Mozuļu kaujas piemiņas brīdis pie Krivandas Baltā krusta Latgalē

16. jūlijā Krivandā, Ciblas novadā, notika piemiņas pasākums Mozuļu kaujā kritušajiem latviešu karavīriem. 1944. gada 15.- 18. jūlijā norisinājās sīvas kaujas Zilupes krastos, kurās bojā gāja vairāk kā 300 karavīri. Latviešu karavīri kara beigu posmā pulkvežleitnanta Kārļa Aperāta vadībā par 24 stundām aizkavēja lielinieku vienību virzību uz rietumiem, sargājot Latvijas robežu, aizkavējot virzību uz Rīgu un dodot iespēju citiem atkāpties. Pasākumā piedalījās Valsts robežsardzes pārstāvji, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu goda priekšsēdētāja Ilga Niradija, Ciblas novada Domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis, Daugavas Vanagi Latvijā Rēzeknes nodaļa un tās vadītājs Gunārs Spodris, Līdumnieku ansamblis, DVL Rēzeknes ansamblis, DV bijušais Rēzeknes nodaļas vadītājs Uldis Skrebinskis, jaunieši un bijušie cīnītāji – leģionārs Jānis Lagzdiņš un nacionālā partizāne Antonija Brasa.

Pasākumu ievadīja Latvijas himnas kopīgs dziedājums, Daugavas Vanagu himna, runas teica DV CV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu goda priekšsēdētāja Ilga Niradija, Ciblas novada Domes vadītājs Juris Dombrovskis, Mozuļu kaujas gaitas aprakstu nolasīja Uldis Skrebinskis,  pasākumu pavadīja muzikālo ansambļu spēlētās un dziedātās karavīru dziesmas.

DV CV priekšsēdētājs, atv. admirālis Andrejs Mežmaļis savā runā uzsvēra, ka Latvijas Centrālās Padomes deklarācijas  parakstītāji aicināja latviešu karavīrus aizstāvēt Latviju visiem spēkiem. Neskatoties uz Otrā pasaules kara apstākļiem un riskējot ar savām dzīvībām, 1944.g. 16.martā 188 LCP locekļi Latvijas nācijas vārdā parakstīja deklarāciju, kurā tiek teikts: “Pēc mūsu izpratnes otrā pasaules kara tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība – pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt.  Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.LCP deklarācijas viens eksemplārs tika toreiz nosūtīts Latviešu leģiona vadībai, R. Bangerskim, kā aicinājums viņam un latviešu karavīriem aizstāvēt Latviju un Latvijas valsts intereses. Skat.: 1944LCP_Memorands_LV.

Piemiņas brīža noslēgumā Zilupē tika iemesti ziedi, kurus upes straume aiznesa uz Krievijas pusi, kur Zilupes krastu tuvumā pirms 73 gadiem norisinājās asiņainās kaujas.  Latviešu leģiona karavīri, kuri tika ierauti otrā pasaules kara atvara nežēlīgajās cīņās starp lielvarām, kuras sargāja tik savus spēkus, izmantojot kā aizsegu arī latviešu karavīru dzīvības un tīkojot pēc jaunām teritorijām, sirdī arvien sargāja Latviju. Viņu ceļš bija grūts, lielvaru noziedzīgo vienošanos par pasaules sadali noteikts, taču viņu kā karavīru ceļš pie dzimtenes robežas aizstāvot to, arvien tiek pieminēts. Krivandā, skaistā, mežiem ieskautā vietā Latgalē, upes krastā pie pašas Krievijas robežas, Baltais krusts stāv kā zīme par bijušajām kara šausmām, necilvēcīgo kara laiku cīņu sadragātiem cilvēku likteņiem lielvaru ambīciju un varaskāres dēļ.

 

Daugavas vanadžu salidojums Talsos

Talsu kultūras namā sestdien notika 16. Latvijas Daugavas vanadžu salidojums, kuru  vadīja Latvijas Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra. Skaisti organizētajā pasākumā piedalījās DVCV pārstāvji, DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, DVCV loceklis Ivars Švānfelds, Daugavas Vanadzes, kuras pārstāvēja 18 DV nodaļas, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, mācītājs Guntis Kalme, bijušais Talsu novada Domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, kultūras kopas  un viesi, tajā skaitā no citu zemju DV nodaļām. Pasākumu ievadīja kopīgs Latvijas himnas un Daugavas Vanagu himnas dziedājums. Latvijas Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra sveica klātesošos un pateicās Talsu novada vadībai par iespēju svinēt svētkus skaistajā septiņu pakalnu pilsētā – Talsos. Pasākumā tika pasniegti daudzi apbalvojumi ilggadēji un aktīvi strādājošām Daugavas Vanadzēm. Visvairāk ziedu, pateicību un siltu vēlējumu saņēma ilggadējā Austrālijas Daugavas Vanadžu priekšniece Ilga Niradija, kura ar DVCV lēmumu ir ievēlēta par Daugavas Vanadžu goda priekšnieci sēdē Straumēnos 2016. gada septembrī, kurā piedalījās visu DV  zemju pārstāvji. Pasākumā dziedāja Latvijas Daugavas Vanadžu koris, folkloras kopa un muzicēja koklētāju ansamblis, ar daudzām dziesmām uzstājās Stendes vīru vokālais ansamblis un ar dejām pasākumu kuplināja romu deju ansamblis. DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, bijušais Talsu novada Domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus runāja par Daugavas Vanagu lomu tautas varoņgara uzturēšanā un paveiktajiem darbiem Latvijai. Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs runāja par labo sadarbību ar Zedelhem pilsētas vadību un pieminekļa metu brīvībai, brīvībai veltīta laukuma izveidi pilsētā, kurā savulaik pēc otrā pasaules kara bija nometināti latviešu karagūstekņi. Mācītājs Guntis Kalme svētīja Daugavas Vanadžu salidojumu, visus vairāk kā 240 klātesošos un pateicās Daugavas Vanagu organizācijai par darbu, kā arī saņēma no  DVCV atzinības rakstu par kopējo ilglaicīgo labo sadarbību, ko pasniedza DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis. Pasākumā bija labi organizēta viesu uzņemšana, pie klātajiem galdiem, skanot dziesmām un vēlāk deju mūzikai, sarunas turpinājās daudzas stundas. Pasākumā noslēgumā bija organizēta arī ekskursija ar autobusu pa skaisto Talsu pilsētu.

Priecīgas Lieldienas!

Priecīgas Lieldienas visām Daugavas Vanagu zemju valdēm, visām DV apvienībām/nodaļām un visiem DV biedriem! Lai Lieldienu olas netrūkst nevienam un lai mīlestība un veselība ir visiem šajos Kristus Augšāmcelšanās svētkos un vienmēr!

Visu labāko vēlēdams, Andrejs  Mežmalis

Konkurss “Oskara Kalpaka pārnākšana – solis nemirstībā”

Ir noslēdzies devītais pēc kārtas Latvijas skolu jaunatnes radošais literārais konkurss, kas ik gadus, jau deviņus gadus bez pārtraukuma, ir veltīts pulkvedim Oskaram Kalpakam. Šogad konkursa tēma bija “Oskara Kalpaka pārnākšana – solis nemirstībā”. Ik gadu konkursā piedalās daudzu Latvijas skolu audzēkņi divās vecuma grupās, radošos darbus teiku un pasaku žanrā veltot pulkveža Oskara Kalpaka piemiņai, viņa cīņai par Latvijas valsti. Šogad darbi bija īpaši skaisti, teikas un pasakas no labāko skolēnu darbiem līdzinājās Kārļa Skalbes rakstītajiem poētiskajiem prozas darbiem. Konkursa noslēgums noritēja Kara muzejā, skaistā un izjustā atmosfērā, ar radošu un patiesu degsmi godinot pulkvedi Oskaru Kalpaku – ar iedegtām sarkanbaltsarkanu sveču liesmiņām, ar dziesmām Atmodas dziedātājas un, faktiski, Atmodas sirdsapziņas – Ievas Akurateres brīnišķīgajā priekšnesumā, un ar izjustu, neparasti skaistu, domās dziļu un radošu literāro darbu fragmentu lasījumiem dzejnieces un aktrises Kristīnes Dinas Bitēnas izpildījumā. Konkursa svinīgajā noslēgumā skolēni saņēma Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska pateicības, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes, ko pārstāvēja Andrejs Mežmalis, Andris Staklis un Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, balvas, Eiropas Parlamenta deputātu Ineses Vaideres, Arta Pabrika un Krišjāņa Kariņa balvas, konkursa žūrijas Goda priekšsēdētāja Ģirta Valda Kristovska, apgāda “Jumava”, Oskara Kalpaka piemiņas fonda un “Tēvijas sarga” balvas, ko pasniedza Kaiva Krastiņa. Uzrunas teica visi viesi un Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete, kura ir arī konkursa žūrijas ilggadēja locekle. Konkursa norisi organizēja  Sarma Dreimane un Silvija Kaugere, kuras pasniedza sertifikātus un diplomus konkursa finālistiem, rūpējās par konkursa gaitu kā ik gadu un saņēma Latvijas Republikas IZM pateicības. Sešiem labākajiem skolēniem – Elizabetei Sipko no Druvas vidusskolas, Emīlam Vīgantam no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, Laurai Jungmanei un Patrīcijai Zālītei no A.Upīša Skrīveru vidusskolas, Ritai Voronovai no Tukuma Raiņa ģimnāzijas, Paulai Vikainei no Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas, tika piešķirtas galvenās balvas, braucieni uz Briseli. Visiem finālistiem tika dāvātas grāmatas un ziedi, tajā skaitā divi no labākajiem skolēniem, kuri piedalās konkursā ar labiem radošiem panākumiem jau atkārtoti – Mikus Saldovers no Neretas J.Jaunsudrabiņa vidusskolas un Dainis Rižkins no E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas, saņēma nozīmīgo vēsturisko darbu par Latvijas iestāšanās procesu NATO, kas tikai nupat nācis klajā apgādā “Lauku Avīze”, Ģ.V.Kristovska grāmatu “Ielauzties NATO”. Konkursa noslēgumā noritēja sadziedāšanās Ievas Akurateres dziesmas pavadījumā un  sarunas ar viesiem turpinājās vēl ilgi pie kafijas galda. Skolotāji un skolēni, kuri uz konkursu bija atbraukuši no visas Latvijas, no dažādām skolām, izteica vēlmi nākamajā gadā atkal piedalīties konkursā un arvien uzturēt ar savu radošo ieguldījumu pulkveža Oskara Kalpaka piemiņu.

Oskara Kalpaka pārnākšana garā, ikviena sirdī, tas ir solis – Latvijas valsts, Latvijas tautas pastāvēšanā un nemirstībā.

A.M.Mežmaļa fotogrāfijas,

teksts S.Kaugere

Foto no konkursa, autors L.Dreimane.

Foto no konkursa, autors L.Dreimane.

Konkurss Vidzemes novada skolām “Pazīsti Latviju”

Jau trešo gadu pēc kārtas ar Daugavas Vanagu Centrālās valdes un Daugavas Vanagi Latvijā valdes atbalstu notiek konkurss Vidzemes novada skolām “Pazīsti Latviju”. Konkursu arī šogad organizēja Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra kopā ar Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolotājiem Juri Mūrnieku, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotāju, Māru Gavari, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas Latvijas un pasaules vēstures, politikas un tiesību MA vadītāju un  konkursa atbalstītājiem. Konkursa svinīgajā noslēgumā balvas pasniedza Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšnieks Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanagu Centrālās valdes loceklis Andris Staklis un konkursa atbalstītāji. Konkurss ir guvis ļoti lielu atsaucību Vidzemes novada skolās, tajā ik gadu piedalās Vidzemes novada skolu 9. klašu skolēni.

Jauna grāmata par Latvijas pievienošanās procesu NATO Ģ. V. Kristovskis “Ielauzties NATO”

Šodien Rīgā, viesnīcā Bergs, notika jaunās grāmatas par Latvijas pievienošanos NATO atklāšanas svētki. Grāmatas nosaukums ir “Ielauzties NATO”, kas liecina par Latvijas grūto, bet konsekvento ceļu iestāšanās procesā NATO, ceļu, kas ir devis Latvijas drošības un aizsardzības sistēmai nenovērtējami lielu ieguldījumu. Grāmatas autors ir bijušais aizsardzības, iekšlietu un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kura vadībā notika Latvijas sagatavošanās iestāšanas procesam NATO un veiksmīga pievienošanās NATO aliansei. Grāmata izdota AS “Lauku avīze”, grāmatā ir izteikta pateicība arī organizācijai Daugavas Vanagi. Atklāšanas svētkos piedalījās NBS komandieris Leonīds Kalniņš, PBLA pārstāvji, Latvijas universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, LU Filosofijas un  socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere Le Galla, NATO StatCom COE vadītājs Jānis Sārts, ģenerālis Juris Vectirāns, ievērojami valdības un sabiedrības pārstāvji, kā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, politiski represētā padomju gados, bet arvien gaismas un patiesības nesēja sabiedrībā – Lidija Lasmane Doroņina, cilvēki, kuri ir devuši savu ieguldījumu un kas ir pastāvējuši par Latvijas ideāliem. Uzrunu teica arī Latvijas Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, pasākumā piedalījās Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis. Tagadējā Daugavas Vanagu priekšnieka, atvaļinātā ASV flotiles admirāļa Andreja Mežmaļa devums NATO izveides procesā Latvijā kopā ar bijušo aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski ir uzsvērts arī jaunās grāmatas sadaļās, tās atspoguļo ievērojamo darbu, kas ir paveikts aizsardzības jomā un arī Daugavas Vanagu organizācijas un PBLA atbalstu. Kopējais darbs Latvijas aizsardzības sistēmas izveidē tika novērtēts ar sirsnību un pateicību no visu klātesošo puses, pasākums noritēja labā gaisotnē, piedaloties dziedātājai, Atmodas sirdsapziņai Ievai Akuraterei. Grāmata ir vērtīgs ieskats pasaules latviešu organizāciju pārstāvju un aizsardzības sistēmas pārstāvju devumā Latvijai, bez kura Latvija nebūtu tādā drošībā NATO, kādā tā ir pašreiz.

Pulkvedim O. Kalpakam veltītā skolu jaunatnes literārā konkursa noslēgums

Pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītā devītā Latvijas skolu jaunatnes literārā konkursa svinīgais noslēgums notiks 7. aprīlī plkst. 13.00 Kara muzejā, Rīgā, Smilšu ielā 20.

Konkursa noslēgumā skolēnus apsveiks DV CV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, DV CV locekļi, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, konkursa atbalstītāji – EP deputāti Inese Vaidere, Artis Pabriks, Krišjānis Kariņš, LR izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, bijušais aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, LU prorektore Ina Druviete, O.Kalpaka piemiņas fonda pārstāvji, In Patria Credere valdes locekle Silvija Kaugere, konkursa žūrijas locekļi un tās vadītāja Sarma Dreimane. Radošā konkursa 38 finālisti, kuru darbi šogad ir atzīti par labākajiem, saņems balvas un diplomus. Svinīgo noslēguma pasākumu ar dziesmām ieskandinās dziedātāja Ieva Akuratere, skolēnu darbu fragmentus lasīs dzejniece un aktrise Kristīne Dina Bitēna. Konkursu atbalsta grāmatu apgāds Jumava, apgāda direktors Juris Visockis. 

Sirsnīgi sveicam visus literārā radošā konkursa finālistus!

Piemiņas pasākums Lestenē

IMG_20170316_140913Kā ik gadu, arī šogad 16. marts iesākās ar Dievkalpojumu baznīcā, gājienu pie Brīvības pieminekļa ar ziediem un turpinājās ar svētbrīdi Lestenes brāļu kapos.  Pie Lestenes brāļu kapu Mātes Latvijas pieminekļa kājām nogūla vainagi un ziedi. Ziedi tika nolikti arī pie daudzām leģionāru piemiņas plāksnēm un pie to iegravētajiem vārdiem granīta sienās.

Lestenes baznīca ar savu atjaunotni priecēja klātesošos,  pasākumu ieskandināja Daugavas Vanadžu kora priekšnesums diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā.

Svinīgajā piemiņas brīdī piedalījās Daugavas Vanagu priekšnieks Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, Daugavas Vanagi Latvijā vadītājs Andris Holms, kā arī Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Tukuma novada pašvaldības pārstāvji, bijušais aizsardzības, iekšlietu un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, NBS pārstāvji, daudzi Latvijas patrioti, Latvijas valdības un Saeimas pārstāvji. Lielu darbu Daugavas Vanagu sagatavoto bukletu izdalīšanā klātesošajiem gan Rīgā, gan Lestenē veica Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra un Daugavas Vanagu priekšnieks Andrejs Mežmalis (skat. informāciju saitē: Skrejlapa 16.03.2017.). Pasākumā Lestenes brāļu kapos izskanēja gan vīru kopas dziedātās dziesmas, gan klātesošo uzrunas, bet pasākuma sākumā izskanēja kopīgi dziedātā Latvijas valsts himna.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā runā uzsvēra, ka: “Latviešu leģionāri savulaik devās kaujā, lai cīnītos pret boļševismu. Viņi cīnījās par to, lai neatkārtotos Baigais gads un sarkanais terors, ko Latvija piedzīvoja 1940. un 1941.gadā. Latvieši lika cerības uz to, ka tiks sakauti abu okupantu karaspēki – tāpat, kā tas jau bija noticis Brīvības cīņās 1918.–1920. gadā, kad latvieši patrieca gan boļševikus, gan vāciešus.” Daugavas Vanagu priekšnieks Andrejs Mežmalis savā runā atgādināja par Latvijas Centrālās Padomes darbu, ko tā veica, lai cīnītos par Latvijas brīvību. Latvijas Centrālā Padome 17. martā 1944. gadā vērsās arī pie latviešu leģionāriem ar uzsaukumu par cīņas nepieciešamību, ar toreizējo apdraudējumu precīzu raksturojumu, jo bija apdraudēta tautas dzīvība un – esamība. Daugavas Vanagu priekšnieks uzsvēra, ka Latvijas valdībai un Saeimai ir pienākums atzīmēt šo dienu, karavīri cīnījās par Latviju, kaut arī svešās uniformās. Bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis savā runā uzsvēra, ka: “Kritušie karavīri ir pelnījuši mieru. Tā ir cilvēcības un Dieva prasība. Tās noliegšana ir tikai nožēlojama vēstures un demokrātijas falsifikācija, kas rada priekšnoteikumus jaunām traģēdijām. Jaunu traģēdiju novēršana ir šodienas politiķu un taisnīgu, valsts un tautas nākotni veidojošu cilvēku atbildība. Tas nav ne vienkārši, ne arī viegli. Zinot neskaitāmos pierādījumus par latviešu karavīru cīņas gaitām II pasaules kara ceļos un frontēs, mums nav tiesību novērsties, ir jāgodina mūsu karavīri, it īpaši mūsu dzimtenes kapsētās. Viņu prettiesiskā iesaistīšana II pasaules kara frontē bija nežēlīgu un varmācīgu okupācijas režīmu un to nožēlojamo kriminālo priekšstāvju – Hitlera un Staļina necilvēcības un prāta tumsonības rezultāts. Mūsu ikgadēja līdzdalība piemiņas pasākumos ir humānisma apliecinājums. Tas ir nepārprotams cieņas apliecinājums leģiona vīriem, karavīriem, viņu mātēm, viņu ģimenes locekļiem, kam nav nekādas saistības ar Lielvācijas mērķiem, kam nav jāuzņemas nekādu atbildību par nacistu noziegumiem, kurus paveica abi okupācijas režīmi. Leģionāri ir nacistu un pseidokomunistu necilvēcīgo tieksmju un netīro darījumu upuri. Šāds vērtējums ir veselā saprāta kategorijās domājošu cilvēku nešaubīga pārliecība. Taču mums dzīvajiem, ikvienam mums ir atbildība joprojām, arī pēc pusgadsimta. Tā ir atbildība par patiesības noskaidrošanu, par  patiesības uzturēšanu un patiesības nodošanu nākamajām paaudzēm, kas nāks pēc mums.”

16. marta piemiņas pasākumu noslēgumā Latviešu biedrības namā Rīgā notika skaists vīru kopas “Vilki” koncerts, ko ievadīja mācītāja Gunāra Kalmes ievadvārdi un plašs vēsturisko notikumu izklāsts.

Saulainais laiks un lielā cilvēku mīlestība, ko tie sniedza savās domās kritušajiem karavīriem sasildīja šī gada 16. marta dienu Latvijā.

IMG_20170316_140842IMG_20170316_141746Lestene 2017. 1IMG_20170316_141455IMG_20170316_140700IMG_20170316_140430

16. marta piemiņas pasākumi 2017. gadā

Lestene

10. 00 Dievkalpojums Sv. .Jāņa baznīcā

11.00 Gājiens no Sv. Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim

14.00 Piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos

18.00 Vīru kopas “Vilki” koncerts Latviešu biedrības namā

 

“PĒC VISIEM DABAS UN CILVĒCĪBAS LIKUMIEM NEVIENS MUMS NEVAR APSTRĪDĒT TIESĪBAS AIZSTĀVĒTIES, JA TIEK APDRAUDĒTA MŪSU NĀCIJA UN TĀS ESAMĪBA.” LCP

KĀPĒC 16. MARTS? “VĒSTURISKIE NOTIKUMI” (Informācija – Fakti – Patiesība)

Daugavas Vanagu Centrālās Valdes informatīvais materiāls

par 16. marta būtību skatāms saitēs šeit,

latviešu valodā:

Skrejlapa 16.03.2017.

un angļu valodā:

Information english 16.03.2017.

2017. gada Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa finālisti

Oskaram Kalpakam veltītā literārā konkursa finālisti,

kuri tiek aicināti uz konkursa svinīgo noslēgumu

7. aprīlī 2017. g. plkst. 13.00

Rīgā, Kara muzejā, Smilšu ielā 20:

Artis Andrejevs, Aizupes pamatskola
Katrīna Avotiņa, Siguldas pilsētas vidusskolaimages 3
Inga Barvika, Rīgas Valsts 1.ģimnāzija
Laura Čuprinska, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija
Artūrs Gorbunovs, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Margarita Jauģiete, Šķibes pamatskola
Mikus Jasēvičs, Aizupes pamatskola
Laura Jungmane, A.Upīša Skrīveru vidusskola
Monta Kalēja, A.Upīša Skrīveru vidusskola
Laura Kaņepone, Jelgavas Valsts ģimnāzija
Anastasija Kazaka, Zilupes vidusskola
Liega Krasovska, A.Upīša Skrīveru vidusskola
Inese Krēsliņa, Meirānu Kalpaka pamatskola
Elīza Ķibilda, Aizupes pamatskola
Anna Nikola Malceniece, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Inese Meļehova, Salaspils 1. vidusskola
Diāna Muižniece, Druvas vidusskola
Laura Pīpkalēja, Jelgavas Valsts ģimnāzija
Marks Ernests Podoiņiks, Š.Dubrova Rīgas ebreju pamatskola
Kristaps Pogulis, Rīgas sanatorijas internātpamatskola
Rauls Poļs, Rīgas Avotu pamatskola
Karīna Reinvalde, Druvas vidusskola
Zenta Maria Rinmane, Druvas vidusskola
Dainis Rižkins, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Dāvids Rubens, Rudzātu vidusskola
Ginta Ručevska, Jaunsilavas pamatskola
Laine Rumpe, Aizupes pamatskola
Mikus Saldovers, Neretas J.Jaunsudrabiņa vidusskola
Elizabete Sipko, Druvas vidusskola
Rūta Šteina, Aizupes pamatskola
Māris Vējiņš, Aizupes pamatskola
Elīza Viekale- Gasjūna, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Emīls Vīgants, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Paula Vikaine, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija
Rita Voronova, Tukuma Raiņa ģimnāzija
Patrīcija Zālīte,  A.Upīša Skrīveru vidusskola
Īvs Zvejs, Šķibes pamatskola
Ance Žagare, Talsu 2. vidusskola

 

SIRSNĪGI SVEICAM VISUS FINĀLISTUS!

Konkursa žūrija

1 2 3 5