Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā

Latvijas Universitātē 15.11.2017. notika Latvijai nozīmīgas grāmatas atklāšanas svētki. Latvijas Zinātņu akadēmijas Batijas stratēģisko pētījumu centrs ir izdevis grāmatu  Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā. Autoru kolektīvs akadēmiķa Tālava Jundža vadībā ir paveicis ļoti nozīmīgu 4 gadu darbu, ko grāmatas atklāšanas svētkos klātesošie nozīmīguma ziņā pielīdzināja Satversmes preambulas papildinājumam. Pasākumā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, LU rektors Indriķis Muižnieks, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, LU prorektore Ina Druviete, akadēmiķe Janīna Kursīte, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels, daudzi viesi. Pasākums noritēja Latvijas valsts svētku gaisotnē, tas ir nozīmīgs notikums Latvijas valsts vēsturē un tās izpētē. Valsts nepārtrauktība kā Latvijas atjaunošanas tiesiskais pamats ir šīs monogrāfijas pamatjautājums, kas tiek apskatīts no starptautisko tiesību viedokļa. Grāmata ietver trimdas lomas izpēti, diplomātijas vēstures faktus, zinātniskus pētījumus par pretošanos nacistiskajam un padomju okupācijas režīmam, Baltijas valstu jautājuma starptautiskā konteksta apskatu.

Lāčplēša dienas pasākumi

Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis piedalījās visos pasākumos, kuri Lāčplēša dienā noritēja Rīgā. Pie Brīvības pieminekļa un Oskara Kalpaka pieminekļa tika nolikti ziedi un svecītes, svētku dienā LU Lielajā aulā notika arī koncerts. Atceres pasākumi Lāčpēša dienā, 11. novembrī, notika visā Latvijā un kritušo piemiņai Lāčpēša dienas vakarā tika aizdegtas tūkstošiem svecītes pie Rīgas pis mūra Daugavas krastmalā. Dienu iepriekš, 10. novembrī, notika koncerts Lestenes Tautas namā, kurā piedalījās soliste Evita Zāīte un Rīgas 45. vidusskolas koris, pēc tam notika lāpu gājiens un atceres brīdis ar svecīšu un ziedu nolikšanu Lestenes brāļu kapos, svētbrīdi vadīja Lestenes un Džūkstes draudžu mācītājs Jānis Saulīte.

Gunārs Astra. Sirdī ticot Latvijai. Latvijas skolu jaunatnes radošais literārais konkurss

Sagaidot Latvijas simtgadi un pieminot Gunāru Astru.

Latvijas skolu jaunatnes radošo literāro darbu konkurss

Gunārs Astra. Sirdī ticot Latvijai.

 Konkursa nolikums

 Brīvība – kā doma

un vārds,

tās dzīvība – sirds asins stāds!

Latvijas valsts simtgades priekšvakarā atcerēsimies savus brīvības cīnītājus, kuri padomju okupācijas laikā nebaidījās teikt patiesību, to aizstāvēt un līdz ar to rosināt Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viens no tiem, kuri atdeva savu dzīvību par Latviju, bija Gunārs Astra. Gunāra Astras tiesas sēdē teiktais Pēdējais vārds izskanēja ne tikai kā liecība smagajam okupācijas laikam, kad Latvijas neatkarība bija vēl tikai sapnis, bet arī kā ticība laikam, kas toreiz tikai vēl nāca, neatkarīgas Latvijas valsts laikam.

       Šogad Gunāram Astram veltītajā konkursā domāsim un rakstīsim par ticības spēku, ko tas dod. Konkursa tēma – par ticību ideāliem, Latvijai, tās brīvībai un neatkarībai. Kas deva spēju ticēt un izturēt grūtībās, kad apkārt bija vienaldzība, neticība, padomju okupācijas laiks, ko varam  mācīties no Gunāra Astras, viņa ceļa šodien.

  1. Konkursa mērķis

    Konkursa mērķis ir rosināt skolu jaunatni iegūt dziļākas zināšanas par brīvības cīnītāju Gunāru Astru, pieminot viņa dzimšanas dienu 22. oktobrī, kā arī viņa nozīmi Latvijas neatkarības veidošanā; pārdomāt ticības ideāliem nozīmību un dot iespēju izpaust skolēniem radošo garu, rakstot literāri radošo darbu esejas žanrā.

  1. Konkursa norise

 2.1.  Konkurss notiek no 2017. gada 22. oktobra ( 22. oktobris – Gunāra Astras dzimšanas diena ) līdz 2017. gada 22. novembrim.

2.2.  Konkursā aicināti piedalīties Latvijas skolu 9. – 12. klašu skolēni ar literāri radošajiem darbiem esejas žanrā.

2.3.  Literāri radošie darbi esejas žanrā ir jānosūta vērtēšanai konkursa žūrijai uz e-pastu: dvcv.konkurss@gmail.com līdz 2017. gada 22. novembrim.

  1. Konkursa žūrija un atbalstītāji

Žūrijas priekšsēdētājs – Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs, atv. admirālis.

Žūrijas locekļi:

3.1. Ina Druviete, LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, filoloģijas  profesore;

3.2. Kārlis Kangeris, LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks, VDK izpētes komisijas priekšsēdētājs;

3.3. Ivars Švānfelds, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis, Okupācijas muzeja biedrības biedrs;

3.4.  Andris Staklis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis;

3.5.  Leons Astra, redaktors, VAS Latvijas Valsts meži;

3.6.  Raela Railvija Rozīte, teoloģe, ev. luteriskās  draudzes mācītāja;

3.7. Silvija Kaugere, ārste, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes mājas lapas redaktore.

Konkursa atbalstītāji: Eiropas Parlaments, Eiropas Parlamenta deputāte, profesore Inese Vaidere, Latvijas Republikas Izglītības ministrija, izglītības ministrs profesors Kārlis Šadurskis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, tiesību zinātņu doktors, habilitētais politikas zinātņu doktors,  LU profesors Tālavs Jundzis, Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolas direktore Alla Štolcere, mākslinieks, operdziedātājs Ingus Pētersons, pianists Ventis Zilveris, kā arī pārstāvji no Daugavas Vanagu Centrālās Valdes, Latvijas Universitātes un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības. Konkursa žūrijas Goda loceklis ir Imants Balodis, grāmatas “Gunārs Astra. Un citi” veidotājs.

  1. Darba žanrs un noformējums.

      Konkursa darbs jāraksta esejas žanrā. Darba apjoms 3 – 4 lpp. datorrakstā, neskaitot titullapu un pielikuma lapu. Burtu lielums 12, rindu atstarpe 1,5, atkāpes no lapas malām: no augšējās un apakšējās malas  2 cm, no kreisās malas 3 cm, no labās malas 2 cm. Esejas titullapā jānorāda: autora vārds, uzvārds, skola, klase. Darba pielikuma lapā jānorāda: autora telefons, e-pasts,  precīza skolas adrese, skolotāja vārds, uzvārds, telefons un e- pasts. Konkursa literāri radošie darbi ir jāiesniedz latviešu valodā.

  1. Konkursa rezultātu izvērtēšana un rezultātu paziņošana.

 5.1. Konkursa rezultāti tiks izziņoti 2017. gada 30.novembrī Daugavas Vanagu Centrālās Valdes mājas lapā www.dvcv.lv .

5.2. Konkursa svinīgais noslēgums ar finālistu radošo darbu lasījumiem un koncertu Gunāra Astras piemiņai, kurā piedalās operas solists, mākslinieks Ingus Pētersons un pianists Ventis Zilveris, notiks 1. decembrī, Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolā, Rīgā, Skrindu ielā 1, plkst.13.  Uzaicinājums uz konkursa fināla svinīgo daļu un koncertu tiks izsūtīts visiem finālistiem, kuri piedalās konkursā  un viņu skolotājiem, līdz ar rezultātu izziņošanu 30. novembrī.

5.3. Vērtēšana darbiem: darba oriģinalitāte, radošums, tēmas izpratne, darba noformējuma precizitāte un atbilstība konkursa Nolikumam.

5.4. Konkursa darbus žūrija var izmantot tālākai Gunāra Astras personības, Latvijas brīvības cīņu izpratnes veidošanai gan izstādēs, gan publikācijās.

            6. Godalagas.

6.1. Galvenā balvaapmaksāts brauciens uz Eiropas Parlamentu Briselē no EP deputātes Ineses Vaideres. Tā tiek piešķirta izcilākā darba autoram.

6.2. Pirmo trīs vietu ieguvēji saņem diplomus un Daugavas Vanagu Centrālās Valdes naudas balvas 50, 40 un 30 EUR apmērā.

6.2. Konkursa 25 labāko darbu autori, kuri tiks aicināti uz konkursa svinīgo noslēgumu, saņem balvas no LR Izglītības un zinātnes ministrijas, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes un konkursa atbalstītājiem. Balvas konkursa labāko darbu autori saņem konkursa svinīgajā noslēgumā.

  1. Konkursa pieteicējs un informācija.

Konkursu organizē Daugavas Vanagu Centrālā Valde. Informācija par konkursu un konkursa uzvarētājiem tiks publicēta Daugavas Vanagu Centrālās Valdes mājas lapā www.dvcv.lv.  E-pasts informācijai un konkursa rakstisko darbu nosūtīšanai:  dvcv.konkurss@gmail.com.

DV CV svinīgā sēde Latvijā

No 22. – 24. septembrim Rīgā notika DV CV sēde, kurā DV CV atskatījās uz paveikto, ziņoja par padarītajiem darbiem un svinīgā atmosfērā Latviešu biedrības namā pieņēma arī apsveikumus. Ievadrunu teica DV CV priekšnieks Andrejs Mežmalis. Daugavas Vanagus sveica Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura “pateicās organizācijai par pašaizliedzīgo darbu un dziļo patriotismu, pulcējot latviešus visā pasaulē un stiprinot ticību mūsu valstij. „Daugavas Vanagi ir viens no Latvijas brīvības balstiem. Paldies, ka sniedzat mums latvietības un dzimtenes mīlestības paraugstundas! Paldies, ka nepagurstot esat palīdzējuši karavīriem un viņu ģimenēm,” sacīja I.Mūrniece, paužot dziļu pateicību arī par Daugavas Vanagu ieguldījumu Latvijas vēstures apzināšanā un tās skaidrošanā visā pasaulē.Saeimas priekšsēdētāja izteica gandarījumu, ka organizācija audzina arī mazos „vanadzēnus”, kuri šoreiz bija atbraukuši no Latgales puses. „Kopā ar citām Latvijas un trimdas organizācijām jūs turpināt būt arī politiskais ceļvedis savās kopienās, protat izšķirīgos brīžos apvienot cilvēkus, rādīt ceļu saviem laikabiedriem un visai sabiedrībai,” akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, īpašu pateicību paužot Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdim Andrejam Mežmalim par aktīvo darbu, skaidrojot leģionāru vēsturi ārvalstu vēstniekiem, amatpersonām un žurnālistiem”, skat. informāciju papildus: http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/26169-inara-murniece-daugavas-vanagi-ir-viens-no-latvijas-brivibas-balstiem Apsveikumus bija atsūtījušas arī abas pārējās augstākās valsts amatpersonas – Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis.  Sanākušos ar atsūtītajiem apsveikumiem sveica arī Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde un Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Daugavas Vanagus pasākumā uzrunāja arī Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.  Pasākumā koncertu sniedza Daugavas Vanadžu koris un ansamblis diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā,  svinīgajā pasākumā piedalījās arī bijušais DV Latvijā vadītājs Juris Vectirāns. DV CV slēgtās sēdes un svinīgās vakariņas notika viesnīcā “Radi un Draugi”, klātesošos uzrunāja DV CV priekšnieks Andrejs Mežmalis, DV mītnes zemju vadītāji un DV CV valdes locekļi. Ar runu uzstājās arī bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis. Daugavas Vanadzes ņēma aktīvu dalību visos pasākumos, Daugavas Vanadžu priekšniece Gunta Reinolde teica ievadrunu  Daugavas Vanadžu kopā sanākšanas vakarā un Latvijas Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra iepazīstināja ar visām Daugavas vanadzēm un nodaļām. No ASV bija ieradušies ASV Daugavas Vanagu vadītājs Andris Kursietis un ASV Daugavas Vanadžu priekšniece Līga Nutere. Pasākumā notika arī gatavošanās nākamajām DV CV vēlēšanām, kas ir būtiskas Daugavas Vanagu organizācijas turpmākajam darbam. Uz DV CV priekšnieka amatu ir izvirzīti divi kandidāti, Austris Grasis no Vācijas un ASV Daugavas Vanagu organizācijām, kā arī Gunārs Spodris no Latvijas Daugavas Vanagu organizācijas. DV CV lielajā darba pārskatā, ko deva DV CV priekšnieks Andrejs Mežmalis, bija ietverti visi daudzie paveiktie darbi, ko kopīgiem spēkiem paveikusi DV CV, DV biedri un atbalstītāji. Ziedi tika nolikti pie Oskara Kalpaka un Raiņa pieminekļiem. Par šo pasākumu skaistu ieskatu devuši ASV Daugavas Vanagi arī savā Facebook lapā, skat.:

No 2017. gada 22. -24. septembrim Rīgā norisinājās Daugavas Vanagu Centrālās Valdes sēde. Oficiālā atklāšana notika…

Posted by Daugavas Vanagi ASV on Friday, September 29, 2017

Daugavas Vanagu Centrālās Valdes sēde Rīgā, 2017. gada 22.-24. septembrī

Informācija par DV CV sēdes dienas kārtību

DV CV sēdes svinīgā atklāšana notiks š.g. 22.septembrī plkst. 11.00, Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē ( 3.stāvā ), Merķeļa ielā 13. Visi laipni lūgti piedalīties svinīgajā pasākumā.

Pēc pasākuma ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa  ( ja Brīvības piemineklis vēl nebūs atklāts, tad ziedu nolikšana būs pie O. Kalpaka, Raiņa un K. Ulmaņa pieminekļiem ). 

22. septembrī notiks DV CV slēgtā sēde,  23. un 24. septembrī DV CV sēde viesnīcā “Radi un Draugi”, Mārstaļu ielā 3, Rīgā.

DV CV prezidijs

Gunāra Spodra vadītā Vanadzēnu kustība Latvijā

Pie Viļakas ezera, no kreisās: Klāra Mētra, Gunārs Spodris un Ilga Niradija

Daugavas Vanagu (DV) „Jaunatnes un Vanadzēnu vadītājs” Latvijā Gunārs Spodris ir Anglijas latvietis,  dzīvo Latvijā, Latgalē, Rēzeknes novadā, jau daudzus gadus. Viņa sirds lieta ir Daugavas Vanagu organizācijas izaugsme,  jaunās paaudzes piesaistīšana un iesaistīšana DV darbā Latvijā. Viņš cītīgi apmeklē Latgales skolas, sadarbībā ar skolu direktoriem un skolotājiem viņš ir noformējis Vanadzēnu kopas dažādās Latgales skolās, kuras ir izrādījušas interesi jauniešu patriotiskā audzināšanā. Gunārs ir bijis saistīts ar DV jau no bērnu dienām, jo viņa māte bija ļoti aktīva Daugavas vanadze Anglijā, kur Gunārs uzauga un kur viņš ir dienējis Britu armijā; pēc dienesta Gunārs strādāja savā inženieru arodā, ir bijis ievēlēts vienas Anglijas pilsētas domē un vienmēr ir aktīvi piedalījies latviešu sabiedrībā, to starpā arī aktīvi iesaistījies DV darbā un bijis DV Anglijā valdes loceklis. Pašlaik dzīvojot Latvijā, Gunārs veltī daudz laika Vanadzēnu kustībai, ir DV Latvijā Rēzeknes nodaļas valdes priekšsēdis un DV Latvijā valdes loceklis. Viņa lielā aktivitāte DV darbā atspoguļo arī viņa uzņēmību, izturību un labu veselību. Dzīvodams savas sievas lauku īpašumā, viņš kopā ar sievu atjauno viņu senču mājas, Gunārs ir arī fiziski norūdīts darbā, no kā viņš nebaidās; vienmēr, darbus kurus viņš uzņemas viņš arī izpilda.

Ceļā uz Stompaku purvu – Latvijas partizāņu cīņas vietu, kur mūsu partizāņi, Latvijas brīvības cīnītāji, cīnījās pret Padomju okupāciju

Nupat notika Vanadzēnu salidojums Rekovas vidusskolā Rekovā, Latgalē, netālu no Krievijas robežas. Bija ļoti iedvesmojoši skatīties uz Vanadzēniem un viņu lielo enerģiju šajā pasākumā. Pirmās dienas salidojuma mērķis bija salidojuma svinīga atklāšana, uzrunas, iepazīšanās ar Viļakas pilsētas vēsturiskām vietām, kā arī Latvijā Nacionālo partizāņu kaujas vietas Stompaku purvā apmeklēšana, kur kādreiz notika viena no lielākām partizāņu kaujām pret padomju čekas vienībām un Sarkano armiju. Gunārs Spodris vadīja pasākumu kopā ar Vanadzēnu vadītājiem no skolām; pasākumā piedalījās un deva

Vanadzēni no trīs skolām noklausās Gunāra Spodra uzrunu

uzrunas DV Vanadžu Goda priekšniece Ilga Niradija no Austrālijas, DV Latvijā Vanadžu vadītāja Klāra Mētra un DV priekšnieks Andrejs Mežmalis. Rakstā „Stompaku neatkarības sala” Uldis Skrebinskis no Daugavas Vanagiem raksta: „1945. gada martā Latgale, Vidzeme, Zemgale bija komunistu okupētas. Stompaku nometne vēl bija neatkarīga Latvijas valsts ar tās likumiem un kārtību. Un tas bija tik ilgi, kamēr te atradās Stompaku nometne.”  Ar Gunāra Spodra neatlaidību, sadarbībā ar skolām, vietējo pašvaldību un citiem, Stompaku kaujas vieta, kur krita Latvijas patrioti, partizāni, tiek iemūžināta kā vēsturiska vieta Latgalē, lai jaunieši var ar savām acīm paši redzētu vietu, Stompaku purva „neatkarības salas”, kur cīnījās un aizstāvējās viņu tautas brāļi un māsas. Pievienotās fotogrāfijas runā pašas par sevi ( foto: A. Mežmalis ).

Andrejs Mežmalis, DV priekšnieks

Vanadzēni ceļā uz Latvijas partizāņu bijušo mājvietu Stompaku purvā, kur 1945.gadā notika sīvas kaujas ar PSRS čekas un Sarkanās armijas vienībām


Vanadzēni pēc atgriešanās no Stompaku purva, Latvijas partizāņu cīņu vietas

 

 

Pie Stompaku purva

No kreisās: Klāra Mētra, uzrunā Gunārs Spodris

Pusdienās, no kreisās: Gunārs Spodris, Andrejs Mežmalis, Klāra Mētra un Ilga Niradija

Izsalkušie Vanadzēni , Vanadzēnu vadītāji un viesi pie pusdienu galda “Vēršukalna muzejā”, netālu no Viļakas, Latgalē

Sava ceļa gājējs Gunārs Spodris. Intervija ar vienu no kandidātiem DV priekšsēža amatam

Latvijas tautas ceļš laiku lokos nav bijis viegls. Pār Latvijas zemi ir staigājuši dažādi spēki, pārciesti kari un vairāk kā piecdesmit gadu okupācija pēdējā gadsimtā vien. Tauta tikusi izkaisīta dažādās pasaules malās, gan bēgot no okupācijas un kara draudiem, gan ekonomisku grūtību dēļ. Neskatoties uz grūtībām, Latvijas valsts ir atjaunota. 23.augusts ir Baltijas ceļa atceres diena, kad atceramies noziedzīgo vienošanos starp lielvarām, tām sadalot nepiederošas teritorijas, diena, kad pieminam Baltijas tautu vēlmi būt patstāvīgām. Latvija ir atjaunojusi galveno, savu neatkarību. Sadodoties rokās Baltijas ceļā, sadodoties rokās tēvzemē un sadodoties rokās trimdā,  sadodoties rokās ne tikai fiziski, bet arī garīgi, tā sekmējot Latvijas brīvības ceļu.

        Baltijas ceļa gadadienas priekšvakarā saruna ar pasaules latviešu organizācijas Daugavas Vanagi ilggadēju biedru Lielbritānijā, tagadējo Daugavas Vanagi Latvijā Rēzeknes nodaļas vadītāju Gunāru Spodri. Viņš ir Vanadzēnu vadītājs Latvijā un šogad ir izvirzīts Daugavas Vanagi Latvijā delegātu sapulcē kandidēšanai visas Daugavas Vanagu organizācijas priekšsēža amatam.

      Latvijas valsts izveides un pastāvēšanas ceļš nav bijis rozēm kaisīts, tomēr Latvija ir, tā pastāv, tā ir atjaunojusi neatkarību. Kāds ir trimdas devums šajā procesā, kā Anglijas un arī citu trimdas zemju latvieši turējās pie idejas par brīvību?

Esmu dzimis 1939. gadā Rīgā, dzīvoju Vācijā no 1944. līdz 1947. gadam un Anglijā no 1947. līdz 2008. gadam. Trimda deva ticību, ka Latvija atkal būs brīva un neatkarīga. Ar radio raidījumiem uz Latviju, grāmatu izdošanu, arī politisku lobismu trimdas zemēs. Godīgi sakot, trimdas latviešiem bija samērā maza loma neatkarības atgūšanā, tas lielais gods pienākās Latvijas tautai.  Trimda bija pārāk ilgstoša, ja Padomju Savienība būtu sabrukusi ātrāk, tad būtu cits stāsts. Trimdai vajadzēja dot uzņēmējus un politiskus darbiniekus ar zināšanām un praksi, kuri varētu pārcelties uz Latviju, diemžēl daudz tādi neparādijās. Bet Daugavas Vanagi trimdā ar savu kopīgo disciplīnu, skaidru domāšanu un labdarību palīdzēja Latvijai, izveidojās arī Daugavas Vanagi Latvijā, kas turpina to pašu darbību.

      Baltijas ceļš un neatkarības atjaunošana, kā izjutāt šo trauksmaino laiku?

Neviens nevarēja ticēt, ka Padomju Savienība sabruks tik ātri. Visa pasaule mainījas, notikums sekoja notikumam, cilvēki bija emociju virpuli, es arī. Jau no 1985. gada es cītigi sekoju katram politiski pārsteidzošam pagriezienam Latvijā un plašajā Padomju Savienībā. Pirmo reizi atgriezos Latvijā 1990. gadā ar meitu, kad jau varēja brīvi elpot un ceļot pa visu Latviju.

      Atgriešanās dzimtenē ir daudziem sen lolots sapnis, daudziem šī doma savukārt liekas nevajadzīga, gan pēc kara aizbraukušajiem trimdā, gan pēdējās desmitgadēs  aizbraukušajiem – ekonomiski labākas dzīves, kā arī dažādu citādu apstākļu rezultātā. Kāda sajūta ir dzīvojot Latvijā pašlaik un kas vēl darāms?

Atgriezos dzimtenē 2008. gadā kopā ar sievu Viktoriju, ar kuru nesen biju apprecējies. Biju jau pensionārs un mūsu plāns bija atjaunot viņas mantotās mājas Latgalē. To izdarījam un tur dzīvojam vēl šo baltu dienu. Nejutu vairs saistību ar Angliju, tikai ar maniem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem tur mēs turam ciešu kontaktu. Man liekas, ka nevarētu šeit dzīvot, ja man būtu jāstrādā, jo darba kultūra un atalgojums ir grūti pieņemami. Cilvēki strādā, bet ne sevišķi produktīvi.

      Kā dzimtas saknes, dzimtas sajūta ir turējusies ģimenē?

Diemžēl mana dzimta ir izkaisīta pa visu pasauli un to arī smagi skāris karš, arī informācijas trūkums par plašāko ģimeni ir padarījis mani par sava ceļa gājēju. Kā Andrejs Eglītis uzrakstīja manā autogrāfu grāmatā piecdesmito gadu sākumā, ‘’jauns cilvēks, jauns ceļš uz Latviju“.

      Kur rodas spēks paveikt daudzos sabiedriskos darbus un kādi tie ir bijuši pēdējos gados?

Pirms pārcēlos uz Latviju, Daugavas Vanagu Fonda pilnsapulcē teicu, ka braucu uz Latviju, lai iemācītos zvejot. Tas nav noticis, jo esmu sabiedrisks cilvēks, kurš nevar iztikt bez darbības. Organizēt sabiedrisko darbu ir mans “lauciņš “. Iestājos Daugavas Vanagu Fondā Donkasterā 1992. gadā, jo tur strādāju, kaut dzīvoju Anglijas dienvidos – Bristolē, kur nebija Daugavas Vanagi. Dibināju Bristol Latvian Society, kura bija aktīva no 1995. līdz 2007. gadam. Sekmīga organizācija, kuras mērķis bija iesaistīt visus, kuriem bija interese par Latviju, ieskaitot angļu sabiedrību. Tika organizētas teātra izrādes no Latvijas Bristolē un angļu teātra izrādes Latvijā, arī daudz citi pasākumi ar referātiem par visādām tēmam. Daugavas Vanagu Fonds mani ielūdza valdē, lai izvestu Londonas latviešu namu no bankrota 2005. gadā, ko arī izdarīju. No 2010. gada esmu Daugavas Vanagi Latvijā Rēzeknes nodaļas priekšsēdis un tagad arī zemes valdē.  Galvenokārt strādāju ar Vanadzēnu darba organizāciju, esmu izdevis Vanadzēnu audzinātāja rokasgrāmatu.

      Kāpēc Latvijas kā neatkarīgas valsts ideja un darbs tai joprojām liekas svarīgs? Ir redzams, ka sabiedrībā ne visi ir pietiekami aktīvi, ne visi ikdienā domā par to, ka “katram būtu roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek”, lai Latvijas valsts tiktu stiprināta un celta arvien.

Problēma ir ar minoritāšu saliedēšanu Latvijas sabiedrībā, lai visi mēs būtu patriotiski savā stājā. Arī starp latviešiem ir par daudz negatīvisma attiecībā uz valsti un politiku. Cilvēkiem jābūt pozitīviem, un labestībā jādod vienam roka otram.

        Daudzus gadus vadāt Vislatvijas Vanadzēnu kustību. Ko jaunā paaudze uzskata par svarīgāko, lai Latvija pastāvētu?

Tas, ko viņi sagaida, ir droša, latviska vide ar darbu un labklājību. Arī viņi saprot, ka viņi paši būs tie, kas to veidos.

      Kas būtu galvenais Daugavas Vanagu darbā nākamajos gados, kādā virzienā to vajadzētu vadīt?

Manuprāt, ir divas vajadzības Daugavas Vanagiem, lai turpinātu savas aktivitātes arī nākotnē. Ir jābūt paaudžu maiņai un mums arī ir jāmainās. Es to redzu kā Vanadzēnu, jauniešu iesaistīšanu daudz lielākā mērā un atceres pasākumu uzturēšanu katrai nodaļai savā vidē. Rēzeknes nodaļa katru gadu rīko Mozuļu kaujas atceri Krivandā, strādā, lai atjaunotu Stompaku purva cīņas vietu, jo nedrīkstam aizmirst vēsturi. Man liekas, ka galvenais ir mērķtiecīgs darbs, labestība vienam pret otru un godīgums visās darīšanās, mēs būsim stipri tikai tad, ja mēs sadarbosimies. Es vēlu sekmīgi turpināt darbību Daugavas Vanagu organizācijai un tiem, kas vēl nav tās biedri, iestāties kā biedriem, jo mums ir nākotne.

Ar G.Spodri sarunājās S.Kaugere. Foto – no G.Spodra personiskā arhīva un no piemiņas brīža Krivandā kopā ar Vanadzēniem.

Mozuļu kaujas piemiņas brīdis pie Krivandas Baltā krusta Latgalē

16. jūlijā Krivandā, Ciblas novadā, notika piemiņas pasākums Mozuļu kaujā kritušajiem latviešu karavīriem. 1944. gada 15.- 18. jūlijā norisinājās sīvas kaujas Zilupes krastos, kurās bojā gāja vairāk kā 300 karavīri. Latviešu karavīri kara beigu posmā pulkvežleitnanta Kārļa Aperāta vadībā par 24 stundām aizkavēja lielinieku vienību virzību uz rietumiem, sargājot Latvijas robežu, aizkavējot virzību uz Rīgu un dodot iespēju citiem atkāpties. Pasākumā piedalījās Valsts robežsardzes pārstāvji, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu goda priekšsēdētāja Ilga Niradija, Ciblas novada Domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis, Daugavas Vanagi Latvijā Rēzeknes nodaļa un tās vadītājs Gunārs Spodris, Līdumnieku ansamblis, DVL Rēzeknes ansamblis, DV bijušais Rēzeknes nodaļas vadītājs Uldis Skrebinskis, jaunieši un bijušie cīnītāji – leģionārs Jānis Lagzdiņš un nacionālā partizāne Antonija Brasa.

Pasākumu ievadīja Latvijas himnas kopīgs dziedājums, Daugavas Vanagu himna, runas teica DV CV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Daugavas Vanadžu goda priekšsēdētāja Ilga Niradija, Ciblas novada Domes vadītājs Juris Dombrovskis, Mozuļu kaujas gaitas aprakstu nolasīja Uldis Skrebinskis,  pasākumu pavadīja muzikālo ansambļu spēlētās un dziedātās karavīru dziesmas.

DV CV priekšsēdētājs, atv. admirālis Andrejs Mežmaļis savā runā uzsvēra, ka Latvijas Centrālās Padomes deklarācijas  parakstītāji aicināja latviešu karavīrus aizstāvēt Latviju visiem spēkiem. Neskatoties uz Otrā pasaules kara apstākļiem un riskējot ar savām dzīvībām, 1944.g. 16.martā 188 LCP locekļi Latvijas nācijas vārdā parakstīja deklarāciju, kurā tiek teikts: “Pēc mūsu izpratnes otrā pasaules kara tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība – pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt.  Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.LCP deklarācijas viens eksemplārs tika toreiz nosūtīts Latviešu leģiona vadībai, R. Bangerskim, kā aicinājums viņam un latviešu karavīriem aizstāvēt Latviju un Latvijas valsts intereses. Skat.: 1944LCP_Memorands_LV.

Piemiņas brīža noslēgumā Zilupē tika iemesti ziedi, kurus upes straume aiznesa uz Krievijas pusi, kur Zilupes krastu tuvumā pirms 73 gadiem norisinājās asiņainās kaujas.  Latviešu leģiona karavīri, kuri tika ierauti otrā pasaules kara atvara nežēlīgajās cīņās starp lielvarām, kuras sargāja tik savus spēkus, izmantojot kā aizsegu arī latviešu karavīru dzīvības un tīkojot pēc jaunām teritorijām, sirdī arvien sargāja Latviju. Viņu ceļš bija grūts, lielvaru noziedzīgo vienošanos par pasaules sadali noteikts, taču viņu kā karavīru ceļš pie dzimtenes robežas aizstāvot to, arvien tiek pieminēts. Krivandā, skaistā, mežiem ieskautā vietā Latgalē, upes krastā pie pašas Krievijas robežas, Baltais krusts stāv kā zīme par bijušajām kara šausmām, necilvēcīgo kara laiku cīņu sadragātiem cilvēku likteņiem lielvaru ambīciju un varaskāres dēļ.

 

Daugavas vanadžu salidojums Talsos

Talsu kultūras namā sestdien notika 16. Latvijas Daugavas vanadžu salidojums, kuru  vadīja Latvijas Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra. Skaisti organizētajā pasākumā piedalījās DVCV pārstāvji, DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, DVCV loceklis Ivars Švānfelds, Daugavas Vanadzes, kuras pārstāvēja 18 DV nodaļas, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, mācītājs Guntis Kalme, bijušais Talsu novada Domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, kultūras kopas  un viesi, tajā skaitā no citu zemju DV nodaļām. Pasākumu ievadīja kopīgs Latvijas himnas un Daugavas Vanagu himnas dziedājums. Latvijas Daugavas Vanadžu priekšniece Klāra Mētra sveica klātesošos un pateicās Talsu novada vadībai par iespēju svinēt svētkus skaistajā septiņu pakalnu pilsētā – Talsos. Pasākumā tika pasniegti daudzi apbalvojumi ilggadēji un aktīvi strādājošām Daugavas Vanadzēm. Visvairāk ziedu, pateicību un siltu vēlējumu saņēma ilggadējā Austrālijas Daugavas Vanadžu priekšniece Ilga Niradija, kura ar DVCV lēmumu ir ievēlēta par Daugavas Vanadžu goda priekšnieci sēdē Straumēnos 2016. gada septembrī, kurā piedalījās visu DV  zemju pārstāvji. Pasākumā dziedāja Latvijas Daugavas Vanadžu koris, folkloras kopa un muzicēja koklētāju ansamblis, ar daudzām dziesmām uzstājās Stendes vīru vokālais ansamblis un ar dejām pasākumu kuplināja romu deju ansamblis. DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, bijušais Talsu novada Domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus runāja par Daugavas Vanagu lomu tautas varoņgara uzturēšanā un paveiktajiem darbiem Latvijai. Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs runāja par labo sadarbību ar Zedelhem pilsētas vadību un pieminekļa metu brīvībai, brīvībai veltīta laukuma izveidi pilsētā, kurā savulaik pēc otrā pasaules kara bija nometināti latviešu karagūstekņi. Mācītājs Guntis Kalme svētīja Daugavas Vanadžu salidojumu, visus vairāk kā 240 klātesošos un pateicās Daugavas Vanagu organizācijai par darbu, kā arī saņēma no  DVCV atzinības rakstu par kopējo ilglaicīgo labo sadarbību, ko pasniedza DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis. Pasākumā bija labi organizēta viesu uzņemšana, pie klātajiem galdiem, skanot dziesmām un vēlāk deju mūzikai, sarunas turpinājās daudzas stundas. Pasākumā noslēgumā bija organizēta arī ekskursija ar autobusu pa skaisto Talsu pilsētu.

Priecīgas Lieldienas!

Priecīgas Lieldienas visām Daugavas Vanagu zemju valdēm, visām DV apvienībām/nodaļām un visiem DV biedriem! Lai Lieldienu olas netrūkst nevienam un lai mīlestība un veselība ir visiem šajos Kristus Augšāmcelšanās svētkos un vienmēr!

Visu labāko vēlēdams, Andrejs  Mežmalis

1 2 3 6