterim Zvaunim par šo kapakmeņu laicīgo izgatavošanu, jo bez šiem kapakmeņiem nevarēja notikt mūsu kritušo karavīru pārapbedīšana Lestenes Leğionāru Brāļu kapos. Paldies visiem!

 

Visu labu vēlēdams,

Andrejs Mežmalis

DV priekšnieks

16.05.2016.

Clipboard05

Kritušo leğionāru piemiņas dievkalpojums.

236 karavīru atgriešanās Latvijas svētītajā zemē, Lestenē 8. maijā

20160508_151957Svinīgi pieminot Otrajā pasaules karā kritušos latviešu karavīrus un Otrā pasaules kara beigas, 8.maijā Lestenē notika piemiņas Dievkalpojums un svētbrīdis Lestenes Brāļu kapos.

Pasākumu organizēja un tajā piedalījās organizācija Daugavas Vanagi kopā ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardzi, Jaunsardzi un vietējo pašvaldību.

Lestenes brāļu kapos bija ļoti daudz ļaužu, kritušo tuvinieki un dažādu organizāciju pārstāvji, koncertu sniedza gan NBS, gan Daugavas Vanagu un Tukuma novada pārstāvji. Svinīgo karavīru pārapbedīšanas pasākumu ievadīja koncerts un svētbrīdis Lestenes Dievnamā. Pie Mātes Latvijas pieminekļa Lestenes Brāļu kapos vainagus un ziedus nolika20160508_151444 organizācijas, Latvijas valdības un Saeimas pārstāvji, kritušo tuvinieki. Kapu plākšņu izgatavošanai un pārapbedīšanas pasākumam ziedojumu veikusi Daugavas Vanagu organizācija.

Runu teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura savā uzrunā pieminēja gan kritušos karavīrus, gan otrā pasaules kara beigas, gan Mātes dienu; Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš novēlēja, lai visiem ir spēks un prāts neķīvēties par sīkumiem, jo lielo lietu ir daudz un viņas negaida; Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš atgādināja, ka 8. maijs ir ļoti daudzus upurus nesošā Otrā pasaules kara beigu diena; runu teica arī Tukuma novada priekšsēdētājs Ēriks Lukmans;  Daugavas Vana20160508_164833gu priekšnieks, atv. flotiles admirālis Andrejs Mežmalis; Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdis Edgars Skreija un citi. Visas runas bija ļoti sirsnīgas, emocionāli piepildītas, ar lielu cieņu un visa laba vēlējumiem Latvijai, tās karavīriem, brīvībai un pastāvēšanai mūžīgi.

Andrejs Mežmalis teica paldies mūžībā aizgājušajiem un vēl dzīvi palikušajiem karavīriem par viņu ieguldījumu Latvijas mūžīgās brīvības uguns uzturēšanā, lai tā nekad neizdziest; to arī naidnieki nekad nevar apslāpēt, neviens un nekas nevar apslāpēt mūsu tautas brīvības alkas. Šajā svētnīcā, Lestenes Brāļu kapos, tika nodoti sveicieni kritušo karavīru piemiņas pasākuma dalībniekiem un kritušo karavīru tuviniekiem no Daugavas Vanagiem visās Daugavas Vanagu zemēs. Pasākumā piedalījās Daugavas Vanadžu ASV priekšniece Līga Nutere, Daugavas Van20160508_164910adžu Latvijā priekšniece Klāra Mētra, DV Centrālās Valdes loceklis Ivars Švānfelds, DV Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis, Daugavas Vanagi Latvijā vadītājs Andris Holms un daudzi citi Daugavas Vanagu organizācijas pārstāvji; Saeimas deputāts, ģenerālis Juris Vectirāns, visu valdošo koalīcijas partiju – ZZS, Vienotības un NA pārstāvji; kritušo karavīru tuvinieki, politiski represētā Lidija Lasmane Doroņina, daudzi politiski represēto un karavīru organizāciju pārstāvji. Pasākumā kopumā bija sapulcējušies ļoti daudzi cilvēki, saulainajā dienā ziedi klājās pie visām karavīru piemiņas plāksnēm. Savu karavīru Latvijā pēc ilgiem gadiem sagaidīja atraitne Zenta Šļūka, pie viņa kapa noliekot baltu rožu klēpi. Visu kritušo karavīru vārdi20160508_164814 izskanēja un tika parādīti uz liela ekrāna, pieminot viņu devumu Latvijai. Izskanēja goda zalves, pavadot karavīrus ar godu mūžībā Latvijas zemē un kopīgi dziedāta Latvijas himna, Dievs, svētī Latviju.

Zemes klēpī guldīti pēc smagām kaujām tagad atdusas Latvijas jaunie zēni un vīri, kurus karš nežēloja un kuri zaudēja dzīvību tajā, paliekot mūžīgi – ar Latviju sirdī.

1 2 3 4