DV priekšnieka uzruna Lestenes Leģionāru brāļu kapos 8. maijā un pateicība

DV priekšnieka uzruna Lestenes Leģionāru brāļu kapos Kurzemes cietokšņa dienā, 2016.gada 8.maijā

Clipboard09

DV priekšnieka Andreja Mežmaļa uzruna.

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, augsti godātais Aizsardzības ministra kungs, augsti godātā Tukuma novada un Lestenes pagasta pašvaldības vadība, augsti godātā Brāļu kapu komiteja, augsti godātais Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs, augsti godātie Latvijas brīvības cīnītāji – leğionāri un nacionālie partizāni, karavīri un zemessargi, dārgie tautieši!

        Šodien mēs esam pulcējušies šeit Lestenē, šajā svētnīcā, lai pieminētu un godinātu mājās atgriezušos un Mātes Latvijas zemes klēpī guldītos 236 mūsu Latvijas brīvības cīnītājus, Latviešu leğiona karavīrus, kuri 1944.gadā atdeva savu dārgāko, savas dzīvības, aizstāvot mūsu Tēvzemi un mūsu tautu.

        Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka tajā liktenīgajā Latvijas vēstures laika posmā, 1944.gada pavasarī, pēc mūsu tautas pārdzīvotā 1941.baigā gada, vēl dzīvi palikušie un Latvijā labi pazīstamie Latvijas patrioti – pēdējās Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas deputāti, visu lielo konfesiju reliğiskie vadītāji, ğenerāļi, ministri, zinātņu doktori, docenti, dekāni, profesori, rakstnieki, pirmā Latvijas Valsts prezidenta Čakstes dēli, Konstantīns un Mintauts, uClipboard12n citi – visi šie Latvijas patrioti, ar saviem parakstiem un riskēdami ar savām dzīvībām, aicināja mūsu jaunatni, Latviešu leğionā iesauktos karavīrus, aizstāvēt Latviju un mūsu tautu.  Šīs izcilās Latvijas personības, kopā 188 izcili Latvijas patrioti, parakstīdami Latvijas Centrālās padomes sagatavoto Memorandu, aicināja Latvijas tautu aizstāvēties pret uzbrūkošo naidnieku, kas īsu laiku pirms tam bija slaktējis un deportējis uz Sibīriju tūkstošiem mūsu valsts pilsoņus. Memoranda teksts deklarēja, es citēju: “Pēc mūsu izpratnes Otrā pasaules kara tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība – pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt. Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs, deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvētClipboard11 visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.” Citāta beigas.

         Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, kas bija iekļauts Latvijas-Padomju Krievijas miera līgumā, kuru parakstīja 1920.g. 11.augustā: “..Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, pastāvību un suverenitāti un labprātīgi uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi, ….” Šo miera līgumu Krievija ne tikai lauza, bet veica terora aktus pret mūsu tautu un valsti.

       Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka pēc miera līguma parakstīšanas, deviņpadsmit gadus vēlāk, 1939.gada 5.oktobrī, PSRS uzspieda Latvijai Savstarpēju palīdzības līgumu. Jā, to uzspieda, jo 1939.g. 2.oktobrī Staļins skaidri pateica Latvijas ārlietu ministram Muntera, ka “Austrija, Čehoslovakija un Polija kā valstis ir jau pazudušas no kartes. Citas arClipboard13ī var pazust. Kas tika nolīgts 1920.gadā, nevar palikt spēkā mūžīgi.” Arī šo līgumu Padomju Krievija lauza. Jā, šo līgumu arī lauza, jo..

       Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka sešas dienas vēlāk, pēc šī Savstarpējā palīdzības līguma parakstīšanas, jau 1939.gada 11.oktobrī, Maskavā bija sagatavots “Slepenais Deportācijas Plāns Nr.001223”, kuru atrada pēc vācu ienākšanas Latvijā; tas bija plāns lai deportētu Latvijas pilsoņus uz Sibīriju, kuru arī viņi izpildīja 1941.gada 14.jūnijā. Tas bija un paliek noziegums pret cilvēci!

       Latviešu leğionāri atcerējās un zināja, ka 1939.gada 23.augustā, divas diktatoriskas un sabiedrotās valstis, Padomju Savienība un Vācija, bija noslēgušas zvērisku, savstarpēju un slepenu paktu, zem kura viņas abas kopīgi okupēja un sadalīja Poliju savā starpā; viņas abas iesāka Otro pasaules karu. Tas pasaules vēsturē ir un paliek kara noziegums, kā arī noziegums pret mieru!

       Latviešu Clipboard06leğionāri atcerējās un zināja, ka Latvija, jau pirmajā dienā pēc Vācijas uzbrukuma Polijai 1939.gada 1.septembrī, bija pasludinājusi striktu neitralitāti; šo Latvijas neitralitāti Padomju Savienība neievēroja un jau 1940.gada jūnijā, bija okupējusi Latviju. Pasaules vēsturē, tas ir un paliek kara noziegums!

       Dārgie, mūžībā aizgājušie un vēl dzīvi palikušie brīvības cīnītāji, leğionāri un partizāni! Paldies jums par jūsu ieguldījumu Latvijas mūžīgās brīvības uguns uzturēšanā, lai tā nekad neizdziest! Un, tā arī nekad neizdzisa un to naidnieki nekad nevarēja apslāpēt; neviens un nekas nevar apslāpēt mūsu tautas brīvības alkas. Paldies jums! Es nododu jums, kritušie Latvijas karavīri, un jums, vēl dzīvi palikušie brīvības cīnītāji, leğionāri un partizāni, sveicienus no visiem Daugavas Vanagiem visās Daugavas Vanagu zemēs – Austrālijā, ASV, Kanādā, Anglijā, Vācijā, Zviedrijā un šeit Latvijā. Paldies jums!

Andrejs Mežmalis

DV priekšnieks

8.05.2016.

Pateicība

Clipboard07

No labās: Ināra Mūrniece (Saeimas priekšsēdētāja), Edgars Skreija (Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs), Raimonds Bergmanis (Aizsardzības ministrs) un ğen.ltn. Raimonds Graube (Nacionālo bruņoto spēku komandieris).

Liels paldies visiem līdzdalībniekiem, kuri palīdzēja, lai šī diena būtu pildīta ar cieņu un lai nodotu godu mūsu kritušajiem karavīriem, leğionāriem. Paldies Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par sirsnīgo līdzdalību un viņu patriotiskajām uzrunām, kā arī visiem dažādo konfesiju mācītājiem par dievkalpojumu un nodoto svētību mūsu kritušajiem karavīriem Lestenes Brāļu kapos. Liels paldies Brāļu kapu komitejai par kritušo karavīru mājās pārvešanu, rakšanas darbiem un labo programmu, kā arī Tukuma novada vadībai un Lestenes baznīcas valdes priekšsēdei un valdei par viņu ieguldīto darbu, piemiņas koncerta rīkošanu un citiem darbiem. Speciāls paldies Nacionāliem bruņotiem spēkiem (NBS) par “mājās pārvesto” karavīru iezārkošanu, kā arī NBS komandierim ğen.ltn. Raimondam Graubem, NBS Štāba priekšniekam ğen.maj. Jurim Zeibārtam un Zemessardzes komandierim brig.ğen. Leonīdam Kalniņam par viņu līdzdalību un goda nodošanu kritušajiem leğionāriem. Tāpat, mīļš paldies NBS orķestrim, korim “Tēvija”, Jaunsargiem, NBS Štāba bataljona karavīriem, aizsargiem un bijušajiem partizāniem par viņu līdzdalību, kas padarīja šo pasākumu daudz kuplāku un svinīgāku. Liels paldies Nacion

Clipboard08

Pirmā rindā no kreisās: flt.admirāis Andrejs Mežmalis, DV ASV Vanadžu priekšniece Līga Nutere, NBS Štāba priekšnieks ğen.maj. Juris Zeibārts un Zemessardzes komandieris brig.ğen. Leonīds Kalniņš.

ālo karavīru biedrības valdes priekšsēdim Edgaram Skreijam, Daugavas Vanagu Latvija (DVL) valdes priekšsēdim Andrim Holmam un DVL Vanadžu priekšniecei Klārai Mētrai, Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdim Aleksejam Ozoliņam un citu organizāciju vadītājiem, kā arī visu klātesošo organizāciju biedru līdzdalību šajā svinīgajā piemiņas pasākumā. Sirsnīgs paldies DV CV prezidijam, Andrim Staklim un Ivaram Švānfeldam

par palīdzību, ka arī DV ASV Vanadžu priekšniecei Līgai Nuterei par līdzdalību Lestenes piemiņas pasākumā, lai godinātu mūsu kritušos karavīrus, leğionārus. Pēdējais, liels, liels paldies DV Centrālai Valdei par rakstveida sēdes balsojumu apstiprināt kapakmeņu izgatavošanu katram no 236 Latviešu leğiona karavīram, kā arī paldies firmai “AKM” un firmas vadītājam Pēterim Zvaunim par šo kapakmeņu laicīgo izgatavošanu, jo bez šiem kapakmeņiem nevarēja notikt mūsu kritušo karavīru pārapbedīšana Lestenes Leğionāru Brāļu kapos. Paldies visiem!

 

Visu labu vēlēdams,

Andrejs Mežmalis

DV priekšnieks

16.05.2016.

Clipboard05

Kritušo leğionāru piemiņas dievkalpojums.

236 karavīru atgriešanās Latvijas svētītajā zemē, Lestenē 8. maijā

20160508_151957Svinīgi pieminot Otrajā pasaules karā kritušos latviešu karavīrus un Otrā pasaules kara beigas, 8.maijā Lestenē notika piemiņas Dievkalpojums un svētbrīdis Lestenes Brāļu kapos.

Pasākumu organizēja un tajā piedalījās organizācija Daugavas Vanagi kopā ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardzi, Jaunsardzi un vietējo pašvaldību.

Lestenes brāļu kapos bija ļoti daudz ļaužu, kritušo tuvinieki un dažādu organizāciju pārstāvji, koncertu sniedza gan NBS, gan Daugavas Vanagu un Tukuma novada pārstāvji. Svinīgo karavīru pārapbedīšanas pasākumu ievadīja koncerts un svētbrīdis Lestenes Dievnamā. Pie Mātes Latvijas pieminekļa Lestenes Brāļu kapos vainagus un ziedus nolika20160508_151444 organizācijas, Latvijas valdības un Saeimas pārstāvji, kritušo tuvinieki. Kapu plākšņu izgatavošanai un pārapbedīšanas pasākumam ziedojumu veikusi Daugavas Vanagu organizācija.

Runu teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura savā uzrunā pieminēja gan kritušos karavīrus, gan otrā pasaules kara beigas, gan Mātes dienu; Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš novēlēja, lai visiem ir spēks un prāts neķīvēties par sīkumiem, jo lielo lietu ir daudz un viņas negaida; Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš atgādināja, ka 8. maijs ir ļoti daudzus upurus nesošā Otrā pasaules kara beigu diena; runu teica arī Tukuma novada priekšsēdētājs Ēriks Lukmans;  Daugavas Vana20160508_164833gu priekšnieks, atv. flotiles admirālis Andrejs Mežmalis; Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdis Edgars Skreija un citi. Visas runas bija ļoti sirsnīgas, emocionāli piepildītas, ar lielu cieņu un visa laba vēlējumiem Latvijai, tās karavīriem, brīvībai un pastāvēšanai mūžīgi.

Andrejs Mežmalis teica paldies mūžībā aizgājušajiem un vēl dzīvi palikušajiem karavīriem par viņu ieguldījumu Latvijas mūžīgās brīvības uguns uzturēšanā, lai tā nekad neizdziest; to arī naidnieki nekad nevar apslāpēt, neviens un nekas nevar apslāpēt mūsu tautas brīvības alkas. Šajā svētnīcā, Lestenes Brāļu kapos, tika nodoti sveicieni kritušo karavīru piemiņas pasākuma dalībniekiem un kritušo karavīru tuviniekiem no Daugavas Vanagiem visās Daugavas Vanagu zemēs. Pasākumā piedalījās Daugavas Vanadžu ASV priekšniece Līga Nutere, Daugavas Van20160508_164910adžu Latvijā priekšniece Klāra Mētra, DV Centrālās Valdes loceklis Ivars Švānfelds, DV Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis, Daugavas Vanagi Latvijā vadītājs Andris Holms un daudzi citi Daugavas Vanagu organizācijas pārstāvji; Saeimas deputāts, ģenerālis Juris Vectirāns, visu valdošo koalīcijas partiju – ZZS, Vienotības un NA pārstāvji; kritušo karavīru tuvinieki, politiski represētā Lidija Lasmane Doroņina, daudzi politiski represēto un karavīru organizāciju pārstāvji. Pasākumā kopumā bija sapulcējušies ļoti daudzi cilvēki, saulainajā dienā ziedi klājās pie visām karavīru piemiņas plāksnēm. Savu karavīru Latvijā pēc ilgiem gadiem sagaidīja atraitne Zenta Šļūka, pie viņa kapa noliekot baltu rožu klēpi. Visu kritušo karavīru vārdi20160508_164814 izskanēja un tika parādīti uz liela ekrāna, pieminot viņu devumu Latvijai. Izskanēja goda zalves, pavadot karavīrus ar godu mūžībā Latvijas zemē un kopīgi dziedāta Latvijas himna, Dievs, svētī Latviju.

Zemes klēpī guldīti pēc smagām kaujām tagad atdusas Latvijas jaunie zēni un vīri, kurus karš nežēloja un kuri zaudēja dzīvību tajā, paliekot mūžīgi – ar Latviju sirdī.

Filmas “The Unknown War : Baltic Resistance” pirmizrāde 5.maijā

20160505_151552

Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis I. Švānfelds atklāj filmas pirmizrādi.

Šodien kinoteātrī “Kino Citadele” notika Daugavas Vanagu Centrālās Valdes atbalstītās, jaunās vēstures zinātņu doktora Edvīna Šnores filmas “The Unknown War: Baltic Resistance” (“Nezināmais karš: Baltijas pretošanās”) pirmizrāde. Filma ieskaņota angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā un paredzēta izplatīšanai pasaulē. Filmas pirmizrādi atklāja Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Ivars Švānfelds, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un filmas režisors Edvīns Šnore.

Filmas pirmizrādē piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš, LOIB valdes priekšsēdētāja Ruta Pazdere, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, daudzas sabiedrībā pazīstamas personas. Filmas veidošanā atbalstu ir sniegusi arī PBLA, Valsts kultūrkapitāla fonds un citi. Filmas pirmizrādē skatītāju zāle bija pārpildīta, filmai beidzoties skatītāji ilgstoši aplaudēja un piecēlās kājās, pēc pirmizrādes sarunas vēl ritēja neformālā gaisotnē.

Filma atspoguļo Baltijas tautu vēsturē ļoti svarīgu posmu – pretošanās kustību okupācijas režīmam pēc 2. Pasaules kara, kad Baltijas valstis bija palikušas PSRS okupācijas zonā. Autoram izdevies sasaistīt dokumentālos materiālus pārliecinošā vēstījumā par Baltijas tautu cīņu pat represiju apstākļos pret okupāciju. Dzīvi vienmēr, pat visdrūmākajos laikos, ir bijuši brīvības ideāli, domas par neatkarīgu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsti.

Daugavas Vanagu organizācija vienmēr ir iestājusies par Baltijas valstu suverenitāti un neatkarību, tās atjaunošanai bijis veltīts ilgstošs trimdas darbs, tai ir veltīts darbs un sniegts atbalsts arī šodien.

Latvijas brīvība un neatkarība, Baltijas valstu brīvība un neatkarība, ir arī pretošanās kustības dalībnieku liels nopelns, tas joprojām vēl nav pietiekami novērtēts, šī filma ir solis uz priekšu vēstures izpētē un publicitātē. Brīvība ir vērtība, par ko daudzi atdevuši savas dzīvības. Klusais, nezināmais karš, dažāda veida pretošanās okupācijas režīmam  turpinājās praktiski visus okupācijas gadus.

Par filmu papildus informācija, iespēja arī filmu iegādāties un noskatīties ir saitē:  http://www.balticresistance.com/

i

Filmas režisors E. Šnore un Saeimas priekšsēdētāja  I. Mūrniece filmas pirmizrādē.

Ak, svētā Lestene! 2016. gada 16.marts Lestenē

20160316_140548Kā ik gadu, Lestenes Brāļu kapos 16. marta pēcpusdienā pulcējās ļaudis, lai godinātu kritušos karavīrus. Šogad apmēram tūkstotis cilvēku ieradās uz svinīgo piemiņas pasākumu, kurš noritēja mierīgā, dziļi izjustā gaisotnē.

Cieņas un mīlestības pilns bija ik vēstījums, ko runātāji veltīja kritušajiem karavīriem un Latvijai. Svētbrīdi noturēja mācītāji Jānis Saulīte un Guntis Kalme.

Uzrunas teica Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis A.M.Mežmalis, politiķis, bijušais aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis, Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmanis, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs R.Dzintars.

20160316_134328Pirms pasākuma Lestenes baznīcā notika izjusts koncerts, kurā uzstājās arī “Daugavas Vanadžu” koris diriģentes Ārijas Zeltiņas vadībā, cilvēki piecēlās kājas dziedot dziesmas, kas dārgas katra latvieša sirdij.

Pēc svinīgā pasākuma Brāļu kapos ļaudis pulcējās Lestenes tautas namā, kur tika atvērta grāmata «Lestenes stāsts Latvijai šodien un mūžībā». Pasākumā dziedāja operdziedātājs Jānis Kurševs, muzicēja Santa Jākobsone; runāja grāmatas autors, žurnālists un rakstnieks Arnis Šablovskis. Viņš ar šo darbu Lestenes vārdu un tās garu ir faktiski pacēlis jaunā vertikālē, garīgā un apziņas vertikālē, kura arvien noteiktāk iezīmējas Latvijas kartē kā svētvieta visai tautai. Dzejniece Māra Zālīte savā runā pieminēja Lestenes 20160316_194431apbrīnojamo garu, tā īpašo burvību, jo ne velti ļaudis gadu desmitiem ilgi saka – ak, svētā Lestene; savu redzējumu pauda daudzi grāmatas rakstu autori, atbalstītāji un citi.

Visas runas bija pilnas pateicības un siltuma par lielisko darbu, tik nozīmīgas grāmatas izveidi, kura ne tikai atspoguļo vienu no Latvijas pagastiem, tā ļaudis, baznīcas atjaunotni,  bet dod arī milzīgu impulsu Lestenes kā svētvietas apzināšanai Latvijā.

Tukuma novada vadība izteica lielu pateicību organizācijai “Daugavas Vanagi” par milzīgo darbu, kas padarīts, izveidojot un labiekārtojot Lestenes piemiņas vietu kritušajiem karavīriem, pasākumā runu teica Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis Andrejs Modris Mežmalis, kurš ir arī viens no grāmatā publicēto materiālu autoriem. Ļoti sirsnīgi un ar patiesu, dziļu gara gaismu Latvijai noritēja viss jaunās, brīnišķīgās grāmatas par Lesteni atvēršanas pasākums.

Jau kuro gadu nākam, Lestene37lestene-664x441

Īpaši izjusta, Latvijai un cīnītājiem par tās brīvību, patiesībā – arī katram no mums veltīta, bija bijušā aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska uzruna svinīgajā piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos, kuru publicējam tā, kā autors rakstījis, ar domu uzsvariem arī īpašās atstarpēs starp vārdiem, lai izjustu visu tekstā ietvertā vēstījuma jēgu un dziļumu.

Latvijas   brīvības zēni un meitenes!
  Vīri un sievas!
   Dzīvie un mirušie!
Jau kuro gadu
  mēs nākam atkal,
   nolikt ziedu,
    saklausīt sirdspukstus,
      šeit,   kaujas laukā,
       pārlasām vārdus, kas akmenī iekalti,
        te, pie Lestenes baznīcas mūriem.
Jau kuro gadu mēs mērojam tālus un tuvus ceļus,
  lai uz brīdi pabūtu kopā.
   Dzīvie un mirušie…
Ziedi mūsu rokās un sirdīs
  uzziedējuši no jauna, tie nevīst,
   tie dāvāti Jums — leģiona puiši un vīri, latvju sievas!
    Jūsu laikam, kas nepiepildīts,
     jūsu mīlestībai…, kas dzīva sāp joprojām,
      mūžībai jūsu.
Nav jau tā,
  ka viņi alka tik kaujas lauka,
   kur sevi atrast, apliecināt un pazaudēt.
Un nav jau tā, ka jājautā – kāpēc?
Karš viņus ņēma un paņēma.
Mēs esam cilvēki.
  Mēs esam tauta!
   Mēs alkstam cilvēcību,   ne kara
    kā toreiz, tā arī šodien,
     vienmēr,
      mūsu dvēseles   alkst cilvēcību. Ne   kara!
Taču cilvēcības   plašajā cilvēku pasaulē pietrūkst.
  Pietrūka un pietrūkst arī uz Latvijas zemes.
   Patiesības joprojām pietrūkst.
    Pasaule   Vai tā labāka ir šodien?
     Tā ir tāda, kāda tā ir.
      Reizē skaista un nedroša.
       Izaicinoša un trausla.
        Toreiz un tagad.
Tieši tāpēc mēs nākam
  tāpēc, ka mēs savu dalību sajūtam   kā mūsu kopēju lietu.
   Sajūtam, ka esam, ka bijām, ka būsim –
    Tauta,  Valsts,  Mēs esam kopība!
     Mēs tai piederam.
      Mūsu karavīri,   un mūsu varoņi   mūs vieno.
       Viņi cīnījās
        Viņi ziedoja uz kopības altāra dzīvību savu.
         Viņi bija Latviešu leģiona vīri.
           Latviešu leģiona vīri!
Jūs atceraties    kā tas notiek.
  Un tad, ar reizi viss sagriežas kājām gaisā.
   Karavīri
    tiek ierauti ellē!
     Ir tikai kauja.
      Kauja pēc kaujas.
       Kara mašīna dārd.
        Lodes spindz,    kārtām,
         lādiņu šķembas gāžas un samaļ visu kas bijis
          Zeme un debesis pajūk.
           Ak, Dievs!
            Nogurums ķermeni pārmāc.
Latvju karavīriem nebija izvēles.
  Tikai cīņa,   kaujas lauks,    Lestene,    Latvija!
   Viņi to apzinājās un ticēja.
    Latvijas valsts!   Karogs!    Brīvība!   Tauta!
     Cīnīties,   izdzīvot   vai   mirt
      Par   un   uz savas zemes.
Nu Lestenes brāļu kapi
  ir viņu algojums,
   par mīlestību samaksa,
    par ideāliem,
    un ticību nākotnei,
    par paļāvību uz Mums!
     Jā,    arī par mums.
Klusums.   Klusums visapkārt.   Šodien.
Tas mūs šķir no tā laika,   no pasaules tās,
  no kara naida un trokšņiem.
   Mums dzīvajiem ir svarīgi apliecināt šodien,
    ka    mēs nākam,
     ka esam kopā ar,   ka esam no leģiona vīriem,
      ka ir   un būs Latvijas valsts!
Latvju zēnus un meitas pieminot,
  Jūsu karstās sirdis un mīlestība neizdziest!
   Dievs svētī Latviju!
16.03.2016.

20160316_140501

20160316_134627

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Informāciju sagatavoja Silvija Kaugere

Latvijas vēstures būtiskie jautājumi. Seminārs ārvalstu vēstniekiem Kara muzejā

11. martā notika Daugavas Vanagu Centrālās Valdes organizētais ikgadējais seminārs angļu valodā ārvalstu vēstniekiem par Latvijas vēstures būtiskiem jautājumiem. Kara muzejā viesus sagaidīja Daugavas Vanagu Centrālās Valdes un Daugavas Vanagi Latvijā pārstāvji, pēc pasākuma viesi vēl ilgi kavējās sarunās.20160311_155630

Semināru atklāja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, ar referātiem uzstājās Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšsēdis Andrejs Modris Mežmalis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis Andris Staklis, Daugavas Vanagu Centrālās Valdes loceklis  un Latvijas Okupācijas muzeja, OMB komisijas loceklis Ivars Švānfelds, Latvijas Kara muzeja II pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs Jānis Tomaševskis.

Informāciju sagatavoja Silvija Kaugere

Iedegties Kalpaka piemiņai. Literārā konkursa noslēgums Kara muzejā 6.03.2016.

Kalpaka konkurss, finaalistiNoslēdzies nu jau astoto gadu pēc kārtas notiekošais skolu jaunatnes radošais literārais konkurss, kas veltīts pulkvedim Oskaram Kalpakam. Galvenās balvas par labākajiem darbiem ieguva 5 skolēni: Mikus Saldovers (Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola), Līga Zvejniece (Jelgavas novada Neklātienes vidusskola), Dainis Rižkins (E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija), Ilva Viļuma un Lelde Kalniņa (Andreja Upīša Skrīveru vidusskola). Inese Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja, dalās domās par konkursa norisi:

13“ 6. martā Latvijas armijas komandiera O. Kalpaka dzīves un cīņu vietās notika piemiņas pasākumi. Skolu jauniešiem Kara muzejā tika sarīkots literārās jaunrades konkursa „Teiksma par Kalpaku” noslēguma pasākums, kurā no 58 dalībniekiem (vairāk no pamatskolas grupas) bija uzaicināti 27 laureāti. Konkursu pieteica Daugavas Vanagu Centrālā Valde, „In Patria Credere”, „Pulkveža O. Kalpaka piemiņas fonds”.

Svinīgo noskaņu radīja mākslinieces Ievas Akurateres dziesmu izpildījumi. Skolēnus, vecākus un skolotājus sveica Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, aicinot padomāt, kā jauniešiem veidot šodienas dzīvi sasaistē ar pagātni, jo viņiem spēks jāsmeļas vecāku un vecvecāku paaudzē, nevis tikai datoru ierakstos. ES Tiesas tiesnesis Egils Levits bija atsūtījis apsveikuma vēstuli, kuru emocionāli nolasīja NVO „In Patria Credere” valdes locekle Silvija Kaugere.
Daugavas Vanagu CV priekšsēdētājs Andrejs Modris Mežmalis izstāstīja, kā zēna gados viņa iedvesmotājs bijis tieši O. Kalpaks. Viņš teica paldies radošajiem skolēniem par interesi piedalīties nu jau tradicionālajā konkursā astoto reizi. NVO „In Patria Credere” valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns aicināja iestāties par saviem ideālieKalpaks, S1m, jo mēs visi esam Kalpaka idejas nesēji. Savukārt „Pulkveža O. Kalpaka piemiņas fonda” valdes locekle Kaiva Krastiņa aicināja, nākotnes ceļā dodoties, ceļamaizē ņemt līdzi lepnumu par savu tautu, valodu sasaistē ar radošu garu.
Filoloģijas profesore Ina Druviete atgādināja domāt par dzīves vērtībām, jo, rakstot par pulkvedi, tā ir saruna par katru no mums. Viņa izteica žūrijas viedokli par skolēnu radītajām teikām un pasakām. Visaizraujošākie bijuši tie darbi, kuros rakstītāji pratuši meistarīgi savīt faktus ar emocijām.14
Konkurss stiprinājis pārliecību par vērtībām, jo ieguvējs skaitās katrs teiksmas veidotājs un arī katrs lasītājs žūrijā, iedziļinoties savdabīgajās vārdu spēlēs par nopietniem notikumiem Latvijas vēsturē. No Rencēnu pamatskolas radoši izpaudās trīs skolēni, visi arī iekļuva laureātos: Elīna Bombaka (8. kl.) ar Piemiņas pasaku, Marija Kruglauža ar Realitātes pasaku un Dāniels Zariņš (abi 7. kl.) ar Pasaku par bērnības sapni.
Izglītības ministram Kārlim Šadurskim vislabāk paticis Dāniela fantastiskais O. Kalpaka bērnības un jaunības dienu atspoguļojums, bet Marijas darbs sajūsminājis J. Bordānu. Visi trīs saņēma ministra Atzinības un konkursa organizētāju Diplomus. Sarma
Ļoti bagātīgs bija dāvanu klāsts. EP deputāte Inese Vaidere veltēm klāt bija pielikusi ar roku rakstītu pateicību. Šogad ekskursijā uz Briseli dosies tikai 5 vidusskolu jaunieši. Katrs konkursa dalībnieks saņēma Baltu rozi no DV CV locekļa Andra Stakļa rokām. Vidusskolēnu darbu fragmentus lasīja žūrijas komisijas priekšsēdētāja Sarma Dreimane. Viņa arī rūpējās, lai katrs pasākuma dalībnieks un viesis aizietu ar gandarījuma sajūtu.”  EP deputāts Krišjānis Kariņš dāvāja divas no piecām galvenajām balvām – braucienus uz Briseli, un visiem finālistiem skaistus suvenīrus. EP deputāts Artis Pabriks dāvāja 3 galvenās balvas – braucienus uz Briseli labākajiem skolēniem un katram finālistam vēl papildus dāvanas.
Svinīgums vārdos, atnākušo smaidi, ziedi, patriotisms dziesmās un dāsnums novērtējumā tika pasniegts arī kā piemiņas dāvana pulkvedim O. Kalpakam dienā, kad viņa dzīvību izdzēsa lode.15Informāciju sagatavoja Silvija Kaugere

Fotoattēli no konkursa: EP deputāta Arta Pabrika birojs

Pulkvedim Kalpakam veltītais svinīgais piemiņas pasākums Kara muzejā 6.03. un literārā konkursa noslēgums

Pulkvedim Oskaram Kalpakam veltītais
svinīgais piemiņas pasākums Kara muzejā,
Rīgā, Smilšu ielā 20,
6. martā plkst. 12.

Dziesmas dziedās IEVA AKURĀTERE.

Piedalās EP deputāts Artis PABRIKS, EP deputāts Krišjānis KARIŅŠ,
radošā literārās jaunrades konkursa atbalstītāji.

Pasākumā aicināti piedalīties Oskaram Kalpakam veltītā, radošā literārās jaunrades konkursa
“ Teiksma par Kalpaku” visi finālisti:


Agate Albekaite
, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Elīna Bombaka
, Burtnieku novada Rencēnu pamatskola
Krists Aksels Buža
, Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola
Luīze Druviņa
, Bauskas pilsētas pamatskola
Laima Dūda
, Rīgas Kultūru vidusskola
Laine Džeriņa
, Bērzaunes pamatskola
Simona Elīza Elste
, Meirānu Kalpaka pamatskola
Laine Fedotova
, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija
Laura Jungmane
, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Lelde Kalniņa
, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Annija Kliemane
, Skrundas vidusskola
Marija Krugļauža
, Burtnieku novada Rencēnu pamatskola
Evelīna Lapsa
, Rīgas Ziepniekkalna sākumskola
Terēze Kristīne Locika
, Liepājas Centra sākumskola
Kate Medne
, Cēsu Valsts ģimnāzija
Rauls Poļs
, Rīgas Avotu pamatskola
Dainis Rižkins
, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Dinija Salasgrāve
, Bauskas pilsētas pamatskola
Mikus Saldovers
, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola
Elīna Stašāne
, Bauskas pilsētas pamatskola
Elza Ščerbinska
, Āgenskalna sākumskola
Keita Loreta Špēla
, Rīgas Valsts 1.ģimnāzija
Ilva Viļuma
, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Patrīcija Zālīte
, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
Daniels Zariņš
, Burtnieku novada Rencēnu pamatskola
Irēna Zimka
, Rīgas 41.vidusskola
Līga Zvejniece
, Jelgavas novada Neklātienes vidusskola

SIRSNĪGI SVEICAM VISUS FINĀLISTUS!

Konkursa žūrija

Andrejs Mežmalis par Daugavas Vanagu 70. gadadienas svētku pasākumu

Daugavas Vanagu 70.gadadienas svētku pasākums
2015.g. 28.decembrī Rīgā, Latvijā – Rīgas Latviešu biedrības namā!

Daugavas Vanagu biedri, Latvijas Republikas valsts vadība, citu organizāciju pārstāvji un viesi, 2015.gada 28.decembrī no tuvienes un tālienes pulcējās DV 70.gadienas svētku pasākumā Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē; Lielā zāle bija pārpildīta ar pāri par 500 svētku dalībniekiem. Daugavas Vanagu biedri bija mērojuši garus ceļus no dažādam DV Latvijā nodaļu vietām, tālākie būdami no Latgales nodaļām, to starpā arī grupa Vanadzēnu no Rēzeknes un citām kopām DV Vanadzēnu vadītāja Gunāra Spodra vadībā.

11

DV 70.gadadienas programmas vadītājs Andris Holms, DV Latvijā valdes priekšsēdis, aicina svētku dalībniekus pievienoties latviešu tautas lūgšanā “Dievs, svētī Latviju” un Daugavas Vanagu himnā “Lāčplēša dziesma”.

 

10

“Uzmanību karogiem!” DV 70.gadadienā 2015.g. 28.decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā. DV Latvijā biedri ienes DV karogus (pa kreisi DVL karogs, pa labi DV organizācijas karogs). No kreisās: Staņislavs Cakulis, Vladislavs Ķīselis, Elmārs Smelteris un Zigurds Irbe.

Savu godu Daugavas Vanagiem parādīja Latvijas Republikas valsts vadība, kura bija ieradusies pilnā sastāvā – LR Valsts prezidents Raimonds Vējonis, LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un LR Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kā arī vairāki Saeimas deputāti un Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas. Tāpat, Daugavas Vanagus pagodināja Latvijas bruņoto spēku vadība, kura piedalījās arī pilnā sastāvā – Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ğenerālleitnants Raimonds Graube, NBS Štāba priekšnieks ğenerālmajors Juris Zeibārts, Zemessardzes (ZS) komandieris brigādes ğenerālis Leonīds Kalniņš un citi NBS/ZS virsnieki un karavīri. Svētku pasākuma viesos iekļāvās Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdis Edgars Skreija un Latvijas vecie karavīri – leğionāri, Latviešu virsnieku apvienības (LVA) valdes priekšsēdis Aleksejs Ozoliņš un LVA pārstāvji, skautu-gaidu pārstāvji, dažādu studentu korporāciju pārstāvji, reresēto biedrību pārstāvji, Tukuma novada vadības pārstāvji Viļņa Janševska vadībā, kā arī dažādu citu organizāciju viesi.

10

Kreisā pusē: Valdis Kursietis (agrākais DV CV pārstāvniecības vadītājs); vidū: Edgars Skreija (Nac. karavīru bierdrības priekšsēdis) labā pusē: NBS kapelāns kpt. Raimonds Krasisnkis

Pēc uzrunām, apbalvojumiem un apsveikumiem bija pārtraukums ar glāzi vīna pie svētku klinğera, par ko bija rupējusies “DV CV pārstāvniecība Latvijā” biroja vadītāja Solvita Sekste kopā ar savu palīdzi Annu Šņuciņu. Lielu darbu ieguldīja DV Latvijā Vanadžu priekšniece Klāra Mētra ar savām Vanadzēm, kā arī Vanagi, kuri rūpējās par loğistiku, transportu un citām lietām, kam roku pielika Andris Staklis, Andris Holms, Dainis Margēvičs, Ojārs Tauriņš, Jānis Dinga un citi DV Latvijā biedri; pēc pārtraukuma sekoja koncerts – koris “Daugavas Vanadzes” kora diriğentes Ārijas Zeltiņas vadība un Zemessardzes vokālais ansamblis “Dobeles zemessargi” Artūra Reinika vadībā. Pēc DV himnas, piemiņas svētbrīdi vadīja NBS kapelāns kpt. Raimonds Krasinskis.

10

NBS kapelāns kpt. Raimonds Krasinskis notur svētbrīdi.

Kapelāns kapt. Krasinskis pieminēja mūžībā aizgājušos Daugavas Vanagus un Latvijas brīvības cīnītājus, leğionārus, kuri bija atsaukušies uz Latvijas tautas saucieniem, to starpā arī Latvijas reliğisko konfesiju vadītāju (Katoļu baznīcas bīskapa Jāzepa Rancāna, Luterāņu bznīcas arhibīskapa Teodora Grīnberga un Pareizticīgās baznīcas metropolīta Augustīna Petersona) izmisīgo lūgumu “…aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.”

Latvijas Republikas (LR) valsts vadība DV svētku pasākumā.

10

No kreisās: LR ministru prezidente Laimdota Straujuma; LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece; LR Valsts prezidents Raimonds Vējonis; tālāk pa labi – DV priekšnieks Andrejs Mežmalis; NBS kapelāns kpt. Raimonds Krasinskis.

LR Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība DV svētku pasākumā.

10

No kreisās: Zemessardzes komandieris brig.ğen. Leonīds Kalniņš; NBS Štāba priekšnieks ğen.maj. Juris Zeibārts; NBS komandieris ğen.ltn. Raimonds Graube; Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

       DV priekšnieka Andreja Mežmaļa ievadruna DV 70.gadadienas svētkos.
“Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze, cienījamie Saeimas deputāti augsti godātais Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs, augsti godātais Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka kungs, augsti godātais Zemessardzes komandiera kungs, augsti godātie brīvības cīnītāji, mūsu karavīri – leğionāri un Jūsu ğimenes, nacionālie partizāņi un Jūsu ğimenes, ļoti cienījamās un mīļās Daugavas Vanadzes un augsti godātie un brašie Daugavas Vanagi – šeit un visā pasaulē, dārgie viesi, dāmas un kungi! Īpašs svētku sveiciens mūsu godalgotam korim Daugavas Vanadzes un labi pazīstamam vokālam ansamblim Dobeles Zemessargi!”

10

DV Centrālās valdes priekšsēdis un DV priekšnieks Andrejs Mežmalis sveic svētku dalībniekus un ievada DV 70.gadadienu ar svētku ievadrunu.

“Paldies visiem, kuri esiet atnākuši šeit šodien, lai mēs kopā atzīmētu šo vēsturisko Daugavas Vanagu organizācijas 70.gadadienu! Atskatoties uz Daugavs Vanagu dibināšanas 70.gadadienu mēs redzam, ka tā laika latviešu paaudzes, kuras pēc Otrā pasaules kara atradās trimdā un sākotnēji dzīvoja ļoti nožēlojamos apstākļos, skaidri izprata un apzinājās Latvijas valsts stāvokli un mūsu tautas likteni.
Šogad mēs atzīmējām 100.gadadienu, kopš tika dibināti pirmie latviešu strēlnieku bataljoni, kuri vēlāk kļuva par 8 pulkiem un kuri iedvesmoja mūsu tautu un mūsu jaunatni cīnīties par brīvību un neakarību. Strēlnieku pulku dibināšanas iniciators, Jānis Goldmanis, arī bija Daugavas Vanags; viņš aizgāja mūžībā 1955.gadā, ASV. Pēc Latvijas 20-gadu īsās brīvības un neatkarības brīža, 1939.gadā, atkal tie paši naidnieki, pret kuriem mēs bijām karojuši 20 gadus agrāk, bija sadevušies rokās, laužot visus līgumus ar Latviju, tādējādi pārkāpjot visus starptautiskos likumus, konvencijas un normas. 1939.gada 1.septembrī, Latvija pasludināja neitralitāti, kad Padomju Savienība un Vācija, kā sabiedrotās valstis, kopēji okupēja Poliju un sadalīja Austrumeiropu savā starpā.
Otrā pasaules karā, pēc tam, kad mūsu tauta bija jau piedzīvojusi genocīde no Padomju Savienības vai Krievijas puses, mūsu tauta un karavīri skaidri saprata, ka uzvelkot svešas valsts uniformas, vācu uniformas, sabiedrotais nav pareizais; bet, tai pašā laikā visi arī skaidri saprata, pēc pārdzīvotā un Padomju Savienības sponsorētā un izvērstā terora 1940. un 1941.gadā, ka naidnieks bija īstais, jo tas bija iznīcinājis mūsu valsts neatkarību un valdību, apšāvis vairāk kā pusi no mūsu virsniekiem un likvidējis lielu daļu no mūsu tautas vadošām personām. 1944.gada sākumā, mūsu tauta bija nonākusi izmisuma situācija, kā to raksturoja tai laikā vēl dzīvi palikušie mūsu tautas vadoņi, no kuriem laba daļa velāk trimdā iesaistījās Daugavas Vanagu darbā. Šie dzīvi palikušie un Latvijā labi pazīstamie Latvijas patrioti bija, līdz 1944.gada 16.martam, parakstījuši Latvijas Centrālās padomes sagatavoto memorandu, kuru tad iesniedza Latviešu leğiona ğenerālinspektoram, ğenerālleitnantam Rūdolfam Bangerskim. Šī memoranda parakstītāji, kopā 188 izcilas Latvijas personības, bija agrākie Saeimas deputāti, bijušais Saeimas priekšsēdētājs, ğenerāļi, ministri, visu lielo konfesiju vai reliğiju vadītāji (katoļu baznīcas bīskaps Jāzeps Rancāns, pareizticīgās baznīcas metropolīts Augustīns Pētersons, luterāņu baznīcas arhibīskaps Teodors Grīnbergs), prezidenta Čakstes deli – Konstantīns un Mintauts, profesori, zinātņu doktori, docenti un dekāni, rakstnieki, utt. Viņi visi, ar saviem parakstiem, riskējot ar savām dzīvībām, aicināja mūsu tautu – mūsu mobilizēto jaunatni un leğionārus, cīnīties pret uzbrūkošo naidnieku no austrumiem. Memoranda teksts, kas tika zināms tai laikā arī Latviešu leğionā un tautā, deklarēja, un es citēju – Pēc mūsu izpratnes Otrā pasaules kara tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība – pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt. Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs, deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku. Citāta beigas.
Līdz ar šo deklarāciju no mūsu tautas pārstāvjiem, tā laika dzīvi palikušajiem Latvijas valsts vadošām personām, Latviešu leğiona karavīri palika par brīvības cīnītājiem, jo Padomju Savienība bija pārkāpusi Latvijas neitralitāti un visus parakstītos līgumus ar Latviju, to starpā arī 1920.gada Latvijas-Krievijas miera līgumu. Vēlāk trimdā, daļa no minētā memoranda parakstītājiem bija aktīvi Daugavas Vanagu biedri. Mēs varam būt lepni par mūsu leğionāriem, kuri dibināja Daugavas Vanagu organizāciju 70 gadus atpakaļ nesenā pagātnē, 1945.gada 28.decembrī, Cēdelgemas gūstekņu nometnē, Beļğijā; pamatā, tā bija brīvās Latvijas laika jaunatne, vecāko paaudžu vadīti, kuri mīlēja savu tautu un savu valsti. Tās bija tās paaudzes trimdā, kuras bija piedalījušās Latvijas brīvības cīņās vai piedalījušies kaujās Latviešu leğiona rindās. Šī mūsu trimdas tautas daļa, iesaistoties Daugavas Vanagu darbos, palīdzēja atjaunot latviešu studentu korporācijas, skautu un gaidu organizācijas, latviešu baznīcu draudzes, latviešu valodas skolas bērniem un viņi darīja visu iespējamo, lai saturētu kopā mūsu tautu svešumā. Daugavas Vanagu mērķis bija un joprojam ir – Apvienot un pulcēt latviešus tautas kopības saglabāšanai un sniegt dažāda veida atbalstu un palīdzību visiem tautiešiem. Lielā mērā Daugavas Vanagu dibinātāji un viņu pēcteči to arī panāca, kopjot un uzturot mūsu senču varoņgaru, nacionālo stāju un vienotību; arī šodien, Daugavas Vanagi savās mītņu zemēs ārzemēs joprojām veicina saglabāt latviešu valodu un kultūru, kā arī palīdz Latvijā mūsu vecajiem karavīriem, daudzbērnu ğimenēm, audžu ğimenēm un bāreņiem.” Daugavas Vanagi, sasauksimies!
“Paldies par uzmanību un visiem, laimīgu un veselības pilnu Jauno gadu!”
Andrejs Mežmalis

Pēc DV priekšnieka ievadrunas, sekoja Latvijas Republikas Valsts prezidenta uzruna.

10

LR Valsts prezidents Rainonds Vējonis uzrunā svētku dalībniekus DV 70.gadadienā.

Savā uzrunā, sveicot organizāciju “Daugavas Vanagi” 70. gadadienā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 28. decembrī uzsvēra, ka tā daudzu gadu garumā palīdzējusi saglabāt un stiprināt latviešu kultūru un latvietību, nesot Latvijas neatkarības ideju cauri okupācijas gadiem. Valsts prezidents savā apsveikuma uzrunā norādīja, ka “Daugavas Vanagi” ir drošs atbalsts stipras un vienotas Latvijas idejai arī atgūtās neatkarības laikā: “Šodien Latvijas tauta sastopas ar aizvien jauniem izaicinājumiem, kuru risināšanā ieguldījumu var sniegt arī Daugavas Vanagi. Latvijai atgūstot neatkarību, ir radusies jauna izceļotāju kopiena, tāpēc mūsu kopīgais uzdevums ir uzturēt šo cilvēku saikni ar Latviju un latvietību. Daugavas Vanagi šajā ziņā ir spēcīga un pieredzes bagāta organizācija, kas ir daudz paveikusi un spēj dalīties zināšanās gan ar vietējo latviešu kopienu, gan ar mūsu valsts institūcijām.” Raimonds Vējonis arī pateicās Daugavas Vanagiem par aktīvo iesaisti patriotisma veicināšanā, vēstures skaidrošanā un arī labdarības un palīdzības pasākumos, palīdzot bāreņiem un daudzbērnu ģimenēm, kā arī veciem un slimiem ļaudīm.
Sava runā, pieskaroties pie pašreizējām problēmām Latvijā, Valsts prezidents pieminēja latviešu nevēlamo aizplūšanu uz ārzemēm un arī Latvijas drošības stiprināšanu, kā vienu no pašreizējamām prioritātēm. “Latvijā pēc neatkarības atgūšanas radusies jauna izceļotāju kopiena, kopīgs uzdevums mums ir uzturēt šo cilvēku saikni ar valsti un latvietību. Jābūt modriem arī par Latvijas drošību. Tas ir viens no primārajiem uzdevumiem, ko esmu sev izvirzījis, īpaši – rūpēties, lai Latvija būtu Ziemeļatlantijas Alianses partneris,” teica Valsts prezidents. Savu uzrunu Valsts prezidents beidza ar vardiem, “Latvijai nākotnē jākļūst par stipru un drošu valsti visiem iedzīvotājiem. Valsts simtgadi vēlas svinēt arī tautieši citur pasaule. Latvijas iedzīvotāji ir valsts lielākā vērtība.”

Pēc Valsts prezidenta runas, uzrunu deva Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

10

Svētku dalībniekus uzrunā LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pateicās Daugavas Vanagu organizācijai par visu, ko Daugavas Vanagi ir darījuši valsts un tautas labā. Saeimas priekšsēdētāja teica, “Šoreiz runāšu par trīs svarīgām lietām. No sirds paldies par to, ka esat iznesuši cauri Latvijas neatkarības ideju gan okupācijas gados, gan trimdā. Otrs paldies, ka esat spējuši skaidrot ļoti sarežģīto valsts vēsturi ar visām tās smagajām lappusēm, sarežģījumiem, to esat darījuši godam. Ir svarīgi par valsts vēsturi runāt ne tikai ārzemēs, bet arī tepat. Trešais paldies, ka jūs esat lieliski, nesavtīgi cilvēki, kas spējuši iestāties par sabiedrībai nozīmīgām lietām – atbalstījuši Okupācijas muzeju, uzturējuši un veidojuši Lestenes kapus, snieguši palīdzību ģimenēm un bērniem, kas nonākuši grūtās situācijās,” teica LR Saeimas priekšsēdētāja. Savas uzrunas nobeigumā, viņa teica, “Paldies, ka turaties kopā un veidojat vienu lielisku organizāciju, kas augstu lido, jo vanagi lido augstu. Novēlu augstu lidot arī nākotnē.”

Nākošo svētku uzrunu pasniedza LR Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

10

DV svētku dalībniekus uzrunā LR Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Ministru prezidente sveica svētku dalībniekus un pateicās Daugavas Vanagiem par paveikto darbu. Tāpat kā Valsts prezidents, Ministru prezidente Straujuma savā runā uzsvēra valsts drošību un tās stiprināšanu kā Latvijas prioritāti. Turpinot, viņa teica, “70 gadus jūs esat vienojuši latviešus visā pasaulē, stiprinājuši Latvijas vienotību. Tieši jaunieši (gados jaunie leğionāri) savulaik dibināja Daugavas Vanagu organizāciju; viņi apzinājās, ka jāpalīdz savai tautai grūtajos pēckara gados. Jūs zināt, cik svarīgi ir uzturēt nesalauztu patriotisma garu latviešu vidū. Bez jums Latvijas ceļš uz neatkarības atgūšanu būtu bijis daudz smagāks.” Turpinot un pieminot Latvijas neatkarības atgūšanu, viņa teica, “Mēs visi redzam un augstu novērtējam jūsu darba augļus – gan Brīvības pieminekļa atjaunošanā, gan Lestenes kapu iekārtošanā. Varam sastapt daudzus cilvēkus, kas pateicīgi par jūsu sniegto palīdzību – gan bāreņi, gan uz Sibīriju izsūtītie, gan daudzbērnu ģimenes.” Turpinot, Ministru prezidente teica, “Lepnums par savu valsti, gatavība godprātīgi darīt savu darbu ir pamati, kas mūs katru un visu valsti dara stiprāku. Pasaule pašlaik ir uz miera un nemiera robežas – valsts drošība nav tikai teorētisks jautājums akadēmiskā diskusijā. Pēdējie notikumi liecina, ka mums jābūt modriem, gataviem reaģēt uz apdraudējumiem mūsu valsts drošībā. Paldies par atbalstu Latvijas ceļā uz NATO. Drošība, arī sociālā, ir valsts un valdības prioritātes.” Nobeigumā, Ministru prezidente teica, “Mums ir stingra dzīves dziņa, mēs esam izdzīvotāji. Mūsu tautai ir arī apskaužams gudrības gēns. Mums ir nenogurstoša augšanas degsme, kā arī nešaubīga pārliecība par Latvijas tālāku uzplaukumu kopīgā Eiropas valstu saimē.”

Pec uzrunām sekoja DV CV apbalvojumi, kurus pasniedza DV CV prezidijs – vienu DV krūšu nozīmi zeltā un piecus DV CV Atzinības rakstus piecām personam.

10

DV CVprezidijs, no kreisās: DV CV sekretārs Ivars Švānfelds, DV CV Priekšsēdis Andrejs Mežmalis un DV CV kasieris Andris Staklis.

10

Krūšu nozīme zeltā NBS komandierim ğen.ltn. Raimondam Graubem.

10

Atzinības raksts ZS komandierim brig.ğen. Leonīdam Kalņinam.

10

Atzinības rakstus Biedrības “Par latviešu valodu” valdes locekļiem (no labās puses), Aldim Austeram, Rutai Pazderei, Arnim Salnājam un Mārim Slokenbergam par darbu Latvijas tautas labā.

DV CV apbalvojumi: DV CV krūšu nozīme zeltā NBS komandierim ğen.ltn. Raimondam Graubem un DV CV Atzinības rakstu Zemessardzes (ZS) komandierim brig.ğen. Leonīdam Kalniņam par NBS/ZS sadarbību, līdzdalību un atbalstu DV organizācijas un nevalstisko organizāciju (Nacionālo karavīiru biedrības, Nacionālo partizāņu apvienības, utt.) patriotiskā darbā daudzu gadu garumā; DV CV prezidijs arī pasniedza DV CV atzinības rakstus biedrības “Par latviešu valodu” valdes locekļiem – Latvijas Pasta direktoram Arnim Salnājam, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdei Rutai Pazderei, agrākam Eiropas Latviešu apvienības valdes priekšsēdim Aldim Austreram un DV Anglijā biedram un “Radi un Draugi” viesnīcas valdes loceklim Mārim Slokenbergam par lielo, pašaizliedzīgo, svarīgo un veiksmīgo darbu, lai Latvijas valsts valoda būtu un paliktu tikai latviešu valoda, kad tā tika apdraudēta ar kreisā spārna mēğinājumu/referendumu veikt izmaiņas Latvijas Satversmē, lai ieviestu krievu valodu, kā otru oficiālo valsts valodu Latvijā.

DV 70.gadadienas svētku apsveikumus DV organizācijai nodeva vairākas Latvijas valsts, Eiropas Parlamenta (EP), Saeimas un dažādu nevalstisko organizāciju amatpersonas. Apsveikumi arī bija ienākuši no DV zemēm.

10

EP deputāte Inese Vaidere sveic Daugavas Vanagus.

10

NBS komandieris ğen.ltn. R. Graube un NBS Štāba priekšnieks ğen.maj. J. Zeibārts sveic Daugavas Vanagus.

10

NBS komandieris ğen.ltn. R. Graube un NBS Štāba priekšnieks ğen.maj. J. Zeibārts sveic Daugavas Vanagus.

10

Latvijas virsnieku apvienības valdes priekšsēdis Aleksejs Ozoliņš sveic Daugavas Vanagus.

10

Bijušais DV Latvijā valdes priekšsēdis un Saeimas deputāts atv. brig.ğen. Juris Vectirāns nodod sveicienus Daugavas Vanagu 70.gadadienas svētkos

10

Kara muzeja direktore Aija Fleija sveic Daugavas Vanagus.

 

10

DV Latvijā Vanadžu priekšniece nodod sveicienus Daugavas Vanagiem 70.gadadienas svētkos.

10

Gaidas sveic Daugavas Vanagus.

10

Tukuma novada pašvaldības pārstāvis Vilnis Janševskis sveic Daugavas Vanagus.

Pēc apsveikumiem sekoja DV 70.gadadienas koncerts, kurā uzstājās koris “Daugavas Vanadzes” kora diriğentes Ārijas Zeltiņas vadībā; koncertā līdzdalību ņēma un piedalījās arī koncertmeistare Ligita Ozola, soliste Sandra Šteinberga un soliste Iveta Romancāne. Koris “Daugavas Vanadzes” izcīnīja pirmo vietu savā kategorijā pēdējos vispārējos Latvijas Dziesmu svētkos un ieņēma goda vietu aiz Līgo karoga Dziesmu svētku noslēguma gājienā no Brīvības pieminekļa, pa Brīvības ielu, līdz Dailes teātrim. Šogad, pavasara skatē, koris atkal izcīnīja pirmo vietu savā kategorijā.

10

Koris “Daugavas Vanadzes” diriğentes Ārijas Zeltiņas vadībā; pie klavierēm koncertmeistare Ligita Ozola.

10

Soliste Iveta Romancāne.

10

No kreisās: Soliste Iveta Romancāne, koncertmeistare Ligita Ozola un kora “Daugavas Vanadzes” diriğente Ārija Zeltiņa.

Pēc kora “Daugavas Vanadzes” koncerta uzstājās vokālais ansamblis “Dobeles Zemessargi” ansambļa vadītāja Artūra Reinika vadībā. Zemessardzes 51.kājnieku bataljona vīru vokālais ansamblis ,,Dobeles zemessargi” par savu dzimšanas dienu uzskata 1995.gada 11.novembri, kad notika kolektīva pirmais oficiālais koncerts. Ilgus gadus ansambļa rindās bija arī 2.Pasaules kara veterāni, kā arī pretošanās kustības dalībnieki, kuri pabija 10 gadus Sibīrijas nometnēs. Šobrīd ansamblī dzied 6 vīri, no kuriem 5 ir ārrindas zemessargi, viens NBS majors. Pastāvēšanas laikā kolektīvs ir koncertējis arī Anglijā, Vācijā un Lietuvā, izdoti 5 CD, no kuriem pēdējāis albums ,,ESMU LATVIETIS,, atzīmējot pastāvēšanas 20.gadadienu, tika prezentēts Rīgā 22.oktobrī. Kolektīvs regulāri skan Latvijas Radio 2, gan dažādu TV kanālu raidījumos. Kanāls LTV1 par ,,Dobeles zemessargiem” ir uzņēmis dokumentālo filmu. Jau 3.gadu 11.novembrī ansamblis uzstājas Rīgas Brāļu kapos. Repertuārā ir gan tradicionālās karavīru dziesmas, gan mūsdienu patriotiskās dziesmas, kā arī ansambļa vadītāja seržanta Artūra Reinika daudzas kompozīcijas, kurās ietvertas gan patriotiskas, gan jestras, latviskas tēmas. Kopumā ansambļa stilu varētu nosaukt kā militāro šlāgeri. Par latviešu karavīra vārda nešanu Latvijā un arī ārpus tās, dziedošie vīri ir saņēmuši augsta ranga Zemessardzes komandiera un NBS komandiera apbalvojumus.

10

Zemessardes 51.bataljona vokālais ansamblis “Dobeles zemessargi”.

Pēc koncerta un pārtraukuma sekoja filma Zedelgema. Paldies visiem, kuri palīdzēja īstenot šo vērtīgo, vēsturisko un sirsnīgo Daugavas Vanagu 70.gadadienas pasākumu Rīgā. Sirsnīgs paldies Rīgas Latviešu biedrības nama “namatēvam”, Guntim Gailitim, un viņa “komandai” par atbalstu šī pasākuma īstenošanā un visiem darba rūķiem kuri palīdzēja. Ja bija kāda kļūda, no tā mācamies un to neatkārtosim nākotnē.

10

Ierodas “Vanadzēni” no Latgales.

10

No kreisās: Vilnis Jankēvičs. Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldnieks; leğionārs Jānis Spičs (dzimis 1923.gadā); biedrības “Par latviešu valodu” valdes priekšsēdētājs un tagadējais Latvijas pasta direktors Arnis Salnājs.

Vecais Latvijas brīvības cīnītājs un leğionārs Jānis Spičs ir sarakstījis atmiņas, kuras viņš joprojām turpina papildināt – par Otrā pasaules kara piedzīvojumiem, krievu gūsta un Sibīrijas vergu laiku un pēckara gadiem. Šo patieso un informatīvo stāstu vajadzēs publicēt, tiko manuskripts būs pabeigts un gatavs. Paldies Jānim par viņa neatlaidīgo darbu un enerğiju turpināt cīņu ar gara ieročiem, kas palīdz izskolot mūsu tagadējo jaunatni. Tāpat, liels paldies visiem, kuri iegulda laiku, enerğiju un darbu informēt publiku un paust patieso Latvijas vēsture, kas lielā mērā palīdz vienot mūsu tautu un to pasargāt no postošiem laikiem nākotnē.

Par veiksmīgi novadīto DV 70.gadadienas pasākuma norisi – Vēlreiz, liels paldies pienākās DV Latvijā valdes priekšsēdim Andrim Holmam un viņa Vanagiem, kuri ieguldīja daudz laika un lielu darbu šīs vēsturiskās DV svētku dienas norisē, kā arī DV Latvijā Vanadžu priekšniecei Klārai Mētrai un viņas Vanadzēm. Liels paldies DV CV prezidija locekļiem Andrim Staklim un Ivaram Švānfeldam, kā arī citiem Vanagiem par palīdzību, lai pasākums noritētu veiksmīgi. Tāpat, liels paldies DV CV pārstāvniecības čaklām darbiniecēm, Solvitai Sekstei un Annai Šņuciņai, kuras nodrošināja svētku klinğeri un citas lietas, lai DV 70.gadadiena tiktu atzīmēta ar godu. Visiem, liels paldies par kopīgo darbu un sadarbību mūsu DV svētkos! Liels un lielais paldies korim “Daugavas Vanadzes”, koncerta solistēm un vokālam ansamblim “Dobeles Zemessargi” par skaisto koncertu, kas ilgi paliks atmiņā. Pēdīgi, liels paldies Ērikam Ēriksonam par fotogrāfēšanu DV 70.gadadienas pasākumā, lai mums būtu fotogrāfijas no šī svētku pasākuma, kā arī mīļš paldies “Māmuļas” mājas tēvam Guntim Gailītim un viņa palīgiem un darbiniekiem par atbalstu. Nobeigumā, iepriecinošākais bija tas, ka daudzi svētku dalībnieki, svētku pasākuma pārtraukuma laikā un arī nākamās dienās pēc pasākuma, izteica savus atzinumus, ka viņi bija sajūsmināti par pasākuma “sirsnīgumu un redzamo-dzirdamo vienotības garu”, kas valdīja visā DV 70.gadadienas pasākuma laikā. Par to, visiem vislielākais paldies – visiem DV svētku pasākuma darba rūķiem, dalībniekiem un Latvijas valsts valdības amatpersonām, kuri pagodināja Daugavas Vanagus, visus klātesošos tautiešus un organizaciju parstāvjus ar savu klātbutni un/vai uzrunām!

Andrejs Mežmalis
DV priekšnieks
2015.gada janvārī, Rīgā

Daugavas Vanagu 70. dzimšanas dienas svinības Latviešu biedrības namā 28.12.2015.

LET_15163177-664x442

FOTO: LETA, avots www.tvnet.lv

“Latvijas valsts augstākās amatpersonas, sveicot organizācijas “Daugavas Vanagi” pārstāvjus 70 gadu jubilejā, izteica pateicību par organizācijas darbiem patriotisma un latviešu kultūras saglabāšanā, kā arī neatkarīgas valsts idejas nešanā okupācijas gadu laikā un pašlaik, vēstures izskaidrošanā sabiedrībai, kā arī palīdzības sniegšanā mazaizsargātajiem sabiedrības locekļiem – bāreņiem, daudzbērnu ģimenēm, veciem un slimiem cilvēkiem. Amatpersonas arī īpaši akcentēja valsts drošības stiprināšanas pasākumus kā valdošās varas prioritāti.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis (ZZS) uzrunā sacīja, ka daudzu gadu garumā “Daugavas Vanagi” darījuši nozīmīgu darbu latviešu kultūras, latvietības saglabāšanā un stiprināšanā. “Organizācija nesusi neatkarības ideju cauri garajiem okupācijas gadiem, vienotas valsts ideju – arī atgūtās neatkarības laikā. Sākotnēji organizācija izveidota, lai sniegtu praktisku palīdzību bijušo karavīru ģimenēm ārpus Latvijas, taču gadu laikā tā paplašinājusi darbību, mērķtiecīgi spēcinot latviešu valodas lomu, veicinot patriotismu, apzinājusi okupācijas sekas, skaidrojusi vēsturi,” klātesošos uzrunāja Vējonis.

Viņš arī augsti novērtēja “Daugavas Vanagu” ilggadējo darbību labdarības jomā, sniedzot atbalstu “latviešu kopienas mazaizsargātajiem”. “Esat snieguši palīdzību bez vecāku gādības palikušiem bērniem, daudzbērnu ģimenēm, veciem un slimiem ļaudīm,” pateicību pauda prezidents.

Runājot par valstī pašreiz aktuālajām problēmām, viņš akcentēja latviešu aizplūšanu uz ārzemēm, kā arī valsts drošības stiprināšanu kā vienu no valsts prioritātēm mūsdienās. “Latvijā pēc neatkarības atgūšanas radusies jauna izceļotāju kopiena, kopīgs uzdevums mums ir uzturēt šo cilvēku saikni ar valsti un latvietību. Jābūt modriem arī par Latvijas drošību. Tas ir viens no primārajiem uzdevumiem, ko esmu sev izvirzījis, īpaši – rūpēties, lai Latvija būtu Ziemeļatlantijas Alianses partneris,” sacīja Vējonis.

“Latvijai nākotnē jākļūst par stipru un drošu valsti visiem iedzīvotājiem. Valsts simtgadi vēlas svinēt arī tautieši citur pasaule. Latvijas iedzīvotāji ir valsts lielākā vērtība,” uzrunu noslēdza Valsts prezidents.

Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) pateicās “Daugavas Vanagiem” par visu, ko organizācija darījusi valsts un tautas labā. “Šoreiz runāšu par trīs svarīgām lietām. No sirds paldies par to, ka esat iznesuši cauri Latvijas neatkarības ideju gan okupācijas gados, gan trimdā. Otrs paldies, ka esat spējuši skaidrot ļoti sarežģīto valsts vēsturi ar visām tās smagajām lappusēm, sarežģījumiem, to esat darījuši godam. Ir svarīgi par valsts vēsturi runāt ne tikai ārzemēs, bet arī tepat. Trešais paldies, ka jūs esat lieliski, nesavtīgi cilvēki, kas spējuši iestāties par sabiedrībai nozīmīgām lietām – atbalstījuši Okupācijas muzeju, uzturējuši un veidojuši Lestenes kapus, snieguši palīdzību ģimenēm un bērniem, kas nonākuši grūtās situācijās,” sacīja Mūrniece.

“Paldies, ka turaties kopā un veidojat vienu lielisku organizāciju, kas augstu lido, jo vanagi lido augstu. Novēlu augstu lidot arī nākotnē,” savu runu noslēdza Saeimas priekšsēdētāja.

Organizāciju sveica un par paveikto pateicās arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Arī viņa akcentēja valsts drošības stiprināšanu kā prioritāti valdībai. “70 gadus jūs esat vienojuši latviešus visā pasaulē, stiprinājuši Latvijas vienotību. Tieši jaunieši savulaik dibināja “Daugavas Vanagu” organizāciju, viņi apzinājās, ka jāpalīdz savai tautai grūtajos pēckara gados. Jūs zināt, cik svarīgi ir uzturēt nesalauztu patriotisma garu latviešu vidū. Bez jums Latvijas ceļš uz neatkarības atgūšanu būtu bijis daudz smagāks,” “Daugavas Vanagu” biedrus uzrunāja Straujuma.

Viņa akcentēja, ka arī pēc neatkarības atgūšanas “Daugavas Vanagu” darba ritms nemazinājās. “Mēs visi redzam un augstu novērtējam jūsu darba augļus – gan Brīvības pieminekļa atjaunošanā, gan Lestenes kapu iekārtošanā. Varam sastapt daudzus cilvēkus, kas pateicīgi par jūsu sniegto palīdzību – gan bāreņi, gan uz Sibīriju izsūtītie, gan daudzbērnu ģimenes,” pauda premjerministre.

“Lepnums par savu valsti, gatavība godprātīgi darīt savu darbu ir pamati, kas mūs katru un visu valsti dara stiprāku. Pasaule pašlaik ir uz miera un nemiera robežas – valsts drošība nav tikai teorētisks jautājums akadēmiskā diskusijā. Pēdējie notikumi liecina, ka mums jābūt modriem, gataviem reaģēt uz apdraudējumiem mūsu valsts drošībā. Paldies par atbalstu Latvijas ceļā uz NATO. Drošība, arī sociālā, ir valsts un valdības prioritātes,” sacīja Ministru prezidente.

Viņa arī pauda uzskatu, ka šajā sarežģītajā laikā Latvijai izdevies noturēt līdzsvaru. “Mums ir stingra dzīves dziņa, mēs esam izdzīvotāji. Mūsu tautai ir arī apskaužams gudrības gēns. Mums ir nenogurstoša augšanas degsme, kā arī nešaubīga pārliecība par Latvijas tālāku uzplaukumu kopīgā Eiropas valstu saimē,” viņa sacīja, uzsverot, ka tikai brīva, demokrātiska, uz vērtībām balstīta Latvijas valsts būs stipra un neaizskarama.

“Paturot to prātā, Latvija droši ies uz priekšu, uz mūsu simtgadi un vēl tālāk,” rezumēja demisionējusī premjerministre.

“Daugavas Vanagi” ir nevalstiska bezpeļņas palīdzības organizācija, kas dibināta 1945.gada 28.decembrī latviešu karavīru gūstekņu nometnē Beļģijā. Šo gadu laikā organizācija devusi ievērojumu ieguldījumu latviešu tautas, valodas un kultūras saglabāšanā ārvalstīs un Latvijā.

Organizācijas 70.gadadienas pasākums notiek Rīgas Latviešu biedrības namā Merķeļa ielā 13, tas sākās plkst.16.” 

Avots: TVNET

http://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/ministru-prezidentes-uzruna-daugavas-vanagu-organizacijas-70-gadadiena

23999305506_51c73c9cc9_z

FOTO: www.mk.gov.lv

http://www.saeima.lv/lv/galleries/view/4803

sFqtHv

FOTO: www.saeima.lv

 

 

Daugavas Vanagu organizācijas 70. gadu jubileja

101120151681Latviešu tautas liktenis starp lielvarām nav bijis viegls. Mūsu karavīru varonība 2.pasaules kara beigās ir palīdzējusi glābt daudzus simtus un tūkstošus, kuri atrada patvērumu Rietumu brīvajā pasaulē un nenonāca Sibīrijas nāves nometnēs.

Daugavas Vanagi ar cieņu un godu saglabā daudzu kritušo piemiņu gan Lestenē, gan citās kauju vietas, gan savās sirdīs, lai kur arī būtu pasaulē.

Latvijas valsts šodien godina daudzo mūsu kritušo piemiņu, Latvijas valsts augstākās amatpersonas šodien piedalīsies Daugavas Vanagu 70. gadadienas pasākumā Latviešu biedrības namā, kas sāksies šodien, plkst. 16.

SVEICAM VISUS DAUGAVAS VANAGUS UN VANADZES VISĀ PASAULĒ!

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/589736-valsts_augstakas_amatpersonas_piedalisies_daugavas_vanagu_70gadadienas_pasakuma

1 2 3