Gunārs Spodris – jaunais Daugavas Vanagu priekšsēdis

Ir beigušās DV vadības vēlēšanas un jaunais DV priekšsēdis Gunārs Spodris ir mediju uzmanības lokā. Par viņu raksta Latvijas avīzes žurnāliste Dace Kokareviča, 19.01.2018. Latvijas avīzes numurā,  skat. rakstu: “Daugavas vanagiem” jauns priekšsēdis.

Pilns teksts lasāms avīzes numurā, ieskatam neliela informācija no minētā raksta:

Foto no “Latvijas avīze”, fotogrāfe Gundega Skagale

“Šogad “Daugavas vanagu” (“DV”) Centrālās valdes priekšsēdētāja pienākumus sācis pildīt Gunārs Spodris, pārņemot tos no Andreja Mežmaļa, kurš šo amatu pildīja sešus gadus. Pavisam “DV” pašlaik ir apmēram četri tūkstoši biedru, stāsta A. Mežmalis. Tā kā “DV” ir organizācija, kas darbojas vairākās valstīs, priekšsēža vēlēšanas pērn tika rīkotas Anglijā, ASV, Austrālijā, Kanādā, Latvijā, Vācijā un Zviedrijā. Pārsvaru pār otru kandidātu vēlēšanās Gunārs Spodris ieguva, pateicoties galvenokārt Latvijā dzīvojošiem “vanagiem” (no 866 par viņu dotajām balsīm 491 bija no Latvijas). Par otru kandidātu nobalsoja 697, un pēc rezultātu publiskošanas “DV” Centrālās valdes prezidijs saņēma jautājumus, vai Latvijā patiešām esot tik daudz aktīvo “DV” biedru. Gunārs Spodris ir dzimis Latvijā 1939. gada 11. septembrī. Ģimene 1944. gadā devās Otrā pasaules kara bēgļu gaitās uz Vāciju un no 1947. gada dzīvoja Anglijā.”

Bet plašāka intervija ar jauno priekšsēdi Gunāru Spodri lasāma Latvijas avīzes žurnālistes Daces Kokarevičas 23.01.2018. Latvijas avīzes numurā,  skat. rakstu: Latgaliete Viktorija atved atpakaļ uz dzimteni. Saruna ar “Daugavas vanagu” jauno priekšsēdi.

Pilns teksts lasāms avīzes numurā, ieskatam neliela informācija no 23.01.2018. raksta Latvijas avīzē:

“Jūs ilgus gadus esat dzīvojis Anglijā. Tikai neliela daļa no bijušajiem trimdas latviešiem ir pārcēlušies uz Latviju. Kas jūs pamudināja to darīt?

G. Spodris: Esmu dzimis Latvijā. Kad ģimene 1944. gadā devās bēgļu gaitās, mēs nokļuvām Vācijā un pēc trim gadiem pārcēlāmies uz Angliju. No astoņu gadu vecuma dzīvoju Anglijā un esmu tur aizvadījis sešdesmit gadus: gāju skolā, armijā, strādāju, divreiz precējos ar anglietēm, piedzima un izauga bērni. “Daugavas vanagos” iesaistījos 1992. gadā Donkasterā, kur tajā laikā strādāju un dzīvoju no pirmdienas līdz piektdienai, kaut gan man mājas un ģimene citā Anglijas vietā. Donkasterā darbojās bijušo latviešu ogļraču klubiņš. Aizgāju uz sarīkojumu, atceros, bija ieradies un dziedāja Žoržs Siksna. Toreiz “Daugavas vanagu” nodaļas priekšnieks vērsās pie manis, sakot, ka pēdējais laiks iestāties “DV”; tūdaļ arī to izdarīju. Kad atgriezos Bristolē, tur nodibināju Bristoles latviešu biedrību. Iesaistījām daudzus angļus, kas bijuši Latvijā un kam bija īpaša interese par Latviju. 2005. gadā “DV” fonda valde lūdza, vai es varētu uzņemties atbildību par “DV” namu Londonā, kas bija nonācis finansiālās grūtībās. Trīs gadu laikā izvedu gandrīz no bankrota. 2008. gadā apprecējos ar latgalieti Viktoriju, kura teica tā: “Ja gribi mani precēt, tad tev būs jābrauc man līdzi atpakaļ uz Latgali!” Viktorija padomjlaikā bija 25 gadus strādājusi uz kuģiem par šefpavāri. Bet 1995. gadā viņa devās meklēt darbu Anglijā. Mēs satikāmies Donkasteras klubā, kur biju ieradies no Bristoles un teicu 18. novembra runu. Sarīkojuma saviesīgajā daļā Viktorija pienāca, ielēja kafiju un pastāstīja, ka arī divus gadus strādājusi Bristolē. Radās savstarpēja pievilcība, un pēc pusotra gada Londonā apprecējāmies.

Ko esat paveicis “DV” organizācijā Latvijā?

Mums ir Rēzeknes nodaļa, apmēram 50 biedri un 20 – 25 vienmēr uz sanāksmēm ierodas. Neesam bagāti, bet esam aktīvi. Cilvēki ir aktīvi un patriotiski. Mēs te pierobežā jūtam, ka Krievijas iespaids Latvijā ir ļoti stiprs. Latvijā vispār, un Latgalē varbūt visvairāk. Rēzeknē “Daugavas vanagos” sāku darboties no 2010. gada. Problēma ir, ka “DV” noveco. Esmu sapratis, ka organizācijas nākotne ir tikai mūsu jaunatne. Tāpēc esmu darbojies, lai bērnus un jauniešus piesaistītu “vanadzēniem”. Tagad “vanadzēni” ir 10 skolās. Kopā viņu ir 250 – lielākā daļa pusaudžu vecumā ap 14 – 15 gadiem. Ir bijušas kopīgas aktivitātes – braucieni uz Okupācijas muzeju un tā filiāli Stūra māju, uz Ložmetējkalnu, uz Igaunijas vietām, kur bijuši viņu nacionālo partizānu bunkuri, kā arī uz Stompaku purvu, kur notika lielākā kauja starp nacionālajiem partizāniem un padomju armiju.Diemžēl patriotisms skolās nav pietiekami izcelts. Esmu runājis ar vienas pašvaldības vadītāju, vaicājis, vai skolās nevar dot vairāk laika “vanadzēnu” aktivitātēm. Viņš teica, ka dzimtenes mīlestība un patriotisms ir ļoti svarīgi un tas ietverts katra priekšmeta stundās. Jautāju – kā tad matemātikā var iesaistīt patriotismu? Tad viņš pavērsa sarunu citā virzienā. Tā ka par patriotismu reizēm tiek runāts tukšās frāzēs. Manuprāt, būtu labi visās skolās ieviest solījuma došanu valsts karogam. Dažiem tas šķiet pārāk amerikānisks piegājiens. Taču Amerikā tas darbojas efektīvi.”

Daugavas Vanagu vadītāju 2017.gada vēlēšanu rezultāti

Gunārs Spodris

Klāra Mētra

Par aizvadītā gada nogalē notikušajām vēlēšanām, kurās no 1. oktobra līdz 1. novembrim ( skat. Velesanu instrukcija ) DV zemes vēlēja jauno DV vadību, 2017. gada 15. decembrī DVCV prezidija vārdā DVCV priekšnieks Andrejs Mežmalis ir nosūtījis ziņas DVCV un visām DV zemju valdēm, ka ar balsu vairākumu ( skat. Velesanu rezultati ) Gunārs Spodris ir ievēlēts kā DV priekšnieks, ar balsu vairākumu Klāra Mētra ir ievēlēta kā Vanadžu priekšniece; vēlēšanu rezultātus ir apstiprinājusi DVCV Revīzijas komisija ( DV Latvija Revīzijas komisija ). Andrejs Mežmalis ir apsveicis Gunāru Spodri un Klāru Mētru jaunajos ieņemamos amatos, novēlējis abiem sekmes un visu to labāko pildot DV darbu, kā arī ir informējis DVCV un visas DV zemju valdes, ka abi jaunievēlētie, DV priekšnieks un Vanadžu priekšniece, saskaņā ar DVCV Darbības noteikumiem stājas savos amatos sākot ar 2018.g. 1. janvāri.

 

Valmieras pilsētas un novadu skolu komandu konkurss „Pazīsti Latviju!” ar Daugavas Vanagu atbalstu

Valmieras pilsētas, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas,  Naukšēnu, Rūjienas novadu komandu konkurss ” Pazīsti Latviju!”

NOLIKUMS

Konkursa mērķis:

Veicināt Latvijas un savu novadu vēstures izzināšanu.

Veidot jauniešos  lepnumu par savas tautas varoņiem un viņu paveikto.

Attīstīt patstāvīgas izzināšanas prasmes un lēmumu pieņemšanu komandā.

Piedāvāt iespēju pārbaudīt un apliecināt savas zināšanas un prasmes.

Konkursa dalībnieki:

Valmieras pilsētas un novadu skolu 9. klašu skolēni.

Komandā 3 dalībnieki. No katras skolas ne vairāk komandu, cik klašu komplekti skolā.

Konkursa norises laiks un vieta:

2018. gada 22.februāris plkst. 11.00 Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā.

Konkursa saturs ( jautājumi no sekojošām tēmām):

Latvijas vēstures svarīgākie notikumi 20., 21.gadsimtā.

Sociālajās zinībās – valsts, valsts iekārta, finanšu pratība Latvijā, ES naudas sistēma.

Ģeogrāfijā  – Latvijas fiziskā ģeogrāfija ( reljefs, ūdeņi, augi,  dzīvnieki, pilsētas).

Konkursa  vērtēšanas komisija:

Māra Gavare – Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas vēstures un politikas skolotāja, vēstures metodiskās apvienības vadītāja, komisijas priekšsēdētāja

Ineta Amoliņa – Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja

Renāte Bērziņa – Valmieras valsts ģimnāzijas  ģeogrāfijas skolotāja, ģeogrāfijas metodiskās apvienības vadītāja, komisijas priekšsēdētaja vietniece

Dace Atslēga – Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas ekonomikas skolotāja, ekonomikas un sociālo zinību metodiskās apvienības vadītāja, komisijas priekšsēdētāja vietniece

Iveta Gacka – Valmieras 2.  vidusskolas  sociālo zinību skolotāja

Liene Rokpelne – Valmieras pilsētas muzeja pētniece

Alberts Rokpelnis – Valmieras pilsētas muzeja pētnieks

Ingrīda Zīriņa – Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja

Klāra Mētra –  Latvijas Daugavas Vanadžu vadītāja

Dalībnieku apbalvošana:

Apbalvojuma fondu veido biedrības „Daugavas Vanagi Latvijā” piešķirtais balvu fonds un citi atbalstītāji.

Konkursa rīkotāji un atbalstītāji:

Valmieras pilsētas, Beverīnas , Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas novadu vēstures, sociālo zinību un ģeogrāfijas  metodiskās apvienības,  Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas sociālo zinību metodiskā komisija, Valmieras  pilsētas muzejs, biedrība „Daugavas Vanagi Latvijā”, „ Daugavas Vanagu” Centrālās valdes priekšsēdētājs, atvaļināts flotes admirālis Andrejs Modris Mežmalis,  Artis Pabriks  – Eiropas Paralamenta deputāts.

Komandu pieteikšana pa e- pastu maragavare@inbox.lv līdz 2018.gada 19.februārim.

Valmieras pilsētas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste metodiķe  S. Tama

Kocēnu novada Izglītības pārvaldes  vadītājas vietnieks  U. Paeglis

Vēstures un politikas metodiskās apvienības vadītāja  M. Gavare

O. Kalpakam veltītais Latvijas skolu jaunatnes literārais konkurss

KONKURSA NOLIKUMS

      Oskara Kalpaka pārnākšana – solis nemirstībā

Kā Latvijas valsts sīvās kaujās uzdzirkstoša zvaigzne tieši Zvaigznes dienā dzimis Oskars Kalpaks, kura tēls mirdz mūsu tautas atmiņā. Viena cilvēka personības viedums, profesionālā prasme un unikalitāte lika pamatus un deva iespēju tapt Latvijas valstij. Neticība, nesapratne, pat noraidījums bija sākotnējie pavadoņi Oskara Kalpaka vadītajam 200 vīru Latviešu atsevišķajam bataljonam. Par Kalpaka izcilo profesionalitāti liecināja jau saņemtie kara apbalvojumi, un viņš atgriezās Tēvzemē, zinot savu mērķi, tāpēc ne brīdi nešaubījās un piekrita kļūt par topošās Latvijas valsts militāro vienību komandieri. Oskars Kalpaks uzņēmās neiespējami smagu nastu, jo nebija neviena, kuram tajā brīdī būtu bijusi drosme uzņemties vadīt neekipētu un neapgādātu karaspēka vienību. Vīru uzticība Kalpakam bija neizmērojama, viņam pietika tikai ar vārdiem: „Vīri, iesim!” Iespējams, tieši tajā brīdī dzima Latvijas iespēju zvaigzne, kas jau desmit gadus vēlāk Latvijai ļaus pamazām kļūt par vienu no ekonomiski straujāk augošajām valstīm toreizējā Eiropā. Viens cilvēks maina vēsturi, viena cilvēka Tēvzemes mīlestība un ticība liek pamatus vēl nekad nebijušas valsts dzimšanai. Cieņa, mīlestība, godaprāts, uzticība, prasme, profesionalitāte un pašaizliedzība – tie nav brijlanti, tos Latvijā neiegūt, bet tās ir cilvēciskās vērtības, kas strāvoja Oskarā Kalpakā un viņa līdzcilvēkos.

Zvaignes dienā palūkojamies debesīs, ieklausāmies savā sirdī un varbūt tieši šobrīd atkal sāk dzirkstīt jauna Latvijas iespēju zvaigzne, kas ļaus Latvijai atgriezties Eiropas spožāko valstu vidū. Varbūt tieši to mums šodien novēl Oskars Kalpaks, lai viņa pārnākšana nebūtu velta, lai viņa soļiem Latvijas nemirstībai būtu pārliecinošs turpinājums.

  1. Konkursa mērķis

1.1.  Ikvienam literārā konkursa dalībniekam dot iespēju izpaust radošumu un literāro talantu.

1.2.  Rosināt skolu jaunatni iegūt dziļākas zināšanas par Latvijas vēsturi, par pirmo latviešu bruņoto spēku komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku, cilvēku, kurš uzņēmās veidot Latvijas armiju ļoti pretrunīgā un smagā Latvijas valstiskuma tapšanas brīdī.

1.3.  Veicināt skolēnos patriotisma jūtas pret savu dzimto zemi, pilsētu, ciemu.

1.4.  Rosināt skolu jaunatni apzināties sevi kā pilsoņus, kuri ciena, pazīst un godina savas tautas varoņus – cīnītājus par Latvijas izveidi, pēc kuru rīcības un personības tā laika sabiedrība vērtēja topošo valstiskumu.

  1. Konkursa norise

2.1.  Konkurss notiek no 2018. gada 6. janvāra līdz 2018. gada 15. februārim divās vecuma grupās.

2.2.  Konkursā ir aicināti piedalīties 6. – 8. klašu skolēni un 9. – 12. klašu skolēni. Darbi jāiesniedz latviešu valodā.

2.3.  Konkursā drīkst piedalīties ikviens Latvijas un ārpus Latvijas dzīvojošs skolēns.

2.4.  Skolēnu radošie darbi iesūtāmi pa e-pastu esejakalpaks@inbox.lv.

  1. Konkursa žūrija

3.1.  Žūrijas priekšsēdētāja  –  Liene Dreimane, IZM Projekta „Skola 2030” eksperte, programmas “Iespējamā misija” 8. iesaukuma absolvente, Olaines 1. vidusskolas vēstures, politikas un tiesību skolotāja.

3.2.  Žūrijas locekļi:

3.2.1.  Ina Druviete, Latvijas Universitātes prorektore, filoloģijas profesore;

3.2.2.  Silvija Kaugere, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes mājas lapas redaktore;

3.2.3.  Andrejs Modris Mežmalis, atv. flotiles admirālis;

3.2.4.  Andris Staklis, Daugavas Vanagi Latvijā biedrs;

3.2.5.  Alla Štolcere, O. Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolas direktore;

3.2.6.  Mārtiņš Stirāns, „Pulkveža O. Kalpaka piemiņas fonds” valdes loceklis;

3.2.7. Juris Visockis, izdevniecības „Jumava” valdes priekšsēdētājs, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda” valdes loceklis;

3.2.8.  Sarma Dreimane, filoloģe, uzņēmēja.

3.3. Konkursu atbalsta:

3.3.1.  Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa patrone, Eiropas Parlamenta deputāte, profesore  Inese Vaidere;

3.3.2.  Eiropas Parlamenta deputāts, profesors Artis Pabriks;

3.3.3.  Eiropas Parlamenta deputāts, lingvistikas doktors Krišjānis Kariņš;

3.3.4.  Daugavas Vanagu Centrālā Valde;

3.3.5.  „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”;

3.3.6.  Izdevniecība “Jumava” un citi.

3.4.  Konkursa žūrijas Goda loceklis – pirmā Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa žūrijas priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis.

  1. Darba žanrs un noformējums

4.1.  9. – 12. klašu skolēni raksta teiku, 6. – 8. klašu skolēni raksta teiku vai pasaku.

4.2.  Darba apjoms 6. – 8. klašu skolēniem līdz 2 lpp. datorrakstā ( fonts Times New Roman, burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5 ).

4.3.  Darba apjoms 9. – 12. klašu skolēniem 3 – 4 lpp. datorrakstā ( fonts Times New Roman, burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5 ).

4.4.  Titullapā jānorāda vārds, uzvārds, skola, klase.

4.5.  Pielikumā jānorāda: mājas adrese, e-pasts, telefons, kā arī precīza skolas adrese.

  1. Konkursa rezultātu izvērtēšana un rezultātu paziņošana

5.1. Konkursa rezultāti tiks izziņoti no 2018. gada 6. līdz 8. martam mājas lapās www.dvcv.lv, www.kalpaks.lv.

5.2.  Vērtēšana:

5.2.1.  Žanra izvēle, tehniskais noformējums;

5.2.2.  Oskara Kalpaka personības izpratne;

5.2.3.  Viedoklis – skaidrs, pamatots;

5.2.4.  Saturs – oriģināls, radošs, pārliecinošs, atbilstošs, saprotams;

5.2.5.  Stils – interesants, tēlains, izteiksme atbilst saturam;

5.2.6.  Teikumu struktūra – loģiska, prasmīga dažādu teikuma struktūru lietošana;

5.2.7.  Leksika – tēmai atbilstoša;

5.2.8.  Valoda – precīza, dzīva, tēlaina.

  1. Godalgas

6.1.  Galvenās balvas ieguvējiem apmaksāts brauciens uz Eiropas Parlamentu Briselē.

6.2.  Labāko darbu autoriem balvas dāvās Eiropas Parlamenta deputāti, Daugavas Vanagu Centrālā Valde, „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds” un ikgadējie konkursa atbalstītāji.

  1. Konkursa pieteicējs

7.1.  Daugavas Vanagu Centrālā Valde un „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds”.

7.2.  Papildinformācija par konkursu pa tālruni 29817107 un mājas lapās www.dvcv.lv un www.kalpaks.lv.

Aizvadītie Ziemassvētki DV nodaļās

Ziemassvētku mēnesī visā Latvijā tiek apciemoti leģionāri un rīkotas nodaļu svinīgas dienas, kurās leģionāri tiek godināti un katram tiek pasniegtas dāvanas. Kā jau visi zinam, leģionāru rindas ir īsākas – gadi izsituši daudzus robus. Pievienoju bildes no E. Laumaņa nodaļas rīkotā pasākuma Rīgā. No 10 leģionāriem nodaļā, ieradās 6:  Mārtiņš Balodis, Ernests Balodis, Pēteris Auziņš, Aleksandrs Kristovskis, Dailis Āva, Harijs Freimanis.  Mājas tika apciemoti:  Gunārs Grundmanis, Laimonis Bērziņš, Viesturs Kleinbergs, Antons Kurmiņš. DV Vanadžu apbalvotais koris apsveica visus ar Ziemassvētku dziesmām – A. Zeltiņas vadībā.
Andris Staklis
DVCV Prezidija loceklis    

Grāmatas “Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” tulkojuma angļu valodā prezentācija Eiropas Parlamentā

Eiropas Parlamentā Briselē DV CV priekšsēdētājs, atvaļināts admirālis Andrejs Mežmalis piedalījās Eiropas Parlamenta  deputātes Ineses Vaideres organizētajā prezentācijā grāmatas „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” tulkojumam angļu valodā. Daugavas Vanagu valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis ir arī grāmatas  autors. Andreja Mežmaļa prezentācija atklāja daudzus līdz šim plašāk nezināmus faktus par padomju militārajām bāzēm Latvijā. Pasākumā piedalījās arī pētniece Gunta Piņķe, kā arī grāmatas redaktore Aija Abene. Uz grāmatas atklāšanas pasākumu bija ieradušies Eiropas Parlamenta deputāti un daudzi interesenti.

FOTO no ETP grupas Eiropas Parlamentā publikācijas.

 

Pasniegts augstākais DV apbalvojums kinorežisoram Andrejam Edvīnam Feldmanim

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinholds

Daugavas Vanagu augstāko apbalvojumu – krūšu nozīmi zeltā – par savu nenovērtējami lielo ieguldījumu Latvijas valsts labā, tajā skaitā Okupācijas muzeja Video un kinofonofoto krātuves izveidē, represēto, brīvības cīnītāju un leģionāru dzīves ceļu izpētē, neskaitāmu liecību apkopošanā, 1. decembrī saņēma kinorežisors Andrejs Edvīns Feldmanis. Apbalvojumu pasniedza DVCV priekšsēdis Andrejs Mežmalis un DVCV loceklis Andris Staklis. Andreju Edvīnu Feldmani svinīgajā brīdī sveica Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs ar vārdiem, ko savulaik teicis lielais reformators Mārtiņš Luters: “Te es stāvu un citādi nevaru!” Apbalvojuma saņemšana notika svinīgajā pasākumā, kas bija veltīts brīvības cīnītājam Gunāram Astram. Cienījamo režisoru svinīgajā brīdī sirsnīgi sveica arī EP deputāte Inese Vaidere, LR izglītības un zinātnes ministrs, kā arī daudzi klātesošie.

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinholds

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinholds

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinholds

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinholds

Noslēdzies Latvijas skolu jaunatnes radošo literāro darbu konkurss

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinholds

Noslēdzies Latvijas skolu jaunatnes radošo literāro darbu konkurss – Gunārs Astra. Sirdī ticot Latvijai. Konkursa galveno balvu ieguva Estere Anspoka no Ilūkstes 1.vidusskolas 10. klases, biļeti braucienam uz Briseli viņai pasniedza EP deputāte, profesore Inese Vaidere. Pirmās vietas ieguvējs ir Kārlis Griška no Aknīstes vidusskolas 10. klases, otro vietu ieguva Alise Bauže no Grobiņas ģimnāzijas 12.b klases, trešo vietu ieguva Dāvids Rubens no Rudzātu vidusskolas 10.klases. 14 labāko darbu autori saņēma Latvijas Repubikas izglītības un zinātnes ministra, Kārļa Šadurska un DV CV priekšsēdētāja Andreja Mežmaļa atzinības rakstus. Visi finālisti saņēma diplomus, ziedus, skaistas grāmatas, DV CV, kā arī LZA ārlietu sekretāra, profesora Tālava Jundža un EP deputātes Ineses Vaideres biroja sarūpētās balvas. Ar pateicībām un ziediem sirsnīgi tika sveikti finālistu skolotāji, kuri bija ieradušies no daudzām Latvijas skolām.

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinholds

Svinīgā pasākuma dalībniekus uzrunāja LR izgītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Gunāra Astras brāis Leons Astra, LU prorektore, profesore Ina Druviete, DV CV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis,  ārste un DV biedre Vija Tipaine, režisors Andrejs Edvīns Feldmanis, kurš pasākumā saņēma DV augstāko apbavojumu. Uzrunas teica arī  profesors Valters Nollendorfs, DVCV valdes loceklis Andris Staklis un mācītāja Raela Rozīte. Pasākums noritēja svinīgā un sirsnīgā gaisotnē, svētku noskaņu papildināja Ingus Pētersona dziedātās dziesmas Venta Zilvera pavadījumā kā veltījums Gunāra Astras piemiņai. Konkursu ar lielu atdevi atbalstīja Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolas direktore Alla Štolcere un direktores vietniece Linda Dīriķe. Noslēgumā viesi kavējās sarunās pie kafijas galda. Pasākuma mirkļus fotogrāfijās ietvēra Latvijas Okupācijas muzeja fotogrāfs Aivars Reinholds.

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinholds

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinholds

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinholds

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinholds

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinholds

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinholds

FOTO no Latvijas Okupācijas muzeja. Fotogrāfs Aivars Reinhods.

Gunāram Astram veltītā 2017. gada konkursa finālisti

Latvijas skolu jaunatnes radošo literāro darbu konkursa Gunārs Astra. Sirdī ticot Latvijai svinīgais noslēgums ar  koncertu notiks 1.decembrī plkst. 12.00 Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolā,  Rīgā, Skrindu ielā 1. Svinīgajā pasākumā ar koncertu, kas ir veltīts Gunāram Astram un viņa brīvības cīņām, piedalās solists Ingus Pētersons un pianists Ventis Zilveris. Uz konkursa noslēguma pasākumu tiek aicināti 25 labāko darbu autori, kā arī viņu skolotāji. Konkursa finālisti ir:

 

Krišjānis Mārtiņš Alliks, Valmieras Valsts ģimnāzija

Estere Anspoka, Ilūkstes 1.vidusskola

Sintija Marta Antmane, Dundagas vidusskola

Harita Auziņa, Jaunpiebalgas vidusskola

Paula Ādamsone, Valmieras Valsts ģimnāzija

Alise Bauže, Grobiņas ģimnāzija

Andīna Brīvule, Valmieras Valsts ģimnāzija

Linda Čivča,  Jaunsilavas pamatskola

Laura Čuprinska, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija

Diana Gabdrahmanova, Daugavpils 13. vidusskola

Kārlis Griška, Aknīstes vidusskola

Līga Ivanova, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija

Alīsija Renāte Janīte, Valmieras Valsts ģimnāzija

Daiga Kalniņa – Laksa, Zaķumuižas vidusskola

Amanda Kaufmane, Limbažu novada ģimnāzija

Linda Lielbriede, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

Ieva Lukaža, Druvas vidusskola

Toms Luste, Limbažu 3. vidusskola

Katrīna Mačuka, Valmieras Valsts ģimnāzija

Jelizaveta Mjagkiha, Daugavpils 12. vidusskola

Dainis Rižkins, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija

Dāvids Rubens, Rudzātu vidusskola

Krista Siksaliete,  Valmieras 5. vidusskola

Amanda Stalidzāne, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola

Ginters Zurovskis, Rīgas vakara ģimnāzija

Sirsnīgi sveicam visus konkursa finālistus un viņu skolotājus!

Konkursa žūrijas priekšsēdētājs A.Mežmalis

 

1 2 3 7